TITUS
Author: Kaut.
Kauṭilīya
Arthaśāstra
Text: Arths.
On
the
basis
of
the
edition
by
R
.
P
.
Kangle
,
The
Kauṭilīya
Arthaśāstra
,
A
critical
Edition
with
a
Glossary
,
Second
edition
,
University
of
Bombay
1969,
electronically
prepared
by
Muneo
Tokunaga
,
Kyōtō
,
June
1992,
and
proofread
by
Akihiko
Akamatsu
,
Yasuke
Ikari
,
Fumio
Enomoto
,
Katsuhiko
Kamimura
,
Toshifumi
Goto
,
Jun
Takashima
,
Hideaki
Nakatani
,
Takao
Hayashi
,
Masato
Fujii
,
Toru
Funayama
,
Michio
Yano
,
and
Nobuyuki
Watase
,
Kyōtō
,
March
1993;
corrections
by
Matthias
Ahlborn
;
TITUS
version
by
Jost
Gippert
,
Frankfurt
a/M
, 27.4.2000 / 1.6.2000 / 3.12.2008 / 21.4.2012
=========================================================================
|
This
file
is
copyrighted
by
the
members
of
the
Joint
Seminar
(see
|
|
below)
.
It
may
be
freely
distributed
and
used
for
scholarly
purposes
, |
|
but
anyone
wishing
to
use
the
files
for
commercial
purposes
must
apply
|
|
to
the
copyright
holders
for
permission
to
copy
the
file
. |
=========================================================================
The
text
was
originally
input
by
Muneo
Tokunaga
in
June
1992;
proofread
by
the
following
members
of
the
Joint
Seminar
on
"Law
(dharma)
and
Society
in
Classical
India
"
(coordinated
by
Y.Ikari
at
the
Institute
for
Research
in
Humanities
,
Kyoto
University)
in
March
1993:
Akihiko
Akamatsu
,
Yasuke
Ikari
,
Fumio
Enomoto
,
Katsuhiko
Kamimura
,
Toshifumi
Goto
,
Jun
Takashima
,
Hideaki
Nakatani
,
Takao
Hayashi
,
Masato
Fujii
,
Toru
Funayama
,
Michio
Yano
,
and
Nobuyuki
Watase
.
The
e-text
is
based
on
R
.
P
.
Kangle's
edition
:
The
Kauṭilīya
Arthaśāstra
,
A
critical
Edtion
with
a
Glossary
,
Second
edition
,
University
of
Bombay
1969.
Original
Text
Input
System
(1)
Sanskrit
characters
which
should
bear
diacritical
marks
when
Romanized
have
been
input
mostly
by
capitals
.
vowels
:
a
,
ā
,
i
,
ī
,
u
,
ū
,
r̥
,
r̥̄
,
l̥
,
e
,
ai
,
o
,
au
a
,
aa
,
i
,
ii
,
u
,
uu
,
R
,
RR
,
L
,
e
,
ai
,
o
,
au
gutturals
:
k
,
kʰ
,
g
,
gʰ
,
ṅ
k
,
kh
,
g
,
gh
,
G
palatals
:
c
,
cʰ
,
j
,
jʰ
,
ñ
c
,
ch
,
j
,
jh
,
J
linguals
:
ṭ
,
ṭʰ
,
ḍ
,
ḍʰ
,
ṇ
T
,
Th
,
D
,
Dh
,
N
dentals
:
t
,
tʰ
,
d
,
dʰ
,
n
t
,
th
,
d
,
dh
,
n
labials
:
p
,
pʰ
,
b
,
bʰ
,
m
p
,
ph
,
b
,
bh
,
m
semivowels
:
y
,
r
,
l
,
v
y
,
r
,
l
,
v
sibilants
:
ś
,
ṣ
,
s
z
,
S
,
s
aspiration
:
h
h
anusvāra
:
ṃ
M
visarga
:
ḥ
H
(1)
Members
of
a
compound
are
separated
by
periods
.
(2)
External
sandhi
is
decomposed
with
^.
(3)
Prose
sections
are
subdivided
by
a
,b
,c
,
etc
..
[Different
from
the
original
encoding
,
compound
members
are
separated
by
hyphens
(instead
of
periods)
and
external
sandhi
resolutions
,
by
^,
in
the
sandhi-free
version
of
the
text
(only
vocalic
sandhi
is
resolved
completely)
.
The
transliterative
version
was
automatically
produced
from
the
sandhi-free
version
.
JG]
=
Kauṭilīya-artʰa-śāstraṃ
=
Book: 1
(Book
1:
Concerning
the
topic
of
training)
Chapter: 1
(Chap
. 1:
Enumeration
of
sections
and
books)
--
oṃ
namaḥ
śukrabr̥haspatibʰyāṃ
--
Sentence: 1
pr̥tʰivyā
lābʰe
pālane
ca
yāvanty
artʰaśāstrāṇi
pūrvācāryaiḥ
prastʰāpitāni
prāyaśas
tāni
saṃhr̥tyaikam
idam
artʰaśāstraṃ
kr̥tam
//
pr̥tʰivyā
lābʰe
pālane
ca
yāvanty
artʰa-śāstrāṇi
pūrva-ācāryaiḥ
prastʰāpitāni
prāyaśas
tāni
saṃhr̥tya+
ekam
idam
artʰa-śāstraṃ
kr̥tam
//
Sentence: 2
tasyāyaṃ
prakaraṇādʰikaraṇasamuddeśaḥ
//
tasya+
ayaṃ
prakaraṇa-adʰikaraṇa-samuddeśaḥ
//
Sentence: 3a
vidyāsamuddeśaḥ
,
vr̥ddʰasamuddeśaḥ
,
indriyajayaḥ
,
amātyotpattiḥ
,
mantripurohitotpattiḥ
,
upadʰābʰiḥ
śaucāśaucajñānam
amātyānām
, - -
vidyā-samuddeśaḥ
,
vr̥ddʰa-samuddeśaḥ
,
indriya-jayaḥ
,
amātya-utpattiḥ
,
mantri-purohita-utpattiḥ
,
upadʰābʰiḥ
śauca-aśauca-jñānam
amātyānām
, - -
Sentence: 3b
gūḍʰapuruṣapraṇidʰiḥ
,
svaviṣaye
kr̥tyākr̥tyapakṣarakṣaṇam
,
paraviṣaye
kr̥tyākr̥tyapakṣopagrahaḥ
, -
gūḍʰa-puruṣa-praṇidʰiḥ
,
sva-viṣaye
kr̥tya-akr̥tya-pakṣa-rakṣaṇam
,
para-viṣaye
kr̥tya-akr̥tya-pakṣa-upagrahaḥ
, -
Sentence: 3c
mantrādʰikāraḥ
,
dūtapraṇidʰiḥ
,
rājaputrarakṣaṇam
,
aparuddʰavr̥ttam
,
aparuddʰe
vr̥ttiḥ
,
rājapraṇidʰiḥ
,
niśāntapraṇidʰiḥ
,
ātmarakṣitakam
, --,
iti
vinayādʰikārikaṃ
pratʰamam
adʰikaraṇam
//
mantra-adʰikāraḥ
,
dūta-praṇidʰiḥ
,
rāja-putra-rakṣaṇam
,
aparuddʰa-vr̥ttam
,
aparuddʰe
vr̥ttiḥ
,
rāja-praṇidʰiḥ
,
niśānta-praṇidʰiḥ
,
ātma-rakṣitakam
, --,
iti
vinaya-adʰikārikaṃ
pratʰamam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 4a
janapadaniveśaḥ
,
bʰūmiccʰidrāpidʰānam
,
durgavidʰānam
,
durganiveśaḥ
,
samnidʰātr̥nicayakarma
,
samāhartr̥samudayaprastʰāpanam
,
akṣapaṭale
gāṇanikyādʰikāraḥ
, -
janapada-niveśaḥ
,
bʰūmic-cʰidra-apidʰānam
,
durga-vidʰānam
,
durga-niveśaḥ
,
samnidʰātr̥-nicaya-karma
,
samāhartr̥-samudaya-prastʰāpanam
,
akṣa-paṭale
gāṇanikya-adʰikāraḥ
, -
Sentence: 4b
samudayasya
yuktāpahr̥tasya
pratyānayanam
,
upayuktaparīkṣā
,
śāsanādʰikāraḥ
,
kośapraveśyaratnaparīkṣā
,
ākarakarmāntapravartanam
,
akṣaśālāyāṃ
suvarṇādʰyakṣaḥ
-
samudayasya
yukta-apahr̥tasya
pratyānayanam
,
upayukta-parīkṣā
,
śāsana-adʰikāraḥ
,
kośa-praveśya-ratna-parīkṣā
,
ākara-karma-anta-pravartanam
,
akṣa-śālāyāṃ
suvarṇa-adʰyakṣaḥ
-
Sentence: 4c
viśikʰāyāṃ
sauvarṇikapracāraḥ
,
koṣṭʰāgārādʰyakṣaḥ
,
paṇyādʰyakṣaḥ
,
kupyādʰyakṣaḥ
,
āyudʰādʰyakṣaḥ
,
tulāmānapautavam
, -
viśikʰāyāṃ
sauvarṇika-pracāraḥ
,
koṣṭʰa-āgāra-adʰyakṣaḥ
,
paṇya-adʰyakṣaḥ
,
kupya-adʰyakṣaḥ
,
āyudʰa-adʰyakṣaḥ
,
tulā-māna-pautavam
, -
Sentence: 4d
deśakālamānam
,
śulkādʰyakṣaḥ
,
sūtrādʰyakṣaḥ
,
sītādʰyakṣaḥ
,
surādʰyakṣaḥ
,
sūnādʰyakṣaḥ
,
gaṇikādʰyakṣaḥ
, -
deśa-kāla-mānam
,
śulka-adʰyakṣaḥ
,
sūtra-adʰyakṣaḥ
,
sīta-adʰyakṣaḥ
,
surā-adʰyakṣaḥ
,
sūna-adʰyakṣaḥ
,
gaṇikā-adʰyakṣaḥ
, -
Sentence: 4e
nāvadʰyakṣaḥ
,
go
'dʰyakṣaḥ
,
aśvādʰyakṣaḥ
,
hastyadʰyakṣaḥ
,
ratʰādʰyakṣaḥ
,
pattyadʰyakṣaḥ
,
senāpatipracāraḥ
,
mudrādʰyakṣaḥ
,
vivītādʰyakṣaḥ
,
samāhartr̥pracāraḥ
, -
nāv-adʰyakṣaḥ
,
go-adʰyakṣaḥ
,
aśva-adʰyakṣaḥ
,
hasty-adʰyakṣaḥ
,
ratʰa-adʰyakṣaḥ
,
patty-adʰyakṣaḥ
,
senā-pati-pracāraḥ
,
mudrā-adʰyakṣaḥ
,
vivīta-adʰyakṣaḥ
,
samāhartr̥-pracāraḥ
, -
Sentence: 4f
gr̥hapatikavaidehakatāpasavyañjanāḥ
praṇidʰayaḥ
,
nāgarikapraṇidʰiḥ
--
ity
adʰyakṣapracāro
dvitīyam
adʰikaraṇam
//
gr̥ha-patika-vaidehaka-tāpasa-vyañjanāḥ
praṇidʰayaḥ
,
nāgarika-praṇidʰiḥ
--
ity
adʰyakṣa-pracāro
dvitīyam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 5a
vyavahārastʰāpanā
,
vivādapadanibandʰaḥ
,
vivāhasamyuktam
,
dāyavibʰāgaḥ
,
vāstukam
,
samayasya
anapākarma
,
r̥ṇādānam
,
aupanidʰikam
,
dāsakarmakarakalpaḥ
, -
vyavahāra-stʰāpanā
,
vivāda-pada-nibandʰaḥ
,
vivāha-samyuktam
,
dāya-vibʰāgaḥ
,
vāstukam
,
samayasya
anapākarma
,
r̥ṇa-adānam
,
aupanidʰikam
,
dāsa-karma-kara-kalpaḥ
, -
Sentence: 5b
sambʰūya
samuttʰānam
,
vikrītakrītānuśayaḥ
,
dattasya
anapākarma
,
asvāmivikrayaḥ
,
svasvāmisambandʰaḥ
,
sāhasam
,
vākpāruṣyam
,
daṇḍapāruṣyam
,
dyūtasamāhvayam
,
prakīrṇakaṃ
-
iti
,
dʰarmastʰīyaṃ
tr̥tīyam
adʰikaraṇam
//
sambʰūya
samuttʰānam
,
vikrīta-krīta-anuśayaḥ
,
dattasya
anapākarma
,
asvāmi-vikrayaḥ
,
sva-svāmi-sambandʰaḥ
,
sāhasam
,
vāk-pāruṣyam
,
daṇḍa-pāruṣyam
,
dyūta-samāhvayam
,
prakīrṇakaṃ
-
iti
,
dʰarma-stʰīyaṃ
tr̥tīyam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 6a
kārukarakṣaṇam
,
vaidehakarakṣaṇam
,
upanipātapratīkāraḥ
,
gūḍʰājīvināṃ
rakṣā
,
siddʰavyañjanair
māṇavaprakāśanam
,
śaṅkārūpakarmābʰigrahaḥ
, -
kāru-kara-kṣaṇam
,
vaidehaka-rakṣaṇam
,
upanipāta-pratīkāraḥ
,
gūḍʰa-ājīvināṃ
rakṣā
,
siddʰa-vyañjanair
māṇava-prakāśanam
,
śaṅkā-rūpa-karma-abʰigrahaḥ
, -
Sentence: 6b
āśumr̥takaparīkṣā
,
vākyakarmānuyogaḥ
,
sarvādʰikaraṇarakṣaṇaṃ
-
āśu-mr̥taka-parīkṣā
,
vākya-karma-anuyogaḥ
,
sarva-adʰikaraṇa-rakṣaṇaṃ
-
Sentence: 6c
ekāṅgavadʰaniṣkrayaḥ
,
śuddʰaś
citraś
ca
daṇḍa
kalpaḥ
,
kanyāprakarma
,
aticāradaṇḍāḥ
-
iti
kaṇṭakaśodʰanaṃ
caturtʰam
adʰikaraṇam
//
eka-aṅga-vadʰa-niṣkrayaḥ
,
śuddʰaś
citraś
ca
daṇḍa
kalpaḥ
,
kanyā-prakarma
,
aticāra-daṇḍāḥ
-
iti
kaṇṭaka-śodʰanaṃ
caturtʰam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 7
dāṇḍakarmikam
,
kośābʰisaṃharaṇam
,
bʰr̥tyabʰaraṇīyam
,
anujīvivr̥ttam
,
samayācārikam
,
rājyapratisaṃdʰānam
,
ekaiśvaryaṃ
-
iti
yogavr̥ttaṃ
pañcamam
adʰikaraṇam
//
dāṇḍakarmikam
,
kośa-abʰisaṃharaṇam
,
bʰr̥tya-bʰaraṇīyam
,
anujīvi-vr̥ttam
,
samaya-ācārikam
,
rājya-pratisaṃdʰānam
,
eka-aiśvaryaṃ
-
iti
yoga-vr̥ttaṃ
pañcamam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 8
prakr̥tisampadaḥ
,
śamavyāyāmikaṃ
-
iti
maṇḍalayoniḥ
ṣaṣṭʰam
adʰikaraṇam
//
prakr̥ti-sampadaḥ
,
śama-vyāyāmikaṃ
-
iti
maṇḍala-yoniḥ
ṣaṣṭʰam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 9a
ṣāḍguṇyasamuddeśaḥ
,
kṣayastʰānavr̥ddʰiniścayaḥ
,
saṃśrayavr̥ttiḥ
,
samahīnajyāyasāṃ
guṇābʰiniveśaḥ
,
hīnasaṃdʰayaḥ
,
vigr̥hya
āsanam
,
saṃdʰāya
āsanam
,
vigr̥hya
yānam
,
saṃdʰāya
yānam
, -
ṣāḍguṇya-samuddeśaḥ
,
kṣaya-stʰāna-vr̥ddʰi-niścayaḥ
,
saṃśraya-vr̥ttiḥ
,
samahīna-jyāyasāṃ
guṇa-abʰiniveśaḥ
,
hīna-saṃdʰayaḥ
,
vigr̥hya
āsanam
,
saṃdʰāya
āsanam
,
vigr̥hya
yānam
,
saṃdʰāya
yānam
, -
Sentence: 9b
sambʰūya
prayāṇam
,
yātavyāmitrayor
abʰigrahacintā
,
kṣayalobʰavirāgahetavaḥ
prakr̥tīnām
,
sāmavāyikaviparimarśaḥ
, -
sambʰūya
prayāṇam
,
yātavya-amitrayor
abʰigraha-cintā
,
kṣaya-lobʰa-virāga-hetavaḥ
prakr̥tīnām
,
sāmavāyika-viparimarśaḥ
, -
Sentence: 9c
saṃhita
prayāṇikam
,
paripaṇitāparipaṇitāpasr̥tāḥ
saṃdʰayaḥ
,
dvaidʰībʰāvikāḥ
saṃdʰivikramāḥ
,
yātavyavr̥ttiḥ
,
anugrāhyamitraviśeṣāḥ
, -
saṃhita
prayāṇikam
,
paripaṇita-aparipaṇita-apasr̥tāḥ
saṃdʰayaḥ
,
dvaidʰī-bʰāvikāḥ
saṃdʰi-vikramāḥ
,
yātavya-vr̥ttiḥ
,
anugrāhya-mitra-viśeṣāḥ
, -
Sentence: 9d
mitrahiraṇyabʰūmikarmasaṃdʰayaḥ
,
pārṣṇigrāhacintā
,
hīnaśaktipūraṇam
,
balavatā
vigr̥hya
uparodʰahetavaḥ
,
daṇḍopanatavr̥ttam
, -
mitra-hiraṇya-bʰūmi-karma-saṃdʰayaḥ
,
pārṣṇi-grāha-cintā
,
hīna-śakti-pūraṇam
,
balavatā
vigr̥hya
uparodʰa-hetavaḥ
,
daṇḍa-upanata-vr̥ttam
, -
Sentence: 9e
daṇḍopanāyivr̥ttam
,
saṃdʰikarma
,
samādʰimokṣaḥ
,
madʰyamacaritam
,
udāsīnacaritam
,
maṇḍalacaritaṃ
-
iti
ṣāḍguṇyaṃ
saptamam
adʰikaraṇam
//
daṇḍa-upanāyi-vr̥ttam
,
saṃdʰi-karma
,
samādʰi-mokṣaḥ
,
madʰyama-caritam
,
udāsīna-caritam
,
maṇḍala-caritaṃ
-
iti
ṣāḍguṇyaṃ
saptamam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 10
prakr̥tivyasanavargaḥ
,
rājarājyayor
vyasanacintā
,
puruṣavyasanavargaḥ
,
pīḍanavargaḥ
,
stambʰavargaḥ
,
kośasaṅgavargaḥ
,
mitravyasanavargaḥ
-
iti
vyasanādʰikārikam
aṣṭamam
adʰikaraṇam
//
prakr̥ti-vyasana-vargaḥ
,
rāja-rājyayor
vyasana-cintā
,
puruṣa-vyasana-vargaḥ
,
pīḍana-vargaḥ
,
stambʰa-vargaḥ
,
kośa-saṅga-vargaḥ
,
mitra-vyasana-vargaḥ
-
iti
vyasana-ādʰikārikam
aṣṭamam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 11a
śaktideśakālabalābalajñānam
,
yātrākālāḥ
,
balopādānakālāḥ
,
samnāhaguṇāḥ
,
pratibalakarma
,
paścāt
kopacintā
,
bāhyābʰyantaraprakr̥tikopapratīkārāḥ
-
śakti-deśa-kāla-bala-abala-jñānam
,
yātrā-kālāḥ
,
bala-upādāna-kālāḥ
,
samnāha-guṇāḥ
,
pratibala-karma
,
paścāt
kopa-cintā
,
bāhya-ābʰyantara-prakr̥ti-kopa-pratīkārāḥ
-
Sentence: 11b
kṣayavyayalābʰaviparimarśaḥ
,
bāhyābʰyantarāś
cāpadaḥ
,
duṣyaśatrusamyuktāḥ
,
artʰānartʰasaṃśayayuktāḥ
,
tāsām
upāyavikalpajāḥ
siddʰayaḥ
-
ity
abʰiyāsyat
karma
navamam
adʰikaraṇam
//
kṣaya-vyaya-lābʰa-viparimarśaḥ
,
bāhya-ābʰyantarāś
ca+
āpadaḥ
,
duṣya-śatru-samyuktāḥ
,
artʰa-anartʰa-saṃśaya-yuktāḥ
,
tāsām
upāya-vikalpajāḥ
siddʰayaḥ
-
ity
abʰiyāsyat
karma
navamam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 12
skandʰāvāraniveśaḥ
,
skandʰāvāraprayāṇam
,
balavyasanāvaskandakālarakṣaṇam
,
kūṭayuddʰavikalpāḥ
,
svasainyotsāhanam
,
svabalānyabalavyāyogaḥ
,
yuddʰabʰūmayaḥ
,
pattyaśvaratʰahastikarmāṇi
,
pakṣakakṣorasyānāṃ
balāgrato
vyūhavibʰāgaḥ
,
sārapʰalgubalavibʰāgaḥ
,
pattyaśvaratʰahastiyuddʰāni
,
daṇḍabʰogamaṇḍalāsaṃhatavyūhavyūhanam
,
tasya
prativyūhastʰāpanaṃ
-
iti
sāṃgrāmikaṃ
daśamam
adʰikaraṇam
//
skandʰa-āvāra-niveśaḥ
,
skandʰa-āvāra-prayāṇam
,
bala-vyasana-avaskanda-kāla-rakṣaṇam
,
kūṭa-yuddʰa-vikalpāḥ
,
sva-sainya-utsāhanam
,
sva-bala-anya-bala-vyāyogaḥ
,
yuddʰa-bʰūmayaḥ
,
patty-aśva-ratʰa-hasti-karmāṇi
,
pakṣa-kakṣa-urasyānāṃ
bala-agrato
vyūha-vibʰāgaḥ
,
sāra-pʰalgu-bala-vibʰāgaḥ
,
patty-aśva-ratʰa-hasti-yuddʰāni
,
daṇḍa-bʰoga-maṇḍala-asaṃhata-vyūha-vyūhanam
,
tasya
prativyūha-stʰāpanaṃ
-
iti
sāṃgrāmikaṃ
daśamam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 13
bʰedopādānāni
,
upāṃśudaṇḍāḥ
-
iti
saṃgʰavr̥ttam
ekādaśam
adʰikaraṇam
//
bʰeda-upādānāni
,
upāṃśu-daṇḍāḥ
-
iti
saṃgʰa-vr̥ttam
ekādaśam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 14
