TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 68

Chapter: 2 

((i) Law of marriage, (ii) Rules concerning womanʼs property, (iii) Concerning supersession (of a wife) by a second marriage)
(Concerning marriage)


Sentence: 1 
    vivāhapūrvo vyavahāraḥ //
   vivāha-pūrvo vyavahāraḥ //

Sentence: 2 
    kanyādānaṃ kanyām alaṃkr̥tya brāhmo viobʰaya
   kanyā-dānaṃ kanyām alaṃkr̥tya brāhmo via+ ubʰaya

Sentence: 3 
    sahadʰarmacaryā prājāpatyaḥ //
   saha-dʰarma-caryā prājāpatyaḥ //

Sentence: 4 
    gomitʰunādānād ārṣaḥ //
   go-mitʰuna-ādānād ārṣaḥ //

Sentence: 5 
    antarvedyām r̥tvije dānād daivaḥ //
   antar-vedyām r̥tvije dānād daivaḥ //

Sentence: 6 
    mitʰaḥsamavāyād gāndʰarvaḥ //
   mitʰaḥ-samavāyād gāndʰarvaḥ //

Sentence: 7 
    śulkādānād āsuraḥ //
   śulka-ādānād āsuraḥ //

Sentence: 8 
    prasahyādānād rākṣasaḥ //
   prasahya-ādānād rākṣasaḥ //

Sentence: 9 
    suptamattādānāt paiśācaḥ //
   supta-matta-ādānāt paiśācaḥ //

Sentence: 10 
    pitr̥pramāṇāś catvāraḥ pūrve dʰarmyāḥ, mātāpitr̥pramāṇāḥ śeṣāḥ //
   pitr̥-pramāṇāś catvāraḥ pūrve dʰarmyāḥ, mātā-pitr̥-pramāṇāḥ śeṣāḥ //

Sentence: 11 
    tau hi śulkaharau duhituḥ, anyatarābʰāve ʼnyataro vā //
   tau hi śulka-harau duhituḥ, anyatara-abʰāve+ anyataro vā //

Sentence: 12 
    dvitīyaṃ śulkaṃ strī hareta //
   dvitīyaṃ śulkaṃ strī hareta //

Sentence: 13 
    sarveṣāṃ prītyāropaṇam apratiṣiddʰam // iti vivāhadʰarmaḥ /
   sarveṣāṃ prīty-āropaṇam apratiṣiddʰam // iti vivāha-dʰarmaḥ /

Sentence: 14 
    vr̥ttir ābandʰyaṃ vā strīdʰanam //
   vr̥ttir ābandʰyaṃ vā strī-dʰanam //

Sentence: 15 
    paradvisāhasrā stʰāpyā vr̥ttiḥ, ābandʰyāniyamaḥ //
   para-dvi-sāhasrā stʰāpyā vr̥ttiḥ, ābandʰya-aniyamaḥ //

Sentence: 16 
    tad ātmaputrasnuṣābʰarmaṇi pravāsāpratividʰāne ca bʰāryāyā bʰoktum adoṣaḥ, pratirodʰakavyādʰidurbʰikṣabʰayapratīkāre dʰarmakārye ca patyuḥ, sambʰūya vā dampatyor mitʰunaṃ prajātayoḥ //
   tad ātma-putra-snuṣā-bʰarmaṇi pravāsa-apratividʰāne ca bʰāryāyā bʰoktum adoṣaḥ, pratirodʰaka-vyādʰi-durbʰikṣa-bʰaya-pratīkāre dʰarma-kārye ca patyuḥ, sambʰūya vā dampatyor mitʰunaṃ prajātayoḥ //

Sentence: 17 
    trivarṣopabʰuktaṃ ca dʰarmiṣṭʰeṣu vivāheṣu nānuyuñjīta //
   tri-varṣa-upabʰuktaṃ ca dʰarmiṣṭʰeṣu vivāheṣu na+ anuyuñjīta //

