TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 78

Chapter: 12 

(Deposits)


Sentence: 1 
    upanidʰir r̥ṇena vyākʰyātaḥ //
   upanidʰir r̥ṇena vyākʰyātaḥ //

Sentence: 2 
    paracakrāṭavikābʰyāṃ durgarāṣṭravilope vā, pratirodʰakair vā grāmasārtʰavrajavilope, cakrayuktanāśe vā, grāmamadʰyāgnyudakābādʰe jvālāvegoparuddʰe vā, nāvi nimagnāyāṃ muṣitāyāṃ vā svayam uparūḍʰo nopanidʰim abʰyāvahet //
   para-cakra-āṭavikābʰyāṃ durga-rāṣṭra-vilope vā, pratirodʰakair vā grāma-sārtʰa-vraja-vilope, cakra-yukta-nāśe vā, grāma-madʰya-agny-udaka-ābādʰe jvālā-vega-uparuddʰe vā, nāvi nimagnāyāṃ muṣitāyāṃ vā svayam uparūḍʰo na+ upanidʰim abʰyāvahet //

Sentence: 3 
    upanidʰibʰoktā deśakālānurūpaṃ bʰogavetanaṃ dadyāt, dvādaśapaṇaṃ ca daṇḍam //
   upanidʰi-bʰoktā deśa-kāla-anurūpaṃ bʰoga-vetanaṃ dadyāt, dvādaśa-paṇaṃ ca daṇḍam //

Sentence: 4 
    upabʰoganimittaṃ naṣṭaṃ vinaṣṭaṃ vābʰyāvahet, caturviṃśatipaṇaś ca daṇḍaḥ, anyatʰā vā niṣpatane //
   upabʰoga-nimittaṃ naṣṭaṃ vinaṣṭaṃ vā+ abʰyāvahet, catur-viṃśati-paṇaś ca daṇḍaḥ, anyatʰā vā niṣpatane //

Sentence: 5 
    pretaṃ vyasanagataṃ vā nopanidʰim abʰyāvahet //
   pretaṃ vyasana-gataṃ vā na+ upanidʰim abʰyāvahet //

Sentence: 6 
    ādʰānavikrayāpavyayaneṣu cāsya caturguṇapañcabandʰo daṇḍaḥ //
   ādʰāna-vikraya-apavyayaneṣu ca+ asya catur-guṇa-pañca-bandʰo daṇḍaḥ //

Sentence: 7 
    parivartane niṣpātane vā mūlyasamaḥ //
   parivartane niṣpātane vā mūlya-samaḥ //

Sentence: 8 
    tenādʰipraṇāśopabʰogavikrayādʰānāpahārā vyākʰyātāḥ //
   tena+ ādʰi-praṇāśa-upabʰoga-vikraya-ādʰāna-apahārā vyākʰyātāḥ //

Sentence: 9 
    nādʰiḥ sa-upakāraḥ sīdet, na cāsya mūlyaṃ vardʰeta, anyatra nisargāt //
   na+ ādʰiḥ sa-upakāraḥ sīdet, na ca+ asya mūlyaṃ vardʰeta, anyatra nisargāt //

Sentence: 10 
    nirupakāraḥ sīdet, mūlyaṃ cāsya vardʰeta //
   nirupakāraḥ sīdet, mūlyaṃ ca+ asya vardʰeta //

Sentence: 11 
    upastʰitasyādʰim aprayaccʰato dvādaśaṇpaṇo daṇḍaḥ //
   upastʰitasya+ ādʰim aprayaccʰato dvādaśaṇpaṇo daṇḍaḥ //

Sentence: 12 
    prayojakāsamnidʰāne vā grāmavr̥ddʰeṣu stʰāpayitvā niṣkrayam ādʰiṃ pratipadyeta //
   prayojaka-asamnidʰāne vā grāma-vr̥ddʰeṣu stʰāpayitvā niṣkrayam ādʰiṃ pratipadyeta //