dūtakarma
,
mantrayuddʰam
,
senāmukʰyavadʰaḥ
,
maṇḍalaprotsāhanam
,
śastrāgnirasapraṇidʰayaḥ
,
vīvadʰāsāraprasāravadʰaḥ
,
yogātisaṃdʰānam
,
daṇḍātisaṃdʰānam
,
ekavijayaḥ
-
ity
ābalīyasaṃ
dvādaśam
adʰikaraṇam
//
dūta-karma
,
mantra-yuddʰam
,
senā-mukʰya-vadʰaḥ
,
maṇḍala-protsāhanam
,
śastra-agni-rasa-praṇidʰayaḥ
,
vīvadʰa-āsāra-prasāra-vadʰaḥ
,
yoga-atisaṃdʰānam
,
daṇḍa-atisaṃdʰānam
,
eka-vijayaḥ
-
ity
ābalīyasaṃ
dvādaśam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 15
upajāpaḥ
,
yogavāmanam
,
apasarpapraṇidʰiḥ
,
paryupāsanakarma
,
avamardaḥ
,
labdʰapraśamanaṃ
-
iti
durgalambʰopāyas
trayodaśam
adʰikaraṇam
//
upajāpaḥ
,
yoga-vāmanam
,
apasarpa-praṇidʰiḥ
,
paryupāsana-karma
,
avamardaḥ
,
labdʰa-praśamanaṃ
-
iti
durga-lambʰa-upāyas
trayodaśam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 16
parabalagʰātaprayogaḥ
,
pralambʰanam
,
svabalopagʰātapratīkāraḥ
-
ity
aupaniṣadikaṃ
caturdaśam
adʰikaraṇam
//
para-bala-gʰāta-prayogaḥ
,
pralambʰanam
,
sva-bala-upagʰāta-pratīkāraḥ
-
ity
aupaniṣadikaṃ
caturdaśam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 17
tantrayuktayaḥ
-
iti
tantrayuktiḥ
pañcadaśam
adʰikaraṇam
//
tantra-yuktayaḥ
-
iti
tantra-yuktiḥ
pañcadaśam
adʰikaraṇam
//
Sentence: 18
śāstrasamuddeśaḥ
pañcadaśādʰikaraṇāni
sa
-aśītiprakaraṇaśataṃ
sa
-pañcāśadadʰyāyaśataṃ
ṣaṭślokasahasrāṇīti
//
śāstra-samuddeśaḥ
pañcadaśa-adʰikaraṇāni
sa-aśīti-prakaraṇa-śataṃ
sa-pañcāśad-adʰyāya-śataṃ
ṣaṭ-śloka-sahasrāṇi+
iti
//
Sentence: 19ab
sukʰagrahaṇavijñeyaṃ
tattvārtʰapadaniścitam
/
sukʰa-grahaṇa-vijñeyaṃ
tattva-artʰa-pada-niścitam
/
Sentence: 19cd
kauṭilyena
kr̥taṃ
śāstraṃ
vimuktagrantʰavistaram
//
E
kauṭilyena
kr̥taṃ
śāstraṃ
vimukta-grantʰa-vistaram
//
E
Chapter: 2
((i)
Establishing
(the
necessity
of)
philosophy)
(Chap
. 2,
Section
1:
Enumeration
of
the
sciences)
Sentence: 1
ānvīkṣikī
trayī
vārttā
daṇḍanītiś
ceti
vidyāḥ
//
ānvīkṣikī
trayī
vārttā
daṇḍa-nītiś
ca+
iti
vidyāḥ
//
Sentence: 2
trayī
vārttā
daṇḍa
nītiś
ceti
mānavāḥ
//
trayī
vārttā
daṇḍa
nītiś
ca+
iti
mānavāḥ
//
Sentence: 3
trayī
viśeṣo
hy
ānvīkṣikīti
//
trayī
viśeṣo
hy
ānvīkṣikī+
iti
//
Sentence: 4
vārttā
daṇḍanītiś
ceti
bārhaspatyāḥ
//
vārttā
daṇḍa-nītiś
ca+
iti
bārhaspatyāḥ
//
Sentence: 5
saṃvaraṇamātraṃ
hi
trayī
lokayātrāvida
iti
//
saṃvaraṇa-mātraṃ
hi
trayī
loka-yātrā-vida
iti
//
Sentence: 6
daṇḍanītir
ekā
vidyety
auśanasāḥ
//
daṇḍa-nītir
ekā
vidyā+
ity
auśanasāḥ
//
Sentence: 7
tasyāṃ
hi
sarvavidyārambʰāḥ
pratibaddʰā
iti
//
tasyāṃ
hi
sarva-vidyā-ārambʰāḥ
pratibaddʰā
iti
//
Sentence: 8
catasra
eva
vidyā
iti
kauṭilyaḥ
//
catasra
eva
vidyā
iti
kauṭilyaḥ
//
Sentence: 9
tābʰir
dʰarmārtʰau
yad
vidyāt
tad
vidyānāṃ
vidyātvam
//
tābʰir
dʰarma-artʰau
yad
vidyāt
tad
vidyānāṃ
vidyātvam
//
Sentence: 10
sāṃkʰyaṃ
yogo
lokāyataṃ
cety
ānvīkṣikī
//
sāṃkʰyaṃ
yogo
lokāyataṃ
ca+
ity
ānvīkṣikī
//
Sentence: 11
dʰarmādʰarmau
trayyām
artʰānartʰau
vārttāyāṃ
nayānayau
daṇḍanītyāṃ
balābale
ca
etāsāṃ
hetubʰir
anvīkṣamāṇā
lokasya
upakaroti
vyasane
'bʰyudaye
ca
buddʰim
avastʰāpayati
prajñāvākyakriyāvaiśāradyaṃ
ca
karoti
//
dʰarma-adʰarmau
trayyām
artʰa-anartʰau
vārttāyāṃ
naya-anayau
daṇḍa-nītyāṃ
bala-abale
ca
etāsāṃ
hetubʰir
anvīkṣamāṇā
lokasya
upakaroti
vyasane+
abʰyudaye
ca
buddʰim
avastʰāpayati
prajñā-vākya-kriyā-vaiśāradyaṃ
ca
karoti
//
Sentence: 12ab
pradīpaḥ
sarvavidyānām
upāyaḥ
sarvakarmaṇām
/
pradīpaḥ
sarva-vidyānām
upāyaḥ
sarva-karmaṇām
/
Sentence: 12cd
āśrayaḥ
sarvadʰarmāṇāṃ
śaśvad
ānvīkṣikī
matā
//
E
āśrayaḥ
sarva-dʰarmāṇāṃ
śaśvad
ānvīkṣikī
matā
//
E
Chapter: 3
(Chap
. 3,
Section
1,
(ii)
Establishing
(the
necessity
of)
the
Vedic
Lore)
Sentence: 1
sāmargyajurvedās
trayas
trayī
//
sāma-r̥g-yajur-vedās
trayas
trayī
//
Sentence: 2
atʰarvavedetihāsavedau
ca
vedāḥ
//
atʰarva-veda-itihāsa-vedau
ca
vedāḥ
//
Sentence: 3
śikṣā
kalpo
vyākaraṇaṃ
niruktaṃ
cʰandovicitir
jyotiṣam
iti
cāṅgāni
//
śikṣā
kalpo
vyākaraṇaṃ
niruktaṃ
cʰando-vicitir
jyotiṣam
iti
ca+
aṅgāni
//
Sentence: 4
eṣa
trayīdʰarmaś
caturṇāṃ
varṇānām
āśramāṇāṃ
ca
svadʰarmastʰāpanād
aupakārikaḥ
//
eṣa
trayī-dʰarmaś
caturṇāṃ
varṇānām
āśramāṇāṃ
ca
sva-dʰarma-stʰāpanād
aupakārikaḥ
//
Sentence: 5
svadʰarmo
brāhmaṇasya
adʰyayanam
adʰyāpanaṃ
yajanaṃ
yājanaṃ
dānaṃ
pratigrahaś
ca
//
svadʰarmo
brāhmaṇasya
adʰyayanam
adʰyāpanaṃ
yajanaṃ
yājanaṃ
dānaṃ
pratigrahaś
ca
//
Sentence: 6
kṣatriyasyādʰyayanaṃ
yajanaṃ
dānaṃ
śastrājīvo
bʰūtarakṣaṇaṃ
ca
//
kṣatriyasya+
adʰyayanaṃ
yajanaṃ
dānaṃ
śastra-ājīvo
bʰūta-rakṣaṇaṃ
ca
//
Sentence: 7
vaiśyasyādʰyayanaṃ
yajanaṃ
dānaṃ
kr̥ṣipāśupālye
vaṇijyā
ca
//
vaiśyasya+
adʰyayanaṃ
yajanaṃ
dānaṃ
kr̥ṣi-pāśupālye
vaṇijyā
ca
//
Sentence: 8
śūdrasya
dvijātiśuśrūṣā
vārttā
kārukuśīlavakarma
ca
//
śūdrasya
dvijāti-śuśrūṣā
vārttā
kāru-kuśīlava-karma
ca
//
Sentence: 9
gr̥hastʰasya
svadʰarmājīvas
tulyair
asamānarṣibʰir
vaivāhyam
r̥tugāmitvaṃ
devapitratitʰipūjā
bʰr̥tyeṣu
tyāgaḥ
śeṣabʰojanaṃ
ca
//
gr̥hastʰasya
svadʰarma-ājīvas
tulyair
asamāna-r̥ṣibʰir
vaivāhyam
r̥tu-gāmitvaṃ
deva-pitr-atitʰi-pūjā
bʰr̥tyeṣu
tyāgaḥ
śeṣa-bʰojanaṃ
ca
//
Sentence: 10
brahmacāriṇaḥ
svādʰyāyo
agnikāryābʰiṣekau
bʰaikṣavratitvam
ācārye
prāṇāntikī
vr̥ttis
tadabʰāve
guruputre
sa
-brahmacāriṇi
vā
//
brahma-cāriṇaḥ
svādʰyāyo
agni-kārya-abʰiṣekau
bʰaikṣa-vratitvam
ācārye
prāṇa-antikī
vr̥ttis
tad-abʰāve
guru-putre
sa-brahma-cāriṇi
vā
//
Sentence: 11
vānaprastʰasya
brahmacaryaṃ
bʰūmau
śayyā
jaṭājinadʰāraṇam
agnihotrābʰiṣekau
devatāpitratitʰipūjā
vanyaś
cāhāraḥ
//
vānaprastʰasya
brahmacaryaṃ
bʰūmau
śayyā
jaṭā-ajina-dʰāraṇam
agni-hotra-abʰiṣekau
devatā-pitr-atitʰi-pūjā
vanyaś
ca+
āhāraḥ
//
Sentence: 12
parivrājakasya
jitendriyatvam
anārambʰo
niṣkiṃcanatvaṃ
saṅgatyāgo
bʰaikṣavratam
anekatrāraṇye
ca
vāso
bāhyābʰyantaraṃ
ca
śaucam
//
parivrājakasya
jita-indriyatvam
anārambʰo
niṣkiṃcanatvaṃ
saṅga-tyāgo
bʰaikṣavratam
anekatra+
araṇye
ca
vāso
bāhya-ābʰyantaraṃ
ca
śaucam
//
Sentence: 13
sarveṣām
ahiṃsā
satyaṃ
śaucam
anasūya
ānr̥śaṃsyaṃ
kṣamā
ca
//
sarveṣām
ahiṃsā
satyaṃ
śaucam
anasūya
ānr̥śaṃsyaṃ
kṣamā
ca
//
Sentence: 14
svadʰarmaḥ
svargāyānantyāya
ca
//
svadʰarmaḥ
svargāya+
ānantyāya
ca
//
Sentence: 15
tasyātikrame
lokaḥ
saṃkarād
uccʰidyeta
//
tasya+
atikrame
lokaḥ
saṃkarād
uccʰidyeta
//
Sentence: 16ab
tasmāt
svadʰarmaṃ
bʰūtānāṃ
rājā
na
vyabʰicārayet
/
tasmāt
svadʰarmaṃ
bʰūtānāṃ
rājā
na
vyabʰicārayet
/
Sentence: 16cd
svadʰarmaṃ
saṃdadʰāno
hi
pretya
ceha
ca
nandati
//
svadʰarmaṃ
saṃdadʰāno
hi
pretya
ca+
iha
ca
nandati
//
Sentence: 17ab
vyavastʰitāryamaryādaḥ
kr̥tavarṇāśramastʰitiḥ
/
vyavastʰita-ārya-maryādaḥ
kr̥ta-varṇa-āśrama-stʰitiḥ
/
Sentence: 17cd
trayyābʰirakṣito
lokaḥ
prasīdati
na
sīdati
//
E
trayyā+
abʰirakṣito
lokaḥ
prasīdati
na
sīdati
//
E
Chapter: 4
((iii)
Establishing
(the
necessity
of)
Economics
,
and
(iv)
the
Science
of
Politics)
Sentence: 1
kr̥ṣipāśupālye
vaṇijyā
ca
vārtā
,
dʰānyapaśuhiraṇyakupyaviṣṭipradānād
aupakārikī
//
kr̥ṣi-pāśupālye
vaṇijyā
ca
vārtā
,
dʰānya-paśu-hiraṇya-kupya-viṣṭi-pradānād
aupakārikī
//
Sentence: 2
tayā
svapakṣaṃ
parapakṣaṃ
ca
vaśīkaroti
kośadaṇḍābʰyām
//
tayā
sva-pakṣaṃ
para-pakṣaṃ
ca
vaśī-karoti
kośa-daṇḍābʰyām
//
Sentence: 3
ānvīkṣikī
trayī
vārttānāṃ
yogakṣemasādʰano
daṇḍaḥ
,
tasya
nītir
daṇḍa
nītiḥ
,
alabdʰalābʰārtʰā
labdʰaparirakṣaṇī
rakṣitavivardʰanī
vr̥ddʰasya
tīrtʰe
pratipādanī
ca
//
ānvīkṣikī
trayī
vārttānāṃ
yoga-kṣema-sādʰano
daṇḍaḥ
,
tasya
nītir
daṇḍa
nītiḥ
,
alabdʰa-lābʰa-artʰā
labdʰa-parirakṣaṇī
rakṣita-vivardʰanī
vr̥ddʰasya
tīrtʰe
pratipādanī
ca
//
Sentence: 4
tasyām
āyattā
lokayātrā
//
tasyām
āyattā
loka-yātrā
//
Sentence: 5
"tasmāl
lokayātrārtʰī
nityam
udyatadaṇḍaḥ
syāt
//
"tasmāl
loka-yātrā-artʰī
nityam
udyata-daṇḍaḥ
syāt
//
Sentence: 6
na
hy
evaṃvidʰaṃ
vaśopanayanam
asti
bʰūtānāṃ
yatʰā
daṇḍaḥ
/"
ity
ācāryāḥ
//
na
hy
evaṃvidʰaṃ
vaśa-upanayanam
asti
bʰūtānāṃ
yatʰā
daṇḍaḥ
/"
ity
ācāryāḥ
//
Sentence: 7
neti
kauṭilyaḥ
//
na+
iti
kauṭilyaḥ
//
Sentence: 8
tīkṣṇadaṇḍo
hi
bʰūtānām
udvejanīyo
bʰavati
//
tīkṣṇa-daṇḍo
hi
bʰūtānām
udvejanīyo
bʰavati
//
Sentence: 9
mr̥dudaṇḍaḥ
paribʰūyate
//
mr̥du-daṇḍaḥ
paribʰūyate
//
Sentence: 10
yatʰārhadaṇḍaḥ
pūjyate
//
yatʰā-arha-daṇḍaḥ
pūjyate
//
Sentence: 11
suvijñātapraṇīto
hi
daṇḍaḥ
prajā
dʰarmārtʰakāmair
yojayati
//
suvijñāta-praṇīto
hi
daṇḍaḥ
prajā
dʰarma-artʰa-kāmair
yojayati
//
Sentence: 12
duṣpraṇītaḥ
kāmakrodʰābʰyām
avajñānād
vā
vānaprastʰaparivrājakān
api
kopayati
,
kiṃaṅga
punar
gr̥hastʰān
//
duṣpraṇītaḥ
kāma-krodʰābʰyām
avajñānād
vā
vānaprastʰa-parivrājakān
api
kopayati
,
kiṃ-aṅga
punar
gr̥hastʰān
//
Sentence: 13
apraṇītas
tu
mātsyanyāyam
udbʰāvayati
//
apraṇītas
tu
mātsya-nyāyam
udbʰāvayati
//
Sentence: 14
balīyān
abalaṃ
hi
grasate
daṇḍadʰarābʰāve
//
balīyān
abalaṃ
hi
grasate
daṇḍa-dʰara-abʰāve
//
Sentence: 15
sa
tena
guptaḥ
prabʰavati
iti
//
sa
tena
guptaḥ
prabʰavati
iti
//
Sentence: 16ab
caturvarṇāśramo
loko
rājñā
daṇḍena
pālitaḥ
/
catur-varṇa-āśramo
loko
rājñā
daṇḍena
pālitaḥ
/
Sentence: 16cd
svadʰarmakarmābʰirato
vartate
sveṣu
vartmasu
//
E
svadʰarma-karma-abʰirato
vartate
sveṣu
vartmasu
//
E
Chapter: 5
(Section
2:
Association
with
elders)
Sentence: 1
tasmād
daṇḍamūlās
tisro
vidyāḥ
//
tasmād
daṇḍa-mūlās
tisro
vidyāḥ
//
Sentence: 2
vinayamūlo
daṇḍaḥ
prāṇabʰr̥tāṃ
yogakṣemāvahaḥ
//
vinaya-mūlo
daṇḍaḥ
prāṇabʰr̥tāṃ
yoga-kṣema-āvahaḥ
//
Sentence: 3
kr̥takaḥ
svābʰāvikaś
ca
vinayaḥ
//
kr̥takaḥ
svābʰāvikaś
ca
vinayaḥ
//
Sentence: 4
kriyā
hi
dravyaṃ
vinayati
nādravyam
//
kriyā
hi
dravyaṃ
vinayati
na+
adravyam
//
Sentence: 5
śuśrūṣā
śravaṇagrahaṇadʰāraṇavijñānohāpohatattvābʰiniviṣṭabuddʰiṃ
vidyā
vinayati
netaram
//
śuśrūṣā
śravaṇa-grahaṇa-dʰāraṇa-vijñāna-ūha-apoha-tattva-abʰiniviṣṭa-buddʰiṃ
vidyā
vinayati
na+
itaram
//
Sentence: 6
vidyānāṃ
tu
yatʰāsvam
ācāryaprāmāṇyād
vinayo
niyamaś
ca
//
vidyānāṃ
tu
yatʰāsvam
ācārya-prāmāṇyād
vinayo
niyamaś
ca
//
Sentence: 7
vr̥ttacaulakarmā
lipiṃ
saṃkʰyānaṃ
copayuñjīta
//
vr̥tta-caula-karmā
lipiṃ
saṃkʰyānaṃ
ca+
upayuñjīta
//
Sentence: 8
vr̥ttopanayanas
trayīm
ānvīkṣikīṃ
ca
śiṣṭebʰyo
vārttām
adʰyakṣebʰyo
daṇḍanītiṃ
vaktr̥prayoktr̥bʰyaḥ
//
vr̥tta-upanayanas
trayīm
ānvīkṣikīṃ
ca
śiṣṭebʰyo
vārttām
adʰyakṣebʰyo
daṇḍa-nītiṃ
vaktr̥-prayoktr̥bʰyaḥ
//
Sentence: 9
brahmacaryaṃ
ca
ṣoḍaśād
varṣāt
//
brahmacaryaṃ
ca
ṣoḍaśād
varṣāt
//
Sentence: 10
ato
godānaṃ
dārakarma
cāsya
//
ato
go-dānaṃ
dāra-karma
ca+
asya
//
Sentence: 11
nityaś
ca
vidyāvr̥ddʰasamyogo
vinayavr̥ddʰyartʰam
,
tanmūlatvād
vinayasya
//
nityaś
ca
vidyā-vr̥ddʰa-samyogo
vinaya-vr̥ddʰy-artʰam
,
tan-mūlatvād
vinayasya
//
Sentence: 12
pūrvam
aharbʰāgaṃ
hastyaśvaratʰapraharaṇavidyāsu
vinayaṃ
gaccʰet
/
pūrvam
ahar-bʰāgaṃ
hasty-aśva-ratʰa-praharaṇa-vidyāsu
vinayaṃ
gaccʰet
/
Sentence: 13
paścimam
itihāsaśravaṇe
//
paścimam
itihāsa-śravaṇe
//
Sentence: 14
purāṇam
itivr̥ttam
ākʰyāyikodāharaṇaṃ
dʰarmaśāstram
artʰaśāstraṃ
cetītihāsaḥ
//
purāṇam
itivr̥ttam
ākʰyāyika-udāharaṇaṃ
dʰarma-śāstram
artʰa-śāstraṃ
ca+
iti+
itihāsaḥ
//
Sentence: 15
śeṣam
ahorātrabʰāgam
apūrvagrahaṇaṃ
gr̥hītaparicayaṃ
ca
kuryāt
,
agr̥hītānām
ābʰīkṣṇyaśravaṇaṃ
ca
//
śeṣam
ahorātra-bʰāgam
apūrva-grahaṇaṃ
gr̥hīta-paricayaṃ
ca
kuryāt
,
agr̥hītānām
ābʰīkṣṇya-śravaṇaṃ
ca
//
Sentence: 16
śrutādd
hi
prajñopajāyate
prajñāyā
yogo
yogād
ātmavatteti
vidyānāṃ
sāmartʰyam
//
śrutādd
hi
prajñā+
upajāyate
prajñāyā
yogo
yogād
ātmavattā+
iti
vidyānāṃ
sāmartʰyam
//
Sentence: 17ab
vidyāvinīto
rājā
hi
prajānāṃ
vinaye
rataḥ
/
vidyā-vinīto
rājā
hi
prajānāṃ
vinaye
rataḥ
/
Sentence: 17cd
ananyāṃ
pr̥tʰivīṃ
bʰuṅkte
sarvabʰūtahite
rataḥ
//
E
ananyāṃ
pr̥tʰivīṃ
bʰuṅkte
sarva-bʰūta-hite
rataḥ
//
E
Chapter: 6
(Section
3:
Control
over
the
senses
,
(i)
Casting
out
the
group
of
six
enemies)
Sentence: 1
vidyā
vinayahetur
indriyajayaḥ
kāmakrodʰalobʰamānamadaharṣatyāgāt
kāryaḥ
//
vidyā
vinaya-hetur
indriya-jayaḥ
kāma-krodʰa-lobʰa-māna-mada-harṣa-tyāgāt
kāryaḥ
//
Sentence: 2
karṇatvagakṣijihvāgʰrāṇendriyāṇāṃ
śabdasparśarūparasagandʰeṣv
avipratipattir
indriyajayaḥ
,
śāstrānuṣṭʰānaṃ
vā
//
karṇa-tvag-akṣi-jihvā-gʰrāṇa-indriyāṇāṃ
śabda-sparśa-rūpa-rasa-gandʰeṣv
avipratipattir
indriya-jayaḥ
,
śāstra-anuṣṭʰānaṃ
vā
//
Sentence: 3
kr̥tsnaṃ
hi
śāstram
idam
indriyajayaḥ
//
kr̥tsnaṃ
hi
śāstram
idam
indriya-jayaḥ
//
Sentence: 4
tad
viruddʰavr̥ttir
avaśyendriyaś
cāturanto
api
rājā
sadyo
vinaśyati
//
tad
viruddʰa-vr̥ttir
avaśya-indriyaś
cāturanto
api
rājā
sadyo
vinaśyati
//
Sentence: 5
yatʰā
dāṇḍakyo
nāma
bʰojaḥ
kāmād
brāhmaṇakanyām
abʰimanyamānaḥ
sa
-bandʰurāṣṭro
vinanāśa
,
karālaś
ca
vaidehaḥ
//
yatʰā
dāṇḍakyo
nāma
bʰojaḥ
kāmād
brāhmaṇa-kanyām
abʰimanyamānaḥ
sa-bandʰu-rāṣṭro
