TITUS
Dandin, Dasakumaracarita
Part No. 3
Ucchvasa: 6
[ṣaṣṭʰa
uccʰvāsaḥ]
[ṣaṣṭʰa+
uccʰvāsaḥ]
Page of edition: 149
Paragraph: 1
Sentence: 1
so
'py
ācacakṣe
-
"deva
so
'ham
api
suhr̥tsādʰāraṇabʰramaṇakāraṇaḥ
suhmeṣu
dāmaliptāhvayasya
nagarasya
bāhyodyāne
mahāntam
utsavasamājam
ālokayam
\
so+
+apy+
ācacakṣe
-
"deva
so+
+aham
api
su-hr̥t-sādʰāraṇa-bʰramaṇa-kāraṇaḥ
suhmeṣu
dāma-lipta-āhvayasya
nagarasya
bāhya-udyāne
mahāntam
utsava-samājam
ālokayam
\
Sentence: 2
tatra
kvacid
atimuktalatāmaṇḍape
kamapi
vīṇāvādenātmānaṃ
vinodayantam
utkaṇṭʰitaṃ
yuvānam
adrākṣam
\
tatra
kva-cid+
atimukta-latā-maṇḍape
kam=api
vīṇā-vādena
_ātmānaṃ+
vinodayantam
utkaṇṭʰitaṃ+
yuvānam
adrākṣam
\
Sentence: 3
aprā
kṣaṃ
ca
-
"bʰadra
ko
nāmāyam
utsavaḥ
kim
artʰaṃ
vā
samārabdʰaḥ
kena
vā
nimittenotsavam
anādr̥tyaikānte
bʰavān
utkaṇṭʰita
iva
parivādinīdvitīyas
tiṣṭʰati
"
iti
\
aprā
kṣaṃ+
ca
-
"bʰadra
ko+
nāma
_ayam
utsavaḥ
kim
artʰaṃ+
vā
samārabdʰaḥ
kena
vā
nimittenā
_utsavam
an-ādr̥tya
_ekānte
bʰavān
utkaṇṭʰita+
iva
parivādinī-dvitīyas+
tiṣṭʰati
"
iti
\
Sentence: 4
so
'bʰyadʰatta
"saumya
suhmapatis
tuṅgadʰanvā
nāmānapatyaḥ
prārtʰitavān
amuṣminn
āyatane
vismr̥tavindʰyavāsarāgaṃ
vasantyā
vindʰyavāsinyāḥ
pādamūlād
apatyadvayam
\
so+
+abʰyadʰatta
-"
saumya
suhma-patis+
tuṅga-dʰanvā
nāma
_an-apatyaḥ
prārtʰitavān
amuṣminn+
āyatane
vismr̥ta-vindʰya-vāsa-rāgaṃ+
vasantyā+
vindʰya-vāsinyāḥ
pāda-mūlād+
apatya-dvayam
\
Sentence: 5
anayā
ca
kilāsmai
pratiśayitāya
svapne
samādiṣṭam
-
"samutpatsyate
tavaikaḥ
putraḥ
janiṣyate
caikā
duhitā
\
anayā
ca
kila
_asmai
pratiśayitāya
svapne
samādiṣṭam
-
"samutpatsyate
tava
_ekaḥ
putraḥ
janiṣyate
ca
_ekā
duhitā
\
Sentence: 6
sa
tu
tasyāḥ
pāṇigrāhakam
anujīviṣyati
\
sa+
tu
tasyāḥ
pāṇi-grāhakam
anujīviṣyati
\
Sentence: 7
sā
tu
saptamād
varṣād
ārabʰyāpariṇayanāt
pratimāsaṃ
kr̥ttikāsu
kandukanr̥tyena
guṇavadbʰartr̥lābʰāya
māṃ
samārādʰayatu
\
sā
tu
saptamād+
varṣād+
ārabʰya
_āpariṇayanāt
prati-māsaṃ+
kr̥ttikāsu
kanduka-nr̥tyena
guṇavad-bʰartr̥-lābʰāya
māṃ+
samārādʰayatu
\
Sentence: 8
yaṃ
cābʰilaṣet
sāmuṣmai
deyā
\
yaṃ+
ca
_abʰilaṣet
sā
_amuṣmai
deyā
\
Sentence: 9
sa
cotsavaḥ
kandukotsavanāmāstu
"
iti
\
sa+
cā
_utsavaḥ
kanduka-utsava-nāmā
_astu
"
iti
\
Sentence: 10
tato
'lpīyasā
kālena
rājñaḥ
priyamahiṣī
medinī
nāmaikaṃ
putram
asūta
\
tato+
+alpīyasā
kālena
rājñaḥ
priya-mahiṣī
medinī
nāma
_ekaṃ+
putram
asūta
\
Sentence: 11
samutpannā
caikā
duhitā
\
samutpannā
ca
_ekā
duhitā
\
Sentence: 12
sādya
kanyā
kandukāvatī
nāma
somāpīḍāṃ
devīṃ
kandukavihāreṇārādʰayitum
āgamiṣyati
\
sā
_adya
kanyā
kandukāvatī
nāma
soma-āpīḍāṃ+
devīṃ+
kanduka-vihāreṇa-ārādʰayitum
āgamiṣyati
\
Sentence: 13
tasyās
tu
sakʰī
candrasenā
nāma
dʰātreyikā
mama
priyāsīt
\
tasyās+
tu
sakʰī
candra-senā
nāma
dʰātreyikā
mama
priyā
_āsīt
\
Sentence: 14
sā
caiṣu
divaseṣu
rājaputreṇa
Page of edition: 150
bʰīmadʰanvanā
balavad
anuruddʰā
\
sā
ca
_eṣu
divaseṣu
rāja-putreṇa
Page of edition: 150
bʰīma-dʰanvanā
balavad+
anuruddʰā
\
Sentence: 15
tad
aham
utkaṇṭʰito
manmatʰaśaraśalyaduḥkʰodvignacetāḥ
kalena
vīṇāraveṇātmānaṃ
kiñcid
āśvāsayan
viviktam
adʰyāse
iti
\
tad+
aham
utkaṇṭʰito+
manmatʰa-śara-śalya-duḥkʰa-udvigna-cetāḥ
kalena
vīṇā-raveṇa
_ātmānaṃ+
kiñ=cid+
āśvāsayan
viviktam
adʰyāse
iti
\
Sentence: 16
asminn
eva
kṣaṇe
kim
api
nūpurakvaṇitam
upātiṣṭʰat
\
asminn+
eva
kṣaṇe
kim
api
nūpura-kvaṇitam
upātiṣṭʰat
\
Sentence: 17
āgatā
ca
kācid
aṅganā
\
āgatā
ca
kā-cid+
aṅganā
\
Sentence: 18
dr̥ṣṭvaiva
sa
enām
utpʰulladr̥ṣṭir
uttʰāyopagūhya
gāḍʰam
upagūḍʰakaṇṭʰaś
ca
tayā
tatraivopāviśat
\
dr̥ṣṭvā
_eva
sa+
enām
utpʰulla-dr̥ṣṭir+
uttʰāyā
_upagūhya
gāḍʰam
upagūḍʰa-kaṇṭʰaś+
ca
tayā
tatra
_evā
_upāviśat
\
Sentence: 19
aśamsac
ca
-
"saiṣā
me
prāṇasamā
yadviraho
dahana
iva
dahati
mām
\
aśamsac+
ca
-
"sā
_eṣā
me
prāṇa-samā
yad-viraho+
dahana+
iva
dahati
mām
\
Sentence: 20
idaṃ
ca
me
jīvitam
apaharatā
rājaputreṇa
mr̥tyuneva
niruṣmatāṃ
nītaḥ
\
idaṃ+
ca
me
jīvitam
apaharatā
rāja-putreṇa
mr̥tyunā
_iva
nir-uṣmatāṃ+
nītaḥ
\
Sentence: 21
na
ca
śakṣyāmi
rājasūnur
ity
amuṣmin
pāpam
ācaritum
\
na
ca
śakṣyāmi
rāja-sūnur+
ity+
amuṣmin
pāpam
ācaritum
\
Sentence: 22
ato
'nayātmānaṃ
sudr̥ṣṭaṃ
kārayitvā
tyakṣyāmi
niṣpratikriyān
prāṇān
"
iti
\
ato+
+anayā
_ātmānaṃ+
su-dr̥ṣṭaṃ+
kārayitvā
tyakṣyāmi
niṣ-pratikriyān
prāṇān
"
iti
\
Sentence: 23
sā
tu
paryaśrumukʰī
samabʰyadʰāt
-
"mā
sma
nātʰa
matkr̥te
'dʰyavasyaḥ
sāhasam
\
sā
tu
paryaśru-mukʰī
samabʰyadʰāt
-
"mā
sma
nātʰa
mat-kr̥te+
+adʰyavasyaḥ
sāhasam
\
Sentence: 24
yas
tvam
uttamāt
sārtʰavāhād
artʰadāsād
utpadya
kośadāsa
iti
gurubʰir
abʰihitanāmadʰeyaḥ
punar
madatyāsaṅgād
veśadāsa
iti
dviṣadbʰiḥ
prakʰyāpito
'si
tasmims
tvayy
uparate
yady
ahaṃ
jīveyaṃ
nr̥śamso
veśa
iti
samartʰayeyaṃ
lokavādam
\
yas+
tvam
uttamāt
sārtʰa-vāhād+
artʰa-dāsād+
utpadya
kośa-dāsa+
iti
gurubʰir+
abʰihita-nāmadʰeyaḥ
punar+
mad-atyāsaṅgād+
veśa-dāsa+
iti
dviṣadbʰiḥ
prakʰyāpito+
+asi
tasmims+
tvayy+
uparate
yady+
ahaṃ+
jīveyaṃ+
nr̥śamso+
veśa+
iti
samartʰayeyaṃ+
loka-vādam
\
Sentence: 25
ato
'dyaiva
naya
mām
īpsitaṃ
deśam
"
iti
\
ato+
+adya
_eva
naya
mām
īpsitaṃ+
deśam
"
iti
\
Sentence: 26
sa
tu
mām
abʰyadʰatta
-
"bʰadra
bʰavaddr̥ṣṭeṣu
rāṣṭreṣu
katamat
samr̥ddʰaṃ
sampannasasyaṃ
satpuruṣabʰūyiṣṭʰaṃ
ca
"
iti
\
sa+
tu
mām
abʰyadʰatta
-
"bʰadra
bʰavad-dr̥ṣṭeṣu
rāṣṭreṣu
katamat
samr̥ddʰaṃ+
sampanna-sasyaṃ+
sat-puruṣa-bʰūyiṣṭʰaṃ+
ca
"
iti
\
Sentence: 27
tam
aham
īṣadvihasyābravam
-
"bʰadra
vistīrṇeyam
arṇavāmbarā
\
tam
aham
īṣad-vihasya
_abravam
-
"bʰadra
vistīrṇā
_iyam
arṇava-ambarā
\
Sentence: 28
na
paryanto
'sti
stʰānastʰāneṣu
ramyāṇām
janapadānām
\
na
paryanto+
+asti
stʰāna-stʰāneṣu
ramyāṇām
janapadānām
\
Sentence: 29
api
tu
na
ced
iha
yuvayoḥ
sukʰanivāsakāraṇaṃ
kamapy
upāyam
utpādayituṃ
śaknuyāṃ
tato
'ham
eva
bʰaveyam
adʰvadarśī
iti
\
api
tu
na
ced+
iha
yuvayoḥ
sukʰa-nivāsa-kāraṇaṃ+
kam=apy+
upāyam
utpādayituṃ+
śaknuyāṃ+
tato+
+aham
eva
bʰaveyam
adʰva-darśī
iti
\
Sentence: 30
tāvatodairata
raṇitāni
maṇinūpurāṇām
\
tāvatā
_udairata
raṇitāni
maṇi-nūpurāṇām
\
Sentence: 31
atʰāsau
jātasambʰramā
"prāptaiveyaṃ
bʰartr̥dārikā
kandukāvatī
kandukakrīḍitena
devīṃ
vindʰyavāsinīm
ārādʰayitum
\
atʰa
_asau
jāta-sambʰramā
"prāptā
_eva
_iyaṃ+
bʰartr̥-dārikā
kandukāvatī
kanduka-krīḍitena
devīṃ+
vindʰya-vāsinīm
ārādʰayitum
\
Sentence: 32
aniṣiddʰadarśanā
ceyam
asmin
kandukotsave
\
a-niṣiddʰa-darśanā
ca
_iyam
asmin
kanduka-utsave
\
Sentence: 33
sapʰalam
astu
yuṣmaccakṣuḥ
\
sa-pʰalam
astu
yuṣmac-cakṣuḥ
\
Sentence: 34
Page of edition: 151
āgaccʰataṃ
draṣṭum
\
Page of edition: 151
āgaccʰataṃ+
draṣṭum
\
Sentence: 35
aham
asyāḥ
sakāśavartinī
bʰaveyam
"
ity
ayāsīt
\
aham
asyāḥ
sakāśa-vartinī
bʰaveyam
"
ity+
ayāsīt
\
Sentence: 36
tām
anvayāva
cāvām
\
tām
anvayāva
ca
_āvām
\
Sentence: 37
mahati
ratnaraṅgapīṭʰe
stʰitāṃ
pratʰamaṃ
tāmrauṣṭʰīm
apaśyam
\
mahati
ratna-raṅga-pīṭʰe
stʰitāṃ+
pratʰamaṃ+
tāmra-oṣṭʰīm
apaśyam
\
Sentence: 38
atiṣṭʰac
ca
sā
sadya
eva
mama
hr̥daye
\
atiṣṭʰac+
ca
sā
sadya+
eva
mama
hr̥daye
\
Sentence: 39
na
mayānyena
vāntarāle
dr̥ṣṭā
\
na
mayā
_anyena
vā
_antarāle
dr̥ṣṭā
\
Sentence: 40
citrīyāviṣṭacit
taś
cācintayam
-
"kim
iyaṃ
lakṣmīḥ
\
citrīyā-āviṣṭa-cit
taś+
ca
_acintayam
-
"kim
iyaṃ+
lakṣmīḥ
\
Sentence: 41
na
hi
na
hi
\
na
hi
na
hi
\
Sentence: 42
tasyāḥ
kila
haste
vinyastaṃ
kamalam
asyās
tu
hasta
eva
kamalam
\
tasyāḥ
kila
haste
vinyastaṃ+
kamalam
asyās+
tu
hasta+
eva
kamalam
\
Sentence: 43
bʰuktapūrvā
tu
sā
purātanena
pumsā
pūrvarājaiś
ca
asyāḥ
punar
anavadyam
ayātayāmaṃ
ca
yauvanam
"
iti
cintayaty
eva
mayi
sānagʰasarvagātrī
vyatyastahastapallavāgraspr̥ṣṭabʰūmir
ālolanīlakuṭilālakā
savibʰramaṃ
bʰagavatīm
abʰivandya
kandukam
amandarāgarūṣitākṣam
anaṅgam
ivālambata
\
bʰukta-pūrvā
tu
sā
purātanena
pumsā
pūrva-rājaiś+
ca
asyāḥ
punar+
an-avadyam
a-yāta-yāmaṃ+
ca
yauvanam
"
iti
cintayaty+
eva
mayi
sā
_an-agʰa-sarva-gātrī
vyatyasta-hasta-pallava-agra-spr̥ṣṭa-bʰūmir+
ālola-nīla-kuṭila-alakā
sa-vibʰramaṃ+
bʰagavatīm
abʰivandya
kandukam
a-manda-rāga-rūṣita-akṣam
an-aṅgam
iva
_ālambata
\
Sentence: 44
līlāśitʰilaṃ
ca
bʰūmau
muktavatī
\
līlā-śitʰilaṃ+
ca
bʰūmau
muktavatī
\
Sentence: 45
mandottʰitaṃ
ca
kiñcitkuñcitāṅguṣṭʰena
prasr̥takomalāṅgulinā
pāṇipallavena
samāhatya
hastapr̥ṣṭʰena
connīya
caṭuladr̥ṣṭilāñcʰitaṃ
stabakam
iva
bʰramaramālānuviddʰam
avapatantam
ākāśa
evāgrahīt
\
manda-uttʰitaṃ+
ca
kiñ=cit-kuñcita-aṅguṣṭʰena
prasr̥ta-komala-aṅgulinā
pāṇi-pallavena
samāhatya
hasta-pr̥ṣṭʰena
cā
_unnīya
caṭula-dr̥ṣṭi-lāñcʰitaṃ+
stabakam
iva
bʰramara-mālā-anuviddʰam
avapatantam
ākāśae+
eva
_agrahīt
\
Sentence: 46
amuñcac
ca
\
amuñcac+
ca
\
Sentence: 47
madʰyavilambitalaye
drutalaye
mr̥dumr̥du
ca
praharantī
tatkṣaṇaṃ
cūrṇapadam
adarśayat
\
madʰya-vilambita-laye
druta-laye
mr̥du-mr̥du
ca
praharantī
tat-kṣaṇaṃ+
cūrṇa-padam
adarśayat
\
Sentence: 48
praśāntaṃ
ca
taṃ
nirdayaprahārair
udapādayat
\
praśāntaṃ+
