TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 79
Chapter: 13
(Law concerning slaves and labourers)
Sentence: 1
udaradāsavarjam āryaprāṇam aprāptavyavahāraṃ śūdraṃ vikrayādʰānaṃ nayataḥ svajanasya dvādaśapaṇo daṇḍaḥ, vaiśyaṃ dviguṇaḥ, kṣatriyaṃ triguṇaḥ, brāhmaṇaṃ caturguṇaḥ //
udara-dāsa-varjam ārya-prāṇam aprāpta-vyavahāraṃ śūdraṃ vikraya-ādʰānaṃ nayataḥ sva-janasya dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ, vaiśyaṃ dvi-guṇaḥ, kṣatriyaṃ tri-guṇaḥ, brāhmaṇaṃ catur-guṇaḥ //
Sentence: 2
parajanasya pūrvamadʰyamottamavadʰā daṇḍāḥ, kretr̥śrotr̥̄ṇāṃ ca //
para-janasya pūrva-madʰyama-uttama-vadʰā daṇḍāḥ, kretr̥-śrotr̥̄ṇāṃ ca //
Sentence: 3
mleccʰānām adoṣaḥ prajāṃ vikretum ādʰātuṃ vā //
mleccʰānām adoṣaḥ prajāṃ vikretum ādʰātuṃ vā //
Sentence: 4
na tv evāryasya dāsabʰāvaḥ //
na tv eva+ āryasya dāsa-bʰāvaḥ //
Sentence: 5
atʰavāryam ādʰāya kulabandʰana āryāṇām āpadi, niṣkrayaṃ cādʰigamya bālaṃ sāhāyyadātāraṃ vā pūrvaṃ niṣkrīṇīran //
atʰavā+ āryam ādʰāya kula-bandʰana āryāṇām āpadi, niṣkrayaṃ ca+ adʰigamya bālaṃ sāhāyya-dātāraṃ vā pūrvaṃ niṣkrīṇīran //
Sentence: 6
sakr̥dātmādʰātā niṣpatitaḥ sīdet, dvir anyenāhitakaḥ, sakr̥d ubʰau paraviṣayābʰimukʰau //
sakr̥d-ātma-ādʰātā niṣpatitaḥ sīdet, dvir anyena+ āhitakaḥ, sakr̥d ubʰau para-viṣaya-abʰimukʰau //
Sentence: 7
vittāpahāriṇo vā dāsasyāryabʰāvam apaharato ʼrdʰadaṇḍaḥ //
vitta-apahāriṇo vā dāsasya+ ārya-bʰāvam apaharato+ ardʰa-daṇḍaḥ //
Sentence: 8
niṣpatitapretavyasaninām ādʰātā mūlyaṃ bʰajeta //
niṣpatita-preta-vyasaninām ādʰātā mūlyaṃ bʰajeta //
Sentence: 9
pretaviṇmūtroccʰiṣṭagrāhaṇam āhitasya nagnasnāpanaṃ daṇḍapreṣaṇam atikramaṇaṃ ca strīṇāṃ mūlyanāśakaraṃ, dʰātrīparicārikārdʰasītikopacārikāṇāṃ ca mokṣakaram //
preta-viṇ-mūtra-uccʰiṣṭa-grāhaṇam āhitasya nagna-snāpanaṃ daṇḍa-preṣaṇam atikramaṇaṃ ca strīṇāṃ mūlya-nāśa-karaṃ, dʰātrī-paricārika-ardʰa-sītika-upacārikāṇāṃ ca mokṣa-karam //
Sentence: 10
siddʰam upacārakasyābʰiprajātasyāpakramaṇam //
siddʰam upacārakasya+ abʰiprajātasya+ apakramaṇam //
Sentence: 11
dʰātrīm āhitikāṃ vākāmāṃ svavaśāṃ gaccʰataḥ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, paravaśāṃ madʰyamaḥ //
dʰātrīm āhitikāṃ vā+ akāmāṃ sva-vaśāṃ gaccʰataḥ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, para-vaśāṃ madʰyamaḥ //