vinanāśa
,
karālaś
ca
vaidehaḥ
//
Sentence: 6
kopāj
janamejayo
brāhmaṇeṣu
vikrāntaḥ
,
tālajaṅgʰaś
ca
bʰr̥guṣu
//
kopāj
janamejayo
brāhmaṇeṣu
vikrāntaḥ
,
tāla-jaṅgʰaś
ca
bʰr̥guṣu
//
Sentence: 7
lobʰād
ailaś
cāturvarṇyam
atyāhārayamāṇaḥ
,
sauvīraś
cājabinduḥ
/
lobʰād
ailaś
cāturvarṇyam
atyāhārayamāṇaḥ
,
sauvīraś
ca+
ajabinduḥ
/
Sentence: 8
mānād
rāvaṇaḥ
paradārān
aprayaccʰan
,
duryodʰano
rājyād
aṃśaṃ
ca
//
mānād
rāvaṇaḥ
para-dārān
aprayaccʰan
,
duryodʰano
rājyād
aṃśaṃ
ca
//
Sentence: 9
madād
dambʰodbʰavo
bʰūtāvamānī
,
haihayaś
cārjunaḥ
//
madād
dambʰodbʰavo
bʰūta-avamānī
,
haihayaś
ca+
arjunaḥ
//
Sentence: 10
harṣād
vātāpir
agastyam
atyāsādayan
,
vr̥ṣṇisaṃgʰaś
ca
dvaipāyanam
iti
//
harṣād
vātāpir
agastyam
atyāsādayan
,
vr̥ṣṇi-saṃgʰaś
ca
dvaipāyanam
iti
//
Sentence: 11ab
ete
cānye
ca
bahavaḥ
śatruṣaḍvargam
āśritāḥ
/
ete
ca+
anye
ca
bahavaḥ
śatru-ṣaḍ-vargam
āśritāḥ
/
Sentence: 11cd
sa
-bandʰurāṣṭrā
rājāno
vineśur
ajitendriyāḥ
//
sa-bandʰu-rāṣṭrā
rājāno
vineśur
ajita-indriyāḥ
//
Sentence: 12ab
śatruṣaḍvargam
utsr̥jya
jāmadagnyo
jitendriyaḥ
/
śatru-ṣaḍ-vargam
utsr̥jya
jāmadagnyo
jita-indriyaḥ
/
Sentence: 12cd
ambarīṣaś
ca
nābʰāgo
bubʰujāte
ciraṃ
mahīm
//
E
ambarīṣaś
ca
nābʰāgo
bubʰujāte
ciraṃ
mahīm
//
E
Chapter: 7
((ii)
The
life
of
a
sage-like
king)
Sentence: 1
tasmād
ariṣaḍvargatyāgenendriyajayaṃ
kurvīta
,
vr̥ddʰasamyogena
prajñām
,
cāreṇa
cakṣuḥ
,
uttʰānena
yogakṣemasādʰanam
,
kāryānuśāsanena
svadʰarmastʰāpanam
,
vinayaṃ
vidyopadeśena
,
lokapriyatvam
artʰasamyogena
vr̥ttim
//
tasmād
ari-ṣaḍ-varga-tyāgena+
indriya-jayaṃ
kurvīta
,
vr̥ddʰa-samyogena
prajñām
,
cāreṇa
cakṣuḥ
,
uttʰānena
yoga-kṣema-sādʰanam
,
kārya-anuśāsanena
svadʰarma-stʰāpanam
,
vinayaṃ
vidyā-upadeśena
,
loka-priyatvam
artʰa-samyogena
vr̥ttim
//
Sentence: 2
evaṃ
vaśyendriyaḥ
parastrīdravyahiṃsāś
ca
varjayet
,
svapnaṃ
laulyam
anr̥tam
uddʰataveṣatvam
anartʰyasamyogam
adʰarmasamyuktam
anartʰasamyuktaṃ
ca
vyavahāram
//
evaṃ
vaśya-indriyaḥ
para-strī-dravya-hiṃsāś
ca
varjayet
,
svapnaṃ
laulyam
anr̥tam
uddʰata-veṣatvam
anartʰya-samyogam
adʰarma-samyuktam
anartʰa-samyuktaṃ
ca
vyavahāram
//
Sentence: 3
dʰarmārtʰāvirodʰena
kāmaṃ
seveta
,
na
nihsukʰaḥ
syāt
//
dʰarma-artʰa-avirodʰena
kāmaṃ
seveta
,
na
nihsukʰaḥ
syāt
//
Sentence: 4
samaṃ
vā
trivargam
anyonyānubaddʰam
//
samaṃ
vā
trivargam
anyonya-anubaddʰam
//
Sentence: 5
eko
hy
atyāsevito
dʰarmārtʰakāmānām
ātmānam
itarau
ca
pīḍayati
//
eko
hy
atyāsevito
dʰarma-artʰa-kāmānām
ātmānam
itarau
ca
pīḍayati
//
Sentence: 6
artʰaiva
pradʰāneti
kauṭilyaḥ
//
artʰa+
eva
pradʰāna+
iti
kauṭilyaḥ
//
Sentence: 7
artʰamūlau
hi
dʰarmakāmāv
iti
//
artʰa-mūlau
hi
dʰarma-kāmāv
iti
//
Sentence: 8
maryādāṃ
stʰāpayed
ācāryān
amātyān
vā
,
yainam
apāya
stʰānebʰyo
vārayeyuḥ
,
cʰāyānālikāpratodena
vā
rahasi
pramādyantam
abʰitudeyuḥ
//
maryādāṃ
stʰāpayed
ācāryān
amātyān
vā
,
ya+
enam
apāya
stʰānebʰyo
vārayeyuḥ
,
cʰāyā-nālikā-pratodena
vā
rahasi
pramādyantam
abʰitudeyuḥ
//
Sentence: 9ab
sahāyasādʰyaṃ
rājatvaṃ
cakram
ekaṃ
na
vartate
/
sahāya-sādʰyaṃ
rājatvaṃ
cakram
ekaṃ
na
vartate
/
Sentence: 9cd
kurvīta
sacivāṃs
tasmāt
teṣāṃ
ca
śr̥ṇuyān
matam
//
E
kurvīta
sacivāṃs
tasmāt
teṣāṃ
ca
śr̥ṇuyān
matam
//
E
Chapter: 8
(Appointment
of
ministers)
Sentence: 1
"sahādʰyāyino
amātyān
kurvīta
,
dr̥ṣṭaśaucasāmartʰyatvāt
"
iti
bʰāradvājaḥ
//
"saha-adʰyāyino
amātyān
kurvīta
,
dr̥ṣṭa-śauca-sāmartʰyatvāt
"
iti
bʰāradvājaḥ
//
Sentence: 2
"te
hy
asya
viśvāsyā
bʰavanti
"
iti
//
"te
hy
asya
viśvāsyā
bʰavanti
"
iti
//
Sentence: 3
neti
viśālākṣaḥ
//
na+
iti
viśāla-akṣaḥ
//
Sentence: 4
"sahakrīḍitatvāt
paribʰavanty
enam
//
"saha-krīḍitatvāt
paribʰavanty
enam
//
Sentence: 5
ye
hy
asya
guhyasadʰarmāṇas
tān
amātyān
kurvīta
,
samānaśīlavyasanatvāt
//
ye
hy
asya
guhya-sadʰarmāṇas
tān
amātyān
kurvīta
,
samāna-śīla-vyasanatvāt
//
Sentence: 6
te
hy
asya
marmajñabʰayān
nāparādʰyanti
"
iti
//
te
hy
asya
marmajña-bʰayān
na+
aparādʰyanti
"
iti
//
Sentence: 7
"sādʰāraṇaiṣa
doṣaḥ
"
iti
pārāśarāḥ
//
"sādʰāraṇa+
eṣa
doṣaḥ
"
iti
pārāśarāḥ
//
Sentence: 8
"teṣām
api
marmajñabʰayāt
kr̥tākr̥tāny
anuvarteta
//
"teṣām
api
marmajña-bʰayāt
kr̥ta-akr̥tāny
anuvarteta
//
Sentence: 9ab
yāvadbʰyo
guhyam
ācaṣṭe
janebʰyaḥ
puruṣādʰipaḥ
/
yāvadbʰyo
guhyam
ācaṣṭe
janebʰyaḥ
puruṣa-adʰipaḥ
/
Sentence: 9cd
avaśaḥ
karmaṇā
tena
vaśyo
bʰavati
tāvatām
//
avaśaḥ
karmaṇā
tena
vaśyo
bʰavati
tāvatām
//
Sentence: 10
yainam
āpatsu
prāṇābādʰayuktāsv
anugr̥hṇīyus
tān
amātyān
kurvīta
,
dr̥ṣṭānurāgatvāt
"
iti
//
ya+
enam
āpatsu
prāṇa-ābādʰa-yuktāsv
anugr̥hṇīyus
tān
amātyān
kurvīta
,
dr̥ṣṭa-anurāgatvāt
"
iti
//
Sentence: 11
neti
piśunaḥ
//
na+
iti
piśunaḥ
//
Sentence: 12
"bʰaktir
eṣā
na
buddʰiguṇaḥ
//
"bʰaktir
eṣā
na
buddʰi-guṇaḥ
//
Sentence: 13
saṃkʰyātārtʰeṣu
karmasu
niyuktā
ye
yatʰādiṣṭam
artʰaṃ
saviśeṣaṃ
vā
kuryus
tān
amātyān
kurvīta
,
dr̥ṣṭaguṇatvāt
"
iti
//
saṃkʰyāta-artʰeṣu
karmasu
niyuktā
ye
yatʰā-ādiṣṭam
artʰaṃ
saviśeṣaṃ
vā
kuryus
tān
amātyān
kurvīta
,
dr̥ṣṭa-guṇatvāt
"
iti
//
Sentence: 14
neti
kauṇapadantaḥ
//
na+
iti
kauṇapadantaḥ
//
Sentence: 15
"anyair
amātyaguṇair
ayuktā
hy
ete
//
"anyair
amātya-guṇair
ayuktā
hy
ete
//
Sentence: 16
pitr̥paitāmahān
amātyān
kurvīta
,
dr̥ṣṭāvadānatvāt
//
pitr̥-paitāmahān
amātyān
kurvīta
,
dr̥ṣṭa-avadānatvāt
//
Sentence: 17
te
hy
enam
apacarantam
api
na
tyajanti
,
sagandʰatvāt
//
te
hy
enam
apacarantam
api
na
tyajanti
,
sagandʰatvāt
//
Sentence: 18
amānuṣeṣv
api
caitad
dr̥śyate
//
amānuṣeṣv
api
ca+
etad
dr̥śyate
//
Sentence: 19
gāvo
hy
asagandʰaṃ
gogaṇam
atikramya
sagandʰeṣv
evāvatiṣṭʰante
"
iti
//
gāvo
hy
asagandʰaṃ
go-gaṇam
atikramya
sagandʰeṣv
eva+
avatiṣṭʰante
"
iti
//
Sentence: 20
neti
vātavyādʰiḥ
//
na+
iti
vātavyādʰiḥ
//
Sentence: 21
"te
hy
asya
sarvam
avagr̥hya
svāmivat
pracaranti
//
"te
hy
asya
sarvam
avagr̥hya
svāmivat
pracaranti
//
Sentence: 22
tasmān
nītivido
navān
amātyān
kurvīta
//
tasmān
nītivido
navān
amātyān
kurvīta
//
Sentence: 23
navās
tu
yamastʰāne
daṇḍadʰaraṃ
manyamānā
nāparādʰyanti
"
iti
//
navās
tu
yama-stʰāne
daṇḍa-dʰaraṃ
manyamānā
na+
aparādʰyanti
"
iti
//
Sentence: 24
neti
bāhudantī
putraḥ
//
na+
iti
bāhu-dantī
putraḥ
//
Sentence: 25
"śāstravid
adr̥ṣṭakarmā
karmasu
viṣādaṃ
gaccʰet
//
"śāstravid
adr̥ṣṭa-karmā
karmasu
viṣādaṃ
gaccʰet
//
Sentence: 26
tasmād
abʰijanaprajñāśaucaśauryānurāgayuktān
amātyān
kurvīta
,
guṇaprādʰānyāt
"
iti
//
tasmād
abʰijana-prajñā-śauca-śaurya-anurāga-yuktān
amātyān
kurvīta
,
guṇa-prādʰānyāt
"
iti
//
Sentence: 27
sarvam
upapannam
iti
kauṭilyaḥ
//
sarvam
upapannam
iti
kauṭilyaḥ
//
Sentence: 28
kāryasāmartʰyādd
hi
puruṣasāmartʰyaṃ
kalpyate
//
kārya-sāmartʰyādd
hi
puruṣa-sāmartʰyaṃ
kalpyate
//
Sentence: 29ab
sāmartʰyaś
ca
--
vibʰajyāmātyavibʰavaṃ
deśakālau
ca
karma
ca
/
sāmartʰyaś
ca
--
vibʰajya+
amātya-vibʰavaṃ
deśa-kālau
ca
karma
ca
/
Sentence: 29cd
amātyāḥ
sarva
evaite
kāryāḥ
syur
na
tu
mantriṇaḥ
//
E
amātyāḥ
sarva
eva+
ete
kāryāḥ
syur
na
tu
mantriṇaḥ
//
E
Chapter: 9
(Appointment
of
counsellors
and
chaplain)
Sentence: 1
jānapado
abʰijātaḥ
svavagrahaḥ
kr̥taśilpaś
cakṣuṣmān
prājño
dʰārayiṣṇur
dakṣo
vāgmī
pragalbʰaḥ
pratipattimān
utsāhaprabʰāvayuktaḥ
kleśasahaḥ
śucir
maitro
dr̥ḍʰabʰaktiḥ
śīlabalārogyasattvayuktaḥ
stambʰacāpalahīnaḥ
sampriyo
vairāṇām
akartety
amātyasampat
//
jānapado
abʰijātaḥ
svavagrahaḥ
kr̥ta-śilpaś
cakṣuṣmān
prājño
dʰārayiṣṇur
dakṣo
vāgmī
pragalbʰaḥ
pratipattimān
utsāha-prabʰāva-yuktaḥ
kleśa-sahaḥ
śucir
maitro
dr̥ḍʰa-bʰaktiḥ
śīla-bala-ārogya-sattva-yuktaḥ
stambʰa-cāpala-hīnaḥ
sampriyo
vairāṇām
akartā+
ity
amātya-sampat
//
Sentence: 2
ataḥ
pādārgʰaguṇahīnau
madʰyamāvarau
//
ataḥ
pāda-argʰa-guṇa-hīnau
madʰyama-avarau
//
Sentence: 3
teṣāṃ
janapadabʰijanam
avagrahaṃ
cāptataḥ
parīkṣeta
,
samānavidyebʰyaḥ
śilpaṃ
śāstracakṣuṣmattāṃ
ca
,
karmārambʰeṣu
prajñāṃ
dʰārayiṣṇutāṃ
dākṣyaṃ
ca
,
katʰāyogeṣu
vāgmitvaṃ
prāgalbʰyaṃ
pratibʰānavattvaṃ
ca
,
saṃvāsibʰyaḥ
śīlabalārogyasattvayogam
astambʰam
acāpalaṃ
ca
,
pratyakṣataḥ
sampriyatvam
avairatvaṃ
ca
//
teṣāṃ
janapad-abʰijanam
avagrahaṃ
ca+
āptataḥ
parīkṣeta
,
samāna-vidyebʰyaḥ
śilpaṃ
śāstra-cakṣuṣmattāṃ
ca
,
karma-ārambʰeṣu
prajñāṃ
dʰārayiṣṇutāṃ
dākṣyaṃ
ca
,
katʰā-yogeṣu
vāgmitvaṃ
prāgalbʰyaṃ
pratibʰānavattvaṃ
ca
,
saṃvāsibʰyaḥ
śīla-bala-ārogya-sattva-yogam
astambʰam
acāpalaṃ
ca
,
pratyakṣataḥ
sampriyatvam
avairatvaṃ
ca
//
Sentence: 4
pratyakṣaparokṣānumeyā
hi
rājavr̥ttiḥ
//
pratyakṣa-parokṣa-anumeyā
hi
rāja-vr̥ttiḥ
//
Sentence: 5
svayaṃ
drṣṭaṃ
pratyakṣam
//
svayaṃ
drṣṭaṃ
pratyakṣam
//
Sentence: 6
paropadiṣṭaṃ
parokṣam
//
para-upadiṣṭaṃ
parokṣam
//
Sentence: 7
karmasu
kr̥tenākr̥tāvekṣaṇam
anumeyam
//
karmasu
kr̥tena+
akr̥ta-avekṣaṇam
anumeyam
//
Sentence: 8
yaugapadyāt
tu
karmaṇām
anekatvād
anekastʰatvāc
ca
deśakālātyayo
mā
bʰūd
iti
parokṣam
amātyaiḥ
kārayet
//
ity
amātyakarma
/
yaugapadyāt
tu
karmaṇām
anekatvād
anekastʰatvāc
ca
deśa-kāla-atyayo
mā
bʰūd
iti
parokṣam
amātyaiḥ
kārayet
//
ity
amātya-karma
/
Sentence: 9
purohitam
uditoditakulaśīlaṃ
sa
-aṅge
vede
daive
nimitte
daṇḍanītyāṃ
cābʰivinītam
āpadāṃ
daivamānuṣīṇām
atʰarvabʰir
upāyaiś
ca
pratikartāraṃ
kurvīta
//
purohitam
udita-udita-kula-śīlaṃ
sa-aṅge
vede
daive
nimitte
daṇḍa-nītyāṃ
ca+
abʰivinītam
āpadāṃ
daiva-mānuṣīṇām
atʰarvabʰir
upāyaiś
ca
pratikartāraṃ
kurvīta
//
Sentence: 10
tam
ācāryaṃ
śiṣyaḥ
pitaraṃ
putro
bʰr̥tyaḥ
svāminam
iva
cānuvarteta
//
tam
ācāryaṃ
śiṣyaḥ
pitaraṃ
putro
bʰr̥tyaḥ
svāminam
iva
ca+
anuvarteta
//
Sentence: 11ab
brāhmaṇenaidʰitaṃ
kṣatraṃ
mantrimantrābʰimantritam
/
brāhmaṇena+
edʰitaṃ
kṣatraṃ
mantri-mantra-abʰimantritam
/
Sentence: 11cd
jayaty
ajitam
atyantaṃ
śāstrānugamaśastritam
//
E
jayaty
ajitam
atyantaṃ
śāstra-anugama-śastritam
//
E
Chapter: 10
(Ascertainment
of
the
integrity
or
the
absence
of
integrity
of
minister
by
means
of
secret
tests)
Sentence: 1
mantripurohitasakʰaḥ
sāmānyeṣv
adʰikaraṇeṣu
stʰāpayitvāmātyān
upadʰābʰiḥ
śodʰayet
//
mantri-purohita-sakʰaḥ
sāmānyeṣv
adʰikaraṇeṣu
stʰāpayitvā+
amātyān
upadʰābʰiḥ
śodʰayet
//
Sentence: 2
purohitam
ayājyayājanādʰyāpane
niyuktam
amr̥ṣyamāṇaṃ
rājāvakṣipet
//
purohitam
ayājya-yājana-adʰyāpane
niyuktam
amr̥ṣyamāṇaṃ
rājā+
avakṣipet
//
Sentence: 3
sa
sattribʰiḥ
śapatʰapūrvam
ekaikam
amātyam
upajāpayet
-
"adʰārmiko
ayaṃ
rājā
,
sādʰu
dʰārmikam
anyam
asya
tatkulīnam
aparuddʰaṃ
kulyam
ekapragrahaṃ
sāmantam
āṭavikam
aupapādikaṃ
vā
pratipādayāmaḥ
,
sarveṣām
etad
rocate
,
katʰaṃ
vā
tava
"
iti
//
sa
sattribʰiḥ
śapatʰa-pūrvam
ekaikam
amātyam
upajāpayet
-
"adʰārmiko
ayaṃ
rājā
,
sādʰu
dʰārmikam
anyam
asya
tat-kulīnam
aparuddʰaṃ
kulyam
eka-pragrahaṃ
sāmantam
āṭavikam
aupapādikaṃ
vā
pratipādayāmaḥ
,
sarveṣām
etad
rocate
,
katʰaṃ
vā
tava
"
iti
//
Sentence: 4
pratyākʰyāne
śuciḥ
/
iti
dʰarmopadʰā
//
pratyākʰyāne
śuciḥ
/
iti
dʰarma-upadʰā
//
Sentence: 5
senāpatir
asatpragraheṇāvakṣiptaḥ
sattribʰir
ekaikam
amātyam
upajāpayet
lobʰanīyenārtʰena
rājavināśāya
,
"sarveṣām
etad
rocate
,
katʰaṃ
vā
tava
"
iti
//
senā-patir
asat-pragraheṇa+
avakṣiptaḥ
sattribʰir
ekaikam
amātyam
upajāpayet
lobʰanīyena+
artʰena
rāja-vināśāya
,
"sarveṣām
etad
rocate
,
katʰaṃ
vā
tava
"
iti
//
Sentence: 6
pratyākʰyāne
śuciḥ
/
ity
artʰopadʰā
//
pratyākʰyāne
śuciḥ
/
ity
artʰa-upadʰā
//
Sentence: 7
parivrājikā
labdʰaviśvāsāntaḥpure
kr̥tasatkārā
mahāmātram
ekaikam
upajapet
-
"rājamahiṣī
tvāṃ
kāmayate
kr̥tasamāgamopāyā
,
mahān
artʰaś
ca
te
bʰaviṣyati
"
iti
//
parivrājikā
labdʰa-viśvāsā+
antaḥpure
kr̥ta-satkārā
mahā-mātram
ekaikam
upajapet
-
"rāja-mahiṣī
tvāṃ
kāmayate
kr̥ta-samāgama-upāyā
,
mahān
artʰaś
ca
te
bʰaviṣyati
"
iti
//
Sentence: 8
pratyākʰyāne
śuciḥ
/
iti
kāmopadʰā
//
pratyākʰyāne
śuciḥ
/
iti
kāma-upadʰā
//
Sentence: 9
prahavaṇanimittam
eko
amātyaḥ
sarvān
amātyān
āvāhayet
//
prahavaṇa-nimittam
eko
amātyaḥ
sarvān
amātyān
āvāhayet
//
Sentence: 10
tenodvegena
rājā
tān
avarundʰyāt
//
tena+
udvegena
rājā
tān
avarundʰyāt
//
Sentence: 11
kāpaṭikaś
cātra
pūrvāvaruddʰas
teṣām
artʰamānāvakṣiptam
ekaikam
amātyam
upajapet
-
"asat
pravr̥tto
ayaṃ
rājā
,
sādʰv
enaṃ
hatvānyaṃ
pratipādayāmaḥ
,
sarveṣām
etad
rocate
,
katʰaṃ
vā
tava
"
iti
//
kāpaṭikaś
ca+
atra
pūrva-avaruddʰas
teṣām
artʰa-māna-avakṣiptam
ekaikam
amātyam
upajapet
-
"asat
pravr̥tto
ayaṃ
rājā
,
sādʰv
enaṃ
hatvā+
anyaṃ
pratipādayāmaḥ
,
sarveṣām
etad
rocate
,
katʰaṃ
vā
tava
"
iti
//
Sentence: 12
pratyākʰyāne
śuciḥ
/
iti
bʰayopadʰā
//
pratyākʰyāne
śuciḥ
/
iti
bʰaya-upadʰā
//
Sentence: 13
tatra
dʰarmopadʰāśuddʰān
dʰarmastʰīyakaṇṭakaśodʰaneṣu
karmasu
stʰāpayet
,
artʰopadʰāśuddʰān
samāhartr̥samnidʰātr̥nicayakarmasu
,
kāmopadʰā
śuddʰān
bāhyābʰyantaravihārarakṣāsu