ca
taṃ+
nir-daya-prahārair+
udapādayat
\
Sentence: 49
viparyayeṇa
ca
prāśamayat
\
viparyayeṇa
ca
prāśamayat
\
Sentence: 50
pakṣam
r̥jvāgataṃ
ca
vāmadakṣiṇābʰyāṃ
karābʰyāṃ
paryāyeṇābʰigʰnatī
śakuntam
ivodastʰāpayat
\
pakṣam
r̥jv-āgataṃ+
ca
vāma-dakṣiṇābʰyāṃ+
karābʰyāṃ+
paryāyeṇa
_abʰigʰnatī
śakuntam
ivā
_udastʰāpayat
\
Sentence: 51
dūrottʰitaṃ
ca
prapatantam
āhatya
gītamārgam
āracayat
\
dūra-uttʰitaṃ+
ca
prapatantam
āhatya
gīta-mārgam
āracayat
\
Sentence: 52
Page of edition: 152
pratidiśaṃ
ca
gamayitvā
pratyāgamayat
\
Page of edition: 152
prati-diśaṃ+
ca
gamayitvā
pratyāgamayat
\
Sentence: 53
evam
anekakaraṇamadʰuraṃ
viharantī
raṅgagatasya
raktacetaso
janasya
pratikṣaṇam
uccāvacāḥ
praśamsāvācaḥ
pratigr̥hṇatī
tatkṣaṇārūḍʰaviśrambʰaṃ
kośadāsam
amse
'valambya
kaṇṭakitagaṇḍam
utpʰullekṣaṇaṃ
ca
mayy
abʰimukʰībʰūya
tiṣṭʰati
tatpratʰamāvatīrṇakandarpakāritakaṭākṣadr̥ṣṭis
tadanumārgavilasitalīlāñcitabʰrūlatā
śvāsānilavegāndolitair
dantaccʰadaraśmijālair
līlāpallavair
iva
mukʰakamalaparimalagrahaṇalolān
ālinas
tāḍayantī
maṇḍalabʰramaṇeṣu
kandukasyātiśīgʰrapracāritayā
viśantīva
maddarśanalajjayā
puṣpamayaṃ
pañjaram
pañcabinduprasr̥teṣu
pañcāpi
pañcabāṇabāṇān
yugapad
ivābʰipatatas
trāsenāvagʰaṭṭayantī
gomūtrikāpracāreṣu
gʰanadarśitarāgavibʰramā
vidyullatām
iva
viḍambayantī
bʰūṣaṇamaṇiraṇitadattalayasamvādipādacāram
apadeśasmitaprabʰāniṣiktabimbādʰaram
apasramsitapratisamāhitaśikʰaṇḍabʰāram
samāgʰaṭṭitakvaṇitaratnamekʰalāguṇam
añcitottʰitapr̥tʰunitambalambivicaladamśukojjvalam
ākuñcitaprasr̥tavellitabʰujalatābʰihatalalitakandukam
āvarjitabāhupāśam
parivartitatrikavilagnalolakuntalam
avagalitakarṇapūrakanakapatraprati
samādʰānaśīgʰratānatikramitaprakr̥takrīḍam
Page of edition: 153
asakr̥dutkṣipyamāṇahastapādabāhyābʰyantarabʰrāntakandukam
avanamanonnamananairantaryanaṣṭadr̥ṣṭamadʰyayaṣṭikam
avapatanotpatanaviparyastamuktāhāram
aṅkuritagʰarmasaliladūṣitakapolapatrabʰaṅgaśoṣaṇādʰikr̥taśravaṇapallavānilam
āgalitastanataṭāmśukaniyamanavyāpr̥taikapāṇipallavaṃ
ca
niṣadyottʰāya
nimīlyonmīlya
stʰitvā
gatvā
caivāticitraṃ
paryakrīḍata
rājakanyā
\
evam
an-eka-karaṇa-madʰuraṃ+
viharantī
raṅga-gatasya
rakta-cetaso+
janasya
prati-kṣaṇam
ucca-avacāḥ
praśamsā-vācaḥ
pratigr̥hṇatī
tat-kṣaṇa-ārūḍʰa-viśrambʰaṃ+
kośa-dāsam
amse+
+avalambya
kaṇṭakita-gaṇḍam
utpʰulla-īkṣaṇaṃ+
ca
mayy+
abʰimukʰībʰūya
tiṣṭʰati
tat-pratʰama-avatīrṇa-kandarpa-kārita-kaṭākṣa-dr̥ṣṭis
tad-anumārga-vilasita-līlā-añcita-bʰrū-latā
śvāsa-anila-vega-āndolitair
danta-ccʰada-raśmi-jālair
līlā-pallavair
iva
mukʰa-kamala-parimala-grahaṇa-lolān
ālinas
tāḍayantī
maṇḍala-bʰramaṇeṣu
kandukasyāti-śīgʰra-pracāritayā
viśantī
_iva
mad-darśana-lajjayā
puṣpa-mayaṃ
pañjaram
pañca-bindu-prasr̥teṣu
pañca
_api
pañca-bāṇa-bāṇān
yugapad
iva
_abʰipatatas
trāsena
_avagʰaṭṭayantī
gomūtrikā-pracāreṣu
gʰana-darśita-rāga-vibʰramā
vidyul-latām
iva
viḍambayantī
bʰūṣaṇa-maṇi-raṇita-datta-laya-samvādi-pāda-cāram
apadeśa-smita-prabʰā-niṣikta-bimba-adʰaram
apasramsita-pratisamāhita-śikʰaṇḍa-bʰāram
samāgʰaṭṭita-kvaṇita-ratna-mekʰalā-guṇam
añcita-uttʰita-pr̥tʰu-nitamba-lambi-vicalad-amśuka-ujjvalam
ākuñcita-prasr̥ta-vellita-bʰuja-latā-abʰihata-lalita-kandukam
āvarjita-bāhu-pāśam
parivartita-trika-vilagna-lola-kuntalam
avagalita-karṇa-pūra-kanaka-patra-prati
samādʰāna-śīgʰratā-an-atikramita-prakr̥ta-krīḍam
Page of edition: 153
a-sakr̥d-utkṣipyamāṇa-hasta-pāda-bāhya-ābʰyantara-bʰrānta-kandukam
avanamana-unnamana-nairantarya-naṣṭa-dr̥ṣṭa-madʰya-yaṣṭikam
avapatana-utpatana-viparyasta-muktā-hāram
aṅkurita-gʰarma-salila-dūṣita-kapola-patra-bʰaṅga-śoṣaṇa-adʰikr̥ta-śravaṇa-pallava-anilam
āgalita-stana-taṭa-amśuka-niyamana-vyāpr̥ta-eka-pāṇi-pallavaṃ
ca
niṣadyā
_uttʰāya
nimīlyā
_unmīlya
stʰitvā
gatvā
ca
_eva
_ati-citraṃ
paryakrīḍata
rāja-kanyā
\
Sentence: 54
abʰihatya
bʰūtalākāśayor
api
krīḍāntarāṇi
darśanīyāny
ekenaiva
anekeneva
kandukenādarśayat
\
abʰihatya
bʰū-tala-ākāśayor+
api
krīḍā-antarāṇi
darśanīyāny+
ekena
_eva
an-ekena
_iva
kandukena
_adarśayat
\
Sentence: 55
candrasenādibʰiś
ca
priyasakʰībʰiḥ
saha
vihr̥tya
vihr̥tānte
cābʰivandya
devīṃ
manasā
me
sānurāgeṇeva
parijanena
cānugamyamānā
kuvalayaśaram
iva
kusumaśarasya
mayy
apāṅgaṃ
samarpayantī
sāpadeśam
asakr̥dāvartyamānavadanacandramaṇḍalatayā
svahr̥dayam
iva
matsamīpe
preritaṃ
pratinivr̥ttaṃ
na
vety
ālokayantī
saha
sakʰībʰiḥ
kumārīpuram
agamat
\\
candra-senā-ādibʰiś+
ca
priya-sakʰībʰiḥ
saha
vihr̥tya
vihr̥ta-ante
ca
_abʰivandya
devīṃ+
manasā
me
sa-anurāgeṇa
_iva
parijanena
ca
_anugamyamānā
kuvalaya-śaram
iva
kusuma-śarasya
mayy+
apāṅgaṃ+
samarpayantī
sa-apadeśam
a-sakr̥d-āvartyamāna-vadana-candra-maṇḍalatayā
sva-hr̥dayam
iva
mat-samīpe
preritaṃ
pratinivr̥ttaṃ
na
vā
_ity
ālokayantī
saha
sakʰībʰiḥ
kumārī-puram
agamat
\\
Paragraph: 2
Sentence: 1
ahaṃ
cānaṅgavihvalaḥ
svaveśma
gatvā
kośadāsena
yatnavad
atyudāraṃ
snānabʰojanādikam
anubʰāvito
'smi
\
ahaṃ+
ca
_an-aṅga-vihvalaḥ
sva-veśma
gatvā
kośa-dāsena
yatnavad+
aty-udāraṃ+
snāna-bʰojana-ādikam
anubʰāvito+
+asmi
\
Sentence: 2
sāyaṃ
copasr̥tya
candrasenā
rahasi
māṃ
praṇipatya
patyur
amsam
amsena
praṇayapeśalam
āgʰaṭṭayanty
upādiśat
\
sāyaṃ+
cā
_upasr̥tya
candra-senā
rahasi
māṃ+
praṇipatya
patyur+
amsam
amsena
praṇaya-peśalam
āgʰaṭṭayanty+
upādiśat
\
Sentence: 3
ācaṣṭa
ca
hr̥ṣṭaḥ
kośadāsaḥ
"bʰūyāsam
evam
yāvadāyur
āyatākṣi
tvatprasādasya
pātram
iti
\
ācaṣṭa
ca
hr̥ṣṭaḥ
kośa-dāsaḥ
-"
bʰūyāsam
evam
yāvad-āyur+
āyata-akṣi
tvat-prasādasya
pātram
iti
\
Sentence: 4
mayā
tu
sasmitam
abʰihitam
-
"sakʰe
kim
etad
āśāsyam
\
mayā
tu
sa-smitam
abʰihitam
-
"sakʰe
kim
etad+
āśāsyam
\
Sentence: 5
asti
kiñcid
añjanam
\
asti
kiñ=cid+
añjanam
\
Sentence: 6
anayā
tadaktanetrayā
rājasūnur
upastʰito
vānarīm
ivaināṃ
drakṣyati
viraktaś
caināṃ
punas
tyakṣyati
"
iti
\
anayā
tad-akta-netrayā
rāja-sūnur+
upastʰito+
vānarīm
iva
_enāṃ+
drakṣyati
viraktaś+
ca
_enāṃ+
punas+
tyakṣyati
"
iti
\
Sentence: 7
Page of edition: 154
tayā
tu
smerayāsmi
katʰitaḥ
-
"so
'yam
āryeṇājñākaro
jano
'tyartʰam
anugr̥hītaḥ
yad
asminn
eva
janmani
mānuṣaṃ
vapur
apanīya
vānarīkariṣyate
\
Page of edition: 154
tayā
tu
smerayā
_asmi
katʰitaḥ
-
"so+
+ayam
āryeṇa
_ājñā-karo+
jano+
+atyartʰam
anugr̥hītaḥ
yad+
asminn+
eva
janmani
mānuṣaṃ+
vapur+
apanīya
vānarīkariṣyate
\
Sentence: 8
tad
āstām
idam
\
tad+
āstām
idam
\
Sentence: 9
anyatʰāpi
siddʰaṃ
naḥ
samīhitam
\
anyatʰā
_api
siddʰaṃ+
naḥ
samīhitam
\
Sentence: 10
adya
kʰalu
kandukotsave
bʰavantam
avahasitamanobʰavākāram
abʰilaṣantī
roṣād
iva
śambaradviṣātimātram
āyāsyate
rājaputrī
\
adya
kʰalu
kanduka-utsave
bʰavantam
avahasita-mano-bʰava-ākāram
abʰilaṣantī
roṣād+
iva
śambara-dviṣā
_atimātram
āyāsyate
rāja-putrī
\
Sentence: 11
so
'yam
artʰo
viditabʰāvayā
mayā
svamātre
tayā
ca
tanmātre
mahiṣyā
ca
manujendrāya
nivedayiṣyate
\
so+
+ayam
artʰo+
vidita-bʰāvayā
mayā
sva-mātre
tayā
ca
tan-mātre
mahiṣyā
ca
manuja-indrāya
nivedayiṣyate
\
Sentence: 12
viditārtʰas
tu
pārtʰivas
tvayā
duhituḥ
pāṇiṃ
grāhayiṣyati
\
vidita-artʰas+
tu
pārtʰivas+
tvayā
duhituḥ
pāṇiṃ+
grāhayiṣyati
\
Sentence: 13
tataś
ca
tvadanujīvinā
rājaputreṇa
bʰavitavyam
\
tataś+
ca
tvad-anujīvinā
rāja-putreṇa
bʰavitavyam
\
Sentence: 14
eṣa
hi
devatāsamādiṣṭo
vidʰiḥ
\
eṣa+
hi
devatā-samādiṣṭo+
vidʰiḥ
\
Sentence: 15
tvadāyatte
ca
rājye
nālam
eva
tvām
atikramya
mām
avaroddʰum
bʰīmadʰanvā
\
tvad-āyatte
ca
rājye
na
_alam
eva
tvām
atikramya
mām
avaroddʰum
bʰīma-dʰanvā
\
Sentence: 16
tat
sahatām
ayaṃ
tricaturāṇi
dināni
" \
tat
sahatām
ayaṃ+
tri-caturāṇi
dināni
" \
Sentence: 17
iti
mām
āmantrya
priyaṃ
copagūhya
pratyayāsīt
\
iti
mām
āmantrya
priyaṃ+
cā
_upagūhya
pratyayāsīt
\
Sentence: 18
mama
kośadāsasya
ca
taduktānusāreṇa
bahu
vikalpayatoḥ
katʰañcid
akṣīyata
kṣapā
\
mama
kośa-dāsasya
ca
tad-ukta-anusāreṇa
bahu
vikalpayatoḥ
katʰañ=cid+
akṣīyata
kṣapā
\
Sentence: 19
kṣapānte
ca
kr̥tayatʰocitaniyamas
tam
eva
priyādarśanasubʰagam
udyānoddeśam
upagato
'smi
\
kṣapā-ante
ca
kr̥ta-yatʰā-ucita-niyamas+
tam
eva
priyā-darśana-subʰagam
udyāna-uddeśam
upagato+
+asmi
\
Sentence: 20
tatraiva
copasr̥tya
rājaputro
nirabʰimānam
anukūlābʰiḥ
katʰābʰir
mām
anuvartamāno
muhūrtam
āsta
\
tatra
_eva
cā
_upasr̥tya
rāja-putro+
nir-abʰimānam
anukūlābʰiḥ
katʰābʰir+
mām
anuvartamāno+
muhūrtam
āsta
\
Sentence: 21
nītvā
copakāryām
ātmasamena
snānabʰojanaśayanādivyatikareṇopācarat
\
nītvā
cā
_upakāryām
ātma-samena
snāna-bʰojana-śayana-ādi-vyatikareṇā
_upācarat
\
Sentence: 22
talpagataṃ
ca
svapnenānubʰūyamānapriyādarśanāliṅganasukʰam
āyasena
nigaḍenātibalavadbahupuruṣaiḥ
pīvarabʰujadaṇḍoparuddʰam
abandʰayan
mām
\
talpa-gataṃ+
ca
svapnena
_anubʰūyamāna-priyā-darśana-āliṅgana-sukʰam
āyasena
nigaḍena
_ati-balavad-bahu-puruṣaiḥ
pīvara-bʰuja-daṇḍa-uparuddʰam
abandʰayan+
mām
\
Sentence: 23
pratibuddʰaṃ
ca
sahasā
samabʰyadʰāt
-
"ayi
durmate
śrutam
ālapitaṃ
hatāyāś
candrasenāyā
jālarandʰraniḥsr̥taṃ
