TITUS
Hitopadesa: Part No. 11

Paragraph: 5 
Sentence: 1 
    so ʼpi sasambʰramaṃ viśramayya tatʰaiva snānabʰojanādi kārayitvā rahasy apr̥ccʰat - "ārya kasya hetor acireṇaiva pratyāgato ʼsi" \
   so+ +api sa-sambʰramaṃ+ viśramayya tatʰā_eva snāna-bʰojana-ādi kārayitvā rahasy+ apr̥ccʰat - "ārya kasya hetor+ a-cireṇa_eva pratyāgato+ +asi" \

Sentence: 2 
    pratyavādiṣam enam - "stʰānae evāham āryeṇāsmi pr̥ṣṭaḥ \
   pratyavādiṣam enam - "stʰānae+ eva_aham āryeṇa_asmi pr̥ṣṭaḥ \

Sentence: 3 
    śrūyatām \
   śrūyatām \

Sentence: 4 
    asti Page of edition: 146 hi śrāvastī nāma nagarī \
   asti Page of edition: 146 hi śrāvastī nāma nagarī \

Sentence: 5 
    tasyāḥ patir apara iva dʰarmaputro dʰarmavardʰano nāma rājā \
   tasyāḥ patir+ apara+ iva dʰarma-putro+ dʰarma-vardʰano+ nāma rājā \

Sentence: 6 
    tasya duhitā pratyādeśa iva śriyaḥ prāṇā iva kusumadʰanvanaḥ saukumāryaviḍambitanavamālikā vanamālikā nāma kanyā \
   tasya duhitā pratyādeśa+ iva śriyaḥ prāṇā+ iva kusuma-dʰanvanaḥ saukumārya-viḍambita-nava-mālikā vana-mālikā nāma kanyā \

Sentence: 7 
    sā mayā samāpattidr̥ṣṭā kāmanārācapaṅktim iva kaṭākṣamālāṃ mama marmaṇi vyakirat \
   sā mayā samāpatti-dr̥ṣṭā kāma-nārāca-paṅktim iva kaṭākṣa-mālāṃ+ mama marmaṇi vyakirat \

Sentence: 8 
    taccʰalyoddʰaraṇakṣamaś ca dʰanvantarisadr̥śas tvad r̥te netaro ʼsti vaidya iti pratyāgato ʼsmi \
   tac-cʰalya-uddʰaraṇa-kṣamaś+ ca dʰanvantari-sadr̥śas+ tvad+ r̥te na_itaro+ +asti vaidya+ iti pratyāgato+ +asmi \

Sentence: 9 
    tat prasīda kañcid upāyam ācaritum \
   tat prasīda kañ-cid+ upāyam ācaritum \

Sentence: 10 
    ayam ahaṃ parivartitastrīveṣas te kanyā nāma bʰaveyam \
   ayam ahaṃ+ parivartita-strī-veṣas+ te kanyā nāma bʰaveyam \

Sentence: 11 
    anugataś ca mayā tvam upagamya dʰarmāsanagataṃ dʰarmavardʰanaṃ vakṣyasi - "mameyam ekaiva duhitā \
   anugataś+ ca mayā tvam upagamya dʰarma-āsana-gataṃ+ dʰarma-vardʰanaṃ+ vakṣyasi - "mama_iyam ekā_eva duhitā \

Sentence: 12 
    jātamātrāyāṃ tv asyāṃ janany asyāḥ saṃstʰitā \
   jāta-mātrāyāṃ+ tv+ asyāṃ+ janany+ asyāḥ saṃstʰitā \

Sentence: 13 
    mātā ca pitā ca bʰūtvāham eva vyavardʰayam \
   mātā ca pitā ca bʰūtvā_aham eva vyavardʰayam \

Sentence: 14 
    etadartʰam eva vidyāmayaṃ śulkam arjituṃ gato ʼbʰūd avantinagarīm ujjayinīm asmadvaivāhyakulajaḥ ko ʼpi vipradārakaḥ \
   etad-artʰam eva vidyā-mayaṃ+ śulkam arjituṃ+ gato+ +abʰūd+ avanti-nagarīm ujjayinīm asmad-vaivāhya-kulajaḥ ko+ +api vipra-dārakaḥ \

Sentence: 15 
    tasmai ceyam anumatā dātum itarasmai na yogyā \
   tasmai ca_iyam anumatā dātum itarasmai na yogyā \