,
bʰayopadʰāśuddʰān
āsannakāryeṣu
rājñaḥ
//
tatra
dʰarma-upadʰā-śuddʰān
dʰarma-stʰīya-kaṇṭaka-śodʰaneṣu
karmasu
stʰāpayet
,
artʰa-upadʰā-śuddʰān
samāhartr̥-samnidʰātr̥-nicaya-karmasu
,
kāma-upadʰā
śuddʰān
bāhya-ābʰyantara-vihāra-rakṣāsu
,
bʰaya-upadʰā-śuddʰān
āsanna-kāryeṣu
rājñaḥ
//
Sentence: 14
sarvopadʰāśuddʰān
mantriṇaḥ
kuryāt
//
sarva-upadʰā-śuddʰān
mantriṇaḥ
kuryāt
//
Sentence: 15
sarvatrāśucīn
kʰanidravyahastivanakarmānteṣu
upayojayet
//
sarvatra+
aśucīn
kʰani-dravya-hasti-vana-karma-anteṣu
upayojayet
//
Sentence: 16ab
trivargabʰayasaṃśuddʰān
amātyān
sveṣu
karmasu
/
trivarga-bʰaya-saṃśuddʰān
amātyān
sveṣu
karmasu
/
Sentence: 16cd
adʰikuryād
yatʰā
śaucam
ity
ācāryā
vyavastʰitāḥ
//
adʰikuryād
yatʰā
śaucam
ity
ācāryā
vyavastʰitāḥ
//
Sentence: 17ab
na
tv
eva
kuryād
ātmānaṃ
devīṃ
vā
lakṣyam
īśvaraḥ
/
na
tv
eva
kuryād
ātmānaṃ
devīṃ
vā
lakṣyam
īśvaraḥ
/
Sentence: 17cd
śaucahetor
amātyānām
etat
kauṭilyadarśanam
//
śauca-hetor
amātyānām
etat
kauṭilya-darśanam
//
Sentence: 18ab
na
dūṣaṇam
aduṣṭasya
viṣeṇevāmbʰasaś
caret
/
na
dūṣaṇam
aduṣṭasya
viṣeṇa+
iva+
ambʰasaś
caret
/
Sentence: 18cd
kadācidd
hi
praduṣṭasya
nādʰigamyeta
bʰeṣajam
//
kadācidd
hi
praduṣṭasya
na+
adʰigamyeta
bʰeṣajam
//
Sentence: 19ab
kr̥tā
ca
kaluṣābuddʰir
upadʰābʰiś
caturvidʰā
/
kr̥tā
ca
kaluṣā-buddʰir
upadʰābʰiś
caturvidʰā
/
Sentence: 19cd
nāgatvāntaṃ
nivarteta
stʰitā
sattvavatāṃ
dʰr̥tau
//
na+
agatvā+
antaṃ
nivarteta
stʰitā
sattvavatāṃ
dʰr̥tau
//
Sentence: 20ab
tasmād
bāhyam
adʰiṣṭʰānaṃ
kr̥tvā
kārye
caturvidʰe
/
tasmād
bāhyam
adʰiṣṭʰānaṃ
kr̥tvā
kārye
caturvidʰe
/
Sentence: 20cd
śaucāśaucam
amātyānāṃ
rājā
mārgeta
sattribʰiḥ
//
E
śauca-aśaucam
amātyānāṃ
rājā
mārgeta
sattribʰiḥ
//
E
Chapter: 11
(Appointment
of
persons
in
secret
service)
Sentence: 1
upadʰābʰiḥ
śuddʰāmātyavargo
gūḍʰapuruṣān
utpādayet
kāpaṭikodāstʰitagr̥hapatikavaidehakatāpasavyañjanān
sattritīṣkṇarasadabʰikṣukīś
ca
//
upadʰābʰiḥ
śuddʰa-amātya-vargo
gūḍʰa-puruṣān
utpādayet
kāpaṭika-udāstʰita-gr̥ha-patika-vaidehaka-tāpasa-vyañjanān
sattri-tīṣkṇa-rasada-bʰikṣukīś
ca
//
Sentence: 2
paramarmajñaḥ
pragalbʰaś
cʰātraḥ
kāpaṭikaḥ
//
para-marmajñaḥ
pragalbʰaś
cʰātraḥ
kāpaṭikaḥ
//
Sentence: 3
tam
artʰamānābʰyāṃ
protsāhya
mantrī
brūyāt
-
"rājānaṃ
māṃ
ca
pramāṇaṃ
kr̥tvā
yasya
yad
akuśalaṃ
paśyasi
tat
tadānīm
eva
pratyādiśa
"
iti
//
tam
artʰa-mānābʰyāṃ
protsāhya
mantrī
brūyāt
-
"rājānaṃ
māṃ
ca
pramāṇaṃ
kr̥tvā
yasya
yad
akuśalaṃ
paśyasi
tat
tadānīm
eva
pratyādiśa
"
iti
//
Sentence: 4
pravrajyā
pratyavasitaḥ
prajñāśaucayukta
udāstʰitaḥ
//
pravrajyā
pratyavasitaḥ
prajñā-śauca-yukta
udāstʰitaḥ
//
Sentence: 5
sa
vārttākarmapradiṣṭāyāṃ
bʰūmau
prabʰūtahiraṇyāntevāsī
karma
kārayet
//
sa
vārttā-karma-pradiṣṭāyāṃ
bʰūmau
prabʰūta-hiraṇya-antevāsī
karma
kārayet
//
Sentence: 6
karmapʰalāc
ca
sarvapravrajitānāṃ
grāsāccʰādanāvasatʰān
pratividadʰyāt
//
karma-pʰalāc
ca
sarva-pravrajitānāṃ
grāsa-āccʰādana-āvasatʰān
pratividadʰyāt
//
Sentence: 7
vr̥ttikāmāṃś
copajapet
-
"etenaiva
veṣeṇa
rājārtʰaś
caritavyo
bʰaktavetanakāle
copastʰātavyam
"
iti
//
vr̥tti-kāmāṃś
ca+
upajapet
-
"etena+
eva
veṣeṇa
rāja-artʰaś
caritavyo
bʰakta-vetana-kāle
ca+
upastʰātavyam
"
iti
//
Sentence: 8
sarvapravrajitāś
ca
svaṃ
svaṃ
vargam
evam
upajapeyuḥ
//
sarva-pravrajitāś
ca
svaṃ
svaṃ
vargam
evam
upajapeyuḥ
//
Sentence: 9
karṣako
vr̥ttikṣīṇaḥ
prajñāśaucayukto
gr̥hapatikavyañjanaḥ
//
karṣako
vr̥tti-kṣīṇaḥ
prajñā-śauca-yukto
gr̥ha-patika-vyañjanaḥ
//
Sentence: 10
sa
kr̥ṣikarmapradiṣṭāyāṃ
bʰūmau
-
iti
samānaṃ
pūrveṇa
//
sa
kr̥ṣi-karma-pradiṣṭāyāṃ
bʰūmau
-
iti
samānaṃ
pūrveṇa
//
Sentence: 11
vāṇijako
vr̥ttikṣīṇaḥ
prajñāśaucayukto
vaidehakavyañjanaḥ
//
vāṇijako
vr̥tti-kṣīṇaḥ
prajñā-śauca-yukto
vaidehaka-vyañjanaḥ
//
Sentence: 12
sa
vaṇikkarmapradiṣṭāyāṃ
bʰūmau
-
iti
samānaṃ
pūrveṇa
//
sa
vaṇik-karma-pradiṣṭāyāṃ
bʰūmau
-
iti
samānaṃ
pūrveṇa
//
Sentence: 13
muṇḍo
jaṭilo
vā
vr̥ttikāmas
tāpasavyañjanaḥ
//
muṇḍo
jaṭilo
vā
vr̥tti-kāmas
tāpasa-vyañjanaḥ
//
Sentence: 14
sa
nagarābʰyāśe
prabʰūtamuṇḍajaṭilāntevāsī
śākaṃ
yavamuṣṭiṃ
vā
māsadvimāsāntaraṃ
prakāśam
aśnīyāt
,
gūḍʰam
iṣṭam
āhāram
//
sa
nagara-abʰyāśe
prabʰūta-muṇḍa-jaṭila-antevāsī
śākaṃ
yava-muṣṭiṃ
vā
māsa-dvimāsa-antaraṃ
prakāśam
aśnīyāt
,
gūḍʰam
iṣṭam
āhāram
//
Sentence: 15
vaidehakāntevāsinaś
cainaṃ
samiddʰayogair
arcayeyuḥ
//
vaidehaka-antevāsinaś
ca+
enaṃ
samiddʰa-yogair
arcayeyuḥ
//
Sentence: 16
śiṣyāś
cāsyāvedayeyuḥ
-
"asau
siddʰaḥ
sāmedʰikaḥ
"
iti
//
śiṣyāś
ca+
asya+
āvedayeyuḥ
-
"asau
siddʰaḥ
sāmedʰikaḥ
"
iti
//
Sentence: 17
samedʰāśāstibʰiś
cābʰigatānām
aṅgavidyayā
śiṣyasaṃjñābʰiś
ca
karmāṇy
abʰijane
avasitāny
ādiśet
-
alpalābʰam
agnidāhaṃ
corabʰayaṃ
dūṣyavadʰaṃ
tuṣṭidānaṃ
videśapravr̥ttijñānam
,
"idam
adya
śvo
vā
bʰaviṣyati
,
idaṃ
vā
rājā
kariṣyati
"
iti
//
samedʰa-āśāstibʰiś
ca+
abʰigatānām
aṅga-vidyayā
śiṣya-saṃjñābʰiś
ca
karmāṇy
abʰijane
avasitāny
ādiśet
-
alpa-lābʰam
agni-dāhaṃ
cora-bʰayaṃ
dūṣya-vadʰaṃ
tuṣṭi-dānaṃ
videśa-pravr̥tti-jñānam
,
"idam
adya
śvo
vā
bʰaviṣyati
,
idaṃ
vā
rājā
kariṣyati
"
iti
//
Sentence: 18
tad
asya
gūḍʰāḥ
sattriṇaś
ca
sampādayeyuḥ
//
tad
asya
gūḍʰāḥ
sattriṇaś
ca
sampādayeyuḥ
//
Sentence: 19
sattvaprajñāvākyaśaktisampannānāṃ
rājabʰāgyam
anuvyāharet
,
mantrisamyogaṃ
ca
brūyāt
//
sattva-prajñā-vākya-śakti-sampannānāṃ
rāja-bʰāgyam
anuvyāharet
,
mantri-samyogaṃ
ca
brūyāt
//
Sentence: 20
mantrī
caiṣāṃ
vr̥ttikarmabʰyāṃ
viyateta
//
mantrī
ca+
eṣāṃ
vr̥tti-karmabʰyāṃ
viyateta
//
Sentence: 21
ye
ca
kāraṇād
abʰikruddʰās
tān
artʰamānābʰyāṃ
śamayet
,
akāraṇakruddʰāṃs
tūṣṇīṃ
daṇḍena
,
rājadviṣṭakāriṇaś
ca
//
ye
ca
kāraṇād
abʰikruddʰās
tān
artʰa-mānābʰyāṃ
śamayet
,
akāraṇa-kruddʰāṃs
tūṣṇīṃ
daṇḍena
,
rāja-dviṣṭa-kāriṇaś
ca
//
Sentence: 22ab
pūjitāś
cārtʰamānābʰyāṃ
rājñā
rājopajīvinām
/
pūjitāś
ca+
artʰa-mānābʰyāṃ
rājñā
rāja-upajīvinām
/
Sentence: 22cd
jānīyuḥ
śaucam
ity
etāḥ
pañcasaṃstʰāḥ
prakīrtitāḥ
//
E
jānīyuḥ
śaucam
ity
etāḥ
pañca-saṃstʰāḥ
prakīrtitāḥ
//
E
Chapter: 12
(Appointment
of
roving
spies
,
Rules
for
secret
servants)
Sentence: 1
ye
cāpy
asmabandʰino
avaśyabʰartavyās
te
lakṣaṇam
aṅgavidyāṃ
jambʰakavidyāṃ
māyāgatam
āśramadʰarmaṃ
nimittam
antaracakram
ity
adʰīyānāḥ
sattriṇaḥ
,
saṃsargavidyāṃ
ca
//
ye
ca+
apy
asmabandʰino
avaśya-bʰartavyās
te
lakṣaṇam
aṅga-vidyāṃ
jambʰaka-vidyāṃ
māyā-gatam
āśrama-dʰarmaṃ
nimittam
antara-cakram
ity
adʰīyānāḥ
sattriṇaḥ
,
saṃsarga-vidyāṃ
ca
//
Sentence: 2
ye
janapade
śūrās
tyaktātmāno
hastinaṃ
vyālaṃ
vā
dravyahetoḥ
pratiyodʰayeyus
te
tīkṣṇāḥ
//
ye
janapade
śūrās
tyakta-ātmāno
hastinaṃ
vyālaṃ
vā
dravya-hetoḥ
pratiyodʰayeyus
te
tīkṣṇāḥ
//
Sentence: 3
ye
bandʰuṣu
nihsnehāḥ
krūrā
alasāś
ca
te
rasadāḥ
//
ye
bandʰuṣu
nihsnehāḥ
krūrā
alasāś
ca
te
rasadāḥ
//
Sentence: 4
parivrājikā
vr̥ttikāmā
daridrā
vidʰavā
pragalbʰā
brāhmaṇy
antaḥpure
kr̥tasatkārā
mahāmātrakulāny
abʰigaccʰet
//
parivrājikā
vr̥tti-kāmā
daridrā
vidʰavā
pragalbʰā
brāhmaṇy
antaḥpure
kr̥ta-satkārā
mahā-mātra-kulāny
abʰigaccʰet
//
Sentence: 5
etayā
muṇḍā
vr̥ṣalyo
vyākʰyātāḥ
//
iti
saṃcārāḥ
/
etayā
muṇḍā
vr̥ṣalyo
vyākʰyātāḥ
//
iti
saṃcārāḥ
/
Sentence: 6
tān
rājā
svaviṣaye
mantripurohitasenāpatiyuvarājadauvārikāntarvaṃśikapraśāstr̥samāhartr̥samnidʰātr̥pradeṣṭr̥nāyakapauravyāvahārikakārmāntikamantripariṣadadʰyakṣadaṇḍadurgāntapālāṭavikeṣu
śraddʰeyadeśaveṣaśilpabʰāṣābʰijanāpadeśān
bʰaktitaḥ
sāmartʰyayogāc
cāpasarpayet
//
tān
rājā
sva-viṣaye
mantri-purohita-senā-pati-yuva-rāja-dauvārika-antarvaṃśika-praśāstr̥-samāhartr̥-samnidʰātr̥-pradeṣṭr̥-nāyaka-paura-vyāvahārika-kārmāntika-mantri-pariṣad-adʰyakṣa-daṇḍa-durga-antapāla-āṭavikeṣu
śraddʰeya-deśa-veṣa-śilpa-bʰāṣā-abʰijana-apadeśān
bʰaktitaḥ
sāmartʰya-yogāc
ca+
apasarpayet
//
Sentence: 7
teṣāṃ
bāhyaṃ
cāraṃ
cʰatrabʰr̥ṅgāravyajanapādukāsanayānavāhanopagrāhiṇas
tīkṣṇā
vidyuḥ
//
teṣāṃ
bāhyaṃ
cāraṃ
cʰatra-bʰr̥ṅgāra-vyajana-pāduka-āsana-yāna-vāhana-upagrāhiṇas
tīkṣṇā
vidyuḥ
//
Sentence: 8
taṃ
sattriṇaḥ
saṃstʰāsv
arpayeyuḥ
//
taṃ
sattriṇaḥ
saṃstʰāsv
arpayeyuḥ
//
Sentence: 9
sūdārālikasnāpakasaṃvāhakāstarakakalpakaprasādʰakodakaparicārakā
rasadāḥ
kubjavāmanakirātamūkabadʰirajaḍāndʰaccʰadmāno
naṭanartakagāyanavādakavāgjīvanakuśīlavāḥ
striyaś
cābʰyantaraṃ
cāraṃ
vidyuḥ
//
sūda-ārālika-snāpaka-saṃvāhaka-āstaraka-kalpaka-prasādʰaka-udaka-paricārakā
rasadāḥ
kubja-vāmana-kirāta-mūka-badʰira-jaḍa-andʰac-cʰadmāno
naṭa-nartaka-gāyana-vādaka-vāg-jīvana-kuśīlavāḥ
striyaś
ca+
ābʰyantaraṃ
cāraṃ
vidyuḥ
//
Sentence: 10
taṃ
bʰikṣkyaḥ
saṃstʰāsv
aprayeyuḥ
//
taṃ
bʰikṣkyaḥ
saṃstʰāsv
aprayeyuḥ
//
Sentence: 11
saṃstʰānām
antevāsinaḥ
saṃjñālipibʰiś
cārasaṃcāraṃ
kuryuḥ
//
saṃstʰānām
antevāsinaḥ
saṃjñā-lipibʰiś
cāra-saṃcāraṃ
kuryuḥ
//
Sentence: 12
na
cānyonyaṃ
saṃstʰās
te
vā
vidyuḥ
//
na
ca+
anyonyaṃ
saṃstʰās
te
vā
vidyuḥ
//
Sentence: 13
bʰikṣukīpratiṣedʰe
dvāhstʰaparamparā
mātāpitr̥vyañjanāḥ
śilpakārikāḥ
kuśīlavā
dāsyo
vā
gītapāṭʰyavādyabʰāṇḍagūḍʰalekʰyasaṃjñābʰir
vā
cāraṃ
nirhareyuḥ//
bʰikṣukī-pratiṣedʰe
dvāhstʰa-paramparā
mātā-pitr̥-vyañjanāḥ
śilpa-kārikāḥ
kuśīlavā
dāsyo
vā
gīta-pāṭʰya-vādya-bʰāṇḍa-gūḍʰa-lekʰya-saṃjñābʰir
vā
cāraṃ
nirhareyuḥ-/
/
Sentence: 14
dīrgʰarogonmādāgnirasavisargeṇa
vā
gūḍʰanirgamanam
//
dīrgʰa-roga-unmāda-agni-rasa-visargeṇa
vā
gūḍʰa-nirgamanam
//
Sentence: 15
trayāṇām
ekavākye
sampratyayaḥ
//
trayāṇām
eka-vākye
sampratyayaḥ
//
Sentence: 16
teṣām
abʰīkṣṇavinipāte
tūṣṇīṃdaṇḍaḥ
pratiṣedʰaḥ
//
teṣām
abʰīkṣṇa-vinipāte
tūṣṇīṃ-daṇḍaḥ
pratiṣedʰaḥ
//
Sentence: 17
kaṇṭakaśodʰanoktāś
cāpasarpāḥ
pareṣu
kr̥tavetanā
vaseyur
asampātinaś
cārārtʰam
//
kaṇṭaka-śodʰana-uktāś
ca+
apasarpāḥ
pareṣu
kr̥ta-vetanā
vaseyur
asampātinaś
cāra-artʰam
//
Sentence: 18
ta
ubʰayavetanāḥ
//
ta
ubʰaya-vetanāḥ
//
Sentence: 19ab
gr̥hītaputradārāṃś
ca
kuryād
ubʰayavetanān
/
gr̥hīta-putra-dārāṃś
ca
kuryād
ubʰaya-vetanān
/
Sentence: 19cd
tāṃś
cāriprahitān
vidyāt
teṣāṃ
śaucaṃ
ca
tadvidʰaiḥ
//
tāṃś
ca+
ari-prahitān
vidyāt
teṣāṃ
śaucaṃ
ca
tadvidʰaiḥ
//
Sentence: 20ab
evaṃ
śatrau
ca
mitre
ca
madʰyame
cāvapec
carān
/
evaṃ
śatrau
ca
mitre
ca
madʰyame
ca+
āvapec
carān
/
Sentence: 20cd
udāsīne
ca
teṣāṃ
ca
tīrtʰeṣv
aṣṭādaśasv
api
//
udāsīne
ca
teṣāṃ
ca
tīrtʰeṣv
aṣṭādaśasv
api
//
Sentence: 21ab
antargr̥hacarās
teṣāṃ
kubjavāmanapaṇḍakāḥ
/
antar-gr̥ha-carās
teṣāṃ
kubja-vāmana-paṇḍakāḥ
/
Sentence: 21cd
śilpavatyaḥ
striyo
mūkāś
citrāś
ca
mleccʰajātayaḥ
//
śilpavatyaḥ
striyo
mūkāś
citrāś
ca
mleccʰa-jātayaḥ
//
Sentence: 22ab
durgeṣu
vaṇijaḥ
saṃstʰā
durgānte
siddʰatāpasāḥ
/
durgeṣu
vaṇijaḥ
saṃstʰā
durga-ante
siddʰa-tāpasāḥ
/
Sentence: 22cd
karṣakodāstʰitā
rāṣṭre
rāṣṭrānte
vrajavāsinaḥ
//
karṣaka-udāstʰitā
rāṣṭre
rāṣṭra-ante
vraja-vāsinaḥ
//
Sentence: 23ab
vane
vanacarāḥ
kāryāḥ
śramaṇāṭavikādayaḥ
/
vane
vana-carāḥ
kāryāḥ
śramaṇa-āṭavika-ādayaḥ
/
Sentence: 23cd
parapravr̥ttijñānārtʰāḥ
śīgʰrāścāraparamparāḥ
//
para-pravr̥tti-jñāna-artʰāḥ
śīgʰrāś-cāra-paramparāḥ
//
Sentence: 24ab
parasya
caite
boddʰavyās
tādr̥śair
eva
tādr̥śāḥ
/
parasya
ca+
ete
boddʰavyās
tādr̥śair
eva
tādr̥śāḥ
/
Sentence: 24cd
cārasaṃcāriṇaḥ
saṃstʰā
gūḍʰāś
cāgūḍʰasaṃjñitāḥ
//
cāra-saṃcāriṇaḥ
saṃstʰā
gūḍʰāś
ca+
agūḍʰa-saṃjñitāḥ
//
Sentence: 25ab
akr̥tyān
kr̥tyapakṣīyair
darśitān
kāryahetubʰiḥ
/
akr̥tyān
kr̥tya-pakṣīyair
darśitān
kārya-hetubʰiḥ
/
Sentence: 25cd
parāpasarpajñānārtʰaṃ
mukʰyān
anteṣu
vāsayet
//
E
para-apasarpa-jñāna-artʰaṃ
mukʰyān
anteṣu
vāsayet
//
E
(Keeping
a
watch
over
the
seducible
and
non-seducible
parties
in
one's
own
territory)
Chapter: 13
Sentence: 1
kr̥tamahāmātrāpasarpaḥ
paurajānapadān
apasarpayet
//
kr̥ta-mahā-mātra-apasarpaḥ
paura-jānapadān
apasarpayet
//
Sentence: 2
sattriṇo
dvandvinas
tīrtʰasabʰāpūgajanasamavāyeṣu
vivādaṃ
kuryuḥ
//
sattriṇo
dvandvinas
tīrtʰa-sabʰā-pūga-jana-samavāyeṣu
vivādaṃ
kuryuḥ
//
Sentence: 3
"sarvaguṇasampannaś
cāyaṃ
rājā
śrūyate
,
na
cāsya
kaścid
guṇo
dr̥śyate
yaḥ
paurajānapadān
daṇḍakarābʰyāṃ
pīḍayati
"
iti
//
"sarva-guṇa-sampannaś
ca+
ayaṃ
rājā
śrūyate
,
na
ca+
asya
kaścid
guṇo
dr̥śyate
yaḥ
paura-jānapadān
daṇḍa-karābʰyāṃ
pīḍayati
"
iti
//
Sentence: 4
tatra
ye
'nupraśaṃseyus
tān
itaras
taṃ
ca
pratiṣedʰayet
//
tatra
ye+
anupraśaṃseyus
tān
itaras
taṃ
ca
pratiṣedʰayet
//
Sentence: 5
"mātsyanyāyābʰibʰūtāḥ
prajā
manuṃ
vaivasvataṃ
rājānaṃ
cakrire
//
"mātsya-nyāya-abʰibʰūtāḥ
prajā
manuṃ
vaivasvataṃ
rājānaṃ
cakrire
//
Sentence: 6
dʰānyaṣaḍbʰāgaṃ
paṇyadaśabʰāgaṃ
hiraṇyaṃ
cāsya
bʰāgadʰeyaṃ
prakalpayām
-āsuḥ
//
dʰānya-ṣaḍ-bʰāgaṃ
paṇya-daśa-bʰāgaṃ
hiraṇyaṃ
ca+
asya
bʰāga-dʰeyaṃ
prakalpayām-āsuḥ
//
Sentence: 7
tena
bʰr̥tā
rājānaḥ
prajānāṃ
yogakṣemāvahāḥ
//
tena
bʰr̥tā
rājānaḥ
prajānāṃ
