TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 100

Book: 5 


(Infliction of secret punishment)


Chapter: 1 



Sentence: 1 
   durgarāṣṭrayoḥ kaṇṭakaśodʰanam uktam //
   
durga-rāṣṭrayoḥ kaṇṭaka-śodʰanam uktam //

Sentence: 2 
   rājarājyayor vakṣyāmaḥ //
   
rāja-rājyayor vakṣyāmaḥ //

Sentence: 3 
   rājānam avagr̥hyopajīvinaḥ śatrusādʰāraṇā vā ye mukʰyās teṣu gūḍʰapuruṣapraṇidʰiḥ kr̥tyapakṣopagraho vā siddʰiḥ yatʰoktaṃ purastād, upajāpo ʼpasarpo vā yatʰā pāragrāmike vakṣyāmaḥ //
   
rājānam avagr̥hya+ upajīvinaḥ śatru-sādʰāraṇā vā ye mukʰyās teṣu gūḍʰa-puruṣa-praṇidʰiḥ kr̥tya-pakṣa-upagraho vā siddʰiḥ yatʰā-uktaṃ purastād, upajāpo+ apasarpo vā yatʰā pāragrāmike vakṣyāmaḥ //

Sentence: 4 
   rājyopagʰātinas tu vallabʰāḥ saṃhatā vā ye mukʰyāḥ prakāśam aśakyāḥ pratiṣeddʰuṃ dūṣyāḥ teṣu dʰarmarucir upāṃśudaṇḍaṃ prayuñjīta //
   
rājya-upagʰātinas tu vallabʰāḥ saṃhatā vā ye mukʰyāḥ prakāśam aśakyāḥ pratiṣeddʰuṃ dūṣyāḥ teṣu dʰarma-rucir upāṃśu-daṇḍaṃ prayuñjīta //

Sentence: 5 
   dūṣyamahāmātrabʰrātaram asatkr̥taṃ sattrī protsāhya rājānaṃ darśayet //
   
dūṣya-mahā-mātra-bʰrātaram asat-kr̥taṃ sattrī protsāhya rājānaṃ darśayet //

Sentence: 6 
   taṃ rājā dūṣyadravyopabʰogātisargeṇa dūṣye vikramayet //
   
taṃ rājā dūṣya-dravya-upabʰoga-atisargeṇa dūṣye vikramayet //

Sentence: 7 
   śastreṇa rasena vā vikrāntaṃ tatraiva gʰātayed "bʰrātr̥gʰātako ʼyam" iti //
   
śastreṇa rasena vā vikrāntaṃ tatra+ eva gʰātayed "bʰrātr̥-gʰātako+ ayam" iti //

Sentence: 8 
   tena pāraśavaḥ paricārikāputraś ca vyākʰyātau //
   
tena pāraśavaḥ paricārikā-putraś ca vyākʰyātau //

Sentence: 9 
   dūṣyaṃmahāmātraṃ vā sattriprotsāhito bʰrātā dāyaṃ yāceta //
   
dūṣyaṃ-mahāmātraṃ vā sattri-protsāhito bʰrātā dāyaṃ yāceta //

Sentence: 10 
   taṃ dūṣyagr̥hapratidvāri rātrāv upaśayānam anyatra vā vasantaṃ tīkṣṇo hantā brūyād "hato ʼyaṃ dāyakāmukaḥ" iti //
   
taṃ dūṣya-gr̥ha-pratidvāri rātrāv upaśayānam anyatra vā vasantaṃ tīkṣṇo hantā brūyād "hato+ ayaṃ dāya-kāmukaḥ" iti //

Sentence: 11 
   tato hatapakṣam upagr̥hyetaraṃ nigr̥hṇīyāt //
   
tato hata-pakṣam upagr̥hya+ itaraṃ nigr̥hṇīyāt //

Sentence: 12 
   dūṣyasamīpastʰā vā sattriṇo bʰrātaraṃ dāyaṃ yācamānaṃ gʰātena paribʰartsayeyuḥ //
   
dūṣya-samīpastʰā vā sattriṇo bʰrātaraṃ dāyaṃ yācamānaṃ gʰātena paribʰartsayeyuḥ //