Sentence: 16 
    taruṇī bʰūtā ceyam \
   taruṇī bʰūtā ca_iyam \

Sentence: 17 
    sa ca vilambitaḥ \
   sa+ ca vilambitaḥ \

Sentence: 18 
    tena tam ānīya pāṇim asyā grāhayitvā tasmin nyastabʰāraḥ samnyasiṣye \
   tena tam ānīya pāṇim asyā+ grāhayitvā tasmin nyasta-bʰāraḥ samnyasiṣye \

Sentence: 19 
    durabʰirakṣatayā tu duhitr̥̄ṇāṃ muktaśaiśavānāṃ viśeṣataś cāmātr̥kāṇām iha devaṃ mātr̥pitr̥stʰānīyaṃ prajānām āpannaśaraṇam āgato ʼsmi \
   dur-abʰirakṣatayā tu duhitr̥̄ṇāṃ+ mukta-śaiśavānāṃ+ viśeṣataś+ ca_a-mātr̥kāṇām iha devaṃ+ mātr̥-pitr̥-stʰānīyaṃ+ prajānām āpanna-śaraṇam āgato+ +asmi \

Sentence: 20 
    yadi vr̥ddʰaṃ brāhmaṇam adʰītinam agatim atitʰiṃ ca mām anugrāhyapakṣe gaṇayaty ādirājacaritadʰuryo devaḥ Page of edition: 147 saiṣā bʰavadbʰujaccʰāyām akʰaṇḍitacāritrā tāvad adʰyāstāṃ yāvad asyāḥ pāṇigrāhakam ānayeyam" iti \
   yadi vr̥ddʰaṃ+ brāhmaṇam adʰītinam a-gatim atitʰiṃ+ ca mām anugrāhya-pakṣe gaṇayaty+ ādi-rāja-carita-dʰuryo+ devaḥ Page of edition: 147 sā_eṣā bʰavad-bʰuja-ccʰāyām a-kʰaṇḍita-cāritrā tāvad+ adʰyāstāṃ+ yāvad+ asyāḥ pāṇi-grāhakam ānayeyam" iti \

Sentence: 21 
    sa evam ukto niyatam abʰimanāyamānaḥ svaduhitr̥samnidʰau māṃ vāsayiṣyati \
   sa+ evam ukto+ niyatam abʰimanāyamānaḥ sva-duhitr̥-samnidʰau māṃ+ vāsayiṣyati \

Sentence: 22 
    gatas tu bʰavān āgāmini māsi pʰālgune pʰalgunīṣūttarāsu bʰāvini rājāntaḥpurajanasya tīrtʰayātrotsave tīrtʰasnānāt prācyāṃ diśi gorutāntaram atikramya vānīravalayamadʰyavartini kārttikeyagr̥he karatalagatena śuklāmbarayugalena stʰāsyasi \
   gatas+ tu bʰavān āgāmini māsi pʰālgune pʰalgunīṣu_uttarāsu bʰāvini rāja-antaḥ-pura-janasya tīrtʰa-yātrā-utsave tīrtʰa-snānāt prācyāṃ+ diśi go-ruta-antaram atikramya vānīra-valaya-madʰya-vartini kārttikeya-gr̥he kara-tala-gatena śukla-ambara-yugalena stʰāsyasi \

Sentence: 23 
    sa kʰalv aham anabʰiśaṅka evaitāvantaṃ kālaṃ sahābʰivihr̥tya rājakanyayā bʰūyas tasminn utsave gaṅgāmbʰasi viharan vihāravyākule kanyakāsamāje magnopasr̥tas tvadabʰyāsae evonmaṅkṣyāmi \
   sa+ kʰalv+ aham an-abʰiśaṅka+ eva_etāvantaṃ+ kālaṃ+ saha_abʰivihr̥tya rāja-kanyayā bʰūyas+ tasminn+ utsave gaṅgā-ambʰasi viharan vihāra-vyākule kanyakā-samāje magna-upasr̥tas+ tvad-abʰyāsae+ evā_unmaṅkṣyāmi \

Sentence: 24 
    punas tvadupahr̥te vāsasī paridʰāyāpanītadārikāveṣo jāmātā nāma bʰūtvā tvām evānugaccʰeyam \
   punas+ tvad-upahr̥te vāsasī paridʰāya_apanīta-dārikā-veṣo+ jāmātā nāma bʰūtvā tvām eva_anugaccʰeyam \