Sentence: 12
kanyām āhitikāṃ vā svayam anyena vā duṣayato mūlyanāśaḥ śulkaṃ taddvuguṇaś ca daṇḍaḥ //
kanyām āhitikāṃ vā svayam anyena vā duṣayato mūlya-nāśaḥ śulkaṃ tad-dvu-guṇaś ca daṇḍaḥ //
Sentence: 13
ātmavikrayiṇaḥ prajām āryāṃ vidyāt //
ātma-vikrayiṇaḥ prajām āryāṃ vidyāt //
Sentence: 14
ātmādʰigataṃ svāmikarmāviruddʰaṃ labʰeta, pitryaṃ ca dāyam //
ātma-adʰigataṃ svāmi-karma-aviruddʰaṃ labʰeta, pitryaṃ ca dāyam //
Sentence: 15
mūlyena cāryatvaṃ gaccʰet //
mūlyena ca+ āryatvaṃ gaccʰet //
Sentence: 16
tenodaradāsāhitakau vyākʰyātau //
tena+ udara-dāsa-āhitakau vyākʰyātau //
Sentence: 17
prakṣepānurūpaś cāsya niṣkrayaḥ //
prakṣepa-anurūpaś ca+ asya niṣkrayaḥ //
Sentence: 18
daṇḍapraṇītaḥ karmaṇā daṇḍam upanayet //
daṇḍa-praṇītaḥ karmaṇā daṇḍam upanayet //
Sentence: 19
āryaprāṇo dʰvajāhr̥taḥ karmakālānurūpeṇa mūlyārdʰena vā vimucyeta //
ārya-prāṇo dʰvaja-āhr̥taḥ karma-kāla-anurūpeṇa mūlya-ardʰena vā vimucyeta //
Sentence: 20
gr̥hejātadāyāgatalabdʰakrītānām anyatamaṃ dāsam ūnāṣṭavarṣaṃ vibandʰum akāmaṃ nīce karmaṇi videśe dāsīṃ vā sagarbʰām aprativihitagarbʰabʰarmaṇyāṃ vikrayādʰānaṃ nayataḥ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, kretr̥śrotr̥̄ṇāṃ ca //
gr̥he-jāta-dāya-āgata-labdʰa-krītānām anyatamaṃ dāsam ūna-aṣṭa-varṣaṃ vibandʰum akāmaṃ nīce karmaṇi videśe dāsīṃ vā sagarbʰām aprativihita-garbʰa-bʰarmaṇyāṃ vikraya-ādʰānaṃ nayataḥ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, kretr̥-śrotr̥̄ṇāṃ ca //
Sentence: 21
dāsam anurūpeṇa niṣkrayeṇāryam akurvato dvādaśapaṇo daṇḍaḥ, saṃrodʰaś cākaraṇāt //
dāsam anurūpeṇa niṣkrayeṇa+ āryam akurvato dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ, saṃrodʰaś ca+ ā-karaṇāt //
Sentence: 22
dāsadravyasya jñātayo dāyādāḥ, teṣām abʰāve svāmī //
dāsa-dravyasya jñātayo dāyādāḥ, teṣām abʰāve svāmī //
Sentence: 23
svāminaḥ svasyāṃ dāsyāṃ jātaṃ samātr̥kam adāsaṃ vidyāt //
svāminaḥ svasyāṃ dāsyāṃ jātaṃ samātr̥kam adāsaṃ vidyāt //
Sentence: 24
gr̥hyā cet kuṭumbārtʰacintanī mātā bʰrātā bʰaginī cāsyā adāsāḥ syuḥ //
gr̥hyā cet kuṭumba-artʰa-cintanī mātā bʰrātā bʰaginī ca+ asyā adāsāḥ syuḥ //
Sentence: 25
dāsaṃ dāsīṃ vā niṣkrīya punar vikrayādʰānaṃ nayato dvādaśapaṇo daṇḍaḥ, anyatra svayaṃvādibʰyaḥ // iti dāsakalpaḥ /