tadekāvabodʰaprayuktayānayā
kubjayā
\
pratibuddʰaṃ+
ca
sahasā
samabʰyadʰāt
-
"ayi
dur-mate
śrutam
ālapitaṃ+
hatāyāś+
candra-senāyā+
jāla-randʰra-niḥsr̥taṃ+
tad-eka-avabodʰa-prayuktayā
_anayā
kubjayā
\
Sentence: 24
tvaṃ
kilābʰilaṣito
varākyā
kandukavatyā
tava
kilānujīvinā
mayā
stʰeyam
tvadvacaḥ
kilānatikramatā
mayā
candrasenā
Page of edition: 155
kośadāsāya
dāsyate
ity
uktvā
pārśvacaraṃ
puruṣam
ekam
ālokyākatʰayat
-
"prakṣipainaṃ
sāgare
"
iti
\
tvaṃ+
kila
_abʰilaṣito+
varākyā
kandukavatyā
tava
kila
_anujīvinā
mayā
stʰeyam
tvad-vacaḥ
kila
_an-atikramatā
mayā
candra-senā
Page of edition: 155
kośa-dāsāya
dāsyate
ity+
uktvā
pārśva-caraṃ+
puruṣam
ekam
ālokya
_akatʰayat
-
"prakṣipa
_enaṃ+
sāgare
"
iti
\
Sentence: 25
sa
tu
labdʰarājya
ivātihr̥ṣṭaḥ
"deva
yad
ājñāpayasi
"
iti
yatʰādiṣṭam
akarot
\
sa+
tu
labdʰa-rājya+
iva
_ati-hr̥ṣṭaḥ
"deva
yad+
ājñāpayasi
"
iti
yatʰā-ādiṣṭam
akarot
\
Sentence: 26
ahaṃ
tu
nirālambano
bʰujābʰyām
itastataḥ
spandamānaḥ
kimapi
kāṣṭʰaṃ
daivadattam
urasopaśliṣya
tāvad
aploṣi
yāvad
apāsarad
vāsaraḥ
śarvarī
ca
sarvā
\
ahaṃ+
tu
nir-ālambano+
bʰujābʰyām
itas-tataḥ
spandamānaḥ
kim=api
kāṣṭʰaṃ+
daiva-dattam
urasā
_upaśliṣya
tāvad+
aploṣi
yāvad+
apāsarad+
vāsaraḥ
śarvarī
ca
sarvā
\
Sentence: 27
pratyuṣasy
adr̥śyata
kimapi
vahitram
\
pratyuṣasy+
adr̥śyata
kim=api
vahitram
\
Sentence: 28
amutrāsan
yavanāḥ
\
amutra
_āsan
yavanāḥ
\
Sentence: 29
te
mām
uddʰr̥tya
rāmeṣunāmne
nāvikanāyakāya
katʰitavantaḥ
"ko
'py
ayam
āyasanigaḍabaddʰa
eva
jale
labdʰaḥ
puruṣaḥ
\
te
mām
uddʰr̥tya
rāma-iṣu-nāmne
nāvika-nāyakāya
katʰitavantaḥ
-"
ko+
+apy+
ayam
āyasa-nigaḍa-baddʰa+
eva
jale
labdʰaḥ
puruṣaḥ
\
Sentence: 30
so
'yam
api
siñcet
sahasraṃ
drākṣāṇāṃ
kṣaṇenaikena
iti
\
so+
+ayam
api
siñcet
sahasraṃ+
drākṣāṇāṃ+
kṣaṇena
_ekena
iti
\
Sentence: 31
asminn
eva
kṣaṇe
naikanaukāparivr̥taḥ
ko
'pi
madgur
abʰyadʰāvat
\
asminn+
eva
kṣaṇe
na-eka-naukā-parivr̥taḥ
ko+
+api
madgur+
abʰyadʰāvat
\
Sentence: 32
abibʰayur
yavanāḥ
\
abibʰayur+
yavanāḥ
\
Sentence: 33
tāvad
atijavā
naukāḥ
śvāna
iva
varāham
asmatpotaṃ
paryarutsata
\
tāvad+
ati-javā+
naukāḥ
śvāna+
iva
varāham
asmat-potaṃ+
paryarutsata
\
Sentence: 34
prāvartata
ca
samprahāraḥ
\
prāvartata
ca
samprahāraḥ
\
Sentence: 35
parājāyiṣata
yavanāḥ
\
parājāyiṣata
yavanāḥ
\
Sentence: 36
tān
aham
agatīn
avasīdataḥ
samāśvāsyālapiṣam
-
"apanayata
me
nigaḍabandʰanam
\
tān
aham
a-gatīn
avasīdataḥ
samāśvāsya
_alapiṣam
-
"apanayata
me
nigaḍa-bandʰanam
\
Sentence: 37
ayam
aham
avasādayāmi
vaḥ
sapatnān
"
iti
\
ayam
aham
avasādayāmi
vaḥ
sapatnān
"
iti
\
Sentence: 38
amī
tatʰākurvan
\
amī
tatʰā
_akurvan
\
Sentence: 39
sarvāmś
ca
tān
pratibʰaṭān
bʰallavarṣiṇā
bʰīmaṭaṅkr̥tena
śārṅgeṇa
lavalavīkr̥tāṅgān
akārṣam
\
sarvāmś+
ca
tān
pratibʰaṭān
bʰalla-varṣiṇā
bʰīma-ṭaṅkr̥tena
śārṅgeṇa
lava-lavīkr̥ta-aṅgān
akārṣam
\
Sentence: 40
avaplutya
hatavidʰvastayodʰam
asmatpotasamsaktapotam
amutra
nāvikanāyakam
anabʰisaram
abʰipatya
jīvagrāham
agrahīṣam
\
avaplutya
hata-vidʰvasta-yodʰam
asmat-pota-samsakta-potam
amutra
nāvika-nāyakam
an-abʰisaram
abʰipatya
jīva-grāham
agrahīṣam
\
Sentence: 41
asau
cāsīt
sa
eva
bʰīmadʰanvā
\
asau
ca
_āsīt
sa+
eva
bʰīma-dʰanvā
\
Sentence: 42
taṃ
cāham
avabudʰya
jātavrīḍam
abravam
-
"tāta
kiṃ
dr̥ṣṭāni
kr̥tāntavilasitāni
"
iti
\
taṃ+
ca
_aham
avabudʰya
jāta-vrīḍam
abravam
-
"tāta
kiṃ+
dr̥ṣṭāni
kr̥tānta-vilasitāni
"
iti
\
Sentence: 43
te
tu
sāmyātrikā
madīyenaiva
śr̥ṅkʰalena
tam
atigāḍʰaṃ
baddʰvā
harṣakilakilāravam
akurvan
māṃ
cāpy
apūjayan
\
te
tu
sāmyātrikā+
madīyena
_eva
śr̥ṅkʰalena
tam
ati-gāḍʰaṃ+
baddʰvā
harṣa-kilakilā-ravam
akurvan
māṃ+
ca
_apy+
apūjayan
\
Sentence: 44
Page of edition: 156
durvārā
tu
sā
naur
ananukālavātanunnā
dūram
abʰipatya
kam
api
dvīpaṃ
nibiḍam
āśliṣṭavatī
\
Page of edition: 156
dur-vārā
tu
sā
naur+
an-anukāla-vāta-nunnā
dūram
abʰipatya
kam
api
dvīpaṃ+
nibiḍam
āśliṣṭavatī
\
Sentence: 45
tatra
ca
svādu
pānīyam
edʰāmsi
kandamūlapʰalāni
ca
sañjigʰr̥kṣavo
gāḍʰapātitaśilāvalayam
avātarāma
\
tatra
ca
svādu
pānīyam
edʰāmsi
kanda-mūla-pʰalāni
ca
sañjigʰr̥kṣavo+
gāḍʰa-pātita-śilā-valayam
avātarāma
\
Sentence: 46
tatra
cāsīn
mahāśailaḥ
\
tatra
ca
_āsīn+
mahā-śailaḥ
\
Sentence: 47
so
'ham
-
"aho
ramaṇīyo
'yaṃ
parvatanitambabʰāgaḥ
kāntatareyaṃ
gandʰapāṣāṇavaty
upatyakā
śiśiram
idam
indīvarāravindamakarandabinducandrakottaraṃ
gotravāri
ramyo
'yam
anekavarṇakusumamañjarīmañjulataras
taruvanābʰogaḥ
ity
atr̥ptatarayā
dr̥śā
bahu
bahu
paśyann
alakṣitādʰyārūḍʰakṣoṇīdʰaraśikʰaraḥ
śoṇībʰūtam
utprabʰābʰiḥ
padmarāgasopānaśilābʰiḥ
kim
api
nālīkaparāgadʰūsaraṃ
saraḥ
samadʰyagamam
\
so+
+aham
-
"aho
ramaṇīyo+
+ayaṃ+
parvata-nitamba-bʰāgaḥ
kāntatarā
_iyaṃ+
gandʰa-pāṣāṇavaty+
upatyakā
śiśiram
idam
indīvara-aravinda-makaranda-bindu-candraka-uttaraṃ+
gotra-vāri
ramyo+
+ayam
an-eka-varṇa-kusuma-mañjarī-mañjulataras+
taru-vana-ābʰogaḥ
ity
a-tr̥ptatarayā
dr̥śā
bahu
bahu
paśyann
a-lakṣita-adʰyārūḍʰa-kṣoṇī-dʰara-śikʰaraḥ
śoṇībʰūtam
utprabʰābʰiḥ
padma-rāga-sopāna-śilābʰiḥ
kim
api
nālīka-parāga-dʰūsaraṃ
saraḥ
samadʰyagamam
\
Sentence: 48
tatra
snātaś
ca
kāmścid
amr̥tasvādūn
bisabʰaṅgān
āsvādya
amsalagnakalhāras
tāravartinā
kenāpi
bʰīmarūpeṇa
brahmarākṣasenābʰipatya
"ko
'si
kutastyo
'si
"
iti
nirbʰartsayatābʰyadʰīye
\
tatra
snātaś+
ca
kāmś=cid+
amr̥ta-svādūn
bisa-bʰaṅgān
āsvādya
amsa-lagna-kalhāras+
tāra-vartinā
kena
_api
bʰīma-rūpeṇa
brahma-rākṣasena
_abʰipatya
"ko+
+asi
kutastyo+
+asi
"
iti
nirbʰartsayatā
_abʰyadʰīye
\
Sentence: 49
nirbʰayena
ca
mayā
so
'bʰyadʰīyata
-
"saumya
so
'ham
asmi
dvijanmā
\
nir-bʰayena
ca
mayā
so+
+abʰyadʰīyata
-
"saumya
so+
+aham
asmi
dvi-janmā
\
Sentence: 50
śatruhastād
arṇavam
arṇavād
yavananāvam
yavananāvaś
citragrāvāṇam
enaṃ
parvatapravaraṃ
gato
yadr̥ccʰayāsmin
sarasi
viśrāntaḥ
\
śatru-hastād+
arṇavam
arṇavād+
yavana-nāvam
yavana-nāvaś+
citra-grāvāṇam
enaṃ+
parvata-pravaraṃ+
gato+
yad-r̥ccʰayā
_asmin
sarasi
viśrāntaḥ
\
Sentence: 51
bʰadraṃ
tava
"
iti
\
bʰadraṃ+
tava
"
iti
\
Sentence: 52
so
'brūta
-
"na
ced
bravīṣi
praśnān
aśnāmi
tvām
"
iti
\
so+
+abrūta
-
"na
ced+
bravīṣi
praśnān
aśnāmi
tvām
"
iti
\
Sentence: 53
mayoktam
-
"pr̥ccʰā
tāvad
bʰavatu
"
iti
\
mayā
_uktam
-
"pr̥ccʰā
tāvad+
bʰavatu
"
iti
\
Sentence: 54
atʰāvayor
ekayāryayāsīt
samlāpaḥ
-
atʰa
_āvayor+
ekayā
_āryayā
_āsīt
samlāpaḥ
-
Sentence: 55
kiṃ
krūraṃ
strīhr̥dayaṃ
kiṃ
gr̥hiṇaḥ
priyahitāya
dāraguṇāḥ
\
kiṃ+
krūraṃ+
strī-hr̥dayaṃ+
kiṃ+
gr̥hiṇaḥ
priya-hitāya
dāra-guṇāḥ
\
Sentence: 56
kaḥ
kāmaḥ
saṅkalpaḥ
kiṃ
duṣkarasādʰanaṃ
prajñā
\\
kaḥ
kāmaḥ
saṅkalpaḥ
kiṃ+
duṣ-kara-sādʰanaṃ+
prajñā
\\
Paragraph: 3
Page of edition: 157
Sentence: 1
"tatra
dʰūminīgominīnimbavatīnitambavatyaḥ
pramāṇam
" \
"tatra
dʰūminī-gominī-nimbavatī-nitambavatyaḥ
pramāṇam
" \
Sentence: 2
ity
upadiṣṭo
mayā
so
'brūta
-
"katʰaya
kīdr̥śyas
tāḥ
"
iti
\
ity+
upadiṣṭo+
mayā
so+
+abrūta
-
"katʰaya
kīdr̥śyas+
tāḥ
"
iti
\
Sentence: 3
atrodāharam
" \
atrā
_udāharam
-" \
Sentence: 4
asti
trigarto
nāma
janapadaḥ
\
asti
tri-garto+
nāma
janapadaḥ
\
Sentence: 5
tatrāsan
gr̥hiṇas
trayaḥ
spʰītasāradʰanāḥ
sodaryā
dʰanakadʰānyakadʰanyakākʰyāḥ
\
tatra
_āsan
gr̥hiṇas+
trayaḥ
spʰīta-sāra-dʰanāḥ
sodaryā+
dʰanaka-dʰānyaka-dʰanyaka-ākʰyāḥ
\
Sentence: 6
teṣu
jīvatsu
na
vavarṣa
varṣāṇi
dvādaśa
daśaśatākṣaḥ
\
teṣu
jīvatsu
na
vavarṣa
varṣāṇi
dvādaśa
daśa-śata-akṣaḥ
\
Sentence: 7
kṣīṇasāraṃ
sasyam
oṣadʰyo
vandʰyāḥ
na
pʰalavanto
vanaspatayaḥ
klībā
megʰāḥ
kṣīṇasrotasaḥ
sravantyaḥ
paṅkaśeṣāṇi
palvalāni
nirnisyandāny
utsamaṇḍalāni
viralībʰūtaṃ
kandamūlapʰalam
avahīnāḥ
katʰāḥ
galitāḥ
kalyāṇotsavakriyāḥ
bahulībʰūtāni
taskarakulāni
anyo
'nyam
abʰakṣayan
prajāḥ
paryaluṭʰann
itastato
balākāpāṇḍurāṇi
naraśiraḥkapālāni
paryahiṇḍanta
śuṣkāḥ
kākamaṇḍalyaḥ
śūnyībʰūtāni
nagaragrāmakʰarvaṭapuṭabʰedanādīni
\
kṣīṇa-sāraṃ+
sasyam
oṣadʰyo+
vandʰyāḥ
na
pʰalavanto+
vanaspatayaḥ
klībā+
megʰāḥ
kṣīṇa-srotasaḥ
sravantyaḥ
paṅka-śeṣāṇi
palvalāni
nir-nisyandāny+
utsa-maṇḍalāni
viralībʰūtaṃ+
kanda-mūla-pʰalam
avahīnāḥ
katʰāḥ
galitāḥ
kalyāṇa-utsava-kriyāḥ
bahulībʰūtāni
taskara-kulāni
anyo-anyam
abʰakṣayan
prajāḥ
paryaluṭʰann
itas-tato
balākā-pāṇḍurāṇi
nara-śiraḥ-kapālāni
paryahiṇḍanta
śuṣkāḥ
kāka-maṇḍalyaḥ
śūnyībʰūtāni
nagara-grāma-kʰarvaṭa-puṭa-bʰedana-ādīni
\
Sentence: 8
ta
ete
gr̥hapatayaḥ
sarvadʰānyanicayam
upayujyājāvikaṃ
gavalagaṇaṃ
gavāṃ
yūtʰaṃ
dāsīdāsajanam
apatyāni
jyeṣṭʰamadʰyamabʰārye
ca
krameṇa
bʰakṣayitvā
"kaniṣṭʰabʰāryā
dʰūminī
śvo
bʰakṣaṇīyā
"
iti
samakalpayan
\
tae+
ete
gr̥ha-patayaḥ
sarva-dʰānya-nicayam
upayujya
_aja-avikaṃ+
gavala-gaṇaṃ+
gavāṃ+
yūtʰaṃ+
dāsī-dāsa-janam
apatyāni
jyeṣṭʰa-madʰyama-bʰārye
ca
krameṇa
bʰakṣayitvā
"kaniṣṭʰa-bʰāryā
dʰūminī
śvo+
bʰakṣaṇīyā
"
iti
samakalpayan
\
Sentence: 9
ayaṃ
kaniṣṭʰo
dʰanyakaḥ
priyāṃ
svām
attum
akṣamas
tayā
saha
tasyām
eva
niśy
apāsarat
\
ayaṃ+
kaniṣṭʰo+
dʰanyakaḥ
priyāṃ+
svām
attum
a-kṣamas+
tayā
saha
tasyām
eva
niśy+
apāsarat
\
Sentence: 10
