TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 69

Chapter: 3 

((iv) Marital duty, (v) Maintenance, (vi) Cruelty, (vii) Disaffection, (viii) Misconduct, (ix) Prohibition of favours and dealings)


Sentence: 1 
    dvādaśavarṣā strī prāptavyavahārā bʰavati, ṣoḍaśavarṣaḥ pumān //
   dvādaśa-varṣā strī prāpta-vyavahārā bʰavati, ṣoḍaśa-varṣaḥ pumān //

Sentence: 2 
    ata ūrdʰvam aśuśrūṣāyāṃ dvādaśapaṇaḥ striyā daṇḍaḥ, puṃso dviguṇaḥ // iti śuśrūṣā /
   ata ūrdʰvam aśuśrūṣāyāṃ dvādaśa-paṇaḥ striyā daṇḍaḥ, puṃso dvi-guṇaḥ // iti śuśrūṣā /

Sentence: 3 
    bʰarmaṇyāyām anirdiṣṭakālāyāṃ grāsāccʰādanaṃ vādʰikaṃ yatʰāpuruṣaparivāpaṃ saviśeṣaṃ dadyāt //
   bʰarmaṇyāyām anirdiṣṭa-kālāyāṃ grāsa-āccʰādanaṃ vā+ adʰikaṃ yatʰā-puruṣa-parivāpaṃ saviśeṣaṃ dadyāt //

Sentence: 4 
    nirdiṣṭakālāyāṃ tad eva saṃkʰyāya bandʰaṃ ca dadyāt //
   nirdiṣṭa-kālāyāṃ tad eva saṃkʰyāya bandʰaṃ ca dadyāt //

Sentence: 5 
    śulkastrīdʰanādʰivedanikānām anādāne ca //
   śulka-strī-dʰana-ādʰivedanikānām anādāne ca //

Sentence: 6 
    śvaśurakulapraviṣṭāyāṃ vibʰaktāyāṃ vā nābʰiyojyaḥ patiḥ // iti bʰarma /
   śvaśura-kula-praviṣṭāyāṃ vibʰaktāyāṃ vā na+ abʰiyojyaḥ patiḥ // iti bʰarma /

Sentence: 7 
    "naṣṭe" "vinaṣṭe" "nyaṅge" "apitr̥ke" "amātr̥ke" ity anirdeśena vinayagrāhaṇam //
   "naṣṭe" "vinaṣṭe" "nyaṅge" "apitr̥ke" "amātr̥ke" ity anirdeśena vinaya-grāhaṇam //

Sentence: 8 
    veṇudalarajjuhastānām anyatamena vā pr̥ṣṭʰe trir āgʰātaḥ //
   veṇu-dala-rajju-hastānām anyatamena vā pr̥ṣṭʰe trir āgʰātaḥ //

Sentence: 9 
    tasyātikrame vāgdaṇḍapāruṣyadaṇḍābʰyām ardʰadaṇḍāḥ //
   tasya+ atikrame vāg-daṇḍa-pāruṣya-daṇḍābʰyām ardʰa-daṇḍāḥ //

Sentence: 10 
    tad eva striyā bʰartari prasiddʰadoṣāyāḥ //
   tad eva striyā bʰartari prasiddʰa-doṣāyāḥ //

Sentence: 11 
    īrṣyayā bāhyavihāreṣu dvāreṣv atyayo yatʰānirdiṣṭaḥ // iti pāruṣyam /
   īrṣyayā bāhya-vihāreṣu dvāreṣv atyayo yatʰā-nirdiṣṭaḥ // iti pāruṣyam /

Sentence: 12 
    bʰartāraṃ dviṣatī strī saptārtavāny amaṇḍayamānā tadānīm eva stʰāpyābʰaraṇaṃ nidʰāya bʰartāram anyayā saha śayānam anuśayīta //
   bʰartāraṃ dviṣatī strī sapta-ārtavāny amaṇḍayamānā tadānīm eva stʰāpya+ ābʰaraṇaṃ nidʰāya bʰartāram anyayā saha śayānam anuśayīta //

Sentence: 13 
    bʰikṣukyanvādʰijñātikulānām anyatame vā bʰartā dviṣan striyam ekām anuśayīta //
   bʰikṣuky-anvādʰi-jñāti-kulānām anyatame vā bʰartā dviṣan striyam ekām anuśayīta //

Sentence: 14 
    dr̥ṣṭaliṅge maitʰunāpahāre savarṇāpasarpopagame vā mitʰyāvādī dvādaśapaṇaṃ dadyāt //
   dr̥ṣṭa-liṅge maitʰuna-apahāre savarṇa-apasarpa-upagame vā mitʰyā-vādī dvādaśa-paṇaṃ dadyāt //

Sentence: 15 
    amokṣyā bʰartur akāmasya dviṣatī bʰāryā, bʰāryāyāś ca bʰartā //
   amokṣyā bʰartur akāmasya dviṣatī bʰāryā, bʰāryāyāś ca bʰartā //

