TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 35

Chapter: 14 

(Activity of the goldsmith in the market-highway)


Sentence: 1 
    sauvarṇikaḥ paurajānapadānāṃ rūpyasuvarṇam āveśanibʰiḥ kārayet //
   sauvarṇikaḥ paura-jāna-padānāṃ rūpya-suvarṇam āveśanibʰiḥ kārayet //

Sentence: 2 
    nirdiṣṭakālakāryaṃ ca karma kuryuḥ, anirdiṣṭakālaṃ kāryāpadeśam //
   nirdiṣṭa-kāla-kāryaṃ ca karma kuryuḥ, anirdiṣṭa-kālaṃ kārya-apadeśam //

Sentence: 3 
    kāryasyānyatʰākaraṇe vetananāśaḥ, taddviguṇaś ca daṇḍaḥ //
   kāryasya-anyatʰā-karaṇe vetana-nāśaḥ, tad-dvi-guṇaś ca daṇḍaḥ //

Sentence: 4 
    kālātipātane pādahīnaṃ vetanaṃ taddviguṇaś ca daṇḍaḥ //
   kāla-atipātane pāda-hīnaṃ vetanaṃ tad-dvi-guṇaś ca daṇḍaḥ //

Sentence: 5 
    yatʰāvarṇapramāṇaṃ nikṣepaṃ gr̥hṇīyus tatʰāvidʰam evārpayeyuḥ //
   yatʰā-varṇa-pramāṇaṃ nikṣepaṃ gr̥hṇīyus tatʰā-vidʰam eva+ arpayeyuḥ //

Sentence: 6 
    kālāntarād api ca tatʰāvidʰam eva pratigr̥hṇīyuḥ, anyatra kṣīṇapariśīrṇābʰyām //
   kāla-antarād api ca tatʰā-vidʰam eva pratigr̥hṇīyuḥ, anyatra kṣīṇa-pariśīrṇābʰyām //

Sentence: 7 
    āveśanibʰiḥ suvarṇapudgalalakṣaṇaprayogeṣu tattaj jānīyāt //
   āveśanibʰiḥ suvarṇa-pudgala-lakṣaṇa-prayogeṣu tat-taj jānīyāt //

Sentence: 8 
    taptakaladʰautakayoḥ kākaṇikaḥ suvarṇe kṣayo deyaḥ //
   tapta-kala-dʰautakayoḥ kākaṇikaḥ suvarṇe kṣayo deyaḥ //

Sentence: 9 
    tīkṣṇakākaṇī - rūpyadviguṇaḥ - rāgaprakṣepaḥ, tasya ṣaḍbʰāgaḥ kṣayaḥ //
   tīkṣṇa-kākaṇī - rūpya-dvi-guṇaḥ - rāga-prakṣepaḥ, tasya ṣaḍ-bʰāgaḥ kṣayaḥ //

Sentence: 10 
    varṇahīne māṣāvare pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, pramāṇahīne madʰyamaḥ, tulāpratimānopadʰāv uttamaḥ, kr̥tabʰāṇḍopadʰau ca //
   varṇa-hīne māṣa-avare pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, pramāṇa-hīne madʰyamaḥ, tulā-pratimāna-upadʰāv uttamaḥ, kr̥ta-bʰāṇḍa-upadʰau ca //

Sentence: 11 
    sauvarṇikenādr̥ṣṭam anyatra vā prayogaṃ kārayato dvādaśapaṇo daṇḍaḥ //
   sauvarṇikena+ adr̥ṣṭam anyatra vā prayogaṃ kārayato dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ //

Sentence: 12 
    kartur dviguṇaḥ sa-apasāraś cet //
   kartur dvi-guṇaḥ sa-apasāraś cet //

Sentence: 13 
    anapasāraḥ kaṇṭakaśodʰanāya nīyeta //
   anapasāraḥ kaṇṭaka-śodʰanāya nīyeta //

Sentence: 14 
    kartuś ca dviśato daṇḍaḥ paṇaccʰedanaṃ vā //
   kartuś ca dvi-śato daṇḍaḥ paṇac-cʰedanaṃ vā //

Sentence: 15 
    tulāpratimānabʰāṇḍaṃ pautavahastāt krīṇīyuḥ //
   tulā-pratimāna-bʰāṇḍaṃ pautava-hastāt krīṇīyuḥ //

Sentence: 16 
    anyatʰā dvādaśapaṇo daṇḍaḥ //
   anyatʰā dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ //

Sentence: 17 
    gʰanaṃ suṣiraṃ samyūhyam avalepyaṃ saṃgʰātyaṃ vāsitakaṃ ca kārukarma //
   gʰanaṃ suṣiraṃ samyūhyam avalepyaṃ saṃgʰātyaṃ vāsitakaṃ ca kāru-karma //

Sentence: 18 
    tulāviṣamam apasāraṇaṃ visrāvaṇaṃ peṭakaḥ piṅkaś ceti haraṇopāyāḥ //
   tulā-viṣamam apasāraṇaṃ visrāvaṇaṃ peṭakaḥ piṅkaś ca+ iti haraṇa-upāyāḥ //

Sentence: 19 
    samnāminy utkīrṇikā bʰinnamastakopakaṇṭʰī kuśikyā sakaṭukakṣyā parivelyāyaskāntā ca duṣṭatulāḥ //
   samnāminy utkīrṇikā bʰinna-mastaka-upakaṇṭʰī kuśikyā sakaṭu-kakṣyā parivelyā+ ayas-kāntā ca duṣṭa-tulāḥ //

Sentence: 20 
    rūpyasya dvau bʰāgāv ekaḥ śulbasya tripuṭakam //
   rūpyasya dvau bʰāgāv ekaḥ śulbasya tripuṭakam //

Sentence: 21 
    tenākarod gatam apasāryate tattripuṭakāpasāritam //
   tena+ akarod gatam apasāryate tat-tripuṭaka-apasāritam //

Sentence: 22 
    śulbena śulbāpasāritam, vellakena vellakāpasāritam, śulbārdʰasāreṇa hemnā hemāpasāritam //
   śulbena śulba-apasāritam, vellakena vellaka-apasāritam, śulba-ardʰa-sāreṇa hemnā hema-apasāritam //

Sentence: 23 
    mūkamūṣā pūtikiṭṭaḥ karaṭukamukʰaṃ nālī saṃdaṃśo joṅganī suvarcikālavaṇaṃ tad eva suvarṇam ity apasāraṇamārgāḥ //
   mūka-mūṣā pūti-kiṭṭaḥ karaṭuka-mukʰaṃ nālī saṃdaṃśo joṅganī suvarcikā-lavaṇaṃ tad eva suvarṇam ity apasāraṇa-mārgāḥ //

Sentence: 24 
    pūrvapraṇihitā vā piṇḍavālukā mūṣābʰedād agniṣṭʰād uddʰriyante //
   pūrva-praṇihitā vā piṇḍa-vālukā mūṣā-bʰedād agniṣṭʰād uddʰriyante //

Sentence: 25 
    paścād bandʰane ācitakapattraparīkṣāyāṃ vā rūpyarūpeṇa parivartanaṃ visrāvaṇam, piṇḍavālukānāṃ lohapiṇḍavālukābʰir vā //
   paścād bandʰane ācitaka-pattra-parīkṣāyāṃ vā rūpya-rūpeṇa parivartanaṃ visrāvaṇam, piṇḍa-vālukānāṃ loha-piṇḍa-vālukābʰir vā //

Sentence: 26 
    gāḍʰaś cābʰyuddʰāryaś ca peṭakaḥ samyūhyāvalepyasaṃgʰātyeṣu kriyate //
   gāḍʰaś ca+ abʰyuddʰāryaś ca peṭakaḥ samyūhya+ avalepya-saṃgʰātyeṣu kriyate //

Sentence: 27 
    sīsarūpaṃ suvarṇapattreṇāvaliptam abʰyantaram aṣṭakena baddʰaṃ gāḍʰapeṭakaḥ //
   sīsa-rūpaṃ suvarṇa-pattreṇa+ avaliptam abʰyantaram aṣṭakena baddʰaṃ gāḍʰa-peṭakaḥ //

Sentence: 28 
    sa eva paṭalasampuṭeṣv abʰyuddʰāryaḥ //
   sa eva paṭala-sampuṭeṣv abʰyuddʰāryaḥ //

Sentence: 29 
    pattram āśliṣṭaṃ yamakapattraṃ vāvalepyeṣu kriyate //
   pattram āśliṣṭaṃ yamakapattraṃ vā+ avalepyeṣu kriyate //

Sentence: 30 
    śulbaṃ tāraṃ vā garbʰaḥ pattrāṇāṃ saṃgʰātyeṣu kriyate //
   śulbaṃ tāraṃ vā garbʰaḥ pattrāṇāṃ saṃgʰātyeṣu kriyate //