yoga-kṣema-āvahāḥ
//
Sentence: 8
teṣāṃ
kilbiṣam
adaṇḍakarā
haranty
ayogakṣemāvahāś
ca
prajānām
//
teṣāṃ
kilbiṣam
adaṇḍa-karā
haranty
ayoga-kṣema-āvahāś
ca
prajānām
//
Sentence: 9
tasmād
uñcʰaṣaḍbʰāgam
āraṇyakāpi
nirvapanti
-
"tasyaitad
bʰāgadʰeyaṃ
yo
'smān
gopāyati
"
iti
//
tasmād
uñcʰa-ṣaḍ-bʰāgam
āraṇyakā+
api
nirvapanti
-
"tasya+
etad
bʰāga-dʰeyaṃ
yo+
asmān
gopāyati
"
iti
//
Sentence: 10
indrayamastʰānam
etad
rājānaḥ
pratyakṣaheḍaprasādāḥ
//
indra-yama-stʰānam
etad
rājānaḥ
pratyakṣa-heḍa-prasādāḥ
//
Sentence: 11
tān
avamanyamānān
daivo
'pi
daṇḍaḥ
spr̥śati
//
tān
avamanyamānān
daivo+
api
daṇḍaḥ
spr̥śati
//
Sentence: 12
tasmād
rājāno
nāvamantavyāḥ
//
tasmād
rājāno
na+
avamantavyāḥ
//
Sentence: 13
ity
evaṃ
kṣudrakān
pratiṣedʰayet
//
ity
evaṃ
kṣudrakān
pratiṣedʰayet
//
Sentence: 14
kiṃvadantīṃ
ca
vidyuḥ
//
kiṃ-vadantīṃ
ca
vidyuḥ
//
Sentence: 15
ye
cāsya
dʰānyapaśuhiraṇyāny
ājīvanti
,
tair
upakurvanti
vyasane
'bʰyudaye
vā
,
kupitaṃ
bandʰuṃ
rāṣṭraṃ
vā
vyāvartayanti
,
amitram
āṭavikaṃ
vā
pratiṣedʰayanti
,
teṣāṃ
muṇḍajaṭilavyañjanās
tuṣṭātuṣṭatvaṃ
vidyuḥ
//
ye
ca+
asya
dʰānya-paśu-hiraṇyāny
ājīvanti
,
tair
upakurvanti
vyasane+
abʰyudaye
vā
,
kupitaṃ
bandʰuṃ
rāṣṭraṃ
vā
vyāvartayanti
,
amitram
āṭavikaṃ
vā
pratiṣedʰayanti
,
teṣāṃ
muṇḍa-jaṭila-vyañjanās
tuṣṭa-atuṣṭatvaṃ
vidyuḥ
//
Sentence: 16
tuṣṭān
bʰūyo
'rtʰamānābʰyāṃ
pūjayet
//
tuṣṭān
bʰūyo+
artʰa-mānābʰyāṃ
pūjayet
//
Sentence: 17
atuṣṭāṃs
tuṣṭihetos
tyāgena
sāmnā
ca
prasādayet
//
atuṣṭāṃs
tuṣṭi-hetos
tyāgena
sāmnā
ca
prasādayet
//
Sentence: 18
parasparād
vā
bʰedayed
enān
,
sāmantāṭavikatatkulīnāparuddʰebʰyaś
ca
//
parasparād
vā
bʰedayed
enān
,
sāmanta-āṭavika-tat-kulīna-aparuddʰebʰyaś
ca
//
Sentence: 19
tatʰāpy
atuṣyato
daṇḍakarasādʰanādʰikāreṇa
janapadavidveṣaṃ
grāhayet
//
tatʰā+
apy
atuṣyato
daṇḍa-kara-sādʰana-adʰikāreṇa
janapada-vidveṣaṃ
grāhayet
//
Sentence: 20
viviṣṭān
upāṃśudaṇḍena
janapadakopena
vā
sādʰayet
//
viviṣṭān
upāṃśu-daṇḍena
janapada-kopena
vā
sādʰayet
//
Sentence: 21
guptaputradārān
ākarakarmānteṣu
vā
vāsayet
pareṣām
āspadabʰayāt
//
gupta-putra-dārān
ākara-karma-anteṣu
vā
vāsayet
pareṣām
āspada-bʰayāt
//
Sentence: 22
kruddʰalubdʰabʰītamāninas
tu
pareṣāṃ
kr̥tyāḥ
//
kruddʰa-lubdʰa-bʰīta-māninas
tu
pareṣāṃ
kr̥tyāḥ
//
Sentence: 23
teṣāṃ
kārtāntikanaimittikamauhūrtikavyañjanāḥ
parasparābʰisambandʰam
amitrāṭavikasambandʰaṃ
vā
vidyuḥ
//
teṣāṃ
kārtāntika-naimittika-mauhūrtika-vyañjanāḥ
paraspara-abʰisambandʰam
amitra-āṭavika-sambandʰaṃ
vā
vidyuḥ
//
Sentence: 24
tuṣṭān
artʰamānābʰyāṃ
pūjayet
/
tuṣṭān
artʰa-mānābʰyāṃ
pūjayet
/
Sentence: 25
atuṣṭān
sāmadānabʰedadaṇḍaiḥ
sādʰayet
//
atuṣṭān
sāma-dāna-bʰeda-daṇḍaiḥ
sādʰayet
//
Sentence: 26ab
evaṃ
svaviṣaye
kr̥tyān
akr̥tyāṃś
ca
vicakṣaṇaḥ
/
evaṃ
sva-viṣaye
kr̥tyān
akr̥tyāṃś
ca
vicakṣaṇaḥ
/
Sentence: 26cd
paropajāpāt
samrakṣet
pradʰānān
kṣudrakān
api
//
E
para-upajāpāt
samrakṣet
pradʰānān
kṣudrakān
api
//
E
Chapter: 14
(Winning
over
the
seducible
and
non-seducible
parties
in
the
enemy's
territory)
Sentence: 1
kr̥tyākr̥tyapakṣopagrahaḥ
svaviṣaye
vyākʰyātaḥ
,
paraviṣaye
vācyaḥ
//
kr̥tya-akr̥tya-pakṣa-upagrahaḥ
sva-viṣaye
vyākʰyātaḥ
,
para-viṣaye
vācyaḥ
//
Sentence: 2
saṃśrutyārtʰān
vipralabdʰaḥ
,
tulyakāriṇoḥ
śilpe
vopakāre
vā
vimānitaḥ
,
vallabʰāvaruddʰaḥ
,
samāhūya
parājitaḥ
,
pravāsopataptaḥ
,
kr̥tvā
vyayam
alabdʰakāryaḥ
,
svadʰarmād
dāyādyād
voparuddʰaḥ
,
mānādʰikārābʰyāṃ
bʰraṣṭaḥ
,
kulyair
antarhitaḥ
,
prasabʰābʰimr̥ṣṭastrīkaḥ
,
kārābʰinyastaḥ
,
paroktadaṇḍitaḥ
,
mitʰyācāravāritaḥ
,
sarvasvam
āhāritaḥ
,
bandʰanaparikliṣṭaḥ
,
pravāsitabandʰuḥ
-
iti
kruddʰavargaḥ
//
saṃśrutya+
artʰān
vipralabdʰaḥ
,
tulya-kāriṇoḥ
śilpe
vā+
upakāre
vā
vimānitaḥ
,
vallabʰa-avaruddʰaḥ
,
samāhūya
parājitaḥ
,
pravāsa-upataptaḥ
,
kr̥tvā
vyayam
alabdʰa-kāryaḥ
,
svadʰarmād
dāyādyād
vā+
uparuddʰaḥ
,
māna-adʰikārābʰyāṃ
bʰraṣṭaḥ
,
kulyair
antarhitaḥ
,
prasabʰa-abʰimr̥ṣṭa-strīkaḥ
,
kāra-abʰinyastaḥ
,
para-ukta-daṇḍitaḥ
,
mitʰyā-ācāra-vāritaḥ
,
sarva-svam
āhāritaḥ
,
bandʰana-parikliṣṭaḥ
,
pravāsita-bandʰuḥ
-
iti
kruddʰa-vargaḥ
//
Sentence: 3
svayam
upahataḥ
,
viprakr̥taḥ
,
pāpakarmābʰikʰyātaḥ
,
tulyadoṣadaṇḍenodvignaḥ
,
paryāttabʰūmiḥ
,
daṇḍenopanataḥ
,
sarvādʰikaraṇastʰaḥ
,
sahasopacitārtʰaḥ
,
tatkulīnopāśaṃsuḥ
,
pradviṣṭo
rājñā
,
rājadveṣī
ca
-
iti
bʰītavargaḥ
//
svayam
upahataḥ
,
viprakr̥taḥ
,
pāpa-karma-abʰikʰyātaḥ
,
tulya-doṣa-daṇḍena+
udvignaḥ
,
paryātta-bʰūmiḥ
,
daṇḍena+
upanataḥ
,
sarva-adʰikaraṇastʰaḥ
,
sahasā-upacita-artʰaḥ
,
tat-kulīna-upāśaṃsuḥ
,
pradviṣṭo
rājñā
,
rāja-dveṣī
ca
-
iti
bʰīta-vargaḥ
//
Sentence: 4
parikṣīṇaḥ
,
anyāttasvaḥ
,
kadaryaḥ
,
vyasanī
,
atyāhitavyavahāraś
ca
-
iti
lubdʰavargaḥ
//
parikṣīṇaḥ
,
anya-ātta-svaḥ
,
kadaryaḥ
,
vyasanī
,
atyāhita-vyavahāraś
ca
-
iti
lubdʰa-vargaḥ
//
Sentence: 5
ātmasambʰāvitaḥ
,
mānakāmaḥ
,
śatrupūjāmarṣitaḥ
,
nīcair
upahitaḥ
,
tīkṣṇaḥ
,
sāhasikaḥ
,
bʰogenāsaṃtuṣṭaḥ
-
iti
mānivargaḥ
//
ātma-sambʰāvitaḥ
,
māna-kāmaḥ
,
śatru-pūjā-amarṣitaḥ
,
nīcair
upahitaḥ
,
tīkṣṇaḥ
,
sāhasikaḥ
,
bʰogena+
asaṃtuṣṭaḥ
-
iti
māni-vargaḥ
//
Sentence: 6
teṣāṃ
muṇḍajaṭilavyañjanair
yo
yadbʰaktiḥ
kr̥tyapakṣīyas
taṃ
tenopajāpayet
//
teṣāṃ
muṇḍa-jaṭila-vyañjanair
yo
yad-bʰaktiḥ
kr̥tya-pakṣīyas
taṃ
tena+
upajāpayet
//
Sentence: 7
"yatʰā
madāndʰo
hastī
mattenādʰiṣṭʰito
yad
yad
āsādayati
tat
sarvaṃ
pramr̥dnāti
,
evam
ayam
aśāstracakṣur
andʰo
rājā
paurajānapadavadʰāyābʰyuttʰitaḥ
,
śakyam
asya
pratihastiprotsāhanenāpakartum
,
amarṣaḥ
kriyatām
"
iti
kruddʰavargam
upajāpayet
//
"yatʰā
mada-andʰo
hastī
mattena+
adʰiṣṭʰito
yad
yad
āsādayati
tat
sarvaṃ
pramr̥dnāti
,
evam
ayam
aśāstra-cakṣur
andʰo
rājā
paura-jānapada-vadʰāya+
abʰyuttʰitaḥ
,
śakyam
asya
pratihasti-protsāhanena+
apakartum
,
amarṣaḥ
kriyatām
"
iti
kruddʰa-vargam
upajāpayet
//
Sentence: 8
"yatʰā
līnaḥ
sarpo
yasmād
bʰayaṃ
paśyati
tatra
viṣam
utsr̥jati
,
evam
ayaṃ
rājā
jātadoṣāśaṅkas
tvayi
purā
krodʰaviṣam
utsr̥jati
,
anyatra
gamyatām
"
iti
bʰītavargaṃupajāpayet
//
"yatʰā
līnaḥ
sarpo
yasmād
bʰayaṃ
paśyati
tatra
viṣam
utsr̥jati
,
evam
ayaṃ
rājā
jāta-doṣa-āśaṅkas
tvayi
purā
krodʰa-viṣam
utsr̥jati
,
anyatra
gamyatām
"
iti
bʰīta-vargaṃ-upajāpayet
//
Sentence: 9
"yatʰā
śvagaṇināṃ
dʰenuḥ
śvabʰyo
duhyate
na
brāhmaṇebʰyaḥ
,
evam
ayaṃ
rājā
sattvaprajñāvākyaśaktihīnebʰyo
duhyate
nātmaguṇasampannebʰyaḥ
,
asau
rājā
puruṣaviśeṣajñaḥ
,
tatra
gamyatām
"
iti
lubdʰavargaṃupajāpayet
//
"yatʰā
śva-gaṇināṃ
dʰenuḥ
śvabʰyo
duhyate
na
brāhmaṇebʰyaḥ
,
evam
ayaṃ
rājā
sattva-prajñā-vākya-śakti-hīnebʰyo
duhyate
na+
ātma-guṇa-sampannebʰyaḥ
,
asau
rājā
puruṣa-viśeṣajñaḥ
,
tatra
gamyatām
"
iti
lubdʰa-vargaṃ-upajāpayet
//
Sentence: 10
"yatʰā
caṇḍālodapānaś
caṇḍālānām
evopabʰogyo
nānyeṣām
,
evam
ayaṃ
rājā
nīco
nīcānām
evopabʰogyo
na
tvadvidʰānām
āryāṇām
,
asau
rājā
puruṣaviśeṣajñaḥ
,
tatra
gamyatām
"
iti
mānivargam
upajāpayet
//
"yatʰā
caṇḍāla-uda-pānaś
caṇḍālānām
eva+
upabʰogyo
na+
anyeṣām
,
evam
ayaṃ
rājā
nīco
nīcānām
eva+
upabʰogyo
na
tvadvidʰānām
āryāṇām
,
asau
rājā
puruṣa-viśeṣajñaḥ
,
tatra
gamyatām
"
iti
māni-vargam
upajāpayet
//
Sentence: 11ab
tatʰeti
pratipannāṃs
tān
saṃhitān
paṇakarmaṇā
/
tatʰā+
iti
pratipannāṃs
tān
saṃhitān
paṇa-karmaṇā
/
Sentence: 11cd
yojayeta
yatʰāśakti
sa
-apasarpān
svakarmasu
//
yojayeta
yatʰā-śakti
sa-apasarpān
sva-karmasu
//
Sentence: 12ab
labʰeta
sāmadānābʰyāṃ
kr̥tyāṃś
ca
parabʰūmiṣu
/
labʰeta
sāma-dānābʰyāṃ
kr̥tyāṃś
ca
para-bʰūmiṣu
/
Sentence: 12cd
akr̥tyān
bʰedadaṇḍābʰyāṃ
paradoṣāṃś
ca
darśayan
//
E
akr̥tyān
bʰeda-daṇḍābʰyāṃ
para-doṣāṃś
ca
darśayan
//
E
Chapter: 15
(The
topic
of
counsel)
Sentence: 1
kr̥tasvapakṣaparapakṣopagrahaḥ
kāryārambʰāṃś
cintayet
//
kr̥ta-sva-pakṣa-para-pakṣa-upagrahaḥ
kārya-ārambʰāṃś
cintayet
//
Sentence: 2
mantrapūrvāḥ
sarvārambʰāḥ
//
mantra-pūrvāḥ
sarva-ārambʰāḥ
//
Sentence: 3
taduddeśaḥ
saṃvr̥taḥ
katʰānām
anihśrāvī
pakṣibʰir
apy
anālokyaḥ
syāt
/
tad-uddeśaḥ
saṃvr̥taḥ
katʰānām
anihśrāvī
pakṣibʰir
apy
anālokyaḥ
syāt
/
Sentence: 4
śrūyate
hi
śukasārikābʰir
mantro
bʰinnaḥ
,
śvabʰir
apy
anyaiś
ca
tiryagyonibʰir
iti
//
śrūyate
hi
śuka-sārikābʰir
mantro
bʰinnaḥ
,
śvabʰir
apy
anyaiś
ca
tiryag-yonibʰir
iti
//
Sentence: 5
tasmān
mantroddeśam
anāyukto
nopagaccʰet
//
tasmān
mantra-uddeśam
anāyukto
na+
upagaccʰet
//
Sentence: 6
uccʰidyeta
mantrabʰedī
//
uccʰidyeta
mantra-bʰedī
//
Sentence: 7
mantrabʰedo
hi
dūtāmātyasvāminām
iṅgitākārābʰyām
//
mantra-bʰedo
hi
dūta-amātya-svāminām
iṅgita-ākārābʰyām
//
Sentence: 8
iṅgitam
anyatʰāvr̥ttiḥ
//
iṅgitam
anyatʰā-vr̥ttiḥ
//
Sentence: 9
ākr̥tigrahaṇam
ākāraḥ
//
ākr̥ti-grahaṇam
ākāraḥ
//
Sentence: 10
tasya
saṃvaraṇam
āyuktapuruṣarakṣaṇam
ākāryakālād
iti
//
tasya
saṃvaraṇam
āyukta-puruṣa-rakṣaṇam
ā-kārya-kālād
iti
//
Sentence: 11
teṣāṃ
hi
pramādamadasuptapralāpāḥ
,
kāmādir
utsekaḥ
,
praccʰanno
'vamato
vā
mantraṃ
bʰinatti
//
teṣāṃ
hi
pramāda-mada-supta-pralāpāḥ
,
kāma-ādir
utsekaḥ
,
praccʰanno+
avamato
vā
mantraṃ
bʰinatti
//
Sentence: 12
tasmād
ādrakṣen
mantram
//
tasmād
ādrakṣen
mantram
//
Sentence: 13
"mantrabʰedo
hy
ayogakṣemakaro
rājñas
tadāyuktapuruṣāṇāṃ
ca
//
"mantra-bʰedo
hy
ayoga-kṣema-karo
rājñas
tad-āyukta-puruṣāṇāṃ
ca
//
Sentence: 14
tasmād
guhyam
eko
mantrayeta
"
iti
bʰāradvājaḥ
//
tasmād
guhyam
eko
mantrayeta
"
iti
bʰāradvājaḥ
//
Sentence: 15
"mantriṇām
api
hi
mantriṇo
bʰavanti
,
teṣām
apy
anye
//
"mantriṇām
api
hi
mantriṇo
bʰavanti
,
teṣām
apy
anye
//
Sentence: 16
saiṣā
mantriparamparā
mantraṃ
bʰinatti
//
sā+
eṣā
mantri-paramparā
mantraṃ
bʰinatti
//
Sentence: 17ab
"tasmān
nāsya
pare
vidyuḥ
karma
kiṃcic
cikīrṣitam
/
"tasmān
na+
asya
pare
vidyuḥ
karma
kiṃcic
cikīrṣitam
/
Sentence: 17cd
ārabdʰāras
tu
jānīyur
ārabdʰaṃ
kr̥tam
eva
vā
//
ārabdʰāras
tu
jānīyur
ārabdʰaṃ
kr̥tam
eva
vā
//
Sentence: 18
"naikasya
mantrasiddʰir
asti
"
iti
viśālākṣaḥ
//
"na+
ekasya
mantra-siddʰir
asti
"
iti
viśāla-akṣaḥ
//
Sentence: 19
"pratyakṣaparokṣānumeyā
hi
rājavr̥ttiḥ
//
"pratyakṣa-parokṣa-anumeyā
hi
rāja-vr̥ttiḥ
//
Sentence: 20
anupalabdʰasya
jñānam
upalabdʰasya
niścitabalādʰānam
artʰadvaidʰasya
saṃśayaccʰedanam
ekadeśadr̥ṣṭasya
śeṣopalabdʰir
iti
mantrisādʰyam
etat
//
anupalabdʰasya
jñānam
upalabdʰasya
niścita-bala-ādʰānam
artʰa-dvaidʰasya
saṃśayac-cʰedanam
eka-deśa-dr̥ṣṭasya
śeṣa-upalabdʰir
iti
mantri-sādʰyam
etat
//
Sentence: 21
tasmād
buddʰivr̥ddʰaiḥ
sārdʰam
adʰyāsīta
mantram
//
tasmād
buddʰi-vr̥ddʰaiḥ
sārdʰam
adʰyāsīta
mantram
//
Sentence: 22ab
"na
kaṃcid
avamanyeta
sarvasya
śr̥ṇuyān
matam
/
"na
kaṃcid
avamanyeta
sarvasya
śr̥ṇuyān
matam
/
Sentence: 22cd
bālasyāpy
artʰavadvākyam
upayuñjīta
paṇḍitaḥ
//"
bālasya+
apy
artʰavad-vākyam
upayuñjīta
paṇḍitaḥ
//"
Sentence: 23
"etan
mantrajñānam
,
naitan
mantrarakṣaṇam
"
iti
pārāśarāḥ
//
"etan
mantra-jñānam
,
na+
etan
mantra-rakṣaṇam
"
iti
pārāśarāḥ
//
Sentence: 24
"yad
asya
kāryam
abʰipretaṃ
tatpratirūpakaṃ
mantriṇaḥ
pr̥ccʰet
-
"kāryam
idam
evam
āsīt
,
evaṃ
vā
yadi
bʰavet
,
tat
katʰaṃ
kartavyam
"
iti
//
"yad
asya
kāryam
abʰipretaṃ
tat-pratirūpakaṃ
mantriṇaḥ
pr̥ccʰet
-
"kāryam
idam
evam
āsīt
,
evaṃ
vā
yadi
bʰavet
,
tat
katʰaṃ
kartavyam
"
iti
//
Sentence: 25
te
yatʰā
brūyus
tat
kuryāt
//
te
yatʰā
brūyus
tat
kuryāt
//
Sentence: 26
evaṃ
mantropalabdʰiḥ
saṃvr̥tiś
ca
bʰavati
"
iti
//
evaṃ
mantra-upalabdʰiḥ
saṃvr̥tiś
ca
bʰavati
"
iti
//
Sentence: 27
neti
piśunaḥ
//
na+
iti
piśunaḥ
//
Sentence: 28
"mantriṇo
hi
vyavahitam
artʰaṃ
vr̥ttam
avr̥ttaṃ
vā
pr̥ṣṭā
anādareṇa
bruvanti
prakāśayanti
vā
//
"mantriṇo
hi
vyavahitam
artʰaṃ
vr̥ttam
avr̥ttaṃ
vā
pr̥ṣṭā
anādareṇa
bruvanti
prakāśayanti
vā
//
Sentence: 29
sa
doṣaḥ
//
sa
doṣaḥ
//
Sentence: 30
tasmāt
karmasu
ye
yeṣv
abʰipretās
taiḥ
saha
mantrayeta
//
tasmāt
karmasu
ye
yeṣv
abʰipretās
taiḥ
saha
mantrayeta
//
Sentence: 31
tair
mantrayamāṇo
hi
mantrasiddʰiṃ
guptiṃ
ca
labʰate
"
iti
//
tair
mantrayamāṇo
hi
mantra-siddʰiṃ
guptiṃ
ca
labʰate
"
iti
//
Sentence: 32
neti
kauṭilyaḥ
//
na+
iti
kauṭilyaḥ
//
Sentence: 33
anavastʰā
hy
eṣā
//
anavastʰā
hy
eṣā
//
Sentence: 34
mantribʰis
tribʰiś
caturbʰir
vā
saha
mantrayeta
//
mantribʰis
tribʰiś
caturbʰir
vā
saha
mantrayeta
//
Sentence: 35
mantrayamāṇo
hy
ekenārtʰakr̥ccʰreṣu
niścayaṃ
nādʰigaccʰet
//
mantrayamāṇo
hy
ekena+
artʰa-kr̥ccʰreṣu
niścayaṃ
na+
adʰigaccʰet
//
Sentence: 36
ekaś
ca
mantrī
yatʰeṣṭam
anavagrahaś
carati
//
ekaś
ca
mantrī
yatʰā-iṣṭam
anavagrahaś
carati
//
Sentence: 37
dvābʰyāṃ
mantrayamāṇo
dvābʰyāṃ
saṃhatābʰyām
avagr̥hyate
,
vigr̥hītābʰyāṃ
vināśyate
//
dvābʰyāṃ
mantrayamāṇo
dvābʰyāṃ
saṃhatābʰyām
avagr̥hyate
,
vigr̥hītābʰyāṃ
vināśyate
//
Sentence: 38
tat
triṣu
catuṣu
vā
kr̥ccʰreṇopapadyate
//
tat
triṣu
