TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 99

Chapter: 13 

(Punishments for transgressions)


Sentence: 1 
    brāhmaṇam apeyam abʰakṣyaṃ vā grāsayata uttamo daṇḍaḥ, kṣatriyaṃ madʰyamaḥ, vaiśyaṃ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, śūdraṃ catuṣpañcāśatpaṇo daṇḍaḥ //
   brāhmaṇam apeyam abʰakṣyaṃ vā grāsayata uttamo daṇḍaḥ, kṣatriyaṃ madʰyamaḥ, vaiśyaṃ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, śūdraṃ catuṣ-pañcāśat-paṇo daṇḍaḥ //

Sentence: 2 
    svayaṃ grasitāro nirviṣayāḥ kāryāḥ //
   svayaṃ grasitāro nirviṣayāḥ kāryāḥ //

Sentence: 3 
    paragr̥hābʰigamane divā pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, rātrau madʰyamaḥ //
   para-gr̥ha-abʰigamane divā pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, rātrau madʰyamaḥ //

Sentence: 4 
    divā rātrau vā saśastrasya praviśata uttamo daṇḍaḥ //
   divā rātrau vā saśastrasya praviśata uttamo daṇḍaḥ //

Sentence: 5 
    bʰikṣukavaidehakau mattonmattau balād āpadi cātisaṃnikr̥ṣṭāḥ pravr̥ttapraveśāś cādaṇḍyāḥ, anyatra pratiṣedʰāt //
   bʰikṣuka-vaidehakau matta-unmattau balād āpadi ca+ atisaṃnikr̥ṣṭāḥ pravr̥tta-praveśāś ca+ adaṇḍyāḥ, anyatra pratiṣedʰāt //

Sentence: 6 
    svaveśmano virātrād ūrdʰvaṃ parivāram ārohataḥ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, paraveśmano madʰyamaḥ, grāmārāmavāṭabʰedinaś ca //
   sva-veśmano virātrād ūrdʰvaṃ parivāram ārohataḥ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, para-veśmano madʰyamaḥ, grāma-ārāma-vāṭa-bʰedinaś ca //

Sentence: 7 
    grāmeṣv antaḥ sārtʰikā jñātasārā vaseyuḥ //
   grāmeṣv antaḥ sārtʰikā jñāta-sārā vaseyuḥ //

Sentence: 8 
    muṣitaṃ pravāsitaṃ caiṣām anirgataṃ rātrau grāmasvāmī dadyāt //
   muṣitaṃ pravāsitaṃ ca+ eṣām anirgataṃ rātrau grāma-svāmī dadyāt //

Sentence: 9 
    grāmāntareṣu vā muṣitaṃ pravāsitaṃ vivītādʰyakṣo dadyāt //
   grāma-antareṣu vā muṣitaṃ pravāsitaṃ vivīta-adʰyakṣo dadyāt //

Sentence: 10 
    avivītānāṃ corarajjukaḥ //
   avivītānāṃ cora-rajjukaḥ //

Sentence: 11 
    tatʰāpy aguptānāṃ sīmāvarodʰena vicayaṃ dadyuḥ //
   tatʰā+ apy aguptānāṃ sīma-avarodʰena vicayaṃ dadyuḥ //

Sentence: 12 
    asīmāvarodʰe pañcagrāmī daśagrāmī vā //
   asīma-avarodʰe pañca-grāmī daśa-grāmī vā //

Sentence: 13 
    durbalaṃ veśma śakaṭam anuttabdʰam ūrdʰastaṃbʰaṃ śastram anapāśrayam apraticcʰannaṃ śvabʰraṃ kūpaṃ kūṭāvapātaṃ vā kr̥tvā hiṃsāyāṃ daṇḍapāruṣyaṃ vidyāt //
   durbalaṃ veśma śakaṭam anuttabdʰam ūrdʰa-staṃbʰaṃ śastram anapāśrayam apraticcʰannaṃ śvabʰraṃ kūpaṃ kūṭa-avapātaṃ vā kr̥tvā hiṃsāyāṃ daṇḍa-pāruṣyaṃ vidyāt //

Sentence: 14 
    vr̥kṣaccʰedane daṃyaraśmiharaṇe catuṣpadānām adāntasevane vāhane vā kāṣṭʰaloṣṭapāṣāṇadaṇḍabāṇabāhuvikṣepaṇeṣu yāne hastinā ca smagʰaṭṭane "apehi" iti prakośann adaṇḍyaḥ //
   vr̥kṣac-cʰedane daṃya-raśmi-haraṇe catuṣpadānām adānta-sevane vāhane vā kāṣṭʰa-loṣṭa-pāṣāṇa-daṇḍa-bāṇa-bāhu-vikṣepaṇeṣu yāne hastinā ca smagʰaṭṭane "apehi" iti prakośann adaṇḍyaḥ //

