TITUS
Mahabharata
Part No. 873
Chapter: 13
Adhyāya
13
Verse: 1
{Saṃjaya
uvāca}
Halfverse: a
uttareṣu
tu
kauravya
dvīpeṣu
śrūyate
katʰā
uttareṣu
tu
kauravya
dvīpeṣu
śrūyate
katʰā
/
Halfverse: c
yatʰā
śrutaṃ
mahārāja
bruvatas
tan
nibodʰa
me
yatʰā
śrutaṃ
mahā-rāja
bruvatas
tan
nibodʰa
me
/1/
Verse: 2
Halfverse: a
gʰr̥tatoyaḥ
samudro
'tra
dadʰi
maṇḍodako
'paraḥ
gʰr̥ta-toyaḥ
samudro
_atra
dadʰi
maṇḍa
_udako
_aparaḥ
/
Halfverse: c
surodaḥ
sāgaraś
caiva
tatʰānyo
gʰarmasāgaraḥ
surā
_udaḥ
sāgaraś
caiva
tatʰā
_anyo
gʰarma-sāgaraḥ
/2/
Verse: 3
Halfverse: a
paraspareṇa
dviguṇāḥ
sarve
dvīpā
narādʰipa
paraspareṇa
dvi-guṇāḥ
sarve
dvīpā
nara
_adʰipa
/
Halfverse: c
sarvataś
ca
mahārāja
parvataiḥ
parivāritāḥ
sarvataś
ca
mahā-rāja
parvataiḥ
parivāritāḥ
/3/
Verse: 4
Halfverse: a
gauras
tu
madʰyame
dvīpe
girir
mānaḥ
śilo
mahān
gauras
tu
madʰyame
dvīpe
girir
mānaḥ
śilo
mahān
/
Halfverse: c
parvataḥ
paścimaḥ
kr̥ṣṇo
nārāyaṇa
nibʰo
nr̥pa
parvataḥ
paścimaḥ
kr̥ṣṇo
nārāyaṇa
nibʰo
nr̥pa
/4/
Verse: 5
Halfverse: a
tatra
ratnāni
divyāni
svayaṃ
rakṣati
keśavaḥ
tatra
ratnāni
divyāni
svayaṃ
rakṣati
keśavaḥ
/
Halfverse: c
prajāpatim
upāsīnaḥ
prajānāṃ
vidadʰe
sukʰam
prajā-patim
upāsīnaḥ
prajānāṃ
vidadʰe
sukʰam
/5/
Verse: 6
Halfverse: a
kuśa
dvīpe
kuśa
stambo
madʰye
janapadasya
ha
kuśa
dvīpe
kuśa
stambo
madʰye
jana-padasya
ha
/
Halfverse: c
saṃpūjyate
śalmaliś
ca
dvīpe
śālmalike
nr̥pa
saṃpūjyate
śalmaliś
ca
dvīpe
śālmalike
nr̥pa
/6/
Verse: 7
Halfverse: a
krauñcadvīpe
mahākrauñco
girī
ratnacayākaraḥ
krauñca-dvīpe
mahā-krauñco
girī
ratna-caya
_ākaraḥ
/
Halfverse: c
saṃpūjyate
mahārāja
cāturvarṇyena
nityadā
saṃpūjyate
mahā-rāja
cāturvarṇyena
nityadā
/7/
Verse: 8
Halfverse: a
gomandaḥ
parvato
rājan
sumahān
sarvadʰātumān
gomandaḥ
parvato
rājan
su-mahān
sarva-dʰātumān
/
Halfverse: c
yatra
nityaṃ
nivasati
śrīmān
kamalalocanaḥ
yatra
nityaṃ
nivasati
śrīmān
kamala-locanaḥ
/
Halfverse: e
mokṣibʰiḥ
saṃstuto
nityaṃ
prabʰur
nārāyaṇo
hariḥ
mokṣibʰiḥ
saṃstuto
nityaṃ
prabʰur
nārāyaṇo
hariḥ
/8/
Verse: 9
Halfverse: a
kuśa
dvīpe
tu
rājendra
parvato
vidrumaiś
citaḥ
kuśa
dvīpe