Sentence: 13 
    nivr̥ttavr̥ddʰiko vādʰis tatkālakr̥tamūlyas tatraivāvatiṣṭʰeta, anāśavināśakaraṇādʰiṣṭʰito vā //
   nivr̥tta-vr̥ddʰiko vā+ ādʰis tat-kāla-kr̥ta-mūlyas tatra+ eva+ avatiṣṭʰeta, anāśa-vināśa-karaṇa-adʰiṣṭʰito vā //

Sentence: 14 
    dʰāraṇikāsamnidʰāne vā vināśabʰayād udgatārgʰaṃ dʰarmastʰānujñāto vikrīṇīta, ādʰipālapratyayo vā //
   dʰāraṇika-asamnidʰāne vā vināśa-bʰayād udgata-argʰaṃ dʰarmastʰa-anujñāto vikrīṇīta, ādʰi-pāla-pratyayo vā //

Sentence: 15 
    stʰāvaras tu prayāsabʰogyaḥ pʰalabʰogyo vā prakṣepavr̥ddʰimūlyaśuddʰam ājīvam amūlyakṣayeṇopanayet //
   stʰāvaras tu prayāsa-bʰogyaḥ pʰala-bʰogyo vā prakṣepa-vr̥ddʰi-mūlya-śuddʰam ājīvam amūlya-kṣayeṇa+ upanayet //

Sentence: 16 
    anisr̥ṣṭopabʰoktā mūlyaśuddʰam ājīvaṃ bandʰaṃ ca dadyāt //
   anisr̥ṣṭa-upabʰoktā mūlya-śuddʰam ājīvaṃ bandʰaṃ ca dadyāt //

Sentence: 17 
    śeṣam upanidʰinā vyākʰyātam //
   śeṣam upanidʰinā vyākʰyātam //

Sentence: 18 
    etenādeśo ʼnvādʰiś ca vyākʰyātau //
   etena+ ādeśo+ anvādʰiś ca vyākʰyātau //

Sentence: 19 
    sārtʰenānvādʰihasto vā pradiṣṭāṃ bʰūmim aprāptaś corair bʰagnotsr̥ṣṭo vā nānvādʰim abʰyāvahet //
   sārtʰena+ anvādʰi-hasto vā pradiṣṭāṃ bʰūmim aprāptaś corair bʰagna-utsr̥ṣṭo vā na+ anvādʰim abʰyāvahet //

Sentence: 20 
    antare vā mr̥tasya dāyādo ʼpi nābʰyāvahet //
   antare vā mr̥tasya dāyādo+ api na+ abʰyāvahet //

Sentence: 21 
    śeṣam upanidʰinā vyakahyātam //
   śeṣam upanidʰinā vyakahyātam //

Sentence: 22 
    yācitakam avakrītakaṃ vā yatʰāvidʰaṃ gr̥hṇīyus tatʰāvidʰam evārpayeyuḥ //
   yācitakam avakrītakaṃ vā yatʰā-vidʰaṃ gr̥hṇīyus tatʰā-vidʰam eva+ arpayeyuḥ //

Sentence: 23 
    bʰreṣopanipātābʰyāṃ deśakāloparodʰi dattaṃ naṣṭaṃ vinaṣṭaṃ vā nābʰyāvaheyuḥ //
   bʰreṣa-upanipātābʰyāṃ deśa-kāla-uparodʰi dattaṃ naṣṭaṃ vinaṣṭaṃ vā na+ abʰyāvaheyuḥ //

Sentence: 24 
    śeṣam upanidʰinā vyākʰyātam //
   śeṣam upanidʰinā vyākʰyātam //

Sentence: 25 
    vaiyāvr̥tyavikrayas tu - vaiyāvr̥tyakarā yatʰādeśakālaṃ vikrīṇānāḥ paṇyaṃ yatʰājātaṃ mūlyam udayaṃ ca dadyuḥ //
   vaiyāvr̥tya-vikrayas tu - vaiyāvr̥tya-karā yatʰā-deśa-kālaṃ vikrīṇānāḥ paṇyaṃ yatʰā-jātaṃ mūlyam udayaṃ ca dadyuḥ //