Sentence: 25 
    nr̥pātmajā tu mām itastato ʼnviṣya anāsādayantī "tayā vinā na bʰokṣye" iti rudaty eva avarodʰane stʰāsyati \
   nr̥pa-ātmajā tu mām itas-tato+ +anviṣya+ an-āsādayantī "tayā vinā na bʰokṣye" iti rudaty+ eva+ avarodʰane stʰāsyati \

Sentence: 26 
    tanmūle ca mahati kolāhale krandatsu parijaneṣu rudatsu sakʰījaneṣu śocatsu paurajaneṣu kiṅkartavyatāmūḍʰe sāmātye pārtʰive tvam āstʰānīm etya māṃ stʰāpayitvā vakṣyasi - "deva sa eṣa me jāmātā tavārhati śrībʰujārādʰanam \
   tan-mūle ca mahati kolāhale krandatsu parijaneṣu rudatsu sakʰī-janeṣu śocatsu paura-janeṣu kiṅkartavyatā-mūḍʰe sa-amātye pārtʰive tvam āstʰānīm etya māṃ+ stʰāpayitvā vakṣyasi - "deva sa+ eṣa+ me jāmātā tava_arhati śrī-bʰuja-ārādʰanam \

Sentence: 27 
    adʰītī caturṣv āmnāyeṣu gr̥hītī ṣaṭsv aṅgeṣu ānvīkṣikīvicakṣaṇaḥ catuḥṣaṣṭikalāgamaprayogacaturaḥ viśeṣeṇa gajaratʰaturaṅgatantravit iṣvasanāstrakarmaṇi gadāyuddʰe ca nirupamaḥ purāṇetihāsakuśalaḥ kartā kāvyanāṭakākʰyāyikānām vettā sopaniṣado ʼrtʰaśāstrasya nirmatsaro guṇeṣu viśrambʰī Page of edition: 148 suhr̥tsu śakyaḥ samvibʰāgaśīlaḥ śrutadʰaro gatasmayaś ca \
   adʰītī caturṣv+ āmnāyeṣu gr̥hītī ṣaṭsv+ aṅgeṣu ānvīkṣikī-vicakṣaṇaḥ catuḥ-ṣaṣṭi-kalā-āgama-prayoga-caturaḥ viśeṣeṇa gaja-ratʰa-turaṅga-tantra-vit iṣv-asana-astra-karmaṇi gadā-yuddʰe ca nir-upamaḥ purāṇa-itihāsa-kuśalaḥ kartā kāvya-nāṭaka-ākʰyāyikānām vettā sa-upaniṣado ʼrtʰa-śāstrasya nir-matsaro guṇeṣu viśrambʰī Page of edition: 148 su-hr̥tsu śakyaḥ samvibʰāga-śīlaḥ śruta-dʰaro gata-smayaś ca \

Sentence: 28 
    nāsya doṣam aṇīyāṃsam apy upalabʰe \
   na_asya doṣam aṇīyāṃsam apy+ upalabʰe \

Sentence: 29 
    na ca guṇeṣv avidyamānam \
   na ca guṇeṣv+ a-vidyamānam \

Sentence: 30 
    tan mādr̥śasya brāhmaṇamātrasya na labʰya eṣa sambandʰī \
   tan+ mādr̥śasya brāhmaṇa-mātrasya na labʰya+ eṣa+ sambandʰī \

Sentence: 31 
    duhitaram asmai samarpya vārddʰakocitam antyam āśramaṃ saṅkrameyam yadi devaḥ sādʰu manyate" iti \
   duhitaram asmai samarpya vārddʰaka-ucitam antyam āśramaṃ+ saṅkrameyam yadi devaḥ sādʰu manyate" iti \

Sentence: 32 
    sa idam ākarṇya vaivarṇyākrāntavaktraḥ param upeto vailakṣyam ārapsyate ʼnunetum anityatādisaṅkīrtanenātrabʰavantaṃ mantribʰiḥ saha \
   sa+ idam ākarṇya vaivarṇya-ākrānta-vaktraḥ param upeto+ vailakṣyam ārapsyate+ +anunetum a-nityatā-ādi-saṅkīrtanena_atra-bʰavantaṃ+ mantribʰiḥ saha \