Sentence: 15 
    hastinā roṣitena hato droṇānnaṃ madyakuṃbʰaṃ mālyānulepanaṃ dantapramārjanaṃ ca paṭaṃ dadyāt //
   hastinā roṣitena hato droṇa-annaṃ madya-kuṃbʰaṃ mālya-anulepanaṃ danta-pramārjanaṃ ca paṭaṃ dadyāt //

Sentence: 16 
    aśvamedʰāvabʰr̥tʰasnānena tulyo hastinā vadʰa iti pādaprakṣālanam //
   aśva-medʰa-avabʰr̥tʰa-snānena tulyo hastinā vadʰa iti pāda-prakṣālanam //

Sentence: 17 
    udāsīnavadʰe yātur uttamo daṇḍaḥ //
   udāsīna-vadʰe yātur uttamo daṇḍaḥ //

Sentence: 18 
    śr̥ṅgiṇā daṃṣṭriṇā vā hiṃsyamānam amokṣayataḥ svāminaḥ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, pratikruṣṭasya dviguṇaḥ //
   śr̥ṅgiṇā daṃṣṭriṇā vā hiṃsyamānam amokṣayataḥ svāminaḥ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, pratikruṣṭasya dvi-guṇaḥ //

Sentence: 19 
    śr̥ṅgidaṃṣṭribʰyām anyonyaṃ gʰātayatas tac ca tāvac ca daṇḍaḥ //
   śr̥ṅgi-daṃṣṭribʰyām anyonyaṃ gʰātayatas tac ca tāvac ca daṇḍaḥ //

Sentence: 20 
    devapaśum r̥ṣabʰam ukṣāṇaṃ gokumārīṃ vā vāhayataḥ pañcaśato daṇḍaḥ, pravāsayata uttamaḥ //
   deva-paśum r̥ṣabʰam ukṣāṇaṃ go-kumārīṃ vā vāhayataḥ pañca-śato daṇḍaḥ, pravāsayata uttamaḥ //

Sentence: 21 
    lomadohavāhanaprajananopakāriṇāṃ kṣudrapaśūnām adāne tac ca tāvac ca daṇḍaḥ, pravāsane ca, anyatra devapitr̥kāryebʰyaḥ //
   loma-doha-vāhana-prajanana-upakāriṇāṃ kṣudra-paśūnām adāne tac ca tāvac ca daṇḍaḥ, pravāsane ca, anyatra deva-pitr̥-kāryebʰyaḥ //

Sentence: 22 
    cʰinnanasyaṃ bʰagnayugaṃ tiryakpratimukʰāgataṃ pratyāsarad vā cakrayuktaṃ yātā paśumanuṣyasaṃbādʰe vā hiṃsāyām adaṇḍyaḥ //
   cʰinna-nasyaṃ bʰagna-yugaṃ tiryak-pratimukʰa-āgataṃ pratyāsarad vā cakra-yuktaṃ yātā paśu-manuṣya-saṃbādʰe vā hiṃsāyām adaṇḍyaḥ //

Sentence: 23 
    anyatʰā yatʰoktaṃ mānuṣaprāṇihiṃsāyāṃ daṇḍam abʰyāvahet //
   anyatʰā yatʰā-uktaṃ mānuṣa-prāṇi-hiṃsāyāṃ daṇḍam abʰyāvahet //

Sentence: 24 
    amānuṣaprāṇivadʰe prāṇidānaṃ ca //
   amānuṣa-prāṇi-vadʰe prāṇi-dānaṃ ca //

Sentence: 25 
    bāle yātari yānastʰaḥ svāmī daṇḍyaḥ, asvāmini yānastʰaḥ, prāptavyavahāro vā yātā //
   bāle yātari yānastʰaḥ svāmī daṇḍyaḥ, asvāmini yānastʰaḥ, prāpta-vyavahāro vā yātā //

Sentence: 26 
    bālādʰiṣṭʰitam apuruṣaṃ vā yānaṃ rājā haret //
   bāla-adʰiṣṭʰitam apuruṣaṃ vā yānaṃ rājā haret //

Sentence: 27 
    kr̥tyābʰicārābʰyāṃ yatparam āpādayet tadāpādayitavyaḥ //
   kr̥tya-abʰicārābʰyāṃ yat-param āpādayet tad-āpādayitavyaḥ //

Sentence: 28 
    kāmaṃ bʰāryāyām aniccʰantyāṃ kanyāyāṃ vā dārārtʰino bʰartari bʰāryāyā vā saṃvadanakaraṇam //
   kāmaṃ bʰāryāyām aniccʰantyāṃ kanyāyāṃ vā dāra-artʰino bʰartari bʰāryāyā vā saṃvadana-karaṇam //

