TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 79

Chapter: 13 


(Law concerning slaves and labourers)


Sentence: 1 
   udaradāsavarjam āryaprāṇam aprāptavyavahāraṃ śūdraṃ vikrayādʰānaṃ nayataḥ svajanasya dvādaśapaṇo daṇḍaḥ, vaiśyaṃ dviguṇaḥ, kṣatriyaṃ triguṇaḥ, brāhmaṇaṃ caturguṇaḥ //
   
udara-dāsa-varjam ārya-prāṇam aprāpta-vyavahāraṃ śūdraṃ vikraya-ādʰānaṃ nayataḥ sva-janasya dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ, vaiśyaṃ dvi-guṇaḥ, kṣatriyaṃ tri-guṇaḥ, brāhmaṇaṃ catur-guṇaḥ //

Sentence: 2 
   parajanasya pūrvamadʰyamottamavadʰā daṇḍāḥ, kretr̥śrotr̥̄ṇāṃ ca //
   
para-janasya pūrva-madʰyama-uttama-vadʰā daṇḍāḥ, kretr̥-śrotr̥̄ṇāṃ ca //

Sentence: 3 
   mleccʰānām adoṣaḥ prajāṃ vikretum ādʰātuṃ vā //
   
mleccʰānām adoṣaḥ prajāṃ vikretum ādʰātuṃ vā //

Sentence: 4 
   na tv evāryasya dāsabʰāvaḥ //
   
na tv eva+ āryasya dāsa-bʰāvaḥ //

Sentence: 5 
   atʰavāryam ādʰāya kulabandʰana āryāṇām āpadi, niṣkrayaṃ cādʰigamya bālaṃ sāhāyyadātāraṃ vā pūrvaṃ niṣkrīṇīran //
   
atʰavā+ āryam ādʰāya kula-bandʰana āryāṇām āpadi, niṣkrayaṃ ca+ adʰigamya bālaṃ sāhāyya-dātāraṃ vā pūrvaṃ niṣkrīṇīran //

Sentence: 6 
   sakr̥dātmādʰātā niṣpatitaḥ sīdet, dvir anyenāhitakaḥ, sakr̥d ubʰau paraviṣayābʰimukʰau //
   
sakr̥d-ātma-ādʰātā niṣpatitaḥ sīdet, dvir anyena+ āhitakaḥ, sakr̥d ubʰau para-viṣaya-abʰimukʰau //

Sentence: 7 
   vittāpahāriṇo vā dāsasyāryabʰāvam apaharato ʼrdʰadaṇḍaḥ //
   
vitta-apahāriṇo vā dāsasya+ ārya-bʰāvam apaharato+ ardʰa-daṇḍaḥ //

Sentence: 8 
   niṣpatitapretavyasaninām ādʰātā mūlyaṃ bʰajeta //
   
niṣpatita-preta-vyasaninām ādʰātā mūlyaṃ bʰajeta //

Sentence: 9 
   pretaviṇmūtroccʰiṣṭagrāhaṇam āhitasya nagnasnāpanaṃ daṇḍapreṣaṇam atikramaṇaṃ ca strīṇāṃ mūlyanāśakaraṃ, dʰātrīparicārikārdʰasītikopacārikāṇāṃ ca mokṣakaram //
   
preta-viṇ-mūtra-uccʰiṣṭa-grāhaṇam āhitasya nagna-snāpanaṃ daṇḍa-preṣaṇam atikramaṇaṃ ca strīṇāṃ mūlya-nāśa-karaṃ, dʰātrī-paricārika-ardʰa-sītika-upacārikāṇāṃ ca mokṣa-karam //

Sentence: 10 
   siddʰam upacārakasyābʰiprajātasyāpakramaṇam //
   
siddʰam upacārakasya+ abʰiprajātasya+ apakramaṇam //

Sentence: 11 
   dʰātrīm āhitikāṃ vākāmāṃ svavaśāṃ gaccʰataḥ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, paravaśāṃ madʰyamaḥ //
   
dʰātrīm āhitikāṃ vā+ akāmāṃ sva-vaśāṃ gaccʰataḥ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, para-vaśāṃ madʰyamaḥ //

Sentence: 12 
   kanyām āhitikāṃ vā svayam anyena vā duṣayato mūlyanāśaḥ śulkaṃ taddvuguṇaś ca daṇḍaḥ //
   
kanyām āhitikāṃ vā svayam anyena vā duṣayato mūlya-nāśaḥ śulkaṃ tad-dvu-guṇaś ca daṇḍaḥ //