tu
rāja
_indra
parvato
vidrumaiś
citaḥ
/
ՙ
Halfverse: c
sudʰāmā
nāma
durdʰarṣo
dvitīyo
hemaparvataḥ
sudʰāmā
nāma
durdʰarṣo
dvitīyo
hema-parvataḥ
/9/
Verse: 10
Halfverse: a
dyutimān
nāma
kauravya
tr̥tīyaḥ
kumudo
giriḥ
dyutimān
nāma
kauravya
tr̥tīyaḥ
kumudo
giriḥ
/
Halfverse: c
caturtʰaḥ
puṣpavān
nāma
pañcamas
tu
kuśeśayaḥ
caturtʰaḥ
puṣpavān
nāma
pañcamas
tu
kuśeśayaḥ
/10/
10ՙ
Verse: 11
Halfverse: a
ṣaṣṭʰo
hari
girir
nāma
ṣaḍ
ete
parvatottamāḥ
ṣaṣṭʰo
hari
girir
nāma
ṣaḍ
ete
parvata
_uttamāḥ
/
Halfverse: c
teṣām
antaraviṣkambʰo
dviguṇaḥ
pravibʰāgaśaḥ
teṣām
antara-viṣkambʰo
dvi-guṇaḥ
pravibʰāgaśaḥ
/11/
Verse: 12
Halfverse: a
audbʰidaṃ
pratʰamaṃ
varṣaṃ
dvitīyaṃ
veṇumaṇḍalam
audbʰidaṃ
pratʰamaṃ
varṣaṃ
dvitīyaṃ
veṇu-maṇḍalam
/
Halfverse: c
tr̥tīyaṃ
vai
ratʰākāraṃ
caturtʰaṃ
pālanaṃ
smr̥tam
tr̥tīyaṃ
vai
ratʰa
_ākāraṃ
caturtʰaṃ
pālanaṃ
smr̥tam
/12/
Verse: 13
Halfverse: a
dʰr̥timat
pañcamaṃ
varṣaṃ
ṣaṣṭʰaṃ
varṣaṃ
prabʰā
karam
dʰr̥timat
pañcamaṃ
varṣaṃ
ṣaṣṭʰaṃ
varṣaṃ
prabʰā
karam
/
Halfverse: c
saptamaṃ
kāpilaṃ
varṣaṃ
saptaite
varṣapuñjakāḥ
saptamaṃ
kāpilaṃ
varṣaṃ
sapta
_ete
varṣa-puñjakāḥ
/13/
Verse: 14
Halfverse: a
eteṣu
devagandʰarvāḥ
prajāś
ca
jagatīśvara
eteṣu
deva-gandʰarvāḥ
prajāś
ca
jagati
_īśvara
/
<jagatīśvara>
Halfverse: c
viharanti
ramante
ca
na
teṣu
mriyate
janaḥ
viharanti
ramante
ca
na
teṣu
mriyate
janaḥ
/14/
Verse: 15
Halfverse: a
na
teṣu
dasyavaḥ
santi
mleccʰa
jātyo
'pi
vā
nr̥pa
na
teṣu
dasyavaḥ
santi
mleccʰa
jātyo
_api
vā
nr̥pa
/
Halfverse: c
gaura
prāyo
janaḥ
sarvaḥ
sukumāraś
ca
pārtʰiva
gaura
prāyo
janaḥ
sarvaḥ
su-kumāraś
ca
pārtʰiva
/15/
Verse: 16
Halfverse: a
avaśiṣṭeṣu
varṣeṣu
vakṣyāmi
manujeśvara
avaśiṣṭeṣu
varṣeṣu
vakṣyāmi
manuja
_īśvara
/
Halfverse: c
yatʰā
śrutaṃ
mahārāja
tad
avyagramanāḥ
śr̥ṇu
yatʰā
śrutaṃ
mahā-rāja
tad
avyagra-manāḥ
śr̥ṇu
/16/
Verse: 17
Halfverse: a
krauñcadvīpe
mahārāja
krauñco
nāma
mahāgiriḥ
krauñca-dvīpe
mahā-rāja
krauñco
nāma
mahā-giriḥ
/
Halfverse: c
krauñcāt
paro
vāmanako
vāmanād
andʰakārakaḥ
krauñcāt
paro
vāmanako
vāmanād
andʰa-kārakaḥ
/17/
Verse: 18
Halfverse: a
andʰakārāt
paro
jānan