Sentence: 18 
    gāndʰarvāsuropabʰuktaṃ sa-vr̥ddʰikam ubʰayaṃ dāpyeta, rākṣasapaiśācopabʰuktaṃ steyaṃ dadyāt //
   gāndʰarva-āsura-upabʰuktaṃ sa-vr̥ddʰikam ubʰayaṃ dāpyeta, rākṣasa-paiśāca-upabʰuktaṃ steyaṃ dadyāt //

Sentence: 19 
    mr̥te bʰartari dʰarmakāmā tadānīm eva stʰāpyābʰaraṇaṃ śulkaśeṣaṃ ca labʰeta //
   mr̥te bʰartari dʰarma-kāmā tadānīm eva stʰāpya+ ābʰaraṇaṃ śulka-śeṣaṃ ca labʰeta //

Sentence: 20 
    labdʰvā vā vindamānā sa-vr̥ddʰikam ubʰayaṃ dāpyeta //
   labdʰvā vā vindamānā sa-vr̥ddʰikam ubʰayaṃ dāpyeta //

Sentence: 21 
    kuṭumbakāmā tu śvaśurapatidattaṃ niveśakāle labʰeta //
   kuṭumba-kāmā tu śvaśura-pati-dattaṃ niveśa-kāle labʰeta //

Sentence: 22 
    niveśakālaṃ hi dīrgʰapravāse vyākʰyāsyāmaḥ //
   niveśa-kālaṃ hi dīrgʰa-pravāse vyākʰyāsyāmaḥ //

Sentence: 23 
    śvaśuraprātilomyena vā niviṣṭā śvaśurapatidattaṃ jīyeta //
   śvaśura-prātilomyena vā niviṣṭā śvaśura-pati-dattaṃ jīyeta //

Sentence: 24 
    jñātihastādabʰimr̥ṣṭāyā jñātayo yatʰāgr̥hītaṃ dadyuḥ //
   jñāti-hastād-abʰimr̥ṣṭāyā jñātayo yatʰā-gr̥hītaṃ dadyuḥ //

Sentence: 25 
    nyāyopagatāyāḥ pratipattā strīdʰanaṃ gopayet //
   nyāya-upagatāyāḥ pratipattā strī-dʰanaṃ gopayet //

Sentence: 26 
    patidāyaṃ vindamānā jīyeta //
   pati-dāyaṃ vindamānā jīyeta //

Sentence: 27 
    dʰarmakāmā bʰuñjīta //
   dʰarma-kāmā bʰuñjīta //

Sentence: 28 
    putravatī vindamānā strīdʰanaṃ jīyeta //
   putravatī vindamānā strī-dʰanaṃ jīyeta //

Sentence: 29 
    tat tu strīdʰanaṃ putrā hareyuḥ //
   tat tu strī-dʰanaṃ putrā hareyuḥ //

Sentence: 30 
    putrabʰaraṇārtʰaṃ vā vindamānā putrārtʰaṃ spʰātīkuryāt //
   putra-bʰaraṇa-artʰaṃ vā vindamānā putra-artʰaṃ spʰātī-kuryāt //

Sentence: 31 
    bahupuruṣaprajānāṃ putrāṇāṃ yatʰāpitr̥dattaṃ strīdʰanam avastʰāpayet //
   bahu-puruṣa-prajānāṃ putrāṇāṃ yatʰā-pitr̥-dattaṃ strī-dʰanam avastʰāpayet //

Sentence: 32 
    kāmakaraṇīyam api strīdʰanaṃ vindamānā putrasaṃstʰaṃ kuryāt //
   kāma-karaṇīyam api strī-dʰanaṃ vindamānā putra-saṃstʰaṃ kuryāt //

Sentence: 33 
    aputrā patiśayanaṃ pālayantī gurusamīpe strīdʰanam āyuḥkṣayād bʰuñjīta //
   aputrā pati-śayanaṃ pālayantī guru-samīpe strī-dʰanam āyuḥ-kṣayād bʰuñjīta //

Sentence: 34 
    āpadartʰaṃ hi strīdʰanam //
   āpad-artʰaṃ hi strī-dʰanam //

Sentence: 35 
    ūrdʰvaṃ dāyādaṃ gaccʰet //
   ūrdʰvaṃ dāyādaṃ gaccʰet //

Sentence: 36 
    jīvati bʰartari mr̥tāyāḥ putrā duhitaraś ca strīdʰanaṃ vibʰajeran, aputrāyā duhitaraḥ, tadabʰāve bʰartā //
   jīvati bʰartari mr̥tāyāḥ putrā duhitaraś ca strī-dʰanaṃ vibʰajeran, aputrāyā duhitaraḥ, tad-abʰāve bʰartā //