mārgaklāntāṃ
codvahan
vanaṃ
jagāhe
\
mārga-klāntāṃ+
cā
_udvahan
vanaṃ+
jagāhe
\
Sentence: 11
svamāmsāsr̥gapa
nītakṣutpipāsāṃ
tāṃ
nayann
antare
kam
api
nikr̥ttapāṇipādakarṇanāsikam
avanipr̥ṣṭʰe
viceṣṭamānaṃ
puruṣam
adrākṣīt
\
sva-māmsa-asr̥g-apa
nīta-kṣut-pipāsāṃ+
tāṃ+
nayann+
antare
kam
api
nikr̥tta-pāṇi-pāda-karṇa-nāsikam
avani-pr̥ṣṭʰe
viceṣṭamānaṃ+
puruṣam
adrākṣīt
\
Sentence: 12
tam
apy
ārdrāśayaḥ
skandʰenodvahan
kandamūlamr̥gabahule
gahanoddeśe
yatnaracitaparṇaśālaś
ciram
avasat
\
tam
apy+
ārdra-āśayaḥ
skandʰenā
_udvahan
kanda-mūla-mr̥ga-bahule
gahana-uddeśe
yatna-racita-parṇa-śālaś+
ciram
avasat
\
Sentence: 13
amuṃ
ca
ropitavraṇam
iṅgudītailādibʰir
Page of edition: 158
āmiṣeṇa
śākenātmanirviśeṣaṃ
pupoṣa
\
amuṃ+
ca
ropita-vraṇam
iṅgudī-taila-ādibʰir+
Page of edition: 158
āmiṣeṇa
śākena
_ātma-nir-viśeṣaṃ+
pupoṣa
\
Sentence: 14
puṣṭaṃ
ca
tam
udriktadʰātum
ekadā
mr̥gānveṣaṇāya
ca
prayāte
dʰanyake
sā
dʰūminī
riramsayopātiṣṭʰat
\
puṣṭaṃ+
ca
tam
udrikta-dʰātum
ekadā
mr̥ga-anveṣaṇāya
ca
prayāte
dʰanyake
sā
dʰūminī
riramsayā
_upātiṣṭʰat
\
Sentence: 15
bʰartsitāpi
tena
balātkāram
arīramat
\
bʰartsitā
_api
tena
balātkāram
arīramat
\
Sentence: 16
nivr̥ttaṃ
ca
patim
udakābʰyartʰinam
"uddʰr̥tya
kūpāt
piba
rujati
me
śiraḥ
śirorogaḥ
"
ity
udañcanaṃ
sarajjuṃ
puraś
cikṣepa
\
nivr̥ttaṃ+
ca
patim
udaka-abʰyartʰinam
"uddʰr̥tya
kūpāt
piba
rujati
me
śiraḥ
śiro-rogaḥ
"
ity+
udañcanaṃ+
sa-rajjuṃ+
puraś+
cikṣepa
\
Sentence: 17
udañcantaṃ
ca
taṃ
kūpād
apaḥ
kṣaṇāt
pr̥ṣṭʰato
gatvā
praṇunoda
\
udañcantaṃ+
ca
taṃ+
kūpād+
apaḥ
kṣaṇāt
pr̥ṣṭʰato+
gatvā
praṇunoda
\
Sentence: 18
taṃ
ca
vikalaṃ
skandʰenoduhya
deśād
deśāntaraṃ
paribʰramantī
pativratāpratītiṃ
lebʰe
bahuvidʰāś
ca
pūjāḥ
\
taṃ+
ca
vikalaṃ+
skandʰenā
_uduhya
deśād+
deśa-antaraṃ+
paribʰramantī
pati-vratā-pratītiṃ+
lebʰe
bahu-vidʰāś+
ca
pūjāḥ
\
Sentence: 19
punar
avantirājānugrahād
atimahatyā
bʰūtyā
nyavasat
\
punar+
avanti-rāja-anugrahād+
ati-mahatyā
bʰūtyā
nyavasat
\
Sentence: 20
atʰa
pānīyārtʰisārtʰajanasamāpattidr̥ṣṭoddʰr̥tam
avantiṣu
bʰramantam
āhārārtʰinaṃ
bʰartāram
upalabʰya
sā
dʰūminī
"yena
me
patir
vikalīkr̥taḥ
sa
durātmāyam
"
iti
tasya
sādʰoś
citravadʰam
ajñena
rājñā
samādeśayāṃ
cakāra
\
atʰa
pānīya-artʰi-sārtʰa-jana-samāpatti-dr̥ṣṭa-uddʰr̥tam
avantiṣu
bʰramantam
āhāra-artʰinaṃ+
bʰartāram
upalabʰya
sā
dʰūminī
"yena
me
patir+
vikalīkr̥taḥ
sa+
dur-ātmā
_ayam
"
iti
tasya
sādʰoś+
citra-vadʰam
a-jñena
rājñā
samādeśayāṃ+
cakāra
\
Sentence: 21
dʰanyakas
tu
dattapaścādbandʰaḥ
vadʰyabʰūmiṃ
nīyamānaḥ
saśeṣatvād
āyuṣaḥ
"yo
mayā
vikalī
kr̥to
'bʰimato
bʰikṣuḥ
sa
cen
me
pāpam
ācakṣīta
yukto
me
daṇḍaḥ
"
ity
adīnam
adʰikr̥taṃ
jagāda
\
dʰanyakas+
tu
datta-paścād-bandʰaḥ
vadʰya-bʰūmiṃ+
nīyamānaḥ
sa-śeṣatvād+
āyuṣaḥ
"yo+
mayā
vikalī
kr̥to+
+abʰimato+
bʰikṣuḥ
sa+
cen+
me
pāpam
ācakṣīta
yukto+
me
daṇḍaḥ
"
ity+
a-dīnam
adʰikr̥taṃ+
jagāda
\
Sentence: 22
"ko
doṣaḥ
"
ity
upanīya
darśite
'muṣmin
sa
vikalaḥ
paryaśruḥ
pādapatitas
tasya
sādʰos
tatsukr̥tam
asatyāś
ca
tasyās
tatʰābʰūtaṃ
duścaritam
āryabuddʰir
ācacakṣe
\
"ko+
doṣaḥ
"
ity+
upanīya
darśite+
+amuṣmin
sa+
vikalaḥ
paryaśruḥ
pāda-patitas+
tasya
sādʰos+
tat-sukr̥tam
a-satyāś+
ca
tasyās+
tatʰā-bʰūtaṃ+
duś-caritam
ārya-buddʰir+
ācacakṣe
\
Sentence: 23
kupitena
rājñā
virūpitamukʰī
sā
duṣkr̥takāriṇī
kr̥tā
śvabʰyaḥ
pācikā
\
kupitena
rājñā
virūpita-mukʰī
sā
duṣkr̥ta-kāriṇī
kr̥tā
śvabʰyaḥ
pācikā
\
Sentence: 24
kr̥taś
ca
dʰanyakaḥ
prasādabʰūmiḥ
\
kr̥taś+
ca
dʰanyakaḥ
prasāda-bʰūmiḥ
\
Sentence: 25
tad
bravīmi
-
"strī
hr̥dayaṃ
krūram
"
iti
\\
tad+
bravīmi
-
"strī
hr̥dayaṃ+
krūram
"
iti
\\
Paragraph: 4
Page of edition: 159
Sentence: 1
punar
anuyukto
gominīvr̥ttāntam
ākʰyātavān
-
"asti
draviḍeṣu
kāñcī
nāma
nagarī
\
punar+
anuyukto+
gominī-vr̥ttāntam
ākʰyātavān
-
"asti
draviḍeṣu
kāñcī
nāma
nagarī
\
Sentence: 2
tasyām
anekakoṭisāraḥ
śreṣṭʰiputraḥ
śaktikumāro
nāmāsīt
\
tasyām
an-eka-koṭi-sāraḥ
śreṣṭʰi-putraḥ
śakti-kumāro+
nāma
_āsīt
\
Sentence: 3
so
'ṣṭādaśavarṣadeśī
yaś
cintām
āpede
-
"nāsty
adārāṇām
ananuguṇadārāṇāṃ
vā
sukʰaṃ
nāma
\
so+
+aṣṭādaśa-varṣa-deśī
yaś+
cintām
āpede
-
"na
_asty+
a-dārāṇām
an-anuguṇa-dārāṇāṃ+
vā
sukʰaṃ+
nāma
\
Sentence: 4
tat
katʰaṃ
nu
guṇavad
vindeyaṃ
kalatram
"
iti
\
tat
katʰaṃ+
nu
guṇavad+
vindeyaṃ+
kalatram
"
iti
\
Sentence: 5
atʰa
parapratyayāhr̥teṣu
dāreṣu
yādr̥ccʰikīṃ
sampattim
anabʰisamīkṣya
kārtāntiko
nāma
bʰūtvā
vastrāntapinaddʰaśāliprastʰo
bʰuvaṃ
babʰrāma
\
atʰa
para-pratyaya-āhr̥teṣu
dāreṣu
yādr̥ccʰikīṃ+
sampattim
an-abʰisamīkṣya
kārtāntiko+
nāma
bʰūtvā
vastra-anta-pinaddʰa-śāli-prastʰo+
bʰuvaṃ+
babʰrāma
\
Sentence: 6
"lakṣaṇajño
'yam
"
ity
amuṣmai
kanyāḥ
kanyāvantaḥ
pradarśayāṃ
babʰūvuḥ
\
"lakṣaṇa-jño+
+ayam
"
ity+
amuṣmai
kanyāḥ
kanyāvantaḥ
pradarśayāṃ+
babʰūvuḥ
\
Sentence: 7
yāṃ
kāñcil
lakṣaṇavatīṃ
savarṇāṃ
kanyāṃ
dr̥ṣṭvā
sa
kila
sma
bravīti
-
"bʰadre
śaknoṣi
kim
anena
śāliprastʰena
guṇavad
annam
asmān
abʰyavahārayitum
"
iti
\
yāṃ+
kāñ=cil+
lakṣaṇavatīṃ+
sa-varṇāṃ+
kanyāṃ+
dr̥ṣṭvā
sa+
kila
sma
bravīti
-
"bʰadre
śaknoṣi
kim
anena
śāli-prastʰena
guṇavad+
annam
asmān
abʰyavahārayitum
"
iti
\
Sentence: 8
sa
hasitāvadʰūto
gr̥hād
gr̥haṃ
praviśyābʰramat
\
sa+
hasita-avadʰūto+
gr̥hād+
gr̥haṃ+
praviśya
_abʰramat
\
Sentence: 9
ekadā
tu
śibiṣu
kāverītīrapattane
saha
pitr̥bʰyām
avasitamaharddʰim
avaśīrṇabʰavanasārāṃ
dʰātryā
pradarśyamānāṃ
kāñcana
viralabʰūṣaṇāṃ
kumārīṃ
dadarśa
\
ekadā
tu
śibiṣu
kāverī-tīra-pattane
saha
pitr̥bʰyām
avasita-mahā-r̥ddʰim
avaśīrṇa-bʰavana-sārāṃ+
dʰātryā
pradarśyamānāṃ+
kāñ=cana
virala-bʰūṣaṇāṃ+
kumārīṃ+
dadarśa
\
Sentence: 10
asyāṃ
samsaktacakṣuś
cātarkayat
-
"asyāḥ
kʰalu
kanyakāyāḥ
sarva
evāvayavā
nātistʰūlā
nātikr̥śā
nātihrasvā
nātidīrgʰā
na
vikaṭā
mr̥jāvantaś
ca
\
asyāṃ+
samsakta-cakṣuś+
ca
_atarkayat
-
"asyāḥ
kʰalu
kanyakāyāḥ
sarvae+
eva
_avayavā+
na
_ati-stʰūlā+
na
_ati-kr̥śā+
na
_ati-hrasvā+
na
_ati-dīrgʰā+
na
vikaṭā+
mr̥jāvantaś+
ca
\
Sentence: 11
raktatalāṅgulī
yavamatsyakamalakalaśādyanekapuṇyalekʰālāñcʰ
itau
karau
samagulpʰasandʰī
māmsalāv
aśirālau
cāṅgʰrī
jaṅgʰe
cānu
pūrvavr̥tte
pīvarorugraste
iva
durupalakṣye
jānunī
sakr̥dvibʰaktaś
caturasraḥ
Page of edition: 160
kakundaravibʰāgaśobʰī
ratʰāṅgākārasamstʰitaś
ca
nitambabʰāgaḥ
tanutaram
īṣannimnaṃ
gambʰīraṃ
nābʰimaṇḍalaṃ
valitrayeṇa
cālaṃkr̥tam
udaram
urobʰāgavyāpināv
unmagnacūcukau
viśālārambʰaśobʰinau
payodʰarau
dʰanadʰānyaputrabʰūyastvacihnalekʰālāñcʰitatale
snigdʰodagrakomalanakʰamaṇī
r̥jvanupūrvavr̥ttatāmrāṅgulīsamnatāmsadeśe
saukumāryavatyau
nimagnaparvasandʰī
ca
bāhulate
tanvī
kambuvr̥ttabandʰurā
ca
kandʰarā
vr̥ttamadʰyavibʰaktarāgādʰaram
asaṅkṣiptacārucibukam
āpūrṇakaṭʰinagaṇḍamaṇḍalam
asaṅgatānuvakranīlasnigdʰabʰrūlatam
anatiprauḍʰatilakusumasadr̥śanāsikam
asitadʰavalaraktatribʰāgabʰāsuramadʰurādʰīra
sañcāramantʰarāyatekṣaṇam
induśakalasundaralalāṭam
indranīlaśilākāraramyālakapaṅktidviguṇakuṇḍalita
mlānanālīkanālalalitalambaśravaṇapāśayugalam
ānanakamalam
anatibʰaṅguro
bahulaḥ
paryante
'py
akapilarucir
āyāmavān
ekaikanisargasamasnigdʰanīlo
gandʰagrāhī
ca
mūrdʰajakalāpaḥ
\
rakta-tala-aṅgulī
yava-matsya-kamala-kalaśa-ādy-an-eka-puṇya-lekʰā-lāñcʰ
itau
karau
sama-gulpʰa-sandʰī
māmsalāv+
a-śirālau
ca
_aṅgʰrī
jaṅgʰe
ca
_anu
pūrva-vr̥tte
pīvara-ūru-graste
iva
dur-upalakṣye
jānunī
sakr̥d-vibʰaktaś+
catur-asraḥ
Page of edition: 160
kakundara-vibʰāga-śobʰī
ratʰa-aṅga-ākāra-samstʰitaś
ca
nitamba-bʰāgaḥ
tanu-taram
īṣan-nimnaṃ
gambʰīraṃ
nābʰi-maṇḍalaṃ
vali-trayeṇa
ca
_alaṃ-kr̥tam
udaram
uro-bʰāga-vyāpināv
unmagna-cūcukau
viśāla-ārambʰa-śobʰinau
payo-dʰarau
dʰana-dʰānya-putra-bʰūyastva-cihna-lekʰā-lāñcʰita-tale
snigdʰa-udagra-komala-nakʰa-maṇī
r̥jv-anupūrva-vr̥tta-tāmra-aṅgulī-samnata-amsa-deśe
saukumāryavatyau
nimagna-parva-sandʰī
ca
bāhu-late
tanvī
kambu-vr̥tta-bandʰurā
ca
kandʰarā
vr̥tta-madʰya-vibʰakta-rāga-adʰaram
a-saṅkṣipta-cāru-cibukam
āpūrṇa-kaṭʰina-gaṇḍa-maṇḍalam
a-saṅgata-anuvakra-nīla-snigdʰa-bʰrū-latam
an-ati-prauḍʰa-tila-kusuma-sadr̥śa-nāsikam
asita-dʰavala-rakta-tri-bʰāga-bʰāsura-madʰura-adʰīra
-
sañcāra-mantʰara-āyata-īkṣaṇam
indu-śakala-sundara-lalāṭam
indra-nīla-śilā-ākāra-ramya-alaka-paṅkti-dvi-guṇa-kuṇḍalita
-
mlāna-nālīka-nāla-lalita-lamba-śravaṇa-pāśa-yugalam
ānana-kamalam
an-ati-bʰaṅguro
bahulaḥ
paryante
'py
a-kapila-rucir
āyāma-vān
eka-eka-nisarga-sama-snigdʰa-nīlo
gandʰa-grāhī
ca
mūrdʰaja-kalāpaḥ
\
Sentence: 12
seyam
ākr̥tir
na
vyabʰicarati
śīlam
\
sā
_iyam
ākr̥tir+
na
vyabʰicarati
śīlam
\
Sentence: 13
Page of edition: 161
āsajjati
ca
me
hr̥dayam
asyām
eva
\
Page of edition: 161
āsajjati
ca
me
hr̥dayam
asyām
eva
\
Sentence: 14
tat
parīkṣyainām
udvaheyam
\
tat
parīkṣya
_enām
udvaheyam
\
Sentence: 15
avimr̥śyakāriṇā
hi
niyatam
anekāḥ
patanty
anuśayaparamparāḥ
"
iti
snigdʰadr̥ṣṭir
ācaṣṭa
-
"bʰadre
kaccid
asti
kauśalaṃ
śāliprastʰenānena
sampannam
āhāram
asmān
abʰyavahārayitum
"
iti
\
a-vimr̥śya-kāriṇā
hi