catuṣu
vā
kr̥ccʰreṇa+
upapadyate
//
Sentence: 39
mahādoṣam
upapannaṃ
tu
bʰavati
//
mahā-doṣam
upapannaṃ
tu
bʰavati
//
Sentence: 40
tataḥ
pareṣu
kr̥ccʰreṇārtʰaniścayo
gamyate
,
mantro
vā
rakṣyate
//
tataḥ
pareṣu
kr̥ccʰreṇa+
artʰa-niścayo
gamyate
,
mantro
vā
rakṣyate
//
Sentence: 41
deśakālakāryavaśena
tv
ekena
saha
dvābʰyām
eko
vā
yatʰāsāmartʰyaṃ
mantrayeta
//(alterṇative
views
approved)
deśa-kāla-kārya-vaśena
tv
ekena
saha
dvābʰyām
eko
vā
yatʰā-sāmartʰyaṃ
mantrayeta
//(alterṇative
views
approved)
Sentence: 42
karmaṇām
ārambʰopāyaḥ
puruṣadravyasampad
deśakālavibʰāgo
vinipātapratīkāraḥ
kāryasiddʰir
iti
pañcāṅgo
mantraḥ
//
karmaṇām
ārambʰa-upāyaḥ
puruṣa-dravya-sampad
deśa-kāla-vibʰāgo
vinipāta-pratīkāraḥ
kārya-siddʰir
iti
pañca-aṅgo
mantraḥ
//
Sentence: 43
tān
ekaikaśaḥ
pr̥ccʰet
samastāṃś
ca
//
tān
ekaikaśaḥ
pr̥ccʰet
samastāṃś
ca
//
Sentence: 44
hetubʰiś
caiṣāṃ
matipravivekān
vidyāt
//
hetubʰiś
ca+
eṣāṃ
mati-pravivekān
vidyāt
//
Sentence: 45
avāptārtʰaḥ
kālaṃ
nātikrāmayet
//
avāpta-artʰaḥ
kālaṃ
na+
atikrāmayet
//
Sentence: 46
na
dīrgʰakālaṃ
mantrayeta
,
na
teṣāṃ
pakṣīyair
yeṣām
apakuryāt
//
na
dīrgʰa-kālaṃ
mantrayeta
,
na
teṣāṃ
pakṣīyair
yeṣām
apakuryāt
//
Sentence: 47
"mantripariṣadaṃ
dvādaśāmātyān
kurvīta
"
iti
mānavāḥ
//
"mantri-pariṣadaṃ
dvādaśa-amātyān
kurvīta
"
iti
mānavāḥ
//
Sentence: 48
"ṣoḍaśa
"
iti
bārhaspatyāḥ
//
"ṣoḍaśa
"
iti
bārhaspatyāḥ
//
Sentence: 49
"viṃśatim
"
ity
auśanasāḥ
//
"viṃśatim
"
ity
auśanasāḥ
//
Sentence: 50
yatʰāsāmartʰyam
iti
kauṭilyaḥ
//
yatʰā-sāmartʰyam
iti
kauṭilyaḥ
//
Sentence: 51
te
hy
asya
svapakṣaṃ
parapakṣaṃ
ca
cintayeyuḥ
//
te
hy
asya
sva-pakṣaṃ
para-pakṣaṃ
ca
cintayeyuḥ
//
Sentence: 52
akr̥tārambʰam
ārabdʰānuṣṭʰānam
anuṣṭʰitaviśeṣaṃ
niyogasampadaṃ
ca
karmaṇāṃ
kuryuḥ
//
akr̥ta-ārambʰam
ārabdʰa-anuṣṭʰānam
anuṣṭʰita-viśeṣaṃ
niyoga-sampadaṃ
ca
karmaṇāṃ
kuryuḥ
//
Sentence: 53
āsannaiḥ
saha
karmāṇi
paśyet
//
āsannaiḥ
saha
karmāṇi
paśyet
//
Sentence: 54
anāsannaiḥ
saha
pattrasampreṣaṇena
mantrayeta
//
anāsannaiḥ
saha
pattra-sampreṣaṇena
mantrayeta
//
Sentence: 55
indrasya
hi
mantripariṣadr̥ṣīṇāṃ
sahasram
//
indrasya
hi
mantri-pariṣad-r̥ṣīṇāṃ
sahasram
//
Sentence: 56
sa
tac
cakṣuḥ
//
sa
tac
cakṣuḥ
//
Sentence: 57
tasmād
imaṃ
dvyakṣaṃ
sahasrākṣam
āhuḥ
//
tasmād
imaṃ
dvy-akṣaṃ
sahasra-akṣam
āhuḥ
//
Sentence: 58
ātyayike
kārye
mantriṇo
mantripariṣadaṃ
cāhūya
brūyāt
//
ātyayike
kārye
mantriṇo
mantri-pariṣadaṃ
ca+
āhūya
brūyāt
//
Sentence: 59
tatra
yadbʰūyiṣṭʰā
brūyuḥ
kāryasiddʰikaraṃ
vā
tat
kuryāt
//
tatra
yad-bʰūyiṣṭʰā
brūyuḥ
kārya-siddʰi-karaṃ
vā
tat
kuryāt
//
Sentence: 60
kurvataś
ca
--
kurvataś
ca
--
Sentence: 60ab
nāsya
guhyaṃ
pare
vidyuś
cʰidraṃ
vidyāt
parasya
ca
/
na+
asya
guhyaṃ
pare
vidyuś
cʰidraṃ
vidyāt
parasya
ca
/
Sentence: 60cd
gūhet
kūrmevāṅgāni
yat
syād
vivr̥tam
ātmanaḥ
//
gūhet
kūrma+
iva+
aṅgāni
yat
syād
vivr̥tam
ātmanaḥ
//
Sentence: 61ab
yatʰā
hy
aśrotriyaḥ
śrāddʰaṃ
na
satāṃ
bʰoktum
arhati
/
yatʰā
hy
aśrotriyaḥ
śrāddʰaṃ
na
satāṃ
bʰoktum
arhati
/
Sentence: 61cd
evam
aśrutaśāstrārtʰo
na
mantraṃ
śrotum
arhati
//
E
evam
aśruta-śāstra-artʰo
na
mantraṃ
śrotum
arhati
//
E
Chapter: 16
(Rules
for
the
envoy)
Sentence: 1
udvr̥ttamantro
dūtapraṇidʰiḥ
//
udvr̥tta-mantro
dūta-praṇidʰiḥ
//
Sentence: 2
amātyasampadopeto
nisr̥ṣṭārtʰaḥ
//
amātya-sampadā+
upeto
nisr̥ṣṭa-artʰaḥ
//
Sentence: 3
pādaguṇahīnaḥ
parimitārtʰaḥ
//
pāda-guṇa-hīnaḥ
parimita-artʰaḥ
//
Sentence: 4
ardʰaguṇahīnaḥ
śāsanaharaḥ
//
ardʰa-guṇa-hīnaḥ
śāsana-haraḥ
//
Sentence: 5
suprativihitayānavāhanapuruṣaparivāpaḥ
pratiṣṭʰeta
//
suprativihita-yāna-vāhana-puruṣa-parivāpaḥ
pratiṣṭʰeta
//
Sentence: 6
śāsanam
evaṃ
vācyaḥ
paraḥ
,
sa
vakṣyaty
evam
,
tasyedaṃ
prativākyam
,
evam
atisaṃdʰātavyam
,
ity
adʰīyāno
gaccʰet
//
śāsanam
evaṃ
vācyaḥ
paraḥ
,
sa
vakṣyaty
evam
,
tasya+
idaṃ
prativākyam
,
evam
atisaṃdʰātavyam
,
ity
adʰīyāno
gaccʰet
//
Sentence: 7
aṭavyantapālapurarāṣṭramukʰyaiś
ca
pratisaṃsargaṃ
gaccʰet
//
aṭavy-anta-pāla-pura-rāṣṭra-mukʰyaiś
ca
pratisaṃsargaṃ
gaccʰet
//
Sentence: 8
anīkastʰānayuddʰapratigrahāpasārabʰūmīr
ātmanaḥ
parasya
cāvekṣeta
//
anīka-stʰāna-yuddʰa-pratigraha-apasāra-bʰūmīr
ātmanaḥ
parasya
ca+
avekṣeta
//
Sentence: 9
durgarāṣṭrapramāṇaṃ
sāravr̥ttigupticcʰidrāṇi
copalabʰeta
//
durga-rāṣṭra-pramāṇaṃ
sāra-vr̥tti-guptic-cʰidrāṇi
ca+
upalabʰeta
//
Sentence: 10
parādʰiṣṭʰānam
anujñātaḥ
praviśet
//
para-adʰiṣṭʰānam
anujñātaḥ
praviśet
//
Sentence: 11
śāsanaṃ
ca
yatʰoktaṃ
brūyāt
,
prāṇābādʰe
'pi
dr̥ṣṭe
//
śāsanaṃ
ca
yatʰā-uktaṃ
brūyāt
,
prāṇa-ābādʰe+
api
dr̥ṣṭe
//
Sentence: 12
parasya
vāci
vaktre
dr̥ṣṭyāṃ
ca
prasādaṃ
vākyapūjanam
iṣṭaparipraśnaṃ
guṇakatʰāsaṅgam
āsannam
āsanaṃ
satkāram
iṣṭeṣu
smaraṇaṃ
viśvāsagamanaṃ
ca
lakṣayet
tuṣṭasya
,
viparītam
atuṣṭasya
//
parasya
vāci
vaktre
dr̥ṣṭyāṃ
ca
prasādaṃ
vākya-pūjanam
iṣṭa-paripraśnaṃ
guṇa-katʰā-saṅgam
āsannam
āsanaṃ
satkāram
iṣṭeṣu
smaraṇaṃ
viśvāsa-gamanaṃ
ca
lakṣayet
tuṣṭasya
,
viparītam
atuṣṭasya
//
Sentence: 13
taṃ
brūyāt
-
"dūtamukʰā
hi
rājānaḥ
,
tvaṃ
cānye
ca
//
taṃ
brūyāt
-
"dūta-mukʰā
hi
rājānaḥ
,
tvaṃ
ca+
anye
ca
//
Sentence: 14
tasmād
udyateṣv
api
śastreṣu
yatʰoktaṃ
vaktāro
dūtāḥ
//
tasmād
udyateṣv
api
śastreṣu
yatʰā-uktaṃ
vaktāro
dūtāḥ
//
Sentence: 15
teṣām
antāvasāyino
'py
avadʰyāḥ
,
kim
aṅga
punar
brāhmaṇāḥ
//
teṣām
anta-avasāyino+
apy
avadʰyāḥ
,
kim
aṅga
punar
brāhmaṇāḥ
//
Sentence: 16
parasyaitad
vākyam
//
parasya+
etad
vākyam
//
Sentence: 17
eṣa
dūtadʰarmaḥ
"
iti
//
eṣa
dūta-dʰarmaḥ
"
iti
//
Sentence: 18
vased
avisr̥ṣṭaḥ
pūjayā
notsiktaḥ
//
vased
avisr̥ṣṭaḥ
pūjayā
na+
utsiktaḥ
//
Sentence: 19
pareṣu
balitvaṃ
na
manyeta
//
pareṣu
balitvaṃ
na
manyeta
//
Sentence: 20
vākyam
aniṣṭaṃ
saheta
//
vākyam
aniṣṭaṃ
saheta
//
Sentence: 21
striyaḥ
pānaṃ
ca
varjayet
//
striyaḥ
pānaṃ
ca
varjayet
//
Sentence: 22
ekaḥ
śayīta
//
ekaḥ
śayīta
//
Sentence: 23
suptamattayor
hi
bʰāvajñānaṃ
dr̥ṣṭam
//
supta-mattayor
hi
bʰāva-jñānaṃ
dr̥ṣṭam
//
Sentence: 24
kr̥tyapakṣopajāpam
akr̥tyapakṣe
gūḍʰapraṇidʰānaṃ
rāgāparāgau
bʰartari
randʰraṃ
ca
prakr̥tīnāṃ
tāpasavaidehakavyañjanābʰyām
upalabʰeta
,
tayor
antevāsibʰiś
cikitsakapāṣaṇḍavyañjanobʰayavetanair
vā
//
kr̥tya-pakṣa-upajāpam
akr̥tya-pakṣe
gūḍʰa-praṇidʰānaṃ
rāga-aparāgau
bʰartari
randʰraṃ
ca
prakr̥tīnāṃ
tāpasa-vaidehaka-vyañjanābʰyām
upalabʰeta
,
tayor
antevāsibʰiś
cikitsaka-pāṣaṇḍa-vyañjana-ubʰaya-vetanair
vā
//
Sentence: 25
teṣām
asambʰāṣāyāṃ
yācakamattonmattasuptapralāpaiḥ
puṇyastʰānadevagr̥hacitralekʰyasaṃjñābʰir
vā
cāram
upalabʰeta
//
teṣām
asambʰāṣāyāṃ
yācaka-matta-unmatta-supta-pralāpaiḥ
puṇya-stʰāna-deva-gr̥ha-citra-lekʰya-saṃjñābʰir
vā
cāram
upalabʰeta
//
Sentence: 26
upalabdʰasyopajāpam
upeyāt
//
upalabdʰasya+
upajāpam
upeyāt
//
Sentence: 27
pareṇa
coktaḥ
svāsāṃ
prakr̥tīnāṃ
pramāṇaṃ
nācakṣīta
//
pareṇa
ca+
uktaḥ
svāsāṃ
prakr̥tīnāṃ
pramāṇaṃ
na+
ācakṣīta
//
Sentence: 28
"sarvaṃ
veda
bʰavān
"
iti
brūyāt
,
kāryasiddʰikaraṃ
vā
//
"sarvaṃ
veda
bʰavān
"
iti
brūyāt
,
kārya-siddʰi-karaṃ
vā
//
Sentence: 29
kāryasyāsiddʰāv
uparudʰyamānas
tarkayet
-
"kiṃ
bʰartur
me
vyasanam
āsannaṃ
paśyan
,
svaṃ
vā
vyasanaṃ
pratikartukāmaḥ
,
pārṣṇigrāham
āsāram
antaḥkopam
āṭavikaṃ
vā
samuttʰāpayitukāmaḥ
,
mitram
ākrandaṃ
vā
vyāgʰātayitukāmaḥ
,
svaṃ
vā
parato
vigraham
antaḥkopam
āṭavikaṃ
vā
pratikartukāmaḥ
,
saṃsiddʰaṃ
vā
me
bʰartur
yātrākālam
abʰihantukāmaḥ
,
sasyapaṇyakupyasaṃgrahaṃ
durgakarma
balasamuddānaṃ
vā
kartukāmaḥ
,
svasainyānāṃ
vā
vyāyāmasya
deśakālāv
ākāṅkṣamāṇaḥ
,
paribʰavapramādābʰyāṃ
vā
,
saṃsargānubandʰārtʰī
vā
,
mām
uparuṇaddʰi
"
iti
//
kāryasya+
asiddʰāv
uparudʰyamānas
tarkayet
-
"kiṃ
bʰartur
me
vyasanam
āsannaṃ
paśyan
,
svaṃ
vā
vyasanaṃ
pratikartu-kāmaḥ
,
pārṣṇi-grāham
āsāram
antaḥ-kopam
āṭavikaṃ
vā
samuttʰāpayitu-kāmaḥ
,
mitram
ākrandaṃ
vā
vyāgʰātayitu-kāmaḥ
,
svaṃ
vā
parato
vigraham
antaḥ-kopam
āṭavikaṃ
vā
pratikartu-kāmaḥ
,
saṃsiddʰaṃ
vā
me
bʰartur
yātrā-kālam
abʰihantu-kāmaḥ
,
sasya-paṇya-kupya-saṃgrahaṃ
durga-karma
bala-samuddānaṃ
vā
kartu-kāmaḥ
,
sva-sainyānāṃ
vā
vyāyāmasya
deśa-kālāv
ākāṅkṣamāṇaḥ
,
paribʰava-pramādābʰyāṃ
vā
,
saṃsarga-anubandʰa-artʰī
vā
,
mām
uparuṇaddʰi
"
iti
//
Sentence: 30
jñātvā
vased
apasared
vā
//
jñātvā
vased
apasared
vā
//
Sentence: 31
prayojanam
iṣṭam
avekṣeta
vā
//
prayojanam
iṣṭam
avekṣeta
vā
//
Sentence: 32
śāsanam
aniṣṭam
uktvā
bandʰavadʰabʰayād
avisr̥ṣṭo
'py
apagaccʰet
,
anyatʰā
niyamyeta
//
śāsanam
aniṣṭam
uktvā
bandʰa-vadʰa-bʰayād
avisr̥ṣṭo+
apy
apagaccʰet
,
anyatʰā
niyamyeta
//
Sentence: 33ab
preṣaṇaṃ
saṃdʰipālatvaṃ
pratāpo
mitrasaṃgrahaḥ
/
preṣaṇaṃ
saṃdʰi-pālatvaṃ
pratāpo
mitra-saṃgrahaḥ
/
Sentence: 33cd
upajāpaḥ
suhr̥dbʰedo
gūḍʰadaṇḍātisāraṇam
//
upajāpaḥ
suhr̥d-bʰedo
gūḍʰa-daṇḍa-atisāraṇam
//
Sentence: 34ab
bandʰuratnāpaharaṇaṃ
cārajñānaṃ
parākramaḥ
/
bandʰu-ratna-apaharaṇaṃ
cāra-jñānaṃ
parākramaḥ
/
Sentence: 34cd
samādʰimokṣo
dūtasya
karma
yogasya
cāśrayaḥ
//
samādʰi-mokṣo
dūtasya
karma
yogasya
ca+
āśrayaḥ
//
Sentence: 35ab
svadūtaiḥ
kārayed
etat
paradūtāṃś
ca
rakṣayet
/
sva-dūtaiḥ
kārayed
etat
para-dūtāṃś
ca
rakṣayet
/
Sentence: 35cd
pratidūtāpasarpābʰyāṃ
dr̥śyādr̥śyaiś
ca
rakṣibʰiḥ
//
E
pratidūta-apasarpābʰyāṃ
dr̥śya-adr̥śyaiś
ca
rakṣibʰiḥ
//
E
Chapter: 17
(Guarding
against
princes)
Sentence: 1
rakṣito
rājā
rājyaṃ
rakṣaty
āsannebʰyaḥ
parebʰyaś
ca
,
pūrvaṃ
dārebʰyaḥ
putrebʰyaś
ca
//
rakṣito
rājā
rājyaṃ
rakṣaty
āsannebʰyaḥ
parebʰyaś
ca
,
pūrvaṃ
dārebʰyaḥ
putrebʰyaś
ca
//
Sentence: 2
dārarakṣaṇaṃ
niśāntapraṇidʰau
vakṣyāmaḥ
//
dāra-rakṣaṇaṃ
niśānta-praṇidʰau
vakṣyāmaḥ
//
Sentence: 3
"putrarakṣaṇaṃ
tu
//
"putra-rakṣaṇaṃ
tu
//
Sentence: 4
"janmaprabʰr̥ti
rājaputrān
rakṣet
//
"janma-prabʰr̥ti
rāja-putrān
rakṣet
//
Sentence: 5
karkaṭakasadʰarmāṇo
hi
janakabʰakṣā
rājaputrāḥ
//
karkaṭaka-sadʰarmāṇo
hi
janaka-bʰakṣā
rāja-putrāḥ
//
Sentence: 6
teṣām
ajātasnehe
pitary
upāṃśudaṇḍaḥ
śreyān
"
iti
bʰāradvājaḥ
//
teṣām
ajāta-snehe
pitary
upāṃśu-daṇḍaḥ
śreyān
"
iti
bʰāradvājaḥ
//
Sentence: 7
"nr̥śaṃsam
aduṣṭavadʰaḥ
kṣatrabījavināśaś
ca
"
iti
viśālākṣaḥ
//
"nr̥śaṃsam
aduṣṭa-vadʰaḥ
kṣatra-bīja-vināśaś
ca
"
iti
viśāla-akṣaḥ
//
Sentence: 8
"tasmād
ekastʰānāvarodʰaḥ
śreyān
"
iti
//
"tasmād
eka-stʰāna-avarodʰaḥ
śreyān
"
iti
//
Sentence: 9
ahibʰayam
etad
"
iti
pārāśarāḥ
//
ahi-bʰayam
etad
"
iti
pārāśarāḥ
//
Sentence: 10
"kumāro
hi
"vikramabʰayān
māṃ
pitāvaruṇaddʰi
"
iti
jñātvā
tam
evāṅke
kuryāt
//
"kumāro
hi
"vikrama-bʰayān
māṃ
pitā+
avaruṇaddʰi
"
iti
jñātvā
tam
eva+
aṅke
kuryāt
//
Sentence: 11
tasmād
antapāladurge
vāsaḥ
śreyān
"
iti
//
tasmād
anta-pāla-durge
vāsaḥ
śreyān
"
iti
//
Sentence: 12
"aurabʰraṃ
bʰayam
etad
"
iti
piśunaḥ
//
"aurabʰraṃ
bʰayam
etad
"
iti
piśunaḥ
//
Sentence: 13
"pratyāpatter
hi
tad
eva
kāraṇaṃ
jñātvāntapālasakʰaḥ
syāt
//
"pratyāpatter
hi
tad
eva
kāraṇaṃ
jñātvā+
anta-pāla-sakʰaḥ
syāt
//
Sentence: 14
tasmāt
svaviṣayād
apakr̥ṣṭe
sāmantadurge
vāsaḥ
śreyān
"
iti
//
tasmāt
sva-viṣayād
apakr̥ṣṭe
sāmanta-durge
vāsaḥ
śreyān
"
iti
//
Sentence: 15
"vatsastʰānam
etad
"
iti
kauṇapadantaḥ
//
"vatsa-stʰānam
etad
"
iti
kauṇapadantaḥ
//
Sentence: 16
"vatseneva
hi
dʰenuṃ
pitaram
asya
sāmanto
duhyāt
//
"vatsena+
iva
hi
dʰenuṃ
pitaram
asya
sāmanto
duhyāt
//
Sentence: 17
tasmān
mātr̥bandʰuṣu
vāsaḥ
śreyān
"
iti
//
tasmān
mātr̥-bandʰuṣu
vāsaḥ
śreyān
"
iti
//
Sentence: 18
"dʰvajastʰānam
etad
"
iti
vātavyādʰiḥ
//
"dʰvaja-stʰānam
etad
"
iti
vāta-vyādʰiḥ
//
Sentence: 19
"tena
hi
dʰvajenāditikauśikavad
asya
mātr̥bāndʰavā
bʰikṣeran
//
"tena
hi
dʰvajena+
aditi-kauśikavad
asya
mātr̥-bāndʰavā
bʰikṣeran
//
Sentence: 20
tasmād
grāmya
sukʰeṣv
enam
avasr̥jet
//
tasmād
grāmya
sukʰeṣv
enam
avasr̥jet
//
Sentence: 21
sukʰoparuddʰā
hi
putrāḥ
pitaraṃ
nābʰidruhyanti
"
iti
//
sukʰa-uparuddʰā
hi
putrāḥ
pitaraṃ
na+
abʰidruhyanti
"
iti
//
Sentence: 22
jīvanmaraṇam
etad
iti
kauṭilyaḥ
//
jīvan-maraṇam
etad
iti
kauṭilyaḥ
//
Sentence: 23
kāṣṭʰam
iva
gʰuṇajagdʰaṃ
rājakulam
avinītaputram
abʰiyuktamātraṃ
bʰajyeta
//
kāṣṭʰam
iva
gʰuṇa-jagdʰaṃ
rāja-kulam
avinīta-putram
abʰiyukta-mātraṃ
bʰajyeta
//
Sentence: 24
tasmād
r̥tumatyāṃ
mahiṣyām
r̥tvijaś
carum
aindrābārhaspatyaṃ
nirvapeyuḥ
//
tasmād
r̥tumatyāṃ
mahiṣyām
r̥tvijaś
carum
aindrābārhaspatyaṃ
nirvapeyuḥ
//
Sentence: 25
āpannasattvāyāḥ
kaumārabʰr̥tyo
garbʰabʰarmaṇi
prasave
ca
viyateta
//
āpanna-sattvāyāḥ
kaumāra-bʰr̥tyo
garbʰa-bʰarmaṇi
prasave
ca
viyateta
//
Sentence: 26
prajātāyāḥ
putrasaṃskāraṃ
purohitaḥ
kuryāt
//
prajātāyāḥ
putra-saṃskāraṃ
purohitaḥ
kuryāt
//
Sentence: 27
samartʰaṃ
tadvido
vinayeyuḥ
//
samartʰaṃ
tadvido
vinayeyuḥ
//
Sentence: 28
"sattriṇām
ekaś
cainaṃ
mr̥gayādyūtamadyastrībʰiḥ