Sentence: 33 
    tvaṃ tu teṣām adattaśrotro muktakaṇṭʰaṃ ruditvā cirasya bāṣpakuṇṭʰakaṇṭʰaḥ kāṣṭʰāny āhr̥tyāgniṃ sandʰukṣya rājamandiradvāre citādʰirohaṇāyopakramiṣyase \
   tvaṃ+ tu teṣām a-datta-śrotro+ mukta-kaṇṭʰaṃ+ ruditvā cirasya bāṣpa-kuṇṭʰa-kaṇṭʰaḥ kāṣṭʰāny+ āhr̥tya_agniṃ+ sandʰukṣya rāja-mandira-dvāre citā-adʰirohaṇāyā_upakramiṣyase \

Sentence: 34 
    sa tāvad eva tvatpādayor nipatya sāmātyo narapatir anūnair artʰais tvām upaccʰandya duhitaraṃ mahyaṃ datvā madyogyatāsamārādʰitaḥ samastam eva rājyabʰāraṃ mayi samarpayiṣyati \
   sa+ tāvad+ eva tvat-pādayor+ nipatya sa-amātyo+ nara-patir+ a-nūnair+ artʰais+ tvām upaccʰandya duhitaraṃ+ mahyaṃ+ datvā mad-yogyatā-samārādʰitaḥ samastam eva rājya-bʰāraṃ+ mayi samarpayiṣyati \

Sentence: 35 
    so ʼyam abʰyupāyo ʼnuṣṭʰeyaḥ yadi tubʰyaṃ rocate" iti \
   so+ +ayam abʰyupāyo+ +anuṣṭʰeyaḥ yadi tubʰyaṃ+ rocate" iti \

Sentence: 36 
    so ʼpi paṭuviṭānām agraṇīr asakr̥dabʰyastakapaṭaprapañcaḥ pāñcālaśarmā yatʰoktam abʰyadʰikaṃ ca nipuṇam upakrāntavān \
   so+ +api paṭu-viṭānām agra-ṇīr+ a-sakr̥d-abʰyasta-kapaṭa-prapañcaḥ pāñcāla-śarmā yatʰā-uktam abʰyadʰikaṃ+ ca nipuṇam upakrāntavān \

Sentence: 37 
    āsīc ca mama samīhitānām ahīnakālasiddʰiḥ \
   āsīc+ ca mama samīhitānām a-hīna-kāla-siddʰiḥ \

Sentence: 38 
    anvabʰavaṃ ca madʰukara iva navamālikām ārdrasumanasam \
   anvabʰavaṃ+ ca madʰu-kara+ iva nava-mālikām ārdra-sumanasam \

Sentence: 39 
    asya rājñaḥ simhavarmaṇaḥ sāhāyyadānaṃ suhr̥tsaṅketabʰūmigamanam ity ubʰayam apekṣya sarvabalasandohena campām imām upagato daivād devadarśanasukʰam anubʰavāmi" iti \
   asya rājñaḥ simha-varmaṇaḥ sāhāyya-dānaṃ+ su-hr̥t-saṅketa-bʰūmi-gamanam ity+ ubʰayam apekṣya sarva-bala-sandohena campām imām upagato+ daivād+ deva-darśana-sukʰam anubʰavāmi" iti \

Sentence: 40 
    śrutvaitatpramaticaritaṃ smitamukulitamukʰanalinaḥ" vilāsaprāyam ūrjitam mr̥duprāyaṃ ceṣṭitam iṣṭa eṣa mārgaḥ prajñāvatām \
   śrutvā_etat-pramati-caritaṃ+ smita-mukulita-mukʰa-nalinaḥ" vilāsa-prāyam ūrjitam mr̥du-prāyaṃ+ ceṣṭitam iṣṭa+ eṣa+ mārgaḥ prajñāvatām \

Sentence: 41 
    atʰedānīm atra bʰavān praviśatu iti mitraguptam aikṣata kṣitīyūputraḥ \\
   atʰa_idānīm atra bʰavān praviśatu iti mitra-guptam aikṣata kṣiti-īśa-putraḥ \\


Sentence:  
    [iti śrī daṇḍinaḥ kr̥tau daśakumāracarite pramaticaritaṃ nāma pañcama uccʰvāsaḥ] \
   [iti śrī daṇḍinaḥ kr̥tau daśa-kumāra-carite pramati-caritaṃ+ nāma pañcama+ uccʰvāsaḥ] \





Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.