mainākaḥ
parvatottamaḥ
andʰakārāt
paro
jānan
mainākaḥ
parvata
_uttamaḥ
/
Halfverse: c
mainākāt
parato
rājan
govindo
girir
uttamaḥ
mainākāt
parato
rājan
govindo
girir
uttamaḥ
/18/
Verse: 19
Halfverse: a
govindāt
tu
paro
rājan
nibiḍo
nāma
parvataḥ
govindāt
tu
paro
rājan
nibiḍo
nāma
parvataḥ
/
Halfverse: c
paras
tu
dviguṇas
teṣāṃ
viṣkambʰo
vaṃśavardʰana
paras
tu
dvi-guṇas
teṣāṃ
viṣkambʰo
vaṃśa-vardʰana
/19/
Verse: 20
Halfverse: a
deśāṃs
tatra
pravakṣyāmi
tan
me
nigadataḥ
śr̥ṇu
deśāṃs
tatra
pravakṣyāmi
tan
me
nigadataḥ
śr̥ṇu
/
Halfverse: c
krauñcasya
kuśalo
deśo
vāmanasya
mano'nugaḥ
krauñcasya
kuśalo
deśo
vāmanasya
mano
_anugaḥ
/20/
20
Verse: 21
Halfverse: a
mano'nugāt
paraś
coṣṇo
deśaḥ
kurukulodvaha
mano
_anugāt
paraś
ca
_uṣṇo
deśaḥ
kuru-kula
_udvaha
/
Halfverse: c
uṣṇāt
paraḥ
prāvarakaḥ
prāvarād
andʰakārakaḥ
uṣṇāt
paraḥ
prāvarakaḥ
prāvarād
andʰa-kārakaḥ
/21/
Verse: 22
Halfverse: a
andʰakāraka
deśāt
tu
munideśaḥ
paraḥ
smr̥taḥ
andʰakāraka
deśāt
tu
muni-deśaḥ
paraḥ
smr̥taḥ
/
Halfverse: c
munideśāt
paraś
caiva
procyate
dundubʰisvanaḥ
muni-deśāt
paraś
caiva
procyate
dundubʰi-svanaḥ
/22/
Verse: 23
Halfverse: a
siddʰacāraṇasaṃkīrṇo
gaura
prāyo
janādʰipa
siddʰa-cāraṇa-saṃkīrṇo
gaura
prāyo
jana
_adʰipa
/
Halfverse: c
ete
deśā
mahārāja
devagandʰarvasevitāḥ
ete
deśā
mahā-rāja
deva-gandʰarva-sevitāḥ
/23/
Verse: 24
Halfverse: a
puṣkare
puṣkaro
nāma
parvato
maṇiratnamān
puṣkare
puṣkaro
nāma
parvato
maṇi-ratnamān
/
Halfverse: c
tatra
nityaṃ
nivasati
svayaṃ
devaḥ
prajāpatiḥ
tatra
nityaṃ
nivasati
svayaṃ
devaḥ
prajā-patiḥ
/24/
Verse: 25
Halfverse: a
taṃ
paryupāsate
nityaṃ
devāḥ
sarve
maharṣibʰiḥ
taṃ
paryupāsate
nityaṃ
devāḥ
sarve
maharṣibʰiḥ
/
Halfverse: c
vāgbʰir
mano
'nukūlābʰiḥ
pūjayanto
janādʰipa
vāgbʰir
mano
_anukūlābʰiḥ
pūjayanto
jana
_adʰipa
/25/
Verse: 26
Halfverse: a
jambūdvīpāt
pravartante
ratnāni
vividʰāny
uta
jambū-dvīpāt
pravartante
ratnāni
vividʰāny
uta
/
Halfverse: c
dvīpeṣu
teṣu
sarveṣu
prajānāṃ
kurunandana
dvīpeṣu
teṣu
sarveṣu
prajānāṃ
kuru-nandana
/26/
Verse: 27
Halfverse: a
viprāṇāṃ
brahmacaryeṇa
satyena
ca
damena
ca