dāsaṃ dāsīṃ vā niṣkrīya punar vikraya-ādʰānaṃ nayato dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ, anyatra svayaṃ-vādibʰyaḥ // iti dāsa-kalpaḥ /
Sentence: 26
karmakarasya karmasambandʰam āsannā vidyuḥ //
karma-karasya karma-sambandʰam āsannā vidyuḥ //
Sentence: 27
yatʰāsambʰāṣitaṃ vetanaṃ labʰeta, karmakālānurūpam asambʰāṣitavetanaḥ //
yatʰā-sambʰāṣitaṃ vetanaṃ labʰeta, karma-kāla-anurūpam asambʰāṣita-vetanaḥ //
Sentence: 28
karṣakaḥ sasyānāṃ gopālakaḥ sarpiṣāṃ vaidehakaḥ paṇyānām ātmanā vyavahr̥tānāṃ daśabʰāgam asambʰāṣitavetano labʰeta //
karṣakaḥ sasyānāṃ go-pālakaḥ sarpiṣāṃ vaidehakaḥ paṇyānām ātmanā vyavahr̥tānāṃ daśa-bʰāgam asambʰāṣita-vetano labʰeta //
Sentence: 29
sambʰāṣitavetanas tu yatʰāsambʰāṣitam //
sambʰāṣita-vetanas tu yatʰā-sambʰāṣitam //
Sentence: 30
kāruśilpikuśīlavacikitsakavāgjīvanaparicārakādir āśākārikavargas tu yatʰānyas tadvidʰaḥ kuryād yatʰā vā kuśalāḥ kalpayeyus tatʰā vetanaṃ labʰeta //
kāru-śilpi-kuśīlava-cikitsaka-vāg-jīvana-paricāraka-ādir āśā-kārika-vargas tu yatʰā+ anyas tad-vidʰaḥ kuryād yatʰā vā kuśalāḥ kalpayeyus tatʰā vetanaṃ labʰeta //
Sentence: 31
sākṣipratyayam eva syāt //
sākṣi-pratyayam eva syāt //
Sentence: 32
sākṣiṇām abʰāve yataḥ karma tato ʼnuyuñjīta //
sākṣiṇām abʰāve yataḥ karma tato+ anuyuñjīta //
Sentence: 33
vetanādāne daśabandʰo daṇḍaḥ, ṣaṭpaṇo vā //
vetana-ādāne daśa-bandʰo daṇḍaḥ, ṣaṭ-paṇo vā //
Sentence: 34
apavyayamāne dvādaśapaṇo daṇḍaḥ, pañcabandʰo vā //
apavyayamāne dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ, pañca-bandʰo vā //
Sentence: 35
nadīvegajvālāstenavyāloparuddʰaḥ sarvasvaputradārātmadānenārtas trātāram āhūya niṣtīrṇaḥ kuśalapradiṣṭaṃ vetanaṃ dadyāt //
nadī-vega-jvālā-stena-vyāla-uparuddʰaḥ sarva-sva-putra-dāra-ātma-dānena+ ārtas trātāram āhūya niṣtīrṇaḥ kuśala-pradiṣṭaṃ vetanaṃ dadyāt //
Sentence: 36
tena sarvatrārtadānānuśayā vyākʰyātāḥ //
tena sarvatra+ ārta-dāna-anuśayā vyākʰyātāḥ //
Sentence: 37ab
labʰeta puṃścalī bʰogaṃ saṃgamasyopaliṅganāt /
labʰeta puṃścalī bʰogaṃ saṃgamasya+ upaliṅganāt /
Sentence: 37cd
atiyācnā tu jīyeta daurmatyāvinayena vā //
E
atiyācnā tu jīyeta daurmatya-avinayena vā //
E
Copyright
TITUS Project
Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.