Sentence: 13 
   taṃ rātrau iti samānam //
   
taṃ rātrau iti samānam //

Sentence: 14 
   dūṣyamahāmātrayor vā yaḥ putraḥ pituḥ pitā vā putrasya dārān adʰicarati, bʰrātā vā bʰrātuḥ, tayoḥ kāpaṭikamukʰaḥ kalahaḥ pūrveṇa vyākʰyātaḥ //
   
dūṣya-mahā-mātrayor vā yaḥ putraḥ pituḥ pitā vā putrasya dārān adʰicarati, bʰrātā vā bʰrātuḥ, tayoḥ kāpaṭika-mukʰaḥ kalahaḥ pūrveṇa vyākʰyātaḥ //

Sentence: 15 
   dūṣyamahāmātraputram ātmasaṃbʰāvitaṃ vā sattrī "rājaputras tvam, śatrubʰayād iha nyasto ʼsi" ity upajapet //
   
dūṣya-mahā-mātra-putram ātma-saṃbʰāvitaṃ vā sattrī "rāja-putras tvam, śatru-bʰayād iha nyasto+ asi" ity upajapet //

Sentence: 16 
   pratipannaṃ rājā rahasi pūjayet "prāptayauvarājyakālaṃ tvāṃ mahāmātrabʰayān nābʰiṣiñcāmi" iti //
   
pratipannaṃ rājā rahasi pūjayet "prāpta-yauvarājya-kālaṃ tvāṃ mahā-mātra-bʰayān na+ abʰiṣiñcāmi" iti //

Sentence: 17 
   taṃ sattrī mahāmātravadʰe yojayet //
   
taṃ sattrī mahā-mātra-vadʰe yojayet //

Sentence: 18 
   vikrāntaṃ tatraiva gʰātayet "pitr̥gʰātako ʼyam" iti //
   
vikrāntaṃ tatra+ eva gʰātayet "pitr̥-gʰātako+ ayam" iti //

Sentence: 19 
   bʰikṣukī vā dūṣyabʰāryāṃ sāṃvadanikībʰir auṣadʰībʰiḥ saṃvāsya rasenātisaṃdadʰyāt //
   
bʰikṣukī vā dūṣya-bʰāryāṃ sāṃvadanikībʰir auṣadʰībʰiḥ saṃvāsya rasena+ atisaṃdadʰyāt //

Sentence: 20 
   ity āpyaprayogaḥ //
   
ity āpya-prayogaḥ //

Sentence: 21 
   dūṣyamahāmātram aṭavīṃ paragrāmaṃ vā hantuṃ kāntāravyavahite vā deśe rāṣṭrapālam antapālaṃ vā stʰāpayituṃ nāgarastʰānaṃ vā kupitam avagrāhituṃ sārtʰātivāhyaṃ pratyante vā sa-pratyādeyam ādātuṃ pʰalgubalaṃ tīkṣṇayuktaṃ preṣayet //
   
dūṣya-mahā-mātram aṭavīṃ para-grāmaṃ vā hantuṃ kāntāra-vyavahite vā deśe rāṣṭra-pālam anta-pālaṃ vā stʰāpayituṃ nāgara-stʰānaṃ vā kupitam avagrāhituṃ sārtʰa-ativāhyaṃ pratyante vā sa-pratyādeyam ādātuṃ pʰalgu-balaṃ tīkṣṇa-yuktaṃ preṣayet //

Sentence: 22 
   rātrau divā vā yuddʰe pravr̥tte tīkṣṇāḥ pratirodʰakavyañjanā vā hanyuḥ "abʰiyoge hataḥ" iti //
   
rātrau divā vā yuddʰe pravr̥tte tīkṣṇāḥ pratirodʰaka-vyañjanā vā hanyuḥ "abʰiyoge hataḥ" iti //

Sentence: 23 
   yātrāvihāragato vā dūṣyamahāmātrān darśanāyāhvayet //
   
yātrā-vihāra-gato vā dūṣya-mahā-mātrān darśanāya+ āhvayet //

Sentence: 24 
   te gūḍʰaśastrais tīkṣṇaiḥ saha praviṣṭā madʰyamakakṣyāyām ātmavicayam antaḥpraveśanārtʰaṃ dadyuḥ //
   
te gūḍʰa-śastrais tīkṣṇaiḥ saha praviṣṭā madʰyama-kakṣyāyām ātma-vicayam antaḥ-praveśana-artʰaṃ dadyuḥ //