viprāṇāṃ
brahma-caryeṇa
satyena
ca
damena
ca
/
Halfverse: c
ārogyāyuḥ
pramāṇābʰyāṃ
dviguṇaṃ
dviguṇaṃ
tataḥ
ārogya
_āyuḥ
pramāṇābʰyāṃ
dvi-guṇaṃ
dvi-guṇaṃ
tataḥ
/27/
Verse: 28
Halfverse: a
eko
janapado
rājan
dvīpeṣv
eteṣu
bʰārata
eko
jana-pado
rājan
dvīpeṣv
eteṣu
bʰārata
/
Halfverse: c
uktā
janapadā
yeṣu
dʰarmaś
caikaḥ
pradr̥śyate
uktā
jana-padā
yeṣu
dʰarmaś
ca
_ekaḥ
pradr̥śyate
/28/
Verse: 29
Halfverse: a
īśvaro
daṇḍam
udyamya
svayam
eva
prajāpatiḥ
īśvaro
daṇḍam
udyamya
svayam
eva
prajā-patiḥ
/
Halfverse: c
dvīpān
etān
mahārāja
rakṣaṃs
tiṣṭʰati
nityadā
dvīpān
etān
mahā-rāja
rakṣaṃs
tiṣṭʰati
nityadā
/29/
Verse: 30
Halfverse: a
sa
rājā
sa
śivo
rājan
sa
pitā
sa
pitāmahaḥ
sa
rājā
sa
śivo
rājan
sa
pitā
sa
pitāmahaḥ
/
Halfverse: c
gopāyati
naraśreṣṭʰa
prajāḥ
sa
jaḍa
paṇḍitāḥ
gopāyati
nara-śreṣṭʰa
prajāḥ
sa
jaḍa
paṇḍitāḥ
/30/
30
Verse: 31
Halfverse: a
bʰojanaṃ
cātra
kauravya
prajāḥ
svayam
upastʰitam
bʰojanaṃ
ca
_atra
kauravya
prajāḥ
svayam
upastʰitam
/
Halfverse: c
siddʰam
eva
mahārāja
bʰuñjate
tatra
nityadā
siddʰam
eva
mahā-rāja
bʰuñjate
tatra
nityadā
/31/
Verse: 32
Halfverse: a
tataḥ
paraṃ
samā
nāma
dr̥śyate
lokasaṃstʰitiḥ
tataḥ
paraṃ
samā
nāma
dr̥śyate
loka-saṃstʰitiḥ
/
Halfverse: c
caturaśrā
mahārāja
trayas
triṃśat
tu
maṇḍalam
catur-aśrā
mahā-rāja
trayas
triṃśat
tu
maṇḍalam
/32/
32
Verse: 33
Halfverse: a
tatra
tiṣṭʰanti
kauravya
catvāro
lokasaṃmitāḥ
tatra
tiṣṭʰanti
kauravya
catvāro
loka-saṃmitāḥ
/
Halfverse: c
dig
gajā
bʰarataśreṣṭʰa
vāmanairāvatādayaḥ
dig
gajā
bʰarata-śreṣṭʰa
vāmana
_airāvata
_ādayaḥ
/
Halfverse: e
supratīkas
tatʰā
rājan
prabʰinnakaraṭā
mukʰaḥ
supratīkas
tatʰā
rājan
prabʰinna-karaṭā
mukʰaḥ
/33/
Verse: 34
Halfverse: a
tasyāhaṃ
parimāṇaṃ
tu
na
saṃkʰyātum
ihotsahe
tasya
_ahaṃ
parimāṇaṃ
tu
na
saṃkʰyātum
iha
_utsahe
/
Halfverse: c
asaṃkʰyātaḥ
sa
nityaṃ
hi
tiryag
ūrdʰvam
adʰas
tatʰā
asaṃkʰyātaḥ
sa
nityaṃ
hi
tiryag
ūrdʰvam
adʰas
tatʰā
/34/
Verse: 35
Halfverse: a
tatra
vai
vāyavo
vānti
digbʰyaḥ
sarvābʰya
eva
ca
tatra
vai
vāyavo
vānti
digbʰyaḥ
sarvābʰya\
eva
ca
/
ՙ
Halfverse: c
asaṃbādʰā
mahārāja
tān
nigr̥hṇanti
te