niyatam
an-ekāḥ
patanty+
anuśaya-paramparāḥ
"
iti
snigdʰa-dr̥ṣṭir+
ācaṣṭa
-
"bʰadre
kac=cid+
asti
kauśalaṃ+
śāli-prastʰena
_anena
sampannam
āhāram
asmān
abʰyavahārayitum
"
iti
\
Sentence: 16
tatas
tayā
vr̥ddʰadāsī
sākūtam
ālokitā
\
tatas+
tayā
vr̥ddʰa-dāsī
sa-ākūtam
ālokitā
\
Sentence: 17
tasya
hastāt
prastʰamātraṃ
dʰānyam
ādāya
kvacid
alindoddeśe
susiktasammr̥ṣṭe
dattapādaśaucam
upāveśayat
\
tasya
hastāt
prastʰa-mātraṃ+
dʰānyam
ādāya
kva=cid+
alinda-uddeśe
su-sikta-sammr̥ṣṭe
datta-pāda-śaucam
upāveśayat
\
Sentence: 18
sā
kanyā
tān
gandʰaśālīn
saṅkṣudya
mātrayā
viśoṣyātape
muhur
muhuḥ
parivartya
stʰirasamāyāṃ
bʰūmau
nālīpr̥ṣṭʰena
mr̥dumr̥du
gʰaṭṭayantī
tuṣair
akʰaṇḍais
taṇḍulān
pr̥tʰak
cakāra
\
sā
kanyā
tān
gandʰa-śālīn
saṅkṣudya
mātrayā
viśoṣya
_ātape
muhur+
muhuḥ
parivartya
stʰira-samāyāṃ+
bʰūmau
nālī-pr̥ṣṭʰena
mr̥du-mr̥du
gʰaṭṭayantī
tuṣair+
a-kʰaṇḍais+
taṇḍulān
pr̥tʰak
cakāra
\
Sentence: 19
jagāda
ca
dʰātrīm
-
"mātaḥ
ebʰis
tuṣair
artʰino
bʰūṣaṇamr̥jākriyākṣamaiḥ
svarṇakārāḥ
\
jagāda
ca
dʰātrīm
-
"mātaḥ
ebʰis+
tuṣair+
artʰino+
bʰūṣaṇa-mr̥jā-kriyā-kṣamaiḥ
svarṇa-kārāḥ
\
Sentence: 20
tebʰya
imān
datvā
labdʰābʰiḥ
kākiṇībʰiḥ
stʰiratarāṇy
anatyārdrāṇi
nātiśuṣkāṇi
kāṣṭʰāni
mitaṃpacāṃ
stʰālīm
ubʰe
śarāve
cāhara
"
iti
\
tebʰya+
imān
datvā
labdʰābʰiḥ
kākiṇībʰiḥ
stʰira-tarāṇy+
an-aty-ārdrāṇi
na
_ati-śuṣkāṇi
kāṣṭʰāni
mitaṃ-pacāṃ+
stʰālīm
ubʰe
śarāve
ca
_āhara
"
iti
\
Sentence: 21
tatʰākr̥te
tayā
tāms
taṇḍulān
anatinimnottānavistīrṇakukṣau
kakubʰolūkʰale
lohapatraveṣṭitamukʰena
samaśarīreṇa
vibʰāvyamānamadʰyatānavena
Page of edition: 162
vyāyatena
guruṇā
kʰādireṇa
musalena
caturalalitotkṣepaṇāvakṣepaṇāyāsitabʰujam
asakr̥daṅgulībʰir
uddʰr̥tyoddʰr̥tyāvahatya
śūrpaśodʰitakaṇakiṃ
śārukāms
taṇḍulān
asakr̥d
adbʰiḥ
prakṣālya
kvatʰitapañcaguṇe
jale
dattacullīpūjā
prākṣipat
\
tatʰā-kr̥te
tayā
tāms+
taṇḍulān
an-ati-nimna-uttāna-vistīrṇa-kukṣau
kakubʰa-ulūkʰale
loha-patra-veṣṭita-mukʰena
sama-śarīreṇa
vibʰāvyamāna-madʰya-tānavena
Page of edition: 162
vyāyatena
guruṇā
kʰādireṇa
musalena
catura-lalita-utkṣepaṇa-avakṣepaṇa-āyāsita-bʰujam
a-sakr̥d-aṅgulībʰir
uddʰr̥tyoddʰr̥tya
_avahatya
śūrpa-śodʰita-kaṇa-kiṃ
śārukāms
taṇḍulān
a-sakr̥d
adbʰiḥ
prakṣālya
kvatʰita-pañca-guṇe
jale
datta-cullī-pūjā
prākṣipat
\
Sentence: 22
praślatʰāvayaveṣu
praspʰuratsu
taṇḍuleṣu
mukulāvastʰām
ativartamāneṣu
saṅkṣipyānalam
upahitamukʰapidʰānayā
stʰālyānnamaṇḍam
agālayat
\
praślatʰa-avayaveṣu
praspʰuratsu
taṇḍuleṣu
mukula-avastʰām
ati-vartamāneṣu
saṅkṣipya
_analam
upahita-mukʰa-pidʰānayā
stʰālyā
_anna-maṇḍam
agālayat
\
Sentence: 23
darvyā
cāvagʰaṭṭya
mātrayā
parivartya
samapakveṣu
siktʰeṣu
tāṃ
stʰālīm
adʰomukʰīm
avātiṣṭʰipat
\
darvyā
ca
_avagʰaṭṭya
mātrayā
parivartya
sama-pakveṣu
siktʰeṣu
tāṃ+
stʰālīm
adʰo-mukʰīm
avātiṣṭʰipat
\
Sentence: 24
indʰanāny
antaḥsārāṇy
ambʰasā
samabʰyukṣya
praśamitāgnīni
kr̥ṣṇāṅgārīkr̥tya
tadartʰibʰyaḥ
prāhiṇot
-
"ebʰir
labdʰāḥ
kākiṇīr
datvā
śākaṃ
gʰr̥taṃ
dadʰi
tailam
āmalakaṃ
ciñcāpʰalaṃ
ca
yatʰālābʰam
ānaya
"
iti
\
indʰanāny+
antaḥ-sārāṇy+
ambʰasā
samabʰyukṣya
praśamita-agnīni
kr̥ṣṇa-aṅgārīkr̥tya
tad-artʰibʰyaḥ
prāhiṇot
-
"ebʰir+
labdʰāḥ
kākiṇīr+
datvā
śākaṃ+
gʰr̥taṃ+
dadʰi
tailam
āmalakaṃ+
ciñcā-pʰalaṃ+
ca
yatʰā-lābʰam
ānaya
"
iti
\
Sentence: 25
tatʰānuṣṭʰite
ca
tayā
dvitrān
upadamśān
upapādya
tadannamaṇḍam
ārdravālukopahitanavaśarāvagatam
atimr̥dunā
tālavr̥ntānilena
śītalīkr̥tya
salavaṇasambʰāraṃ
dattāṅgāradʰūpavāsaṃ
ca
sampādya
tad
apy
āmalakaṃ
ślakṣṇapiṣṭam
utpalagandʰi
kr̥tvā
dʰātrīmukʰena
snā
nāya
tam
acodayat
\
tatʰā
_anuṣṭʰite
ca
tayā
dvi-trān
upa-damśān
upapādya
tad-anna-maṇḍam
ārdra-vālukā-upahita-nava-śarāva-gatam
ati-mr̥dunā
tāla-vr̥nta-anilena
śītalīkr̥tya
sa-lavaṇa-sambʰāraṃ+
datta-aṅgāra-dʰūpa-vāsaṃ+
ca
sampādya
tad+
apy+
āmalakaṃ+
ślakṣṇa-piṣṭam
utpala-gandʰi
kr̥tvā
dʰātrī-mukʰena
snā
nāya
tam
acodayat
\
Sentence: 26
tayā
ca
snānaśuddʰayā
dattatailāmalakaḥ
krameṇa
sasnau
\
tayā
ca
snāna-śuddʰayā
datta-taila-āmalakaḥ
krameṇa
sasnau
\
Sentence: 27
snātaḥ
siktamr̥ṣṭe
kuṭṭime
pʰalakam
āruhya
pāṇḍuharitasya
tribʰāgaśeṣalūnasyāṅgaṇakadalīpalāśasyopari
śarāvadvayaṃ
dattam
ārdram
abʰimr̥śann
atiṣṭʰat
\
snātaḥ
sikta-mr̥ṣṭe
kuṭṭime
pʰalakam
āruhya
pāṇḍu-haritasya
tri-bʰāga-śeṣa-lūnasya
_aṅgaṇa-kadalī-palāśasyā
_upari
śarāva-dvayaṃ+
dattam
ārdram
abʰimr̥śann+
atiṣṭʰat
\
Sentence: 28
sā
tu
tāṃ
peyām
evāgre
samupāharat
\
sā
tu
tāṃ+
peyām
eva
_agre
samupāharat
\
Sentence: 29
pītvā
cāpanatādʰvaklamaḥ
prahr̥ṣṭaḥ
praklinnasakalagātraḥ
stʰito
'bʰūt
\
pītvā
ca
_apanata-adʰva-klamaḥ
prahr̥ṣṭaḥ
praklinna-sakala-gātraḥ
stʰito+
+abʰūt
\
Sentence: 30
tatas
tasya
śālyodanasya
darvīdvayaṃ
datvā
sarpirmā
trāṃ
sūpam
upadamśaṃ
copajahāra
\
tatas+
tasya
śāly-odanasya
darvī-dvayaṃ+
datvā
sarpir-mā
trāṃ+
sūpam
upa-damśaṃ+
cā
_upajahāra
\
Sentence: 31
imaṃ
ca
Page of edition: 163
dadʰnā
ca
trijātakāvacūrṇitena
surabʰiśītalābʰyāṃ
ca
kālaśeyakāñjikābʰyāṃ
śeṣam
annam
abʰojayat
\
imaṃ+
ca
Page of edition: 163
dadʰnā
ca
tri-jātaka-avacūrṇitena
surabʰi-śītalābʰyāṃ+
ca
kālaśeya-kāñjikābʰyāṃ+
śeṣam
annam
abʰojayat
\
Sentence: 32
saśeṣa
evāndʰasy
asāv
atr̥pyat
\
sa-śeṣae+
eva
_andʰasy+
asāv+
atr̥pyat
\
Sentence: 33
ayācata
ca
pānīyam
\
ayācata
ca
pānīyam
\
Sentence: 34
atʰa
navabʰr̥ṅgārasambʰr̥tam
agurudʰūpadʰūpitam
abʰinavapāṭalīkusumavāsitam
utpʰullotpalagratʰitasaurabʰaṃ
vāri
nālīdʰārātmanā
pātayāṃ
babʰūva
\
atʰa
nava-bʰr̥ṅgāra-sambʰr̥tam
aguru-dʰūpa-dʰūpitam
abʰinava-pāṭalī-kusuma-vāsitam
utpʰulla-utpala-gratʰita-saurabʰaṃ+
vāri
nālī-dʰārā-ātmanā
pātayāṃ+
babʰūva
\
Sentence: 35
so
'pi
mukʰopahitaśarāveṇa
himaśiśirakaṇakarālitāruṇāyamānākṣipakṣmā
dʰārāravābʰinanditaśravaṇaḥ
sparśasukʰodbʰinnaromāñcakarkaśakapolaḥ
parimalapravālotpīḍapʰullagʰrāṇarandʰro
mādʰuryaprakarṣāvarjitarasanendriyas
tad
accʰaṃ
pānīyam
ākaṇṭʰaṃ
papau
\
so+
+api
mukʰa-upahita-śarāveṇa
hima-śiśira-kaṇa-karālita-aruṇāyamāna-akṣi-pakṣmā
dʰārā-rava-abʰinandita-śravaṇaḥ
sparśa-sukʰa-udbʰinna-romāñca-karkaśa-kapolaḥ
parimala-pravāla-utpīḍa-pʰulla-gʰrāṇa-randʰro+
mādʰurya-prakarṣa-āvarjita-rasanā-indriyas
tad
accʰaṃ
pānīyam
ā-kaṇṭʰaṃ
papau
\
Sentence: 36
śiraḥkampasaṃjñāvāritā
ca
punar
aparakarakeṇācamanam
adatta
kanyā
\
śiraḥ-kampa-saṃjñā-vāritā
ca
punar+
apara-karakeṇa
_ācamanam
adatta
kanyā
\
Sentence: 37
vr̥ddʰayā
tu
taduccʰiṣṭam
apohya
haritagomayopalipte
kuṭṭime
svam
evottarīyakarpaṭaṃ
vyavadʰāya
kṣaṇam
aśeta
\
vr̥ddʰayā
tu
tad-uccʰiṣṭam
apohya
harita-gomaya-upalipte
kuṭṭime
svam
evā
_uttarīya-karpaṭaṃ+
vyavadʰāya
kṣaṇam
aśeta
\
Sentence: 38
parituṣṭaś
ca
vidʰivad
upayamya
kanyāṃ
ninye
\
parituṣṭaś+
ca
vidʰivad+
upayamya
kanyāṃ+
ninye
\
Sentence: 39
nītvaitadanapekṣaḥ
kāmapi
gaṇikām
avarodʰam
akarot
\
nītvā
_etad-an-apekṣaḥ
kām=api
gaṇikām
avarodʰam
akarot
\
Sentence: 40
tām
apy
asau
priyasakʰīm
ivopācarat
\
tām
apy+
asau
priya-sakʰīm
ivā
_upācarat
\
Sentence: 41
patiṃ
ca
daivatam
iva
muktatandrā
paryacarat
\
patiṃ+
ca
daivatam
iva
mukta-tandrā
paryacarat
\
Sentence: 42
gr̥hakāryāṇi
ca
ahīnam
anvatiṣṭʰat
\
gr̥ha-kāryāṇi
ca
a-hīnam
anvatiṣṭʰat
\
Sentence: 43
parijanaṃ
ca
dākṣiṇyanidʰir
ātmādʰīnam
akarot
\
parijanaṃ+
ca
dākṣiṇya-nidʰir+
ātma-adʰīnam
akarot
\
Sentence: 44
tadguṇavaśīkr̥taś
ca
bʰartā
sarvam
eva
kuṭumbaṃ
tadāyattam
eva
kr̥tvā
tadekādʰīnajīvitaśarīras
trivargaṃ
nirviveśa
\
tad-guṇa-vaśīkr̥taś+
ca
bʰartā
sarvam
eva
kuṭumbaṃ+
tad-āyattam
eva
kr̥tvā
tad-eka-adʰīna-jīvita-śarīras+
tri-vargaṃ+
nirviveśa
\
Sentence: 45
tad
bravīmi
-
"gr̥hiṇaḥ
priyahitāya
dāraguṇāḥ
"
iti
\\
tad+
bravīmi
-
"gr̥hiṇaḥ
priya-hitāya
dāra-guṇāḥ
"
iti
\\
Paragraph: 5
Page of edition: 164
Sentence: 1
tatas
tenānuyukto
nimbavatīvr̥ttam
ākʰyātavān
"asti
saurāṣṭreṣu
valabʰī
nāma
nagarī
\
tatas+
tena
_anuyukto+
nimbavatī-vr̥ttam
ākʰyātavān
-"
asti
saurāṣṭreṣu
valabʰī
nāma
nagarī
\
Sentence: 2
tasyāṃ
gr̥haguptanāmno
guhyakendratulyavibʰavasya
nāvikapater
duhitā
ratnavatī
nāma
\
tasyāṃ+
gr̥ha-gupta-nāmno+
guhyaka-indra-tulya-vibʰavasya
nāvika-pater+
duhitā
ratnavatī
nāma
\
Sentence: 3
tāṃ
kila
madʰumatyāḥ
samupāgamya
balabʰadro
nāma
sārtʰavāhaputraḥ
paryaṇaiṣīt
\
tāṃ+
kila
madʰumatyāḥ
samupāgamya
bala-bʰadro+
nāma
sārtʰa-vāha-putraḥ
paryaṇaiṣīt
\
Sentence: 4
tayāpi
navavadʰvā
rahasi
rabʰasavigʰnitasuratasukʰo
jʰaṭiti
dveṣam
alpetaraṃ
babandʰa
\
tayā
_api
nava-vadʰvā
rahasi
rabʰasa-vigʰnita-surata-sukʰo+
jʰaṭiti
dveṣam
alpa-itaraṃ+
babandʰa
\
Sentence: 5
na
tāṃ
punar
draṣṭum
iṣṭavān
\
na
tāṃ+
punar+
draṣṭum
iṣṭavān
\
Sentence: 6
tadgr̥hāgamanam
api
suhr̥dvākyaśatātivartī
lajjayā
parijahāra
\
tad-gr̥ha-āgamanam
api
suhr̥d-vākya-śata-ativartī
lajjayā
parijahāra
\
Sentence: 7
tāṃ
ca
durbʰagāṃ
tadāprabʰr̥ty
eva
"neyaṃ
ratnavatī
nimbavatī
ceyam
iti
svajanaḥ
parajanaś
ca
paribabʰūva
\
tāṃ+
ca
dur-bʰagāṃ+
tadā-prabʰr̥ty+
eva
"na
_iyaṃ+
ratnavatī
nimbavatī
ca
_iyam
iti
sva-janaḥ
para-janaś+
ca
paribabʰūva