Sentence: 37 
    śulkam anvādʰeyam anyad vā bandʰubʰir dattaṃ bāndʰavā hareyuḥ // iti strīdʰanakalpaḥ /
   śulkam anvādʰeyam anyad vā bandʰubʰir dattaṃ bāndʰavā hareyuḥ // iti strī-dʰana-kalpaḥ /

Sentence: 38 
    varṣāṇy aṣṭāv aprajāyamānām aputrāṃ vandʰyāṃ cākāṅkṣeta, daśa nindum, dvādaśa kanyāprasavinīm //
   varṣāṇy aṣṭāv aprajāyamānām aputrāṃ vandʰyāṃ ca+ ākāṅkṣeta, daśa nindum, dvādaśa kanyā-prasavinīm //

Sentence: 39 
    tataḥ putrārtʰī dvitīyāṃ vindeta //
   tataḥ putra-artʰī dvitīyāṃ vindeta //

Sentence: 40 
    tasyātikrame śulkaṃ strīdʰanam ardʰaṃ cādʰivedanikaṃ dadyāt, caturviṃśatipaṇaparaṃ ca daṇḍam //
   tasya+ atikrame śulkaṃ strī-dʰanam ardʰaṃ ca+ ādʰivedanikaṃ dadyāt, catur-viṃśati-paṇa-paraṃ ca daṇḍam //

Sentence: 41 
    śulkaṃ strīdʰanam aśulkastrīdʰanāyās tatpramāṇam ādʰivedanikam anurūpāṃ ca vr̥ttiṃ dattvā bahvīr api vindeta //
   śulkaṃ strī-dʰanam aśulka-strī-dʰanāyās tat-pramāṇam ādʰivedanikam anurūpāṃ ca vr̥ttiṃ dattvā bahvīr api vindeta //

Sentence: 42 
    putrārtʰā hi striyaḥ //
   putra-artʰā hi striyaḥ //

Sentence: 43 
    tīrtʰasamavāye cāsāṃ yatʰāvivāhaṃ pūrvoḍʰāṃ jīvatputrāṃ vā pūrvaṃ gaccʰet //
   tīrtʰa-samavāye ca+ āsāṃ yatʰā-vivāhaṃ pūrva-ūḍʰāṃ jīvat-putrāṃ vā pūrvaṃ gaccʰet //

Sentence: 44 
    tīrtʰagūhanāgamane ṣaṇṇavatir daṇḍaḥ //
   tīrtʰa-gūhana-āgamane ṣaṇ-ṇavatir daṇḍaḥ //

Sentence: 45 
    putravatīṃ dʰarmakāmāṃ vandʰyāṃ ninduṃ nīrajaskāṃ vā nākāmām upeyāt //
   putravatīṃ dʰarma-kāmāṃ vandʰyāṃ ninduṃ nīrajaskāṃ vā na+ akāmām upeyāt //

Sentence: 46 
    na cākāmaḥ puruṣaḥ kuṣṭʰinīm unmattāṃ vā gaccʰet //
   na ca+ akāmaḥ puruṣaḥ kuṣṭʰinīm unmattāṃ vā gaccʰet //

Sentence: 47 
    strī tu putrārtʰam evaṃbʰūtaṃ vopagaccʰet //
   strī tu putra-artʰam evaṃ-bʰūtaṃ vā+ upagaccʰet //


Sentence: 48ab 
    nīcatvaṃ paradeśaṃ vā prastʰito rājakilbiṣī /
   nīcatvaṃ para-deśaṃ vā prastʰito rāja-kilbiṣī /

Sentence: 48cd 
    prāṇābʰihantā patitas tyājyaḥ klībo ʼpi vā patiḥ //E
   prāṇa-abʰihantā patitas tyājyaḥ klībo+ api vā patiḥ //E






Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.