gajāḥ
asaṃbādʰā
mahā-rāja
tān
nigr̥hṇanti
te
gajāḥ
/35/
Verse: 36
Halfverse: a
puṣkaraiḥ
padmasaṃkāśair
varṣmavadbʰir
mahāprabʰaiḥ
puṣkaraiḥ
padma-saṃkāśair
varṣmavadbʰir
mahā-prabʰaiḥ
/
Halfverse: c
te
śanaiḥ
punar
evāśu
vāyūn
muñcanti
nityaśaḥ
te
śanaiḥ
punar
eva
_āśu
vāyūn
muñcanti
nityaśaḥ
/36/
Verse: 37
Halfverse: a
śvasadbʰir
mucyamānās
tu
dig
gajair
iha
mārutāḥ
śvasadbʰir
mucyamānās
tu
dig
gajair
iha
mārutāḥ
/
Halfverse: c
āgaccʰanti
mahārāja
tatas
tiṣṭʰanti
vai
prajāḥ
āgaccʰanti
mahā-rāja
tatas
tiṣṭʰanti
vai
prajāḥ
/37/
Verse: 38
{Dʰr̥tarāṣṭra
uvāca}
Halfverse: a
paro
vai
vistaro
'tyartʰaṃ
tvayā
saṃjaya
kīrtitaḥ
paro
vai
vistaro
_atyartʰaṃ
tvayā
saṃjaya
kīrtitaḥ
/
Halfverse: c
darśitaṃ
dvīpasaṃstʰānam
uttaraṃ
brūhi
saṃjaya
darśitaṃ
dvīpa-saṃstʰānam
uttaraṃ
brūhi
saṃjaya
/38/
Verse: 39
{Saṃjaya
uvāca}
Halfverse: a
uktā
dvīpā
mahārāja
grahān
me
śr̥ṇu
tattvataḥ
uktā
dvīpā
mahā-rāja
grahān
me
śr̥ṇu
tattvataḥ
/
Halfverse: c
svarbʰānuḥ
kauravaśreṣṭʰa
yāvad
eṣa
prabʰāvataḥ
{!}
svarbʰānuḥ
kaurava-śreṣṭʰa
yāvad
eṣa
prabʰāvataḥ
/39/
{!}
Verse: 40
Halfverse: a
parimaṇḍalo
mahārāja
svarbʰānuḥ
śrūyate
grahaḥ
parimaṇḍalo
mahā-rāja
svar-bʰānuḥ
śrūyate
grahaḥ
/
q
Halfverse: c
yojanānāṃ
sahasrāṇi
viṣkambʰo
dvādaśāsya
vai
yojanānāṃ
sahasrāṇi
viṣkambʰo
dvādaśa
_asya
vai
/40/
40
Verse: 41
Halfverse: a
pariṇāhena
ṣaṭ
triṃśad
vipulatvena
cānagʰa
pariṇāhena
ṣaṭ
triṃśad
vipulatvena
ca
_anagʰa
/
Halfverse: c
ṣaṣṭim
āhuḥ
śatāny
asya
budʰāḥ
paurāṇikās
tatʰā
ṣaṣṭim
āhuḥ
śatāny
asya
budʰāḥ
paurāṇikās
tatʰā
/41/
Verse: 42
Halfverse: a
candramās
tu
sahasrāṇi
rājann
ekādaśa
smr̥taḥ
candramās
tu
sahasrāṇi
rājann
ekādaśa
smr̥taḥ
/
Halfverse: c
viṣkambʰeṇa
kuruśreṣṭʰa
trayas
triṃśat
tu
maṇḍalam
viṣkambʰeṇa
kuru-śreṣṭʰa
trayas
triṃśat
tu
maṇḍalam
/
Halfverse: e
ekona
ṣaṣṭivaipulyāc
cʰīta
raśmer
mahātmanaḥ
ekona
ṣaṣṭi-vaipulyāt
śīta
raśmer
mahātmanaḥ
/42/
Verse: 43
Halfverse: a
sūryas
tv
aṣṭau
sahasrāṇi
dve
cānye
kurunandana
sūryas
tv
aṣṭau
sahasrāṇi
dve
ca
_anye
kuru-nandana
/
Halfverse: c
viṣkambʰeṇa
tato
rājan
maṇḍalaṃ
triṃśataṃ
samam
viṣkambʰeṇa