Sentence: 31 
    śulbarūpaṃ suvarṇapattrasaṃhataṃ pramr̥ṣṭaṃ supārśvam, tad eva yamakapattrasaṃhataṃ pramr̥ṣṭaṃ tāmratārarupaṃ cottaravarṇakaḥ //
   śulba-rūpaṃ suvarṇa-pattra-saṃhataṃ pramr̥ṣṭaṃ supārśvam, tad eva yamaka-pattra-saṃhataṃ pramr̥ṣṭaṃ tāmra-tāra-rupaṃ ca+ uttara-varṇakaḥ //

Sentence: 32 
    tad ubʰayaṃ tāpanikaṣābʰyāṃ nihśabdollekʰanābʰyāṃ vā vidyāt //
   tad ubʰayaṃ tāpani-kaṣābʰyāṃ nihśabda-ullekʰanābʰyāṃ vā vidyāt //

Sentence: 33 
    abʰyuddʰāryaṃ badarāmle lavaṇodake vā sādayanti // iti peṭakaḥ //
   abʰyuddʰāryaṃ badara-āmle lavaṇa-udake vā sādayanti // iti peṭakaḥ //

Sentence: 34 
    gʰane suṣire vā rūpe suvarṇamr̥nmālukāhiṅgulukakalpo vā tapto ʼvatiṣṭʰate //
   gʰane suṣire vā rūpe suvarṇa-mr̥n-mālukā-hiṅguluka-kalpo vā tapto+ avatiṣṭʰate //

Sentence: 35 
    dr̥ḍʰavāstuke vā rūpe vālukāmiśraṃ jatu gāndʰārapaṅko vā tapto ʼvatiṣṭʰate //
   dr̥ḍʰa-vāstuke vā rūpe vālukā-miśraṃ jatu gāndʰāra-paṅko vā tapto+ avatiṣṭʰate //

Sentence: 36 
    tayos tāpanam avadʰvaṃsanaṃ vā śuddʰiḥ //
   tayos tāpanam avadʰvaṃsanaṃ vā śuddʰiḥ //

Sentence: 37 
    sa-paribʰāṇḍe vā rūpe lavaṇam ulkayā kaṭuśarkarayā taptam avatiṣṭʰate //
   sa-paribʰāṇḍe vā rūpe lavaṇam ulkayā kaṭu-śarkarayā taptam avatiṣṭʰate //

Sentence: 38 
    tasya kvātʰanaṃ śuddʰiḥ //
   tasya kvātʰanaṃ śuddʰiḥ //

Sentence: 39 
    abʰrapaṭalam aṣṭakena dviguṇavāstuke vā rūpe badʰyate //
   abʰra-paṭalam aṣṭakena dvi-guṇa-vāstuke vā rūpe badʰyate //

Sentence: 40 
    tasyāpihitakācakasyodake nimajjata ekadeśaḥ sīdati, paṭalāntareṣu vā sūcyā bʰidyate //
   tasya+ apihita-kācakasya+ udake nimajjata eka-deśaḥ sīdati, paṭala-antareṣu vā sūcyā bʰidyate //

Sentence: 41 
    maṇayo rūpyaṃ suvarṇaṃ vā gʰanasuṣirāṇāṃ piṅkaḥ //
   maṇayo rūpyaṃ suvarṇaṃ vā gʰana-suṣirāṇāṃ piṅkaḥ //

Sentence: 42 
    tasya tāpanam avadʰvaṃsanaṃ vā śuddʰiḥ / iti piṅkaḥ //
   tasya tāpanam avadʰvaṃsanaṃ vā śuddʰiḥ / iti piṅkaḥ //

Sentence: 43 
    tasmād vajramaṇimuktāpravālarūpāṇāṃ jātirūpavarṇapramāṇapudgalalakṣaṇāny upalabʰeta //
   tasmād vajra-maṇi-muktā-pravāla-rūpāṇāṃ jāti-rūpa-varṇa-pramāṇa-pudgala-lakṣaṇāny upalabʰeta //

Sentence: 44 
    kr̥tabʰāṇḍaparīkṣāyāṃ purāṇabʰāṇḍapratisaṃskāre vā catvāro haraṇopāyāḥ - parikuṭṭanam avaccʰedanam ullekʰanaṃ parimardanaṃ vā //
   kr̥ta-bʰāṇḍa-parīkṣāyāṃ purāṇa-bʰāṇḍa-pratisaṃskāre vā catvāro haraṇa-upāyāḥ - parikuṭṭanam avaccʰedanam ullekʰanaṃ parimardanaṃ vā //