pralobʰayet
"pitari
vikramya
rājyaṃ
gr̥hāṇa
"
iti
//
"sattriṇām
ekaś
ca+
enaṃ
mr̥gayā-dyūta-madya-strībʰiḥ
pralobʰayet
"pitari
vikramya
rājyaṃ
gr̥hāṇa
"
iti
//
Sentence: 29
tam
anyaḥ
sattrī
pratiṣedʰayet
"
ity
āmbʰīyāḥ
//
tam
anyaḥ
sattrī
pratiṣedʰayet
"
ity
āmbʰīyāḥ
//
Sentence: 30
mahādoṣam
abuddʰabodʰanam
it
kauṭilyaḥ
//
mahā-doṣam
abuddʰa-bodʰanam
it
kauṭilyaḥ
//
Sentence: 31
navaṃ
hi
dravyaṃ
yena
yenārtʰajātenopadihyate
tat
tad
ācūṣati
//
navaṃ
hi
dravyaṃ
yena
yena+
artʰa-jātena+
upadihyate
tat
tad
ācūṣati
//
Sentence: 32
evam
ayaṃ
navabuddʰir
yad
yad
ucyate
tat
tac
cʰāstropadeśam
ivābʰijānāti
//
evam
ayaṃ
nava-buddʰir
yad
yad
ucyate
tat
tat-śāstra-upadeśam
iva+
abʰijānāti
//
Sentence: 33
tasmād
dʰarmyam
artʰyaṃ
cāsyopadiśen
nādʰarmyam
anartʰyaṃ
ca
//
tasmād
dʰarmyam
artʰyaṃ
ca+
asya+
upadiśen
na+
adʰarmyam
anartʰyaṃ
ca
//
Sentence: 34
sattriṇas
tv
enaṃ
"tava
smaḥ
"
iti
vadantaḥ
pālayeyuḥ
//
sattriṇas
tv
enaṃ
"tava
smaḥ
"
iti
vadantaḥ
pālayeyuḥ
//
Sentence: 35
yauvanotsekāt
parastrīṣu
manaḥ
kurvāṇam
āryāvyañjanābʰiḥ
strībʰir
amedʰyābʰiḥ
śūnyāgāreṣu
rātrāv
udvejayeyuḥ
//
yauvana-utsekāt
para-strīṣu
manaḥ
kurvāṇam
āryā-vyañjanābʰiḥ
strībʰir
amedʰyābʰiḥ
śūnya-āgāreṣu
rātrāv
udvejayeyuḥ
//
Sentence: 36
madyakāmaṃ
yogapānenodvejayeyuḥ
//
madya-kāmaṃ
yoga-pānena+
udvejayeyuḥ
//
Sentence: 37
dyūtakāmaṃ
kāpaṭikair
udvejayeyuḥ
//
dyūta-kāmaṃ
kāpaṭikair
udvejayeyuḥ
//
Sentence: 38
mr̥gayākāmaṃ
pratirodʰakavyañjanais
trāsayeyuḥ
//
mr̥gayā-kāmaṃ
pratirodʰaka-vyañjanais
trāsayeyuḥ
//
Sentence: 39
pitari
vikramabuddʰiṃ
"tatʰā
"
ity
anupraviśya
bʰedayeyuḥ
-
"aprārtʰanīyo
rājā
,
vipanne
gʰātaḥ
,
sampanne
narakapātaḥ
,
saṃkrośaḥ
,
prajābʰir
ekaloṣṭavadʰaś
ca
"
iti
//
pitari
vikrama-buddʰiṃ
"tatʰā
"
ity
anupraviśya
bʰedayeyuḥ
-
"aprārtʰanīyo
rājā
,
vipanne
gʰātaḥ
,
sampanne
naraka-pātaḥ
,
saṃkrośaḥ
,
prajābʰir
eka-loṣṭa-vadʰaś
ca
"
iti
//
Sentence: 40
virāgaṃ
vedayeyuḥ
//
virāgaṃ
vedayeyuḥ
//
Sentence: 41
priyam
ekaputraṃ
badʰnīyāt
//
priyam
eka-putraṃ
badʰnīyāt
//
Sentence: 42
bahuputraḥ
pratyantam
anyaviṣayaṃ
vā
preṣayed
yatra
garbʰaḥ
paṇyaṃ
ḍimbo
vā
na
bʰavet
//
bahu-putraḥ
pratyantam
anya-viṣayaṃ
vā
preṣayed
yatra
garbʰaḥ
paṇyaṃ
ḍimbo
vā
na
bʰavet
//
Sentence: 43
ātmasampannaṃ
saināpatye
yauvarājye
vā
stʰāpayet
//
ātma-sampannaṃ
saināpatye
yauvarājye
vā
stʰāpayet
//
Sentence: 44
buddʰimānāhāryabuddʰir
durbuddʰir
iti
putraviśeṣāḥ
//
buddʰimān-āhārya-buddʰir
durbuddʰir
iti
putra-viśeṣāḥ
//
Sentence: 45
śiṣyamāṇo
dʰarmārtʰāv
upalabʰate
cānutiṣṭʰati
ca
buddʰimān
//
śiṣyamāṇo
dʰarma-artʰāv
upalabʰate
ca+
anutiṣṭʰati
ca
buddʰimān
//
Sentence: 46
upalabʰamāno
nānutiṣṭʰaty
āhāryabuddʰiḥ
//
upalabʰamāno
na+
anutiṣṭʰaty
āhārya-buddʰiḥ
//
Sentence: 47
apāyanityo
dʰarmārtʰadveṣī
ceti
durbuddʰiḥ
//
apāya-nityo
dʰarma-artʰa-dveṣī
ca+
iti
durbuddʰiḥ
//
Sentence: 48
sa
yady
ekaputraḥ
putrotpattāv
asya
prayateta
//
sa
yady
eka-putraḥ
putra-utpattāv
asya
prayateta
//
Sentence: 49
putrikāputrān
utpādayed
vā
//
putrikā-putrān
utpādayed
vā
//
Sentence: 50
vr̥ddʰas
tu
vyādʰito
vā
rājā
mātr̥bandʰukulyaguṇavatsāmantānām
anyatamena
kṣetre
bījam
utpādayet
//
vr̥ddʰas
tu
vyādʰito
vā
rājā
mātr̥-bandʰu-kulya-guṇavat-sāmantānām
anyatamena
kṣetre
bījam
utpādayet
//
Sentence: 51
na
caikaputram
avinītaṃ
rājye
stʰāpayet
//
na
ca+
eka-putram
avinītaṃ
rājye
stʰāpayet
//
Sentence: 52ab
bahūnām
ekasamrodʰaḥ
pitā
putrahito
bʰavet
/
bahūnām
eka-samrodʰaḥ
pitā
putra-hito
bʰavet
/
Sentence: 52cd
anyatrāpada
aiśvaryaṃ
jyeṣṭʰabʰāgi
tu
pūjyate
//
anyatra+
āpada
aiśvaryaṃ
jyeṣṭʰa-bʰāgi
tu
pūjyate
//
Sentence: 53ab
kulasya
vā
bʰaved
rājyaṃ
kulasaṃgʰo
hi
durjayaḥ
/
kulasya
vā
bʰaved
rājyaṃ
kula-saṃgʰo
hi
durjayaḥ
/
Sentence: 53cd
arājavyasanābādʰaḥ
śaśvad
āvasati
kṣitim
//
E
arāja-vyasana-ābādʰaḥ
śaśvad
āvasati
kṣitim
//
E
Chapter: 18
(Behaviour
towards
a
prince
in
disfavour)
(The
conduct
of
a
prince
in
disfavour)
Sentence: 1
vinīto
rājaputraḥ
kr̥ccʰravr̥ttir
asadr̥śe
karmaṇi
niyuktaḥ
pitaram
anuvarteta
,
anyatra
prāṇābādʰakaprakr̥tikopakapātakebʰyaḥ
//
vinīto
rāja-putraḥ
kr̥ccʰra-vr̥ttir
asadr̥śe
karmaṇi
niyuktaḥ
pitaram
anuvarteta
,
anyatra
prāṇa-ābādʰaka-prakr̥ti-kopaka-pātakebʰyaḥ
//
Sentence: 2
puṇye
karmaṇi
niyuktaḥ
puruṣam
adʰiṣṭʰātāraṃ
yācet
//
puṇye
karmaṇi
niyuktaḥ
puruṣam
adʰiṣṭʰātāraṃ
yācet
//
Sentence: 3
puruṣādʰiṣṭʰitaś
ca
saviśeṣam
ādeśam
anutiṣṭʰet
//
puruṣa-adʰiṣṭʰitaś
ca
saviśeṣam
ādeśam
anutiṣṭʰet
//
Sentence: 4
abʰirūpaṃ
ca
karmapʰalam
aupāyanikaṃ
ca
lābʰaṃ
pitur
upanāyayet
//
abʰirūpaṃ
ca
karma-pʰalam
aupāyanikaṃ
ca
lābʰaṃ
pitur
upanāyayet
//
Sentence: 5
tatʰāpy
atuṣyantam
anyasmin
putre
dāreṣu
vā
snihyantam
araṇyāyāpr̥ccʰeta
//
tatʰā+
apy
atuṣyantam
anyasmin
putre
dāreṣu
vā
snihyantam
araṇyāya+
āpr̥ccʰeta
//
Sentence: 6
bandʰavadʰabʰayād
vā
yaḥ
sāmanto
nyāyavr̥ttir
dʰārmikaḥ
satyavāgavisaṃvādakaḥ
pratigrahītā
mānayitā
cābʰipannānāṃ
tam
āśrayeta
//
bandʰa-vadʰa-bʰayād
vā
yaḥ
sāmanto
nyāya-vr̥ttir
dʰārmikaḥ
satya-vāg-avisaṃvādakaḥ
pratigrahītā
mānayitā
ca+
abʰipannānāṃ
tam
āśrayeta
//
Sentence: 7
tatrastʰaḥ
kośadaṇḍasampannaḥ
pravīrapuruṣakanyāsambandʰam
aṭavīsambandʰaṃ
kr̥tyapakṣopagrahaṃ
ca
kuryāt
//
tatrastʰaḥ
kośa-daṇḍa-sampannaḥ
pravīra-puruṣa-kanyā-sambandʰam
aṭavī-sambandʰaṃ
kr̥tya-pakṣa-upagrahaṃ
ca
kuryāt
//
Sentence: 8
ekacaraḥ
suvarṇapākamaṇirāgahemarūpyapaṇyākarakarmāntān
ājīvet
//
eka-caraḥ
suvarṇa-pāka-maṇi-rāga-hema-rūpya-paṇya-ākara-karma-antān
ājīvet
//
Sentence: 9
pāṣaṇḍasaṃgʰadravyam
aśrotriyopabʰogyaṃ
vā
devadravyam
āḍʰyavidʰavādravyaṃ
vā
gūḍʰam
anupraviśya
sārtʰayānapātrāṇi
ca
madanarasayogenātisaṃdʰāyāpaharet
//
pāṣaṇḍa-saṃgʰa-dravyam
aśrotriya-upabʰogyaṃ
vā
deva-dravyam
āḍʰya-vidʰavā-dravyaṃ
vā
gūḍʰam
anupraviśya
sārtʰa-yāna-pātrāṇi
ca
madana-rasa-yogena+
atisaṃdʰāya+
apaharet
//
Sentence: 10
pāragrāmikaṃ
vā
yogam
ātiṣṭʰet
//
pāragrāmikaṃ
vā
yogam
ātiṣṭʰet
//
Sentence: 11
mātuḥ
parijanopagraheṇa
vā
ceṣṭeta
//
mātuḥ
parijana-upagraheṇa
vā
ceṣṭeta
//
Sentence: 12
kāruśilpikuśīlavacikitsakavāgjīvanapāṣaṇḍaccʰadmabʰir
vā
naṣṭarūpas
tadvyañjanasakʰaścʰidreṣu
praviśya
rājñaḥ
śastrarasābʰyāṃ
prahr̥tya
brūyāt
-
"aham
asau
kumāraḥ
,
sahabʰogyam
idaṃ
rājyam
,
eko
nārhati
bʰoktum
,
ye
kāmayante
māṃ
bʰartuṃ
tān
ahaṃ
dviguṇena
bʰaktavetanenopastʰāsyāmi
"
iti
//
ity
aparuddʰavr̥ttam
/
kāru-śilpi-kuśīlava-cikitsaka-vāg-jīvana-pāṣaṇḍac-cʰadmabʰir
vā
naṣṭa-rūpas
tad-vyañjana-sakʰaś-cʰidreṣu
praviśya
rājñaḥ
śastra-rasābʰyāṃ
prahr̥tya
brūyāt
-
"aham
asau
kumāraḥ
,
saha-bʰogyam
idaṃ
rājyam
,
eko
na+
arhati
bʰoktum
,
ye
kāmayante
māṃ
bʰartuṃ
tān
ahaṃ
dviguṇena
bʰakta-vetanena+
upastʰāsyāmi
"
iti
//
ity
aparuddʰa-vr̥ttam
/
Sentence: 13
aparuddʰaṃ
tu
mukʰyaputrāpasarpāḥ
pratipādyānayeyuḥ
,
mātā
vā
pratigr̥hītā
//
aparuddʰaṃ
tu
mukʰya-putra-apasarpāḥ
pratipādya+
ānayeyuḥ
,
mātā
vā
pratigr̥hītā
//
Sentence: 14
tyaktaṃ
gūḍʰapuruṣāḥ
śastrarasābʰyāṃ
hanyuḥ
//
tyaktaṃ
gūḍʰa-puruṣāḥ
śastra-rasābʰyāṃ
hanyuḥ
//
Sentence: 15
atyaktaṃ
tulyaśīlābʰiḥ
strībʰiḥ
pānena
mr̥gayayā
vā
prasañjayitvā
rātrāv
upagr̥hyānayeyuḥ
//
atyaktaṃ
tulya-śīlābʰiḥ
strībʰiḥ
pānena
mr̥gayayā
vā
prasañjayitvā
rātrāv
upagr̥hya+
ānayeyuḥ
//
Sentence: 16ab
upastʰitaṃ
ca
rājyena
madūrdʰvam
iti
sāntvayet
/
upastʰitaṃ
ca
rājyena
mad-ūrdʰvam
iti
sāntvayet
/
Sentence: 16cd
ekastʰam
atʰa
samrundʰyāt
putravāṃs
tu
pravāsayet
//
E
ekastʰam
atʰa
samrundʰyāt
putravāṃs
tu
pravāsayet
//
E
Chapter: 19
(Rules
for
the
king)
Sentence: 1
rājānam
uttʰitam
anūttiṣṭʰante
bʰr̥tyāḥ
//
rājānam
uttʰitam
anūttiṣṭʰante
bʰr̥tyāḥ
//
Sentence: 2
pramādyantam
anupramādyanti
//
pramādyantam
anupramādyanti
//
Sentence: 3
karmāṇi
cāsya
bʰakṣayanti
//
karmāṇi
ca+
asya
bʰakṣayanti
//
Sentence: 4
dviṣadbʰiś
cātisaṃdʰīyate
/
dviṣadbʰiś
ca+
atisaṃdʰīyate
/
Sentence: 5
tasmād
uttʰānam
ātmanaḥ
kurvīta
//
tasmād
uttʰānam
ātmanaḥ
kurvīta
//
Sentence: 6
nālikābʰir
ahar
aṣṭadʰā
rātriṃ
ca
vibʰajet
,
cʰāyāpramāṇena
vā
//
nālikābʰir
ahar
aṣṭadʰā
rātriṃ
ca
vibʰajet
,
cʰāyā-pramāṇena
vā
//
Sentence: 7
tripauruṣī
pauruṣī
caturaṅgulā
naṣṭaccʰāyo
madʰyāhneti
catvāraḥ
pūrve
divasasyāṣṭabʰāgāḥ
//
tripauruṣī
pauruṣī
catur-aṅgulā
naṣṭac-cʰāyo
madʰya-ahna+
iti
catvāraḥ
pūrve
divasasya+
aṣṭa-bʰāgāḥ
//
Sentence: 8
taiḥ
paścimā
vyākʰyātāḥ
//
taiḥ
paścimā
vyākʰyātāḥ
//
Sentence: 9
tatra
pūrve
divasasyāṣṭabʰāge
rakṣāvidʰānam
āyavyayau
ca
śr̥ṇuyāt
//
tatra
pūrve
divasasya+
aṣṭa-bʰāge
rakṣā-vidʰānam
āya-vyayau
ca
śr̥ṇuyāt
//
Sentence: 10
dvitīye
paurajānapadānāṃ
kāryāṇi
paśyet
//
dvitīye
paura-jānapadānāṃ
kāryāṇi
paśyet
//
Sentence: 11
tr̥tīye
snānabʰojanaṃ
seveta
,
svādʰyāyaṃ
ca
kurvīta
//
tr̥tīye
snāna-bʰojanaṃ
seveta
,
svādʰyāyaṃ
ca
kurvīta
//
Sentence: 12
caturtʰe
hiraṇyapratigraham
adʰyakṣāṃś
ca
kurvīta
//
caturtʰe
hiraṇya-pratigraham
adʰyakṣāṃś
ca
kurvīta
//
Sentence: 13
pañcame
mantripariṣadā
pattrasampreṣaṇena
mantrayeta
,
cāraguhyabodʰanīyāni
ca
budʰyeta
//
pañcame
mantri-pariṣadā
pattra-sampreṣaṇena
mantrayeta
,
cāra-guhya-bodʰanīyāni
ca
budʰyeta
//
Sentence: 14
ṣaṣṭʰe
svairavihāraṃ
mantraṃ
vā
seveta
//
ṣaṣṭʰe
svaira-vihāraṃ
mantraṃ
vā
seveta
//
Sentence: 15
saptame
hastyaśvaratʰāyudʰīyān
paśyet
//
saptame
hasty-aśva-ratʰa-āyudʰīyān
paśyet
//
Sentence: 16
aṣṭame
senāpatisakʰo
vikramaṃ
cintayet
//
aṣṭame
senā-pati-sakʰo
vikramaṃ
cintayet
//
Sentence: 17
pratiṣṭʰite
'hani
saṃdʰyām
upāsīta
//
pratiṣṭʰite+
ahani
saṃdʰyām
upāsīta
//
Sentence: 18
pratʰame
rātribʰāge
gūḍʰapuruṣān
paśyet
//
pratʰame
rātri-bʰāge
gūḍʰa-puruṣān
paśyet
//
Sentence: 19
dvitīye
snānabʰojanaṃ
kurvīta
,
svādʰyāyaṃ
ca
//
dvitīye
snāna-bʰojanaṃ
kurvīta
,
svādʰyāyaṃ
ca
//
Sentence: 20
tr̥tīye
tūryagʰoṣeṇa
saṃviṣṭaś
caturtʰapañcamau
śayīta
//
tr̥tīye
tūrya-gʰoṣeṇa
saṃviṣṭaś
caturtʰa-pañcamau
śayīta
//
Sentence: 21
ṣaṣṭʰe
tūryagʰoṣeṇa
pratibuddʰaḥ
śāstram
itikartavyatāṃ
ca
cintayet
//
ṣaṣṭʰe
tūrya-gʰoṣeṇa
pratibuddʰaḥ
śāstram
itikartavyatāṃ
ca
cintayet
//
Sentence: 22
saptame
mantram
adʰyāsīta
,
gūḍʰapuruṣāṃś
ca
preṣayet
//
saptame
mantram
adʰyāsīta
,
gūḍʰa-puruṣāṃś
ca
preṣayet
//
Sentence: 23
aṣṭame
r̥tvigācāryapurohitasvastyayanāni
pratigr̥hṇīyāt
,
cikitsakamāhānasikamauhūrtikāṃś
ca
paśyet
//
aṣṭame
r̥tvig-ācārya-purohita-svastyayanāni
pratigr̥hṇīyāt
,
cikitsaka-māhānasika-mauhūrtikāṃś
ca
paśyet
//
Sentence: 24
savastāṃ
dʰenuṃ
vr̥ṣabʰaṃ
ca
pradakṣiṇīkr̥tyopastʰānaṃ
gaccʰet
//
savastāṃ
dʰenuṃ
vr̥ṣabʰaṃ
ca
pradakṣiṇī-kr̥tya+
upastʰānaṃ
gaccʰet
//
Sentence: 25
ātmabalānukūlyena
vā
niśāharbʰāgān
pravibʰajya
kāryāṇi
seveta
//
ātma-bala-ānukūlyena
vā
niśā-ahar-bʰāgān
pravibʰajya
kāryāṇi
seveta
//
Sentence: 26
upastʰānagataḥ
kāryārtʰinām
advārāsaṅgaṃ
kārayet
//
upastʰāna-gataḥ
kārya-artʰinām
advāra-āsaṅgaṃ
kārayet
//
Sentence: 27
durdarśo
hi
rājā
kāryākāryaviparyāsam
āsannaiḥ
kāryate
//
durdarśo
hi
rājā
kārya-akārya-viparyāsam
āsannaiḥ
kāryate
//
Sentence: 28
tena
prakr̥tikopam
arivaśaṃ
vā
gaccʰet
//
tena
prakr̥ti-kopam
ari-vaśaṃ
vā
gaccʰet
//
Sentence: 29
tasmād
devatāśramapāṣaṇḍaśrotriyapaśupuṇyastʰānānāṃ
bālavr̥ddʰavyādʰitavyasanyanātʰānāṃ
strīṇāṃ
ca
krameṇa
kāryāṇi
paśyet
,
kāryagauravād
ātyayikavaśena
vā
//
tasmād
devatā-āśrama-pāṣaṇḍa-śrotriya-paśu-puṇya-stʰānānāṃ
bāla-vr̥ddʰa-vyādʰita-vyasany-anātʰānāṃ
strīṇāṃ
ca
krameṇa
kāryāṇi
paśyet
,
kārya-gauravād
ātyayika-vaśena
vā
//
Sentence: 30ab
sarvam
ātyayikaṃ
kāryaṃ
śr̥ṇuyān
nātipātayet
/[ś]
sarvam
ātyayikaṃ
kāryaṃ
śr̥ṇuyān
na+
atipātayet
/[ś]
Sentence: 30cd
kr̥ccʰrasādʰyam
atikrāntam
asādʰyaṃ
vāpi
jāyate
//[ś]
kr̥ccʰra-sādʰyam
atikrāntam
asādʰyaṃ
vā+
api
jāyate
//[ś]
Sentence: 31ab
agnyagāragataḥ
kāryaṃ
paśyed
vaidyatapasvinām
/[ś]
agny-agāra-gataḥ
kāryaṃ
paśyed
vaidya-tapasvinām
/[ś]
Sentence: 31cd
purohitācāryasakʰaḥ
pratyuttʰāyābʰivādya
ca
//[ś]
purohita-ācārya-sakʰaḥ
pratyuttʰāya+
abʰivādya
ca
//[ś]
Sentence: 32ab
tapasvināṃ
tu
kāryāṇi
traividyaiḥ
saha
kārayet
/[ś]
tapasvināṃ
tu
kāryāṇi
traividyaiḥ
saha
kārayet
/[ś]
Sentence: 32cd
māyāyogavidāṃ
caiva
na
svayaṃ
kopakāraṇāt
//[ś]
māyā-yogavidāṃ
caiva
na
svayaṃ
kopa-kāraṇāt
//[ś]
Sentence: 33ab
rājño
hi
vratam
uttʰānaṃ
yajñaḥ
kāryānuśāsanam
/[ś]
rājño
hi
vratam
uttʰānaṃ
yajñaḥ
kārya-anuśāsanam
/[ś]
Sentence: 33cd
dakṣiṇā
vr̥ttisāmyaṃ
tu
dīkṣā
tasyābʰiṣecanam
//[ś]
dakṣiṇā
vr̥tti-sāmyaṃ
tu
dīkṣā
tasya+
abʰiṣecanam
//[ś]
Sentence: 34ab
prajāsukʰe
sukʰaṃ
rājñaḥ
prajānāṃ
ca
hite
hitam
/[ś]
prajā-sukʰe
sukʰaṃ
rājñaḥ
prajānāṃ
ca
hite
hitam
/[ś]
Sentence: 34cd
nātmapriyaṃ
hitaṃ
rājñaḥ
prajānāṃ
tu
priyaṃ
hitam
//[ś]
na+
ātma-priyaṃ
hitaṃ
rājñaḥ
prajānāṃ
tu
priyaṃ
hitam
//[ś]