tato
rājan
maṇḍalaṃ
triṃśataṃ
samam
/43/
Verse: 44
Halfverse: a
aṣṭa
pañcāśataṃ
rājan
vipulatvena
cānagʰa
aṣṭa
pañcāśataṃ
rājan
vipulatvena
ca
_anagʰa
/
Halfverse: c
śrūyate
paramodāraḥ
pataṃgo
'sau
vibʰāvasuḥ
śrūyate
parama
_udāraḥ
pataṃgo
_asau
vibʰāvasuḥ
/
Halfverse: e
etat
pramāṇam
arkasya
nirdiṣṭam
iha
bʰārata
etat
pramāṇam
arkasya
nirdiṣṭam
iha
bʰārata
/44/
Verse: 45
Halfverse: a
sa
rāhuś
cʰādayaty
etau
yatʰākālaṃ
mahattayā
sa
rāhuś
cʰādayaty
etau
yatʰā-kālaṃ
mahattayā
/
Halfverse: c
candrādityau
mahārāja
saṃkṣepo
'yam
udāhr̥taḥ
candra
_ādityau
mahā-rāja
saṃkṣepo
_ayam
udāhr̥taḥ
/45/
Verse: 46
Halfverse: a
ity
etat
te
mahārāja
pr̥ccʰataḥ
śāstracakṣuṣā
ity
etat
te
mahā-rāja
pr̥ccʰataḥ
śāstra-cakṣuṣā
/
Halfverse: c
sarvam
uktaṃ
yatʰātattvaṃ
tasmāc
cʰamam
avāpnuhi
sarvam
uktaṃ
yatʰā-tattvaṃ
tasmāt
śamam
avāpnuhi
/46/
Verse: 47
Halfverse: a
yatʰādr̥ṣṭaṃ
mayā
proktaṃ
sa
niryāṇam
idaṃ
jagat
yatʰā-dr̥ṣṭaṃ
mayā
proktaṃ
sa
niryāṇam
idaṃ
jagat
/
Halfverse: c
tasmād
āśvasa
kauravya
putraṃ
duryodʰanaṃ
prati
tasmād
āśvasa
kauravya
putraṃ
duryodʰanaṃ
prati
/47/
Verse: 48
Halfverse: a
śrutvedaṃ
bʰarataśreṣṭʰa
bʰūmiparva
mano'nugam
śrutvā
_idaṃ
bʰarata-śreṣṭʰa
bʰūmi-parva
mano
_anugam
/
Halfverse: c
śrīmān
bʰavati
rājanyaḥ
siddʰārtʰaḥ
sādʰu
saṃmataḥ
śrīmān
bʰavati
rājanyaḥ
siddʰa
_artʰaḥ
sādʰu
saṃmataḥ
/
Halfverse: e
āyur
balaṃ
ca
vīryaṃ
ca
tasya
tejaś
ca
vardʰate
āyur
balaṃ
ca
vīryaṃ
ca
tasya
tejaś
ca
vardʰate
/48/
Verse: 49
Halfverse: a
yaḥ
śr̥ṇoti
mahīpāla
parvaṇīdaṃ
yatavrataḥ
yaḥ
śr̥ṇoti
mahī-pāla
parvaṇi
_idaṃ
yata-vrataḥ
/
Halfverse: c
prīyante
pitaras
tasya
tatʰaiva
ca
pitāmahāḥ
prīyante
pitaras
tasya
tatʰaiva
ca
pitāmahāḥ
/49/
Verse: 50
Halfverse: a
idaṃ
tu
bʰārataṃ
varṣaṃ
yatra
vartāmahe
vayam
idaṃ
tu
bʰārataṃ
varṣaṃ
yatra
vartāmahe
vayam
/
Halfverse: c
pūrvaṃ
pravartate
puṇyaṃ
tat
sarvaṃ
śrutavān
asi
pūrvaṃ
pravartate
puṇyaṃ
tat
sarvaṃ
śrutavān
asi
/50/
(E)50
This text is part of the
TITUS
edition of
Mahabharata
.
Copyright
TITUS Project
, Frankfurt a/M, 8.12.2008. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.