Sentence: 25 
   tato dauvārikābʰigr̥hītās tīkṣṇāḥ "dūṣyaprayuktāḥ sma" iti brūyuḥ //
   
tato dauvārika-abʰigr̥hītās tīkṣṇāḥ "dūṣya-prayuktāḥ sma" iti brūyuḥ //

Sentence: 26 
   te tadabʰivikʰyāpya dūṣyān hanyuḥ //
   
te tad-abʰivikʰyāpya dūṣyān hanyuḥ //

Sentence: 27 
   tīkṣṇastʰāne cānye vadʰyāḥ //
   
tīkṣṇa-stʰāne ca+ anye vadʰyāḥ //

Sentence: 28 
   bahirvihāragato vā dūṣyān āsannāvāsān pūjayet //
   
bahir-vihāra-gato vā dūṣyān āsanna-āvāsān pūjayet //

Sentence: 29 
   teṣāṃ devīvyañjanā vā duḥstrī rātrāv āvāseṣu gr̥hyeteti samānaṃ pūrveṇa //
   
teṣāṃ devī-vyañjanā vā duḥstrī rātrāv āvāseṣu gr̥hyeta+ iti samānaṃ pūrveṇa //

Sentence: 30 
   dūṣyamahāmātraṃ vā "sūdo bʰakṣakāro vā te śobʰanaḥ" iti stavena bʰakṣyabʰojyaṃ yāceta, bahir vā kvacid adʰvagataḥ pānīyam //
   
dūṣya-mahā-mātraṃ vā "sūdo bʰakṣa-kāro vā te śobʰanaḥ" iti stavena bʰakṣya-bʰojyaṃ yāceta, bahir vā kvacid adʰva-gataḥ pānīyam //

Sentence: 31 
   tadubʰayaṃ rasena yojayitvā pratisvādane tāv evopayojayet //
   
tad-ubʰayaṃ rasena yojayitvā pratisvādane tāv eva+ upayojayet //

Sentence: 32 
   tadabʰivikʰyāpya "rasadau" iti gʰātayet //
   
tad-abʰivikʰyāpya "rasadau" iti gʰātayet //

Sentence: 33 
   abʰicāraśīlaṃ vā siddʰavyañjano "godʰākūrmakarkaṭakakūṭānāṃ lakṣaṇyānām anyatamaprāśanena manoratʰān avāpsyasi" iti grāhayet //
   
abʰicāra-śīlaṃ vā siddʰa-vyañjano "godʰā-kūrma-karkaṭaka-kūṭānāṃ lakṣaṇyānām anyatama-prāśanena manoratʰān avāpsyasi" iti grāhayet //

Sentence: 34 
   pratipannaṃ karmaṇi rasena lohamusalair vā gʰātayet "karmavyāpadā hataḥ" iti //
   
pratipannaṃ karmaṇi rasena loha-musalair vā gʰātayet "karma-vyāpadā hataḥ" iti //

Sentence: 35 
   cikitsakavyañjano vā daurātmikam asādʰyaṃ vā vyādʰiṃ dūṣyasya stʰāpayitvā bʰaiṣajyāhārayogeṣu rasenātisaṃdadʰyāt //
   
cikitsaka-vyañjano vā daurātmikam asādʰyaṃ vā vyādʰiṃ dūṣyasya stʰāpayitvā bʰaiṣajya-āhāra-yogeṣu rasena+ atisaṃdadʰyāt //

Sentence: 36 
   sūdārālikavyañjanā vā praṇihitā dūṣyaṃ rasenātisaṃdadʰyuḥ //
   
sūda-ārālika-vyañjanā vā praṇihitā dūṣyaṃ rasena+ atisaṃdadʰyuḥ //

Sentence: 37 
   ity upaniṣatpratiṣedʰaḥ //
   
ity upaniṣat-pratiṣedʰaḥ //

Sentence: 38 
   ubʰayadūṣyapratiṣedʰas tu //
   
ubʰaya-dūṣya-pratiṣedʰas tu //

Sentence: 39 
   yatra dūṣyaḥ pratiṣeddʰavyas tatra dūṣyam eva pʰalgubalatīkṣṇayuktaṃ preṣayet, gaccʰa, amuṣmin durge rāṣṭre vā sainyam uttʰāpaya hiraṇyaṃ vā, vallabʰād vā hiraṇyam āhāraya, vallabʰakanyāṃ vā prasahyānaya, durgasetuvaṇikpatʰaśūnyaniveśakʰanidravyahastivanakarmaṇām anyatamad vā kāraya rāṣṭrapālyam antapālyaṃ vā yaś ca tvā pratiṣedʰayen na vā te sāhāyyaṃ dadyāt sa bandʰavyaḥ syāt" iti //
   