\
Sentence: 8
gate
ca
kasmimścit
kāle
sā
tv
anutapyamānā
"
kā
me
gatiḥ
iti
vimr̥śantī
kām
api
vr̥ddʰapravrājikāṃ
mātr̥stʰānīyāṃ
devaśeṣakusumair
upastʰitām
apaśyat
\
gate
ca
kasmimś=cit
kāle
sā
tv+
anutapyamānā
"
kā
me
gatiḥ
iti
vimr̥śantī
kām
api
vr̥ddʰa-pravrājikāṃ+
mātr̥-stʰānīyāṃ+
deva-śeṣa-kusumair+
upastʰitām
apaśyat
\
Sentence: 9
tasyāḥ
puro
rahasi
sakaruṇaṃ
ruroda
\
tasyāḥ
puro+
rahasi
sa-karuṇaṃ+
ruroda
\
Sentence: 10
tayāpy
udaśrumukʰyā
bahuprakāram
anunīya
ruditakāraṇaṃ
pr̥ṣṭā
trapamāṇāpi
kāryagauravāt
katʰañcid
abravīt
-
"amba
kiṃ
bravīmi
\
tayā
_apy+
udaśru-mukʰyā
bahu-prakāram
anunīya
rudita-kāraṇaṃ+
pr̥ṣṭā
trapamāṇā
_api
kārya-gauravāt
katʰañ=cid+
abravīt
-
"amba
kiṃ+
bravīmi
\
Sentence: 11
daurbʰāgyaṃ
nāma
jīvanmaraṇam
evāṅganānām
viśeṣataś
ca
kulavadʰūnām
\
daurbʰāgyaṃ+
nāma
jīvan-maraṇam
eva
_aṅganānām
viśeṣataś+
ca
kula-vadʰūnām
\
Sentence: 12
tasyāham
asmy
udāharaṇabʰūtā
\
tasya
_aham
asmy+
udāharaṇabʰūtā
\
Sentence: 13
mātr̥pramukʰo
'pi
jñātivargo
mām
avajñayaiva
paśyati
\
mātr̥-pramukʰo+
+api
jñāti-vargo+
mām
avajñayā
_eva
paśyati
\
Sentence: 14
tena
sudr̥ṣṭāṃ
māṃ
kuru
\
tena
su-dr̥ṣṭāṃ+
māṃ+
kuru
\
Sentence: 15
na
cet
tyajeyam
adyaiva
niṣprayojanān
prāṇān
\
na
cet
tyajeyam
adya
_eva
niṣ-prayojanān
prāṇān
\
Sentence: 16
ā
virāmāc
ca
me
rahasyaṃ
nāśrāvyam
"
iti
pādayoḥ
papāta
\
ā
virāmāc+
ca
me
rahasyaṃ+
na
_āśrāvyam
"
iti
pādayoḥ
papāta
\
Sentence: 17
sainām
uttʰāpyodbāṣpovāca
-
"vatse
mā
adʰyavasyaḥ
sāhasam
\
sā
_enām
uttʰāpyā
_udbāṣpā
_uvāca
-
"vatse
mā
adʰyavasyaḥ
sāhasam
\
Sentence: 18
iyam
asmi
tvannideśavartinī
\
iyam
asmi
tvan-nideśa-vartinī
\
Sentence: 19
yāvati
mamopayogas
tava
tāvati
bʰavāmy
ananyādʰīnā
\
yāvati
mamā
_upayogas+
tava
tāvati
bʰavāmy+
an-anya-adʰīnā
\
Sentence: 20
yady
evāsi
nirviṇṇā
tapaś
cara
tvaṃ
madadʰiṣṭʰitā
pāralaukikāya
kalyāṇāya
\
yady+
eva
_asi
nirviṇṇā
tapaś+
cara
tvaṃ+
mad-adʰiṣṭʰitā
pāralaukikāya
kalyāṇāya
\
Sentence: 21
nanv
ayam
udarkaḥ
prāktanasya
duṣkr̥tasya
yad
anenākāreṇedr̥śena
Page of edition: 165
śīlena
jātyā
caivaṃbʰūtayā
samanugatā
saty
akasmād
eva
bʰartr̥dveṣyatāṃ
gatāsi
\
nanv+
ayam
udarkaḥ
prāktanasya
duṣkr̥tasya
yad
+anena
_ākāreṇa
_īdr̥śena
Page of edition: 165
śīlena
jātyā
ca
_evaṃ-bʰūtayā
samanugatā
saty+
a-kasmād+
eva
bʰartr̥-dveṣyatāṃ+
gatā
_asi
\
Sentence: 22
yadi
kaścid
asty
upāyaḥ
patidrohapratikriyāyai
darśayāmum
\
yadi
kaś=cid+
asty+
upāyaḥ
pati-droha-prati-kriyāyai
darśaya
_amum
\
Sentence: 23
matir
hi
te
paṭīyasī
"
iti
\
matir+
hi
te
paṭīyasī
"
iti
\
Sentence: 24
atʰāsau
katʰañcit
kṣaṇam
adʰomukʰī
dʰyātvā
dīrgʰoṣṇaśvāsapūrvam
avocat
-
"bʰagavati
patir
eva
daivataṃ
vanitānām
viśeṣataś
ca
kulajānām
\
atʰa
_asau
katʰañ=cit
kṣaṇam
adʰo-mukʰī
dʰyātvā
dīrgʰa-uṣṇa-śvāsa-pūrvam
avocat
-
"bʰagavati
patir+
eva
daivataṃ+
vanitānām
viśeṣataś+
ca
kula-jānām
\
Sentence: 25
atas
taccʰuśrūṣaṇābʰyupāyahetubʰūtaṃ
kiñcid
ācaraṇīyam
\
atas+
tac-cʰuśrūṣaṇa-abʰyupāya-hetu-bʰūtaṃ+
kiñ=cid+
ācaraṇīyam
\
Sentence: 26
asty
asmatprātiveśyo
vaṇik
\
asty+
asmat-prātiveśyo+
vaṇik
\
Sentence: 27
abʰijanena
vibʰavena
rājāntaraṅgabʰāvena
ca
sarvapaurān
atītya
vartate
\
abʰijanena
vibʰavena
rāja-antaraṅga-bʰāvena
ca
sarva-paurān
atītya
vartate
\
Sentence: 28
tasya
kanyā
kanakavatī
nāma
matsamānarūpāvayavā
mamātisnigdʰā
sakʰī
\
tasya
kanyā
kanakavatī
nāma
mat-samāna-rūpa-avayavā
mama
_ati-snigdʰā
sakʰī
\
Sentence: 29
tayā
saha
tadvimānaharmyatale
tato
'pi
dviguṇamaṇḍitā
vihariṣyāmi
\
tayā
saha
tad-vimāna-harmya-tale
tato+
+api
dvi-guṇa-maṇḍitā
vihariṣyāmi
\
Sentence: 30
tvayā
tu
tanmātr̥prārtʰanaṃ
sakaruṇam
abʰidʰāya
matpatir
etadgr̥haṃ
katʰañcanāneyaḥ
\
tvayā
tu
tan-mātr̥-prārtʰanaṃ+
sa-karuṇam
abʰidʰāya
mat-patir+
etad-gr̥haṃ+
katʰañ=cana
_āneyaḥ
\
Sentence: 31
samīpagateṣu
ca
yuṣmāsu
krīḍāmattā
nāma
kandukaṃ
bʰramśayeyam
\
samīpa-gateṣu
ca
yuṣmāsu
krīḍā-mattā
nāma
kandukaṃ+
bʰramśayeyam
\
Sentence: 32
atʰa
tam
ādāya
tasya
haste
datvā
vakṣyasi
-
"putra
taveyaṃ
bʰāryāsakʰī
nidʰipatidattasya
sarvaśreṣṭʰimukʰyasya
kanyā
kanakavatī
nāma
\
atʰa
tam
ādāya
tasya
haste
datvā
vakṣyasi
-
"putra
tava
_iyaṃ+
bʰāryā-sakʰī
nidʰi-pati-dattasya
sarva-śreṣṭʰi-mukʰyasya
kanyā
kanakavatī
nāma
\
Sentence: 33
tvām
iyam
anavastʰo
niṣkaruṇaś
ceti
ratnavatīnimittam
atyartʰaṃ
nindati
\
tvām
iyam
an-avastʰo+
niṣ-karuṇaś+
ca
_iti
ratnavatī-nimittam
atyartʰaṃ+
nindati
\
Sentence: 34
tad
eṣa
kanduko
vipakṣadʰanaṃ
pratyarpaṇīyam
"
iti
\
tad+
eṣa+
kanduko+
vi-pakṣa-dʰanaṃ+
pratyarpaṇīyam
"
iti
\
Sentence: 35
sa
tatʰokto
niyatam
unmukʰībʰūya
tām
eva
priyasakʰīṃ
manyamāno
mām
baddʰāñjali
yācamānāyai
mahyaṃ
bʰūyas
tvatprārtʰitaḥ
sābʰilāṣam
arpayiṣyati
\
sa+
tatʰā
_ukto+
niyatam
unmukʰībʰūya
tām
eva
priya-sakʰīṃ+
manyamāno+
mām
baddʰa-añjali
yācamānāyai
mahyaṃ+
bʰūyas+
tvat-prārtʰitaḥ
sa-abʰilāṣam
arpayiṣyati
\
Sentence: 36
tena
randʰreṇopaśliṣya
rāgam
ujjvalīkr̥tya
yatʰāsau
kr̥tasaṅketo
deśāntaram
ādāya
māṃ
gamiṣyati
tatʰopapādanīyam
"
iti
\
tena
randʰreṇā
_upaśliṣya
rāgam
ujjvalīkr̥tya
yatʰā
_asau
kr̥ta-saṅketo+
deśa-antaram
ādāya
māṃ+
gamiṣyati
tatʰā
_upapādanīyam
"
iti
\
Sentence: 37
harṣābʰyupetayā
cānayā
tatʰaiva
sampāditam
\
harṣa-abʰyupetayā
ca
_anayā
tatʰā
_eva
sampāditam
\
Sentence: 38
atʰaitām
kanakavatīti
vr̥ddʰatāpasīpralabdʰo
balabʰadraḥ
saratnasārābʰaraṇām
ādāya
niśi
nīrandʰre
tamasi
prāvasat
\
atʰa
_etām
kanakavatī
_iti
vr̥ddʰa-tāpasī-pralabdʰo+
bala-bʰadraḥ
sa-ratna-sāra-ābʰaraṇām
ādāya
niśi
nī-randʰre
tamasi
prāvasat
\
Sentence: 39
sā
tu
tāpasī
Page of edition: 166
vārtām
āpādayat
-
"mandena
mayā
nirnimittam
upekṣitā
ratnavatī
śvaśurau
ca
paribʰūtau
suhr̥daś
cātivartitāḥ
\
sā
tu
tāpasī
Page of edition: 166
vārtām
āpādayat
-
"mandena
mayā
nir-nimittam
upekṣitā
ratnavatī
śvaśurau
ca
paribʰūtau
su-hr̥daś+
ca
_ati-vartitāḥ
\
Sentence: 40
tad
atraiva
samsr̥ṣṭo
jīvituṃ
jihremīti
balabʰadraḥ
pūrvedyur
mām
akatʰayat
\
tad+
atra
_eva
samsr̥ṣṭo+
jīvituṃ+
jihremi
_iti
bala-bʰadraḥ
pūrve-dyur+
mām
akatʰayat
\
Sentence: 41
nūnam
asau
tena
nītā
vyaktiś
cācirād
bʰaviṣyati
iti
\
nūnam
asau
tena
nītā
vyaktiś+
ca
_a-cirād+
bʰaviṣyati
iti
\
Sentence: 42
tac
cʰrutvā
tadbāndʰavās
tadanveṣaṇaṃ
prati
śitʰilayatnās
tastʰuḥ
\
tac+
+cʰrutvā
tad-bāndʰavās+
tad-anveṣaṇaṃ+
prati
śitʰila-yatnās+
tastʰuḥ
\
Sentence: 43
ratnavatī
tu
mārge
kāñcit
paṇyadāsīṃ
saṅgr̥hya
tayohyamānapātʰeyādyupaskarā
kʰeṭakapuram
agamat
\
ratnavatī
tu
mārge
kāñ=cit
paṇya-dāsīṃ+
saṅgr̥hya
tayā
_uhyamāna-pātʰeya-ādy-upaskarā
kʰeṭaka-puram
agamat
\
Sentence: 44
amutra
ca
vyavahārakuśalo
balabʰadraḥ
svalpenaiva
mūlena
mahaddʰanam
upārjayat
\
amutra
ca
vyavahāra-kuśalo+
bala-bʰadraḥ
svalpena
_eva
mūlena
mahad-dʰanam
upārjayat
\
Sentence: 45
paurāgragaṇyaś
cāsīt
\
paura-agra-gaṇyaś+
ca
_āsīt
\
Sentence: 46
parijanaś
ca
bʰūyān
artʰavaśāt
samājagāma
\
parijanaś+
ca
bʰūyān
artʰa-vaśāt
samājagāma
\
Sentence: 47
tatas
tāṃ
pratʰamadāsīṃ
"na
karma
karoṣi
dr̥ṣṭaṃ
muṣṇāsi
apriyaṃ
bravīṣi
"
iti
paruṣam
uktvā
bahv
atāḍayat
\
tatas+
tāṃ+
pratʰama-dāsīṃ+
"na
karma
karoṣi
dr̥ṣṭaṃ+
muṣṇāsi
a-priyaṃ+
bravīṣi
"
iti
paruṣam
uktvā
bahv+
atāḍayat
\
Sentence: 48
ceṭī
tu
prasādakālopakʰyātarahasyasya
vr̥ttāntaikadeśam
āttaroṣā
nirbibʰeda
\
ceṭī
tu
prasāda-kāla-upakʰyāta-rahasyasya
vr̥ttānta-ekadeśam
ātta-roṣā
nirbibʰeda
\
Sentence: 49
tac
cʰrutvā
tu
lubdʰena
daṇḍavāhinā
pauravr̥ddʰasamnidʰau
"nidʰipatidattasya
kanyāṃ
kanakavatīṃ
moṣeṇāpahr̥tyāsmatpure
nivasaty
eṣa
durmatir
balabʰadraḥ
\
tac+
+cʰrutvā
tu
lubdʰena
daṇḍa-vāhinā
paura-vr̥ddʰa-samnidʰau
"nidʰi-pati-dattasya
kanyāṃ+
kanakavatīṃ+
moṣeṇa
_apahr̥tya
_asmat-pure
nivasaty+
eṣa+
dur-matir+
bala-bʰadraḥ
\
Sentence: 50
tasya
sarvasvaharaṇaṃ
bʰavadbʰir
na
pratibandʰanīyam
"
iti
nitarām
abʰartsayata
\
tasya
sarva-sva-haraṇaṃ+
bʰavadbʰir+
na
pratibandʰanīyam
"
iti
nitarām
abʰartsayata
\
Sentence: 51
bʰītaṃ
ca
balabʰadram
adʰijagāda
ratnavatī
-
"na
bʰetavyam
\
bʰītaṃ+
ca
bala-bʰadram
adʰijagāda
ratnavatī
-
"na
bʰetavyam
\
Sentence: 52
brūhi
-
neyaṃ
nidʰipatidattakanyā
kanakavatī
\
brūhi
-
na
_iyaṃ+
nidʰi-pati-datta-kanyā
kanakavatī
\
Sentence: 53
valabʰyām
eva
gr̥haguptaduhitā
ratnavatī
nāmeyaṃ
dattā
pitr̥bʰyāṃ
mayā
ca
nyāyoḍʰā
\
valabʰyām
eva
gr̥ha-gupta-duhitā
ratnavatī
nāma
_iyaṃ+
dattā
pitr̥bʰyāṃ+
mayā
ca
nyāya
_ūḍʰā
\
Sentence: 54
na
cet
pratītʰa
praṇidʰiṃ
prahiṇutāsyā
bandʰupārśvam
"
iti
\
na
cet
pratītʰa
praṇidʰiṃ+
prahiṇuta
_asyā+
bandʰu-pārśvam
"
iti
\
Sentence: 55
balabʰadras
tu
tatʰoktvā
śreṇīprātibʰāvyena
tāvad
evātiṣṭʰad
yāvat
tatpuralekʰyalabdʰavr̥ttānto
gr̥haguptaḥ
kʰeṭakapuram
āgatya
saha
jāmātrā
duhitaram
atiprītaḥ
pratyanaiṣīt
\
bala-bʰadras+
tu
tatʰā
_uktvā
śreṇī-prātibʰāvyena
tāvad+
eva
_atiṣṭʰad+
yāvat
tat-pura-lekʰya-labdʰa-vr̥ttānto+
gr̥ha-guptaḥ
kʰeṭaka-puram
āgatya
saha
jāmātrā
duhitaram
ati-prītaḥ
pratyanaiṣīt
\
Sentence: 56
tatʰā
dr̥ṣṭvā
ratnavatī
kanakavatīti