Sentence: 26 
    deśakālātipātane vā parihīṇaṃ sampradānakālikenārgʰeṇa mūlyam udayaṃ ca dadyuḥ //
   deśa-kāla-atipātane vā parihīṇaṃ sampradāna-kālikena+ argʰeṇa mūlyam udayaṃ ca dadyuḥ //

Sentence: 27 
    yatʰāsambʰāṣitaṃ vā vikrīṇānā nodayam adʰigaccʰeyuḥ, mūlyam eva dadyuḥ //
   yatʰā-sambʰāṣitaṃ vā vikrīṇānā na+ udayam adʰigaccʰeyuḥ, mūlyam eva dadyuḥ //

Sentence: 28 
    argʰapatane vā parihīṇaṃ yatʰāparihīṇaṃ mūlyam ūnaṃ dadyuḥ //
   argʰa-patane vā parihīṇaṃ yatʰā-parihīṇaṃ mūlyam ūnaṃ dadyuḥ //

Sentence: 29 
    sāṃvyavahārikeṣu vā prātyayikeṣv arājavācyeṣu bʰreṣopanipātābʰyāṃ naṣṭaṃ vinaṣṭaṃ vā mūlyam api na dadyuḥ //
   sāṃvyavahārikeṣu vā prātyayikeṣv arāja-vācyeṣu bʰreṣa-upanipātābʰyāṃ naṣṭaṃ vinaṣṭaṃ vā mūlyam api na dadyuḥ //

Sentence: 30 
    deśakālāntaritānāṃ tu paṇyānāṃ kṣayavyayaviśuddʰaṃ mūlyam udayaṃ ca dadyuḥ, paṇyasamavāyānāṃ ca pratyaṃśam //
   deśa-kāla-antaritānāṃ tu paṇyānāṃ kṣaya-vyaya-viśuddʰaṃ mūlyam udayaṃ ca dadyuḥ, paṇya-samavāyānāṃ ca pratyaṃśam //

Sentence: 31 
    śeṣam upanidʰinā vyākʰyātam //
   śeṣam upanidʰinā vyākʰyātam //

Sentence: 32 
    etena vaiyāvr̥tyavikrayo vyākʰyātaḥ //
   etena vaiyāvr̥tya-vikrayo vyākʰyātaḥ //

Sentence: 33 
    nikṣepaś copanidʰinā //
   nikṣepaś ca+ upanidʰinā //

Sentence: 34 
    tam anyena nikṣpitam anyasyārpayato hīyeta //
   tam anyena nikṣpitam anyasya+ arpayato hīyeta //

Sentence: 35 
    nikṣepāpahāre pūrvāpadānaṃ nikṣeptāraś ca pramāṇam //
   nikṣepa-apahāre pūrva-apadānaṃ nikṣeptāraś ca pramāṇam //

Sentence: 36 
    aśucayo hi kāravaḥ //
   aśucayo hi kāravaḥ //

Sentence: 37 
    naiṣāṃ karaṇapūrvo nikṣepadʰarmaḥ //
   na+ eṣāṃ karaṇa-pūrvo nikṣepa-dʰarmaḥ //

Sentence: 38 
    karaṇahīnaṃ nikṣepam apavyayamānaṃ gūḍʰabʰittinyastān sākṣiṇo nikṣeptā rahasi praṇipātena prajñāpayet, vanānte vā madyaprahavaṇaviśvāsena //
   karaṇa-hīnaṃ nikṣepam apavyayamānaṃ gūḍʰa-bʰitti-nyastān sākṣiṇo nikṣeptā rahasi praṇipātena prajñāpayet, vana-ante vā madya-prahavaṇa-viśvāsena //