yatra dūṣyaḥ pratiṣeddʰavyas tatra dūṣyam eva pʰalgu-bala-tīkṣṇa-yuktaṃ preṣayet, gaccʰa, amuṣmin durge rāṣṭre vā sainyam uttʰāpaya hiraṇyaṃ vā, vallabʰād vā hiraṇyam āhāraya, vallabʰa-kanyāṃ vā prasahya+ ānaya, durga-setu-vaṇik-patʰa-śūnya-niveśa-kʰani-dravya-hasti-vana-karmaṇām anyatamad vā kāraya rāṣṭra-pālyam anta-pālyaṃ vā yaś ca tvā pratiṣedʰayen na vā te sāhāyyaṃ dadyāt sa bandʰavyaḥ syāt" iti //

Sentence: 40 
   tatʰaivetareṣāṃ preṣayed "amuṣyāvinayaḥ pratiṣeddʰavyaḥ" iti //
   
tatʰaiva+ itareṣāṃ preṣayed "amuṣya+ avinayaḥ pratiṣeddʰavyaḥ" iti //

Sentence: 41 
   tam eteṣu kalahastʰāneṣu karmapratigʰāteṣu vā vivadamānaṃ tīkṣṇāḥ śastraṃ pātayitvā praccʰannaṃ hanyuḥ //
   
tam eteṣu kalaha-stʰāneṣu karma-pratigʰāteṣu vā vivadamānaṃ tīkṣṇāḥ śastraṃ pātayitvā praccʰannaṃ hanyuḥ //

Sentence: 42 
   tena doṣeṇetare niyantavyāḥ //
   
tena doṣeṇa+ itare niyantavyāḥ //

Sentence: 43 
   purāṇāṃ grāmāṇāṃ kulānāṃ vā dūṣyāṇāṃ sīmākṣetrakʰalaveśmamaryādāsu dravyopakaraṇasasyavāhanahiṃsāsu prekṣākr̥tyotsaveṣu vā samutpanne kalahe tīkṣṇair utpādite vā tīkṣṇāḥ śastraṃ pātayitvā brūyuḥ "evaṃ kriyante ye ʼmunā kalahāyante: iti //
   
purāṇāṃ grāmāṇāṃ kulānāṃ vā dūṣyāṇāṃ sīmā-kṣetra-kʰala-veśma-maryādāsu dravya-upakaraṇa-sasya-vāhana-hiṃsāsu prekṣā-kr̥tya+ utsaveṣu vā samutpanne kalahe tīkṣṇair utpādite vā tīkṣṇāḥ śastraṃ pātayitvā brūyuḥ "evaṃ kriyante ye+ amunā kalahāyante: iti //

Sentence: 44 
   tena doṣeṇetare niyantavyāḥ //
   
tena doṣeṇa+ itare niyantavyāḥ //

Sentence: 45 
   yeṣāṃ vā dūṣyāṇāṃ jātamūlāḥ kalahās teṣāṃ kṣetrakʰalaveśmāny ādīpayitvā bandʰusaṃbandʰiṣu vāhaneṣu vā tīkṣṇāḥ śastraṃ pātayitvā tatʰaiva brūyuḥ "amunā prayuktāḥ smaḥ" iti //
   
yeṣāṃ vā dūṣyāṇāṃ jāta-mūlāḥ kalahās teṣāṃ kṣetra-kʰala-veśmāny ādīpayitvā bandʰu-saṃbandʰiṣu vāhaneṣu vā tīkṣṇāḥ śastraṃ pātayitvā tatʰaiva brūyuḥ "amunā prayuktāḥ smaḥ" iti //




Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.