Sentence: 35ab
tasmān
nityottʰito
rājā
kuryād
artʰānuśāsanam
/
tasmān
nitya-uttʰito
rājā
kuryād
artʰa-anuśāsanam
/
Sentence: 35cd
artʰasya
mūlam
uttʰānam
anartʰasya
viparyayaḥ
//[ś]
artʰasya
mūlam
uttʰānam
anartʰasya
viparyayaḥ
//[ś]
Sentence: 36ab
anuttʰāne
dʰruvo
nāśaḥ
prāptasyānāgatasya
ca
/[ś]
anuttʰāne
dʰruvo
nāśaḥ
prāptasya+
anāgatasya
ca
/[ś]
Sentence: 36cd
prāpyate
pʰalam
uttʰānāl
labʰate
cārtʰasampadam
//[ś]
prāpyate
pʰalam
uttʰānāl
labʰate
ca+
artʰasampadam
//[ś]
Chapter: 20
(Regulations
for
the
royal
residence)
Sentence: 1
vāstukapraśaste
deśe
saprākāraparikʰādvāram
anekakakṣyāparigatam
antaḥpuraṃ
kārayet
//
vāstuka-praśaste
deśe
saprākāra-parikʰā-dvāram
aneka-kakṣyā-parigatam
antaḥpuraṃ
kārayet
//
Sentence: 2
kośagr̥havidʰānena
madʰye
vāsagr̥ham
,
gūḍʰabʰittisaṃcāraṃ
mohanagr̥haṃ
tanmadʰye
vā
vāsagr̥ham
,
bʰūmigr̥haṃ
vāsannacaityakāṣṭʰadevatāpidʰānadvāram
anekasuruṅgāsaṃcāraṃ
tasyopari
prāsādaṃ
gūḍʰabʰittisopānaṃ
suṣirastambʰapraveśāpasāraṃ
vā
vāsagr̥haṃ
yantrabaddʰatalāvapātaṃ
kārayet
,
āpatpratīkārārtʰam
āpadi
vā
//
kośagr̥ha-vidʰānena
madʰye
vāsa-gr̥ham
,
gūḍʰa-bʰitti-saṃcāraṃ
mohana-gr̥haṃ
tan-madʰye
vā
vāsa-gr̥ham
,
bʰūmi-gr̥haṃ
vā+
āsanna-caitya-kāṣṭʰa-devatā-apidʰāna-dvāram
aneka-suruṅgā-saṃcāraṃ
tasya+
upari
prāsādaṃ
gūḍʰa-bʰitti-sopānaṃ
suṣira-stambʰa-praveśa-apasāraṃ
vā
vāsa-gr̥haṃ
yantra-baddʰa-tala-avapātaṃ
kārayet
,
āpat-pratīkāra-artʰam
āpadi
vā
//
Sentence: 3
ato
'nyatʰā
vā
vikalpayet
,
sahādʰyāyibʰayāt
//
ato+
anyatʰā
vā
vikalpayet
,
saha-adʰyāyi-bʰayāt
//
Sentence: 4
mānuṣeṇāgninā
trir
apasavyaṃ
parigatam
antaḥpuram
agnir
anyo
na
dahati
,
na
cātrānyo
'gnir
jvalati
,
vaidyutena
bʰasmanā
mr̥tsamyuktena
karakavāriṇāvaliptaṃ
ca
//
mānuṣeṇa+
agninā
trir
apasavyaṃ
parigatam
antaḥpuram
agnir
anyo
na
dahati
,
na
ca+
atra+
anyo+
agnir
jvalati
,
vaidyutena
bʰasmanā
mr̥t-samyuktena
karaka-vāriṇā+
avaliptaṃ
ca
//
Sentence: 5
jīvantīśvetāmuṣkakapuṣpavandākābʰir
akṣīve
jātasyāśvattʰasya
pratānena
guptaṃ
sarpā
viṣāṇi
vā
na
prabʰavanti
//
jīvantī-śvetā-muṣkaka-puṣpa-vandākābʰir
akṣīve
jātasya+
aśvattʰasya
pratānena
guptaṃ
sarpā
viṣāṇi
vā
na
prabʰavanti
//
Sentence: 6
mayūranakulapr̥ṣatotsargaḥ
sarpān
bʰakṣayati
//
mayūra-nakula-pr̥ṣata-utsargaḥ
sarpān
bʰakṣayati
//
Sentence: 7
śukaḥ
sārikā
bʰr̥ṅgarājo
vā
sarpaviṣaśaṅkāyāṃ
krośati
//
śukaḥ
sārikā
bʰr̥ṅga-rājo
vā
sarpa-viṣa-śaṅkāyāṃ
krośati
//
Sentence: 8
krauñco
viṣābʰyāśe
mādyati
,
glāyati
jīvaṃjīvakaḥ
,
mriyate
mattakokilaḥ
,
cakorasyākṣiṇī
virajyete
//
krauñco
viṣa-abʰyāśe
mādyati
,
glāyati
jīvaṃ-jīvakaḥ
,
mriyate
matta-kokilaḥ
,
cakorasya+
akṣiṇī
virajyete
//
Sentence: 9
ity
evam
agniviṣasarpebʰyaḥ
pratikurvīta
//
ity
evam
agni-viṣa-sarpebʰyaḥ
pratikurvīta
//
Sentence: 10
pr̥ṣṭʰataḥ
kakṣyāvibʰāge
strīniveśo
garbʰavyādʰisaṃstʰā
vr̥kṣodakastʰānaṃ
ca
//
pr̥ṣṭʰataḥ
kakṣyā-vibʰāge
strī-niveśo
garbʰa-vyādʰi-saṃstʰā
vr̥kṣa-udaka-stʰānaṃ
ca
//
Sentence: 11
bahiḥ
kanyākumārapuram
//
bahiḥ
kanyā-kumāra-puram
//
Sentence: 12
purastād
alaṅkārabʰūmir
mantrabʰūmir
upastʰānaṃ
kumārādʰyakṣastʰānaṃ
ca
//
purastād
alaṅkāra-bʰūmir
mantra-bʰūmir
upastʰānaṃ
kumāra-adʰyakṣa-stʰānaṃ
ca
//
Sentence: 13
kakṣyāntareṣv
antarvaṃśikasainyaṃ
tiṣṭʰet
//
kakṣya-antareṣv
antarvaṃśika-sainyaṃ
tiṣṭʰet
//
Sentence: 14
antargr̥hagataḥ
stʰavirastrīpariśuddʰāṃ
devīṃ
paśyet
//
antar-gr̥ha-gataḥ
stʰavira-strī-pariśuddʰāṃ
devīṃ
paśyet
//
Sentence: 15
devīgr̥he
līno
hi
bʰrātā
bʰadrasenaṃ
jagʰāna
,
mātuḥ
śayyāntargataś
ca
putraḥ
kārūṣam
//
devī-gr̥he
līno
hi
bʰrātā
bʰadrasenaṃ
jagʰāna
,
mātuḥ
śayyā-antargataś
ca
putraḥ
kārūṣam
//
Sentence: 16
lājān
madʰuneti
viṣeṇa
paryasya
devī
kāśirājam
,
viṣadigdʰena
nūpreṇa
vairantyam
,
mekʰalāmaṇinā
sauvīram
,
jālūtʰam
ādarśena
,
veṇyāṃ
gūḍʰaṃ
śastraṃ
kr̥tvā
devī
vidūratʰaṃ
jagʰāna
//
lājān
madʰunā+
iti
viṣeṇa
paryasya
devī
kāśi-rājam
,
viṣa-digdʰena
nūpreṇa
vairantyam
,
mekʰalā-maṇinā
sauvīram
,
jālūtʰam
ādarśena
,
veṇyāṃ
gūḍʰaṃ
śastraṃ
kr̥tvā
devī
vidūratʰaṃ
jagʰāna
//
Sentence: 17
tasmād
etāny
āspadāni
pariharet
//
tasmād
etāny
āspadāni
pariharet
//
Sentence: 18
muṇḍajaṭilakuhakapratisaṃsargaṃ
bāhyābʰiś
ca
dāsībʰiḥ
pratiṣedʰayet
//
muṇḍa-jaṭila-kuhaka-pratisaṃsargaṃ
bāhyābʰiś
ca
dāsībʰiḥ
pratiṣedʰayet
//
Sentence: 19
na
caināḥ
kulyāḥ
paśyeyuḥ
,
anyatra
garbʰavyādʰisaṃstʰābʰyaḥ
//
na
ca+
enāḥ
kulyāḥ
paśyeyuḥ
,
anyatra
garbʰa-vyādʰi-saṃstʰābʰyaḥ
//
Sentence: 20
rūpājīvāḥ
snānapragʰarṣaśuddʰaśarīrāḥ
parivartitavastrālaṃkārāḥ
paśyeyuḥ
//
rūpa-ājīvāḥ
snāna-pragʰarṣa-śuddʰa-śarīrāḥ
parivartita-vastra-alaṃkārāḥ
paśyeyuḥ
//
Sentence: 21
aśītikāḥ
puruṣāḥ
pañcāśatkāḥ
striyo
vā
mātāpitr̥vyañjanāḥ
stʰaviravarṣadʰarābʰyāgārikāś
cāvarodʰānāṃ
śaucāśaucaṃ
vidyuḥ
,
stʰāpayeyuś
ca
svāmihite
, //
aśītikāḥ
puruṣāḥ
pañcāśatkāḥ
striyo
vā
mātā-pitr̥-vyañjanāḥ
stʰavira-varṣadʰara-abʰyāgārikāś
ca+
avarodʰānāṃ
śauca-āśaucaṃ
vidyuḥ
,
stʰāpayeyuś
ca
svāmi-hite
, //
Sentence: 22ab
svabʰūmau
ca
vaset
sarvaḥ
parabʰūmau
na
saṃcaret
/[ś]
sva-bʰūmau
ca
vaset
sarvaḥ
para-bʰūmau
na
saṃcaret
/[ś]
Sentence: 22cd
na
ca
bāhyena
saṃsargaṃ
kaścid
ābʰyantaro
vrajet
//[ś]
na
ca
bāhyena
saṃsargaṃ
kaścid
ābʰyantaro
vrajet
//[ś]
Sentence: 23ab
sarvaṃ
cāvekṣitaṃ
dravyaṃ
nibaddʰāgamanirgamam
/[ś]
sarvaṃ
ca+
avekṣitaṃ
dravyaṃ
nibaddʰa-āgama-nirgamam
/[ś]
Sentence: 23cd
nirgaccʰed
abʰigaccʰed
vā
mudrāsaṃkrāntabʰūmikam
//[ś]
E
nirgaccʰed
abʰigaccʰed
vā
mudrā-saṃkrānta-bʰūmikam
//[ś]
E
Chapter: 21
(Concerning
the
protection
of
(the
king's)
own
person)
Sentence: 1
śayanād
uttʰitaḥ
strīgaṇair
dʰanvibʰiḥ
parigr̥hyate
,
dvitīyasyāṃ
kakṣyāyāṃ
kañcukoṣṇīṣibʰir
varṣadʰarābʰyāgārikaiḥ
,
tr̥tīyasyāṃ
kubjavāmanakirātaiḥ
,
caturtʰyāṃ
mantribʰiḥ
sambandʰibʰir
dauvārikaiś
ca
prāsapāṇibʰiḥ
//
śayanād
uttʰitaḥ
strī-gaṇair
dʰanvibʰiḥ
parigr̥hyate
,
dvitīyasyāṃ
kakṣyāyāṃ
kañcuka-uṣṇīṣibʰir
varṣa-dʰara-abʰyāgārikaiḥ
,
tr̥tīyasyāṃ
kubja-vāmana-kirātaiḥ
,
caturtʰyāṃ
mantribʰiḥ
sambandʰibʰir
dauvārikaiś
ca
prāsa-pāṇibʰiḥ
//
Sentence: 2
pitr̥paitāmahaṃ
sambandʰānubaddʰaṃ
śikṣitam
anuraktaṃ
kr̥takarmāṇaṃ
ca
janam
āsannaṃ
kurvīta
,
nānyatodeśīyam
akr̥tārtʰamānaṃ
svadeśīyaṃ
vāpy
apakr̥tyopagr̥hītam
//
pitr̥-paitāmahaṃ
sambandʰa-anubaddʰaṃ
śikṣitam
anuraktaṃ
kr̥ta-karmāṇaṃ
ca
janam
āsannaṃ
kurvīta
,
na+
anyato-deśīyam
akr̥ta-artʰa-mānaṃ
sva-deśīyaṃ
vā+
apy
apakr̥tya+
upagr̥hītam
//
Sentence: 3
antarvaṃśikasainyaṃ
rājānam
antaḥpuraṃ
ca
rakṣet
//
antar-vaṃśika-sainyaṃ
rājānam
antaḥpuraṃ
ca
rakṣet
//
Sentence: 4
gupte
deśe
māhānasikaḥ
sarvam
āsvādabāhulyena
karma
kārayet
//
gupte
deśe
māhānasikaḥ
sarvam
āsvāda-bāhulyena
karma
kārayet
//
Sentence: 5
tad
rajā
tatʰaiva
pratibʰuñjīta
pūrvam
agnaye
vayobʰyaś
ca
baliṃ
kr̥tvā
//
tad
rajā
tatʰaiva
pratibʰuñjīta
pūrvam
agnaye
vayobʰyaś
ca
baliṃ
kr̥tvā
//
Sentence: 6
agner
jvālādʰūmanīlatā
śabdaspʰoṭanaṃ
ca
viṣayuktasya
,
vayasāṃ
vipattiś
ca
//
agner
jvālā-dʰūma-nīlatā
śabda-spʰoṭanaṃ
ca
viṣa-yuktasya
,
vayasāṃ
vipattiś
ca
//
Sentence: 7a
annasya
ūṣmā
mayūragrīvābʰaḥ
śaityam
āśu
kliṣṭasyeva
vaivarṇyaṃ
sa
-udakatvam
aklinnatvaṃ
ca
-
annasya
ūṣmā
mayūra-grīva-ābʰaḥ
śaityam
āśu
kliṣṭasya+
iva
vaivarṇyaṃ
sa-udakatvam
aklinnatvaṃ
ca
-
Sentence: 7b
vyañjanānām
āśu
śuṣkatvaṃ
ca
kvātʰadʰyāmapʰenapaṭalaviccʰinnabʰāvo
gandʰasparśarasavadʰaś
ca
-
vyañjanānām
āśu
śuṣkatvaṃ
ca
kvātʰa-dʰyāma-pʰena-paṭala-viccʰinna-bʰāvo
gandʰa-sparśa-rasa-vadʰaś
ca
-
Sentence: 7c
draveṣu
hīnātiriktaccʰāyādarśanaṃ
pʰenapaṭalasīmantordʰvarājīdarśanaṃ
ca
-
draveṣu
hīna-atiriktac-cʰāyā-darśanaṃ
pʰena-paṭala-sīmanta-ūrdʰva-rājī-darśanaṃ
ca
-
Sentence: 7d
rasasya
madʰye
nīlā
rājī
,
payasas
tāmrā
,
madyatoyayoḥ
kālī
,
dadʰnaḥ
śyāmā
,
madʰunaḥ
śvetā
,
dravyāṇām
ārdrāṇām
āśu
pramlānatvam
utpakvabʰāvaḥ
kvātʰanīlaśyāvatā
ca
-
rasasya
madʰye
nīlā
rājī
,
payasas
tāmrā
,
madya-toyayoḥ
kālī
,
dadʰnaḥ
śyāmā
,
madʰunaḥ
śvetā
,
dravyāṇām
ārdrāṇām
āśu
pramlānatvam
utpakva-bʰāvaḥ
kvātʰa-nīla-śyāvatā
ca
-
Sentence: 7e
śuṣkāṇām
āśu
śātanaṃ
vaivarṇyaṃ
ca
, -
śuṣkāṇām
āśu
śātanaṃ
vaivarṇyaṃ
ca
, -
Sentence: 7f
kaṭʰinānāṃ
mr̥dutvaṃ
mr̥dūnāṃ
ca
kaṭʰinatvam
,
tadabʰyāśe
kṣudrasattvavadʰaś
ca
, -
kaṭʰinānāṃ
mr̥dutvaṃ
mr̥dūnāṃ
ca
kaṭʰinatvam
,
tad-abʰyāśe
kṣudra-sattva-vadʰaś
ca
, -
Sentence: 7g
āstaraṇapravaraṇānāṃ
dʰyāmamaṇḍalatā
tanturomapakṣmaśātanaṃ
ca
, -
āstaraṇa-pravaraṇānāṃ
dʰyāma-maṇḍalatā
tanturoma-pakṣma-śātanaṃ
ca
, -
Sentence: 7h
lohamaṇimayānāṃ
paṅkamalopadehatā
sneharāgagauravaprabʰāvavarṇasparśavadʰaś
ca
-
iti
viṣayuktasya
liṅgāni
//
loha-maṇimayānāṃ
paṅkama-lopadehatā
sneha-rāga-gaurava-prabʰāva-varṇa-sparśavadʰaś
ca
-
iti
viṣayuktasya
liṅgāni
//
Sentence: 8
viṣapradasya
tu
śuṣkaśyāvavaktratā
vāksaṅgaḥ
svedo
vijr̥mbʰaṇaṃ
cātimātraṃ
vepatʰuḥ
praskʰalanaṃ
vākyaviprekṣaṇam
āvegaḥ
karmaṇi
svabʰūmau
cānavastʰānam
iti
//
viṣa-pradasya
tu
śuṣka-śyāva-vaktratā
vāk-saṅgaḥ
svedo
vijr̥mbʰaṇaṃ
ca+
atimātraṃ
vepatʰuḥ
praskʰalanaṃ
vākya-viprekṣaṇam
āvegaḥ
karmaṇi
sva-bʰūmau
ca+
anavastʰānam
iti
//
Sentence: 9
tasmād
asya
jāṅgulīvido
bʰiṣajaś
cāsannāḥ
syuḥ
//
tasmād
asya
jāṅgulīvido
bʰiṣajaś
ca+
āsannāḥ
syuḥ
//
Sentence: 10
bʰiṣagbʰaiṣajyāgārād
āsvādaviśuddʰam
auṣadʰaṃ
gr̥hītvā
pācakapeṣakābʰyām
ātmanā
ca
pratisvādya
rājñe
prayaccʰet
//
bʰiṣag-bʰaiṣajya-agārād
āsvāda-viśuddʰam
auṣadʰaṃ
gr̥hītvā
pācaka-peṣakābʰyām
ātmanā
ca
pratisvādya
rājñe
prayaccʰet
//
Sentence: 11
pānaṃ
pānīyaṃ
cauṣadʰena
vyākʰyātam
//
pānaṃ
pānīyaṃ
ca+
auṣadʰena
vyākʰyātam
//
Sentence: 12
kalpakaprasādʰakāḥ
snānaśuddʰavastrahastāḥ
samudram
upakaraṇam
antarvaṃśikahastād
ādāya
paricareyuḥ
//
kalpaka-prasādʰakāḥ
snāna-śuddʰa-vastra-hastāḥ
samudram
upakaraṇam
antarvaṃśika-hastād
ādāya
paricareyuḥ
//
Sentence: 13
snāpakasaṃvāhakāstarakarajakamālākārakarma
dāsyaḥ
prasiddʰaśaucāḥ
kuryuḥ
,
tābʰir
adʰiṣṭʰitā
vā
śilpinaḥ
//
snāpaka-saṃvāhaka-āstaraka-rajaka-mālā-kāra-karma
dāsyaḥ
prasiddʰa-śaucāḥ
kuryuḥ
,
tābʰir
adʰiṣṭʰitā
vā
śilpinaḥ
//
Sentence: 14
ātmacakṣuṣi
niveśya
vastramālyaṃ
dadyuḥ
,
snānānulepanapragʰarṣacūrṇavāsasnānīyāni
ca
svavakṣobāhuṣu
ca
//
ātma-cakṣuṣi
niveśya
vastra-mālyaṃ
dadyuḥ
,
snāna-anulepana-pragʰarṣa-cūrṇa-vāsa-snānīyāni
ca
sva-vakṣo-bāhuṣu
ca
//
Sentence: 15
etena
parasmād
āgatakaṃ
vyākʰyātam
//
etena
parasmād
āgatakaṃ
vyākʰyātam
//
Sentence: 16
kuśīlavāḥ
śastrāgnirasakrīḍāvarjaṃ
narmayeyuḥ
//
kuśīlavāḥ
śastra-agni-rasa-krīḍā-varjaṃ
narmayeyuḥ
//
Sentence: 17
ātodyāni
caiṣām
antas
tiṣṭʰeyuḥ
,
aśvaratʰadvipālaṃkārāś
ca
//
ātodyāni
ca+
eṣām
antas
tiṣṭʰeyuḥ
,
aśva-ratʰa-dvipa-alaṃkārāś
ca
//
Sentence: 18
āptapuruṣādʰiṣṭʰitaṃ
yānavāhanam
ārohet
,
nāvaṃ
cāptanāvikādʰiṣṭʰitam
//
āpta-puruṣa-adʰiṣṭʰitaṃ
yāna-vāhanam
ārohet
,
nāvaṃ
ca+
āpta-nāvika-adʰiṣṭʰitam
//
Sentence: 19
anyanaupratibaddʰāṃ
vātavegavaśāṃ
ca
nopeyāt
//
anya-nau-pratibaddʰāṃ
vāta-vega-vaśāṃ
ca
na+
upeyāt
//
Sentence: 20
udakānte
sainyam
āsīta
//
udaka-ante
sainyam
āsīta
//
Sentence: 21
matsyagrāhaviśuddʰam
udakam
avagāheta
//
matsya-grāha-viśuddʰam
udakam
avagāheta
//
Sentence: 22
vyālagrāhaviśuddʰam
udyānaṃ
gaccʰet
//
vyāla-grāha-viśuddʰam
udyānaṃ
gaccʰet
//
Sentence: 23
lubdʰakaśvagaṇibʰir
apāstastenavyālaparābādʰabʰayaṃ
calalakṣyaparicayārtʰaṃ
mr̥gāraṇyaṃ
gaccʰet
//
lubdʰaka-śva-gaṇibʰir
apāsta-stena-vyāla-para-ābādʰa-bʰayaṃ
cala-lakṣya-paricaya-artʰaṃ
mr̥ga-araṇyaṃ
gaccʰet
//
Sentence: 24
āptaśastragrāhādʰiṣṭʰitaḥ
siddʰatāpasaṃ
paśyet
,
mantripariṣadā
saha
sāmantadūtam
//
āpta-śastra-grāha-adʰiṣṭʰitaḥ
siddʰa-tāpasaṃ
paśyet
,
mantri-pariṣadā
saha
sāmanta-dūtam
//
Sentence: 25
samnaddʰo
'śvaṃ
hastinaṃ
vārūḍʰaḥ
samnaddʰam
anīkaṃ
paśyet
//
samnaddʰo+
aśvaṃ
hastinaṃ
vā+
ārūḍʰaḥ
samnaddʰam
anīkaṃ
paśyet
//
Sentence: 26
niryāṇe
'bʰiyāne
ca
rājamārgam
ubʰayataḥ
kr̥tārakṣaṃ
śastribʰir
daṇḍibʰiś
cāpāstaśastrahastapravrajitavyaṅgaṃ
gaccʰet
//
niryāṇe+
abʰiyāne
ca
rāja-mārgam
ubʰayataḥ
kr̥ta-ārakṣaṃ
śastribʰir
daṇḍibʰiś
ca+
apāsta-śastra-hasta-pravrajita-vyaṅgaṃ
gaccʰet
//
Sentence: 27
na
puruṣasambādʰam
avagāheta
//
na
puruṣa-sambādʰam
avagāheta
//
Sentence: 28
yātrāsamājotsavaprahavaṇāni
ca
daśavargikādʰiṣṭʰitāni
gaccʰet
//
yātrā-samāja-utsava-prahavaṇāni
ca
daśa-vargika-adʰiṣṭʰitāni
gaccʰet
//
Sentence: 29ab
yatʰā
ca
yogapuruṣair
anyān
rājādʰitiṣṭʰati
/[ś]
yatʰā
ca
yoga-puruṣair
anyān
rājā+
adʰitiṣṭʰati
/[ś]
Sentence: 30cd
tatʰāyam
anyābādʰebʰyo
rakṣed
ātmānam
ātmavān
//[ś]
E
tatʰā+
ayam
anya-ābādʰebʰyo
rakṣed
ātmānam
ātmavān
//[ś]
E
This text is part of the
TITUS
edition of
Kautiliya Arthasastra
.
Copyright
TITUS Project
, Frankfurt a/M, 22.4.2012. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.