bʰāvayatas
tasyaiva
bʰalabʰadrasyātivallabʰā
jātā
\
tatʰā
dr̥ṣṭvā
ratnavatī
kanakavatī
_iti
bʰāvayatas+
tasya
_eva
bʰala-bʰadrasya
_ati-vallabʰā
jātā
\
Sentence: 57
tad
bravīmi
-
"kāmo
nāma
saṅkalpaḥ
"
iti
\\
tad+
bravīmi
-
"kāmo+
nāma
saṅkalpaḥ
"
iti
\\
Paragraph: 6
Page of edition: 167
Sentence: 1
tadanantaram
asau
nitambavatīvr̥ttāntam
aprākṣīt
\
tad-anantaram
asau
nitambavatī-vr̥ttāntam
aprākṣīt
\
Sentence: 2
so
'ham
abravam
"asti
śūraseneṣu
matʰurā
nāma
nagarī
\
so+
+aham
abravam
-"
asti
śūra-seneṣu
matʰurā
nāma
nagarī
\
Sentence: 3
tatra
kaścit
kulaputraḥ
kalāsu
gaṇikāsu
cātiraktaḥ
mitrārtʰaṃ
svabʰujamātranirvyūḍʰānekakalahaḥ
kalahakaṇṭaka
iti
karkaśair
abʰikʰyāpitākʰyaḥ
pratyavātsīt
\
tatra
kaś=cit
kula-putraḥ
kalāsu
gaṇikāsu
ca
_ati-raktaḥ
mitra-artʰaṃ+
sva-bʰuja-mātra-nirvyūḍʰa-an-eka-kalahaḥ
kalaha-kaṇṭaka+
iti
karkaśair+
abʰikʰyāpita-ākʰyaḥ
pratyavātsīt
\
Sentence: 4
sa
caikadā
kasyacid
āgantoś
citrakarasya
haste
citrapaṭaṃ
dadarśa
\
sa+
ca
_ekadā
kasya=cid+
āgantoś+
citra-karasya
haste
citra-paṭaṃ+
dadarśa
\
Sentence: 5
tatra
kācid
ālekʰyagatā
yuvatir
ālokamātreṇaiva
kalahakaṇṭakasya
kāmāturaṃ
cetaś
cakāra
\
tatra
kā=cid+
ālekʰya-gatā
yuvatir+
āloka-mātreṇa
_eva
kalaha-kaṇṭakasya
kāma-āturaṃ+
cetaś+
cakāra
\
Sentence: 6
sa
ca
tam
abravīt
-
"bʰadra
viruddʰam
ivaitat
pratibʰāti
\
sa+
ca
tam
abravīt
-
"bʰadra
viruddʰam
iva
_etat
pratibʰāti
\
Sentence: 7
yataḥ
kulajādurlabʰaṃ
vapuḥ
ābʰijātyaśamsinī
ca
namratā
pāṇḍurā
ca
mukʰaccʰaviḥ
anatiparibʰuktasubʰagā
ca
tanuḥ
prauḍʰatānuviddʰā
ca
dr̥ṣṭiḥ
\
yataḥ
kula-jā-dur-labʰaṃ+
vapuḥ
ābʰijātya-śamsinī
ca
namratā
pāṇḍurā
ca
mukʰa-ccʰaviḥ
an-ati-paribʰukta-subʰagā
ca
tanuḥ
prauḍʰatā-anuviddʰā
ca
dr̥ṣṭiḥ
\
Sentence: 8
na
caiṣā
proṣitabʰartr̥kā
pravāsacihnasyaikaveṇyāder
adarśanāt
\
na
ca
_eṣā
proṣita-bʰartr̥kā
pravāsa-cihnasya
_eka-veṇī-āder+
a-darśanāt
\
Sentence: 9
lakṣma
caitaddakṣiṇapārśvavarti
\
lakṣma
ca
_etad-dakṣiṇa-pārśva-varti
\
Sentence: 10
tad
iyaṃ
vr̥ddʰasya
kasyacid
vaṇijo
nātipumstvasya
yatʰārhasambʰogālābʰapīḍitā
gr̥hiṇī
tvayātikauśalād
yatʰādr̥ṣṭam
ālikʰitā
bʰavitum
arhati
"
iti
\
tad+
iyaṃ+
vr̥ddʰasya
kasya=cid+
vaṇijo+
na
_ati-pumstvasya
yatʰā-arha-sambʰoga-a-lābʰa-pīḍitā
gr̥hiṇī
tvayā
_ati-kauśalād+
yatʰā-dr̥ṣṭam
ālikʰitā
bʰavitum
arhati
"
iti
\
Sentence: 11
sa
tam
abʰipraśasyāśamsat
-
"satyam
idam
\
sa+
tam
abʰipraśasya
_aśamsat
-
"satyam
idam
\
Sentence: 12
avantipuryām
ujjayinyām
anantakīrtināmnaḥ
sārtʰavāhasya
bʰāryā
yatʰārtʰanāmā
nitambavatī
nāmaiṣā
saundaryavismitena
mayaivam
ālikʰitā
"
iti
\
avanti-puryām
ujjayinyām
ananta-kīrti-nāmnaḥ
sārtʰa-vāhasya
bʰāryā
yatʰā-artʰa-nāmā
nitambavatī
nāma
_eṣā
saundarya-vismitena
mayā
_evam
ālikʰitā
"
iti
\
Sentence: 13
sa
tadaivonmanāyamānas
taddarśanāya
parivavrājojjayinīm
\
sa+
tadā
_evā
_unmanāyamānas+
tad-darśanāya
parivavrājā
_ujjayinīm
\
Sentence: 14
bʰārgavo
nāma
bʰūtvā
bʰikṣānibʰena
tadgr̥haṃ
praviśya
tāṃ
dadarśa
\
bʰārgavo+
nāma
bʰūtvā
bʰikṣā-nibʰena
tad-gr̥haṃ+
praviśya
tāṃ+
dadarśa
\
Sentence: 15
dr̥ṣṭvā
cātyārūḍʰamanmatʰo
nirgatya
pauramukʰyebʰyaḥ
śmaśānarakṣām
ayācata
\
dr̥ṣṭvā
ca
_aty-ārūḍʰa-manmatʰo+
nirgatya
paura-mukʰyebʰyaḥ
śmaśāna-rakṣām
ayācata
\
Sentence: 16
alabʰata
ca
\
alabʰata
ca
\
Sentence: 17
Page of edition: 168
tatra
labdʰaiś
ca
śavāvaguṇṭʰanapaṭādibʰiḥ
kām
apy
arhantikāṃ
nāma
śramaṇikām
upāsāñ
cakre
\
Page of edition: 168
tatra
labdʰaiś+
ca
śava-avaguṇṭʰana-paṭa-ādibʰiḥ
kām
apy+
arhantikāṃ+
nāma
śramaṇikām
upāsāñ+
cakre
\
Sentence: 18
tanmukʰena
ca
nimbavatīm
upāmśu
mantrayām
āsa
\
tan-mukʰena
ca
nimbavatīm
upāmśu
mantrayām
āsa
\
Sentence: 19
sā
caināṃ
nirbʰartsayantī
pratyācacakṣe
\
sā
ca
_enāṃ+
nirbʰartsayantī
pratyācacakṣe
\
Sentence: 20
śramaṇikāmukʰāc
ca
duṣkaraśīlabʰramśāṃ
kulastriyam
upalabʰya
rahasi
dūtikām
aśikṣayat
-
"bʰūyo
'py
upatiṣṭʰa
sārtʰavāhabʰāryām
\
śramaṇikā-mukʰāc+
ca
duṣ-kara-śīla-bʰramśāṃ+
kula-striyam
upalabʰya
rahasi
dūtikām
aśikṣayat
-
"bʰūyo+
+apy+
upatiṣṭʰa
sārtʰa-vāha-bʰāryām
\
Sentence: 21
brūhi
copahvare
samsāradoṣadarśanāt
samādʰim
āstʰāya
mumukṣamāṇo
mādr̥śo
janaḥ
kulavadʰūnāṃ
śīlapātane
gʰaṭata
iti
kva
gʰaṭate
\
brūhi
cā
_upahvare
samsāra-doṣa-darśanāt
samādʰim
āstʰāya
mumukṣamāṇo+
mādr̥śo+
janaḥ
kula-vadʰūnāṃ+
śīla-pātane
gʰaṭatae+
iti
kva
gʰaṭate
\
Sentence: 22
etad
api
tvam
atyudārayā
samr̥ddʰyā
rūpeṇātimānuṣeṇa
pratʰamena
vayasopapannāṃ
kim
itaranārīsulabʰaṃ
cāpalaṃ
spr̥ṣṭaṃ
na
veti
parīkṣā
kr̥tā
\
etad+
api
tvam
aty-udārayā
samr̥ddʰyā
rūpeṇa
_ati-mānuṣeṇa
pratʰamena
vayasā
_upapannāṃ+
kim
itara-nārī-sulabʰaṃ+
cāpalaṃ+
spr̥ṣṭaṃ+
na
vā
_iti
parīkṣā
kr̥tā
\
Sentence: 23
tuṣṭāsmi
tavaivam
aduṣṭabʰāvatayā
\
tuṣṭā
_asmi
tava
_evam
a-duṣṭa-bʰāvatayā
\
Sentence: 24
tvām
idānīm
utpannāpatyāṃ
draṣṭum
iccʰāmi
\
tvām
idānīm
utpanna-apatyāṃ+
draṣṭum
iccʰāmi
\
Sentence: 25
bʰartā
tu
bʰavatyāḥ
kenacid
graheṇa
adʰiṣṭʰitaḥ
pāṇḍurogadurbalo
bʰoge
cāsamartʰaḥ
stʰito
'bʰūt
\
bʰartā
tu
bʰavatyāḥ
kena=cid+
graheṇa+
adʰiṣṭʰitaḥ
pāṇḍu-roga-dur-balo+
bʰoge
ca
_a-samartʰaḥ
stʰito+
+abʰūt
\
Sentence: 26
na
ca
śakyaṃ
tasya
vigʰnam
apratikr̥tyāpatyam
asmāl
labdʰum
\
na
ca
śakyaṃ+
tasya
vigʰnam
a-prati-kr̥tya
_apatyam
asmāl+
labdʰum
\
Sentence: 27
ataḥ
prasīda
\
ataḥ
prasīda
\
Sentence: 28
vr̥kṣavāṭikām
ekākinī
praviśya
madupanītasya
kasyacin
mantravādinaś
cʰannam
eva
haste
caraṇam
arpayitvā
tadabʰimantritena
praṇayakupitā
nāma
bʰūtvā
bʰartāram
urasi
prahartum
arhasi
\
vr̥kṣa-vāṭikām
ekākinī
praviśya
mad-upanītasya
kasya=cin+
mantra-vādinaś+
cʰannam
eva
haste
caraṇam
arpayitvā
tad-abʰimantritena
praṇaya-kupitā
nāma
bʰūtvā
bʰartāram
urasi
prahartum
arhasi
\
Sentence: 29
upary
asāv
uttamadʰātupuṣṭim
ūrjitāpatyotpādanakṣamām
āsādayiṣyati
\
upary+
asāv+
uttama-dʰātu-puṣṭim
ūrjita-apatya-utpādana-kṣamām
āsādayiṣyati
\
Sentence: 30
anuvartiṣyate
devīm
ivātra
bʰavatīm
\
anuvartiṣyate
devīm
iva
_atra
bʰavatīm
\
Sentence: 31
nātra
śaṅkā
kāryā
iti
\
na
_atra
śaṅkā
kāryā
iti
\
Sentence: 32
sā
tatʰoktā
vyaktam
abʰyupaiṣyati
\
sā
tatʰā
_uktā
vyaktam
abʰyupaiṣyati
\
Sentence: 33
naktaṃ
māṃ
vr̥kṣavāṭikāṃ
praveśya
tām
api
praveśayiṣyasi
\
naktaṃ+
māṃ+
vr̥kṣa-vāṭikāṃ+
praveśya
tām
api
praveśayiṣyasi
\
Sentence: 34
tāvataiva
tvayāham
anugr̥hīto
bʰave
yam
"
iti
\
tāvatā
_eva
tvayā
_aham
anugr̥hīto+
bʰave
yam
"
iti
\
Sentence: 35
sā
tatʰaivopapāditavatī
\
sā
tatʰā
_evā
_upapāditavatī
\
Sentence: 36
so
'tiprītas
tasyām
eva
kṣapāyāṃ
vr̥kṣavāṭikāṃ
gato
nitambavatīṃ
nirgrantʰikāprayatnenopanītāṃ
Page of edition: 169
pāde
parāmr̥śann
iva
hemanūpuram
ekam
ākṣipya
ccʰurikayorumūle
kiñcid
ālikʰya
drutataram
apāsarat
\
so+
+ati-prītas+
tasyām
eva
kṣapāyāṃ+
vr̥kṣa-vāṭikāṃ+
gato+
nitambavatīṃ+
nir-grantʰikā-prayatnenā
_upanītāṃ+
Page of edition: 169
pāde
parāmr̥śann+
iva
hema-nūpuram
ekam
ākṣipya
ccʰurikayā
_ūru-mūle
kiñ=cid+
ālikʰya
druta-taram
apāsarat
\
Sentence: 37
sā
tu
sāndratrāsā
svam
eva
durnayaṃ
garhamāṇā
jigʰāmsantīva
śramaṇikāṃ
tadvraṇaṃ
bʰavanadīrgʰikāyāṃ
prakṣālya
datvā
paṭabandʰanaṃ
sāmayāpadeśād
aparaṃ
cāpanīya
nūpuraṃ
śayanaparā
tricaturāṇi
dināny
ekānte
ninye
\
sā
tu
sāndra-trāsā
svam
eva
dur-nayaṃ+
garhamāṇā
jigʰāmsantī
_iva
śramaṇikāṃ+
tad-vraṇaṃ+
bʰavana-dīrgʰikāyāṃ+
prakṣālya
datvā
paṭa-bandʰanaṃ+
sa-āmaya-apadeśād+
aparaṃ+
ca
_apanīya
nūpuraṃ+
śayana-parā
tri-caturāṇi
dināny+
ekānte
ninye
\
Sentence: 38
sa
dʰūrtaḥ
"vikreṣye
"
iti
tena
nūpureṇa
tam
anantakīrtim
upāsasāda
\
sa+
dʰūrtaḥ
"vikreṣye
"
iti
tena
nūpureṇa
tam
ananta-kīrtim
upāsasāda
\
Sentence: 39
sa
dr̥ṣṭvā
mama
gr̥hiṇyā
evaiṣa
nūpuraḥ
katʰam
ayam
upalabdʰas
tvayā
"
iti
tam
abruvāṇaṃ
nirbandʰena
papraccʰa
\
sa+
dr̥ṣṭvā
mama
gr̥hiṇyā+
eva
_eṣa+
nūpuraḥ
katʰam
ayam
upalabdʰas+
tvayā
"
iti
tam
a-bruvāṇaṃ+
nirbandʰena
papraccʰa
\
Sentence: 40
sa
tu
"vaṇiggrāmasyāgre
vakṣyāmi
"
iti
stʰito
'bʰūt
\
sa+
tu
"vaṇig-grāmasya
_agre
vakṣyāmi
"
iti
stʰito+
+abʰūt
\
Sentence: 41
punar
asau
gr̥hiṇyai
"svanūpurayugalaṃ
preṣaya
"
iti
sandideśa
\
punar+
asau
gr̥hiṇyai
"sva-nūpura-yugalaṃ+
preṣaya
"
iti
sandideśa
\
Sentence: 42
sā
ca
salajjaṃ
sasādʰvasaṃ
ca
"adya
rātrau
viśrāmapraviṣṭāyāṃ
vr̥kṣavāṭikāyāṃ
prabʰraṣṭo
mamaikaḥ
praśitʰilabandʰo
nūpuraḥ
\
sā
ca
sa-lajjaṃ+
sa-sādʰvasaṃ+
ca
"adya
rātrau
viśrāma-praviṣṭāyāṃ+
vr̥kṣa-vāṭikāyāṃ+
prabʰraṣṭo+
mama
_ekaḥ
praśitʰila-bandʰo+
nūpuraḥ
\
Sentence: 43
so
'dyāpy
anviṣṭo
na
dr̥ṣṭaḥ
\
so+
+adya
_apy+
anviṣṭo+
na
dr̥ṣṭaḥ
\
Sentence: 44
sa
punar
ayaṃ
dvitīyaḥ
"
ity
aparaṃ
prā
hiṇot
\
sa+
punar+
ayaṃ+
dvitīyaḥ
"
ity+
aparaṃ+
prā
hiṇot
\
Sentence: 45
anayā
ca
vārtayāmuṃ
puraskr̥tya
sa
vaṇig
vaṇigjanasamājam
ājagāma
\
anayā
ca
vārtayā
_amuṃ+
puraskr̥tya
sa+
vaṇig+
vaṇig-jana-samājam
ājagāma
\
Sentence: 46
sa
cānuyukto
dʰūrtaḥ
savinayam
āvedayat
-
"viditam
eva
kʰalu
vo
yatʰāhaṃ
yuṣmadājñayā
pitr̥vanam
abʰi
rakṣya
tadupajīvī
prativasāmi
\
sa+
ca
_anuyukto+
dʰūrtaḥ
sa-vinayam
āvedayat
-