Sentence: 16 
    parasparaṃdveṣān mokṣaḥ //
   parasparaṃ-dveṣān mokṣaḥ //

Sentence: 17 
    strīviprakārād vā puruṣaś cen mokṣam iccʰed yatʰāgr̥hītam asyai dadyāt //
   strī-viprakārād vā puruṣaś cen mokṣam iccʰed yatʰā-gr̥hītam asyai dadyāt //

Sentence: 18 
    puruṣaviprakārād vā strī cen mokṣam iccʰen nāsyai yatʰāgr̥hītaṃ dadyāt //
   puruṣa-viprakārād vā strī cen mokṣam iccʰen na+ asyai yatʰā-gr̥hītaṃ dadyāt //

Sentence: 19 
    amokṣo dʰarmavivāhānām // iti dveṣaḥ /
   amokṣo dʰarma-vivāhānām // iti dveṣaḥ /

Sentence: 20 
    pratiṣiddʰā strī darpamadyakrīḍāyāṃ tripaṇaṃ daṇḍaṃ dadyāt //
   pratiṣiddʰā strī darpa-madya-krīḍāyāṃ tri-paṇaṃ daṇḍaṃ dadyāt //

Sentence: 21 
    divā strīprekṣāvihāragamane ṣaṭpaṇo daṇḍaḥ, puruṣaprekṣāvihāragamane dvādaśapaṇaḥ //
   divā strī-prekṣā-vihāra-gamane ṣaṭ-paṇo daṇḍaḥ, puruṣa-prekṣā-vihāra-gamane dvādaśa-paṇaḥ //

Sentence: 22 
    rātrau dviguṇaḥ //
   rātrau dvi-guṇaḥ //

Sentence: 23 
    suptamattapravrajane bʰartur adāne ca dvārasya dvādaśapaṇaḥ //
   supta-matta-pravrajane bʰartur adāne ca dvārasya dvādaśa-paṇaḥ //

Sentence: 24 
    rātrau niṣkasane dviguṇaḥ //
   rātrau niṣkasane dvi-guṇaḥ //

Sentence: 25 
    strīpuṃsayor maitʰunārtʰenāṅgaviceṣṭāyāṃ raho ʼślīlasambʰāṣāyāṃ vā caturviṃśatipaṇaḥ striyā daṇḍaḥ, puṃso dviguṇaḥ //
   strī-puṃsayor maitʰuna-artʰena+ aṅga-viceṣṭāyāṃ raho+ aślīla-sambʰāṣāyāṃ vā catur-viṃśati-paṇaḥ striyā daṇḍaḥ, puṃso dvi-guṇaḥ //

Sentence: 26 
    keśanīvidantanakʰālambaneṣu pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, puṃso dviguṇaḥ //
   keśa-nīvi-danta-nakʰa-ālambaneṣu pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, puṃso dvi-guṇaḥ //

Sentence: 27 
    śaṅkitastʰāne sambʰāṣāyāṃ ca paṇastʰāne śipʰādaṇḍaḥ //
   śaṅkita-stʰāne sambʰāṣāyāṃ ca paṇa-stʰāne śipʰā-daṇḍaḥ //

Sentence: 28 
    strīṇāṃ grāmamadʰye caṇḍālaḥ pakṣāntare pañcaśipʰā dadyāt //
   strīṇāṃ grāma-madʰye caṇḍālaḥ pakṣa-antare pañca-śipʰā dadyāt //

Sentence: 29 
    paṇikaṃ vā prahāraṃ mokṣayet // ity atīcāraḥ /
   paṇikaṃ vā prahāraṃ mokṣayet // ity atīcāraḥ /

Sentence: 30 
    pratiṣiddʰayoḥ strīpuṃsayor anyonyopakāre kṣudrakadravyāṇāṃ dvādaśapaṇo daṇḍaḥ, stʰūlakadravyāṇāṃ caturviṃśatipaṇaḥ, hiraṇyasuvarṇayoś catuṣpañcāśatpaṇaḥ striyā daṇḍaḥ, puṃsor dviguṇaḥ //
   pratiṣiddʰayoḥ strī-puṃsayor anyonya-upakāre kṣudraka-dravyāṇāṃ dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ, stʰūlaka-dravyāṇāṃ catur-viṃśati-paṇaḥ, hiraṇya-suvarṇayoś catuṣ-pañcāśat-paṇaḥ striyā daṇḍaḥ, puṃsor dvi-guṇaḥ //

Sentence: 31 
    ta evāgamyayor ardʰadaṇḍāḥ, tatʰā pratiṣiddʰapuruṣavyavahāreṣu ca // iti pratiṣedʰaḥ /
   ta eva+ agamyayor ardʰa-daṇḍāḥ, tatʰā pratiṣiddʰa-puruṣa-vyavahāreṣu ca // iti pratiṣedʰaḥ /


Sentence: 32ab 
    rājadviṣṭāticārābʰyām ātmāpakramaṇena ca /
   rāja-dviṣṭa-aticārābʰyām ātma-apakramaṇena ca /

Sentence: 32cd 
    strīdʰanānītaśulkānām asvāmyaṃ jāyate striyāḥ //E
   strī-dʰana-ānīta-śulkānām asvāmyaṃ jāyate striyāḥ //E






Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.