Sentence: 45 
    peṭakāpadeśena pr̥ṣataṃ guṇaṃ piṭakāṃ vā yat pariśātayanti tatparikuṭṭanam //
   peṭaka-apadeśena pr̥ṣataṃ guṇaṃ piṭakāṃ vā yat pariśātayanti tat-parikuṭṭanam //

Sentence: 46 
    yaddviguṇavāstukānāṃ vā rūpe sīsarūpaṃ prakṣipyābʰyantaram avaccʰindanti tad avaccʰedanam //
   yad-dvi-guṇa-vāstukānāṃ vā rūpe sīsa-rūpaṃ prakṣipya+ ābʰyantaram avaccʰindanti tad avaccʰedanam //

Sentence: 47 
    yad gʰanānāṃ tīkṣṇenollikʰanti tad ullekʰanam //
   yad gʰanānāṃ tīkṣṇena+ ullikʰanti tad ullekʰanam //

Sentence: 48 
    haritālamanaḥśilāhiṅgulukacūrṇānām anyatamena kuruvindacūrṇena vā vastraṃ samyūhya yat parimr̥dnanti tat parimardanam //
   hari-tāla-manaḥ-śilā-hiṅguluka-cūrṇānām anyatamena kuru-vinda-cūrṇena vā vastraṃ samyūhya yat parimr̥dnanti tat parimardanam //

Sentence: 49 
    tena sauvarṇarājatāni bʰāṇḍāni kṣīyante, na caiṣāṃ kiṃcid avarugṇaṃ bʰavati //
   tena sauvarṇa-rājatāni bʰāṇḍāni kṣīyante, na ca+ eṣāṃ kiṃcid avarugṇaṃ bʰavati //

Sentence: 50 
    bʰagnakʰaṇḍagʰr̥ṣṭānāṃ samyūhyānāṃ sadr̥śenānumānaṃ kuryāt //021451/ avalepyānāṃ yāvad utpāṭitaṃ tāvad utpāṭyānumānaṃ kuryāt //
   bʰagna-kʰaṇḍa-gʰr̥ṣṭānāṃ samyūhyānāṃ sadr̥śena+ anumānaṃ kuryāt //02-14-51/ avalepyānāṃ yāvad utpāṭitaṃ tāvad utpāṭya+ anumānaṃ kuryāt //

Sentence: 52 
    virūpāṇāṃ vā tāpanam udakapeṣaṇaṃ ca bahuśaḥ kuryāt //
   virūpāṇāṃ vā tāpanam udaka-peṣaṇaṃ ca bahuśaḥ kuryāt //

Sentence: 53 
    avakṣepaḥ pratimānam agnir gaṇḍikā bʰaṇḍikādʰikaraṇī piñcʰaḥ sūtraṃ cellaṃ bollanaṃ śira utsaṅgo makṣikā svakāyekṣā dr̥tir udakaśarāvam agniṣṭʰam iti kācaṃ vidyāt //
   avakṣepaḥ pratimānam agnir gaṇḍikā bʰaṇḍika-adʰikaraṇī piñcʰaḥ sūtraṃ cellaṃ bollanaṃ śira utsaṅgo makṣikā sva-kāya-īkṣā dr̥tir udaka-śarāvam agniṣṭʰam iti kācaṃ vidyāt //

Sentence: 54 
    rājatānāṃ visraṃ malagrāhi paruṣaṃ prastīnaṃ vivarṇaṃ vā duṣṭam iti vidyāt //
   rājatānāṃ visraṃ mala-grāhi paruṣaṃ prastīnaṃ vivarṇaṃ vā duṣṭam iti vidyāt //


Sentence: 55ab 
    evaṃ navaṃ ca jīrṇaṃ ca virūpaṃ cāpi bʰāṇḍakam /
   evaṃ navaṃ ca jīrṇaṃ ca virūpaṃ ca+ api bʰāṇḍakam /

Sentence: 55cd 
    parīkṣetātyayaṃ caiṣāṃ yatʰoddiṣṭaṃ prakalpayet //E
   parīkṣeta+ atyayaṃ ca+ eṣāṃ yatʰā-uddiṣṭaṃ prakalpayet //E






Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.