"viditam
eva
kʰalu
vo+
yatʰā
_ahaṃ+
yuṣmad-ājñayā
pitr̥-vanam
abʰi
rakṣya
tad-upajīvī
prativasāmi
\
Sentence: 47
lubdʰāś
ca
kadācin
maddarśanabʰīravo
niśi
daheyur
api
śavānīti
niśāsv
api
śmaśānam
adʰiśaye
\
lubdʰāś+
ca
kadā=cin+
mad-darśana-bʰīravo+
niśi
daheyur+
api
śavāni
_iti
niśāsv+
api
śmaśānam
adʰiśaye
\
Sentence: 48
aparedyur
dagdʰādagdʰaṃ
mr̥takaṃ
citāyāḥ
prasabʰam
ākarṣantīṃ
śyāmākārāṃ
nārīm
apaśyam
\
apare-dyur+
dagdʰa-a-dagdʰaṃ+
mr̥takaṃ+
citāyāḥ
prasabʰam
ākarṣantīṃ+
śyāma-ākārāṃ+
nārīm
apaśyam
\
Sentence: 49
artʰalobʰāt
tu
nigr̥hya
bʰayaṃ
sā
saṅgr̥hītā
\
artʰa-lobʰāt
tu
nigr̥hya
bʰayaṃ+
sā
saṅgr̥hītā
\
Sentence: 50
śastrikayorumūle
yadr̥ccʰayā
kiñcid
ullikʰitam
\
śastrikayā
_ūru-mūle
yad-r̥ccʰayā
kiñ=cid+
ullikʰitam
\
Sentence: 51
eṣa
ca
nūpuraś
caraṇād
ākṣiptaḥ
\
eṣa+
ca
nūpuraś+
caraṇād+
ākṣiptaḥ
\
Sentence: 52
tāvaty
eva
drutagatiḥ
sā
palāyiṣṭa
\
tāvaty+
eva
druta-gatiḥ
sā
palāyiṣṭa
\
Sentence: 53
so
'yam
asyāgamaḥ
\
so+
+ayam
asya
_āgamaḥ
\
Sentence: 54
paraṃ
bʰavantaḥ
pramāṇam
"
iti
\
paraṃ+
bʰavantaḥ
pramāṇam
"
iti
\
Sentence: 55
vimarśe
ca
tasyāḥ
Page of edition: 170
śākinī
tvam
aikamatyena
paurāṇām
abʰimatam
āsīt
\
vimarśe
ca
tasyāḥ
Page of edition: 170
śākinī
tvam
aikamatyena
paurāṇām
abʰimatam
āsīt
\
Sentence: 56
bʰartrā
ca
parityaktā
tasminn
eva
śmaśāne
bahu
vilapya
pāśenodbadʰya
martukāmā
tena
dʰūrtena
naktam
agr̥hyata
\
bʰartrā
ca
parityaktā
tasminn+
eva
śmaśāne
bahu
vilapya
pāśenā
_udbadʰya
martu-kāmā
tena
dʰūrtena
naktam
agr̥hyata
\
Sentence: 57
anunītā
ca
-
"sundari
tvadākāronmāditena
mayā
tvadāvarjane
bahūn
upāyān
bʰikṣukīmukʰenopanyasya
teṣv
asiddʰeṣu
punar
ayam
upāyo
yāvajjīvam
asādʰāraṇīkr̥tya
rantum
ācaritaḥ
\
anunītā
ca
-
"sundari
tvad-ākāra-unmāditena
mayā
tvad-āvarjane
bahūn
upāyān
bʰikṣukī-mukʰenā
_upanyasya
teṣv+
a-siddʰeṣu
punar+
ayam
upāyo+
yāvaj-jīvam
a-sādʰāraṇīkr̥tya
rantum
ācaritaḥ
\
Sentence: 58
tat
prasīdānanyaśaraṇāyāsmai
dāsajanāya
"
iti
muhur
muhuś
caraṇayor
nipatya
prayujya
sāntvaśatāni
tām
agatyantarām
ātmavaśyām
akarot
\
tat
prasīda
_an-anya-śaraṇāya
_asmai
dāsa-janāya
"
iti
muhur+
muhuś+
caraṇayor+
nipatya
prayujya
sāntva-śatāni
tām
a-gaty-antarām
ātma-vaśyām
akarot
\
Sentence: 59
tad
idam
uktam
-
"duṣkarasādʰanaṃ
prajñā
"
iti
\\
tad+
idam
uktam
-
"duṣ-kara-sādʰanaṃ+
prajñā
"
iti
\\
Paragraph: 7
Sentence: 1
sa
cedam
ākarṇya
brahmarākṣaso
mām
apūpujat
\
sa+
ca
_idam
ākarṇya
brahma-rākṣaso+
mām
apūpujat
\
Sentence: 2
asminn
eva
kṣaṇe
nātiprauḍʰapumnāgamukulastʰūlāni
muktāpʰalāni
saha
salilabindubʰir
ambaratalād
apatan
\
asminn+
eva
kṣaṇe
na
_ati-prauḍʰa-pumnāga-mukula-stʰūlāni
muktā-pʰalāni
saha
salila-bindubʰir+
ambara-talād+
apatan
\
Sentence: 3
ahaṃ
tu
"kiṃ
nv
idam
"
ity
uccakṣur
ālokayan
kamapi
rākṣasaṃ
kāñcid
aṅganāṃ
viceṣṭamānagātrām
ākarṣantam
apaśyam
\
ahaṃ+
tu
"kiṃ+
nv+
idam
"
ity+
uc-cakṣur+
ālokayan
kam=api
rākṣasaṃ+
kāñ=cid+
aṅganāṃ+
viceṣṭamāna-gātrām
ākarṣantam
apaśyam
\
Sentence: 4
katʰam
apaharaty
akāmām
api
striyam
anācāro
nairr̥ta
iti
gaganagamanamandaśaktir
aśastraś
cātapye
\
katʰam
apaharaty+
a-kāmām
api
striyam
an-ācāro+
nairr̥ta+
iti
gagana-gamana-manda-śaktir+
a-śastraś+
ca
_atapye
\
Sentence: 5
sa
tu
matsambandʰī
brahmarākṣasaḥ
"tiṣṭʰa
tiṣṭʰa
pāpa
kvāpaharasi
"
iti
bʰartsayann
uttʰāya
rākṣasena
sama
sr̥jyata
\
sa+
tu
mat-sambandʰī
brahma-rākṣasaḥ
"tiṣṭʰa
tiṣṭʰa
pāpa
kva
_apaharasi
"
iti
bʰartsayann+
uttʰāya
rākṣasena
sama
sr̥jyata
\
Sentence: 6
tāṃ
tu
roṣād
anapekṣāpaviddʰām
amaravr̥kṣamañjarīm
ivāntarikṣād
āpatantīm
unmukʰaprasāritobʰayakaraḥ
karābʰyām
agrahīṣam
\
tāṃ+
tu
roṣād+
an-apekṣā-apaviddʰām
amara-vr̥kṣa-mañjarīm
iva
_antarikṣād+
āpatantīm
unmukʰa-prasārita-ubʰaya-karaḥ
karābʰyām
agrahīṣam
\
Sentence: 7
upagr̥hya
ca
vepamānāṃ
sammīlitākṣīṃ
madaṅgasparśasukʰenodbʰinnaromāñcāṃ
tādr̥śīm
eva
tām
anavatārayann
atiṣṭʰam
\
upagr̥hya
ca
vepamānāṃ+
sammīlita-akṣīṃ+
mad-aṅga-sparśa-sukʰenā
_udbʰinna-romāñcāṃ+
tādr̥śīm
eva
tām
an-avatārayann+
atiṣṭʰam
\
Sentence: 8
tāvat
tāv
ubʰāv
api
śailaśr̥ṅgabʰaṅgaiḥ
pādapaiś
ca
rabʰasonmūlitair
muṣṭipādaprahāraiś
ca
parasparam
akṣapayetām
\
tāvat
tāv+
ubʰāv+
api
śaila-śr̥ṅga-bʰaṅgaiḥ
pādapaiś+
ca
rabʰasa-unmūlitair+
muṣṭi-pāda-prahāraiś+
ca
paras-param
akṣapayetām
\
Sentence: 9
punar
aham
atimr̥duni
pulinavati
kusumalavalāñcʰite
sarastīre
'varopya
saspr̥haṃ
Page of edition: 171
nirvarṇayams
tāṃ
matprāṇaikavallabʰāṃ
rājakanyāṃ
kandukavatīm
alakṣyam
\
punar+
aham
ati-mr̥duni
pulinavati
kusuma-lava-lāñcʰite
saras-tīre+
+avaropya
sa-spr̥haṃ+
Page of edition: 171
nirvarṇayams+
tāṃ+
mat-prāṇa-eka-vallabʰāṃ+
rāja-kanyāṃ+
kandukavatīm
alakṣyam
\
Sentence: 10
sā
hi
mayā
samāśvāsyamānā
tiryaṅ
mām
abʰinirūpya
jātapratyabʰijñā
sakaruṇam
arodīt
\
sā
hi
mayā
samāśvāsyamānā
tiryaṅ+
mām
abʰinirūpya
jāta-pratyabʰijñā
sa-karuṇam
arodīt
\
Sentence: 11
avādīc
ca
-
"nātʰa
tvaddarśanād
upoḍʰarāgā
tasmin
kandukotsave
punaḥ
sakʰyā
candrasenayā
tvatkatʰābʰir
eva
samāśvāsitāsmi
\
avādīc+
ca
-
"nātʰa
tvad-darśanād+
upoḍʰa-rāgā
tasmin
kanduka-utsave
punaḥ
sakʰyā
candra-senayā
tvat-katʰābʰir+
eva
samāśvāsitā
_asmi
\
Sentence: 12
tvaṃ
kila
samudramadʰye
majjitaḥ
pāpena
madbʰrātrā
bʰīmadʰanvanā
iti
śrutvā
sakʰījanaṃ
parijanaṃ
ca
vañcayitvā
jīvitaṃ
jihāsur
ekākinī
krīḍāvanam
upāgamam
\
tvaṃ+
kila
samudra-madʰye
majjitaḥ
pāpena
mad-bʰrātrā
bʰīma-dʰanvanā
iti
śrutvā
sakʰī-janaṃ+
parijanaṃ+
ca
vañcayitvā
jīvitaṃ+
jihāsur+
ekākinī
krīḍā-vanam
upāgamam
\
Sentence: 13
tatra
ca
mām
acakamata
kāmarūpa
eṣa
rākṣasādʰamaḥ
\
tatra
ca
mām
acakamata
kāma-rūpa
eṣa+
rākṣasa-adʰamaḥ
\
Sentence: 14
so
'yaṃ
mayā
bʰītayāvadʰūtaprārtʰanaḥ
spʰurantīṃ
māṃ
nigr̥hyābʰyadʰāvat
\
so+
+ayaṃ+
mayā
bʰītayā
_avadʰūta-prārtʰanaḥ
spʰurantīṃ+
māṃ+
nigr̥hya
_abʰyadʰāvat
\
Sentence: 15
atraivam
avasito
'bʰūt
\
atra
_evam
avasito+
+abʰūt
\
Sentence: 16
ahaṃ
ca
daivāt
tavaiva
jīvita
īśasya
haste
patitā
\
ahaṃ+
ca
daivāt
tava
_eva
jīvita
īśasya
haste
patitā
\
Sentence: 17
bʰadraṃ
tava
"
iti
\
bʰadraṃ+
tava
"
iti
\
Sentence: 18
śrutvā
ca
tayā
sahāvaruhya
nāvam
adʰyāroham
\
śrutvā
ca
tayā
saha
_avaruhya
nāvam
adʰyāroham
\
Sentence: 19
muktā
ca
nauḥ
prativātapreritā
tām
eva
dāmaliptāṃ
pratyupā
tiṣṭʰat
\
muktā
ca
nauḥ
prati-vāta-preritā
tām
eva
dāma-liptāṃ+
pratyupā
tiṣṭʰat
\
Sentence: 20
avarūḍʰāś
ca
vayam
aśrameṇa
\
avarūḍʰāś+
ca
vayam
a-śrameṇa
\
Sentence: 21
"tanayasya
ca
tanayāyāś
ca
nāśād
ananyāpatyas
tuṅgadʰanvā
suhmapatir
niṣkalaḥ
svayaṃ
sakalatra
eva
niṣkalaṅkagaṅgārodʰasy
anaśanenoparantuṃ
pratiṣṭʰate
\
"tanayasya
ca
tanayāyāś+
ca
nāśād+
an-anya-apatyas+
tuṅga-dʰanvā
suhma-patir+
niṣ-kalaḥ
svayaṃ+
sa-kalatra+
eva
niṣ-kalaṅka-gaṅgā-rodʰasy+
an-aśanenā
_uparantuṃ+
pratiṣṭʰate
\
Sentence: 22
saha
tena
martum
iccʰaty
ananyanātʰo
'nuraktaḥ
pauravr̥ddʰalokaḥ
" \
saha
tena
martum
iccʰaty+
an-anya-nātʰo+
+anuraktaḥ
paura-vr̥ddʰa-lokaḥ
" \
Sentence: 23
ity
aśrumukʰīnāṃ
prajānām
ākrandam
aśr̥ṇuma
\
ity+
aśru-mukʰīnāṃ+
prajānām
ākrandam
aśr̥ṇuma
\
Sentence: 24
atʰāham
asmai
rājñe
yatʰāvr̥ttam
ākʰyāya
tadapatyadvayaṃ
pratyarpitavān
\
atʰa
_aham
asmai
rājñe
yatʰā-vr̥ttam
ākʰyāya
tad-apatya-dvayaṃ+
pratyarpitavān
\
Sentence: 25
prītena
tena
jāmātā
kr̥to
'smi
dāmalipteśvareṇa
\
prītena
tena
jāmātā
kr̥to+
+asmi
dāma-lipta-īśvareṇa
\
Sentence: 26
tatputro
madanujīvī
jātaḥ
\
tat-putro+
mad-anujīvī
jātaḥ
\
Sentence: 27
madājñaptena
cāmunā
prāṇavad
ujjʰitā
candrasenā
kośadāsam
abʰajat
\
mad-ājñaptena
ca
_amunā
prāṇavad+
ujjʰitā
candra-senā
kośa-dāsam
abʰajat
\
Sentence: 28
tataś
ca
simhavarmasāhāyyārtʰam
atrāgatya
bʰartus
tava
darśanotsavasukʰam
anubʰavāmi
"
iti
\
tataś+
ca
simha-varma-sāhāyya-artʰam
atra
_āgatya
bʰartus+
tava
darśana-utsava-sukʰam
anubʰavāmi
"
iti
\
Sentence: 29
śrutvā
"citreyaṃ
daivagatiḥ
\
śrutvā
"citrā
_iyaṃ+
daiva-gatiḥ
\
Sentence: 30
avasareṣu
puṣkalaḥ
puruṣakāraḥ
" \
avasareṣu
puṣkalaḥ
puruṣa-kāraḥ
" \
Sentence: 31
ity
abʰidʰāya
bʰūyaḥ
smitābʰiṣiktadantaccʰado
mantragupte
harṣotpʰullaṃ
cakṣuḥ
Page of edition: 172
pātayāmāsa
devo
rājavāhanaḥ
\
ity+
abʰidʰāya
bʰūyaḥ
smita-abʰiṣikta-danta-ccʰado+
mantra-gupte
harṣa-utpʰullaṃ+
cakṣuḥ
Page of edition: 172
pātayāmāsa
devo+
rāja-vāhanaḥ
\
Sentence: 32
sa
kila
karakamalena
kiñcitsamvr̥tānano
lalitavallabʰārabʰasadattadantakṣatavyasanavihvalādʰaramaṇir
niroṣṭʰyavarṇam
ātmacaritam
ācacakṣe
- \
sa+
kila
kara-kamalena
kiñ=cit-samvr̥ta-ānano+
lalita-vallabʰā-rabʰasa-datta-danta-kṣata-vyasana-vihvala-adʰara-maṇir+
nir-oṣṭʰya-varṇam
ātma-caritam
ācacakṣe
- \
Sentence:
[iti
śrī
daṇḍinaḥ
kr̥tau
daśakumāracarite
mitraguptacaritaṃ
nāma
ṣaṣṭʰa
uccʰvāsaḥ]
[iti
śrī
daṇḍinaḥ
kr̥tau
daśa-kumāra-carite
mitra-gupta-caritaṃ+
nāma
ṣaṣṭʰa+
uccʰvāsaḥ]
This text is part of the
TITUS
edition of
Dandin, Dasakumaracarita
.
Copyright
TITUS Project
, Frankfurt a/M, 22.4.2012. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.