Sentence: 39 
    rahasi vr̥ddʰo vyādʰito vā vaidehakaḥ kaścit kr̥talakṣaṇaṃ dravyam asya haste nikṣipyāpagaccʰet //
   rahasi vr̥ddʰo vyādʰito vā vaidehakaḥ kaścit kr̥ta-lakṣaṇaṃ dravyam asya haste nikṣipya+ apagaccʰet //

Sentence: 40 
    tasya pratideśena putro bʰrātā vābʰigamya nikṣepaṃ yāceta //
   tasya pratideśena putro bʰrātā vā+ abʰigamya nikṣepaṃ yāceta //

Sentence: 41 
    dāne śuciḥ, anyatʰā nikṣepaṃ steyadaṇḍaṃ ca dadyāt //
   dāne śuciḥ, anyatʰā nikṣepaṃ steya-daṇḍaṃ ca dadyāt //

Sentence: 42 
    pravrajyābʰimukʰo vā śraddʰeyaḥ kaścit kr̥talakṣaṇaṃ dravyam asya haste nikṣipya pratiṣṭʰeta //
   pravrajyā-abʰimukʰo vā śraddʰeyaḥ kaścit kr̥ta-lakṣaṇaṃ dravyam asya haste nikṣipya pratiṣṭʰeta //

Sentence: 43 
    tataḥ kālāntarāgato yāceta //
   tataḥ kāla-antara-āgato yāceta //

Sentence: 44 
    dāne śuciḥ, anyatʰā nikṣepaṃ steyadaṇḍaṃ ca dadyāt //
   dāne śuciḥ, anyatʰā nikṣepaṃ steya-daṇḍaṃ ca dadyāt //

Sentence: 45 
    kr̥talakṣaṇena vā dravyeṇa pratyānayed enam //
   kr̥ta-lakṣaṇena vā dravyeṇa pratyānayed enam //

Sentence: 46 
    bāliśajātīyo vā rātrau rājadāyikākṣaṇabʰītaḥ sāram asya haste nikṣipyāpagaccʰet //
   bāliśa-jātīyo vā rātrau rāja-dāyikā-kṣaṇa-bʰītaḥ sāram asya haste nikṣipya+ apagaccʰet //

Sentence: 47 
    sa enaṃ bandʰanāgāragato yāceta //
   sa enaṃ bandʰana-agāra-gato yāceta //

Sentence: 48 
    dāne śuciḥ, anyatʰā nikṣepaṃ steyadaṇḍaṃ ca dadyāt //
   dāne śuciḥ, anyatʰā nikṣepaṃ steya-daṇḍaṃ ca dadyāt //

Sentence: 49 
    abʰijñānena cāsya gr̥he janam ubʰayaṃ yāceta //
   abʰijñānena ca+ asya gr̥he janam ubʰayaṃ yāceta //

Sentence: 50 
    anyatartādāne yatʰoktaṃ purastāt //
   anyatarta-ādāne yatʰā-uktaṃ purastāt //

Sentence: 51 
    dravyabʰogānām āgamaṃ cāsyānuyuñjīta, tasya cārtʰasya vyavahāropaliṅganam, abʰiyoktuś cārtʰasāmartʰyam //
   dravya-bʰogānām āgamaṃ ca+ asya+ anuyuñjīta, tasya ca+ artʰasya vyavahāra-upaliṅganam, abʰiyoktuś ca+ artʰa-sāmartʰyam //

Sentence: 52 
    etena mitʰaḥsamavāyo vyākʰyātaḥ //
   etena mitʰaḥ-samavāyo vyākʰyātaḥ //


Sentence: 53ab 
    tasmāt sākṣimad accʰannaṃ kuryāt samyagvibʰāṣitam /
   tasmāt sākṣimad accʰannaṃ kuryāt samyag-vibʰāṣitam /

Sentence: 53cd 
    sve pare vā jane kāryaṃ deśakālāgravarṇataḥ //E
   sve pare vā jane kāryaṃ deśa-kāla-agra-varṇataḥ //E





Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.