Sentence: 29 
    anyatʰāhiṃsāyāṃ madʰyamaḥ sāhasadaṇḍaḥ //
   anyatʰā-hiṃsāyāṃ madʰyamaḥ sāhasa-daṇḍaḥ //

Sentence: 30 
    mātāpitror bʰaginīṃ mātulānīm ācāryāṇīṃ snuṣāṃ duhitaraṃ bʰaginīṃ vādʰicaratas triliṅgaccʰedanaṃ vadʰaś ca //
   mātā-pitror bʰaginīṃ mātulānīm ācāryāṇīṃ snuṣāṃ duhitaraṃ bʰaginīṃ vā+ adʰicaratas tri-liṅgac-cʰedanaṃ vadʰaś ca //

Sentence: 31 
    sakāmā tad eva labʰeta, dāsaparicārakāhitakabʰuktā ca //
   sakāmā tad eva labʰeta, dāsa-paricāraka-āhitaka-bʰuktā ca //

Sentence: 32 
    brāhmaṇyām aguptāyāṃ kṣatriyasyottamaḥ, sarvasvaṃ vaiśyasya, śūdraḥ kaṭāgninā dahyeta //
   brāhmaṇyām aguptāyāṃ kṣatriyasya+ uttamaḥ, sarva-svaṃ vaiśyasya, śūdraḥ kaṭa-agninā dahyeta //

Sentence: 33 
    sarvatra rājabʰāryāgamane kuṃbʰīpākaḥ //
   sarvatra rāja-bʰāryā-gamane kuṃbʰī-pākaḥ //

Sentence: 34 
    śvapākīgamane kr̥takabandʰāṅkaḥ paraviṣayaṃ gaccʰet, śvapākatvaṃ vā śūdraḥ //
   śva-pākī-gamane kr̥ta-kabandʰa-aṅkaḥ para-viṣayaṃ gaccʰet, śva-pākatvaṃ vā śūdraḥ //

Sentence: 35 
    śvapākasyāryāgamane vadʰaḥ, striyāḥ karṇanāsāccʰedanam //
   śva-pākasya+ āryā-gamane vadʰaḥ, striyāḥ karṇa-nāsa-āccʰedanam //

Sentence: 36 
    pravrajitāgamane caturviṃśatipaṇo daṇḍaḥ //
   pravrajitā-gamane catur-viṃśati-paṇo daṇḍaḥ //

Sentence: 37 
    sakāmā tad eva labʰeta //
   sakāmā tad eva labʰeta //

Sentence: 38 
    rūpājīvāyāḥ prasahyopabʰoge dvādaśapaṇo daṇḍaḥ //
   rūpa-ājīvāyāḥ prasahya-upabʰoge dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ //

Sentence: 39 
    bahūnām ekām adʰicaratāṃ pr̥tʰak caturviṃśatipaṇo daṇḍaḥ //
   bahūnām ekām adʰicaratāṃ pr̥tʰak catur-viṃśati-paṇo daṇḍaḥ //

Sentence: 40 
    striyam ayonau gaccʰataḥ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, puruṣam adʰimehataś ca //
   striyam ayonau gaccʰataḥ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, puruṣam adʰimehataś ca //


Sentence: 41ab 
    maitʰune dvādaśapaṇas tiryagyoniṣv anātmanaḥ /
   maitʰune dvādaśa-paṇas tiryag-yoniṣv anātmanaḥ /

Sentence: 41cd 
    daivatapratimānāṃ ca gamane dviguṇaḥ smr̥taḥ //
   daivata-pratimānāṃ ca gamane dvi-guṇaḥ smr̥taḥ //

Sentence: 42ab 
    adaṇḍyadaṇḍane rājño daṇḍas triṃśadguṇo ʼṃbʰasi /
   adaṇḍya-daṇḍane rājño daṇḍas triṃśad-guṇo+ aṃbʰasi /

Sentence: 42cd 
    varuṇāya pradātavyo brāhmaṇebʰyas tataḥ param //
   varuṇāya pradātavyo brāhmaṇebʰyas tataḥ param //

Sentence: 43ab 
    tena tat pūyate pāpaṃ rājño daṇḍāpacārajam /
   tena tat pūyate pāpaṃ rājño daṇḍa-apacārajam /

Sentence: 43cd 
    śāstā hi varuṇo rājñāṃ mitʰyā vyācaratāṃ nr̥ṣu //E
   śāstā hi varuṇo rājñāṃ mitʰyā vyācaratāṃ nr̥ṣu //E






Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.