Sentence: 13 
   ātmavikrayiṇaḥ prajām āryāṃ vidyāt //
   
ātma-vikrayiṇaḥ prajām āryāṃ vidyāt //

Sentence: 14 
   ātmādʰigataṃ svāmikarmāviruddʰaṃ labʰeta, pitryaṃ ca dāyam //
   
ātma-adʰigataṃ svāmi-karma-aviruddʰaṃ labʰeta, pitryaṃ ca dāyam //

Sentence: 15 
   mūlyena cāryatvaṃ gaccʰet //
   
mūlyena ca+ āryatvaṃ gaccʰet //

Sentence: 16 
   tenodaradāsāhitakau vyākʰyātau //
   
tena+ udara-dāsa-āhitakau vyākʰyātau //

Sentence: 17 
   prakṣepānurūpaś cāsya niṣkrayaḥ //
   
prakṣepa-anurūpaś ca+ asya niṣkrayaḥ //

Sentence: 18 
   daṇḍapraṇītaḥ karmaṇā daṇḍam upanayet //
   
daṇḍa-praṇītaḥ karmaṇā daṇḍam upanayet //

Sentence: 19 
   āryaprāṇo dʰvajāhr̥taḥ karmakālānurūpeṇa mūlyārdʰena vā vimucyeta //
   
ārya-prāṇo dʰvaja-āhr̥taḥ karma-kāla-anurūpeṇa mūlya-ardʰena vā vimucyeta //

Sentence: 20 
   gr̥hejātadāyāgatalabdʰakrītānām anyatamaṃ dāsam ūnāṣṭavarṣaṃ vibandʰum akāmaṃ nīce karmaṇi videśe dāsīṃ vā sagarbʰām aprativihitagarbʰabʰarmaṇyāṃ vikrayādʰānaṃ nayataḥ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, kretr̥śrotr̥̄ṇāṃ ca //
   
gr̥he-jāta-dāya-āgata-labdʰa-krītānām anyatamaṃ dāsam ūna-aṣṭa-varṣaṃ vibandʰum akāmaṃ nīce karmaṇi videśe dāsīṃ vā sagarbʰām aprativihita-garbʰa-bʰarmaṇyāṃ vikraya-ādʰānaṃ nayataḥ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, kretr̥-śrotr̥̄ṇāṃ ca //

Sentence: 21 
   dāsam anurūpeṇa niṣkrayeṇāryam akurvato dvādaśapaṇo daṇḍaḥ, saṃrodʰaś cākaraṇāt //
   
dāsam anurūpeṇa niṣkrayeṇa+ āryam akurvato dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ, saṃrodʰaś ca+ ā-karaṇāt //

Sentence: 22 
   dāsadravyasya jñātayo dāyādāḥ, teṣām abʰāve svāmī //
   
dāsa-dravyasya jñātayo dāyādāḥ, teṣām abʰāve svāmī //

Sentence: 23 
   svāminaḥ svasyāṃ dāsyāṃ jātaṃ samātr̥kam adāsaṃ vidyāt //
   
svāminaḥ svasyāṃ dāsyāṃ jātaṃ samātr̥kam adāsaṃ vidyāt //

Sentence: 24 
   gr̥hyā cet kuṭumbārtʰacintanī mātā bʰrātā bʰaginī cāsyā adāsāḥ syuḥ //
   
gr̥hyā cet kuṭumba-artʰa-cintanī mātā bʰrātā bʰaginī ca+ asyā adāsāḥ syuḥ //

Sentence: 25 
   dāsaṃ dāsīṃ vā niṣkrīya punar vikrayādʰānaṃ nayato dvādaśapaṇo daṇḍaḥ, anyatra svayaṃvādibʰyaḥ // iti dāsakalpaḥ /
   
dāsaṃ dāsīṃ vā niṣkrīya punar vikraya-ādʰānaṃ nayato dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ, anyatra svayaṃ-vādibʰyaḥ // iti dāsa-kalpaḥ /

Sentence: 26 
   karmakarasya karmasambandʰam āsannā vidyuḥ //
   
karma-karasya karma-sambandʰam āsannā vidyuḥ //

Sentence: 27 
   yatʰāsambʰāṣitaṃ vetanaṃ labʰeta, karmakālānurūpam asambʰāṣitavetanaḥ //
   
yatʰā-sambʰāṣitaṃ vetanaṃ labʰeta, karma-kāla-anurūpam asambʰāṣita-vetanaḥ //

Sentence: 28 
   karṣakaḥ sasyānāṃ gopālakaḥ sarpiṣāṃ vaidehakaḥ paṇyānām ātmanā vyavahr̥tānāṃ daśabʰāgam asambʰāṣitavetano labʰeta //
   
karṣakaḥ sasyānāṃ go-pālakaḥ sarpiṣāṃ vaidehakaḥ paṇyānām ātmanā vyavahr̥tānāṃ daśa-bʰāgam asambʰāṣita-vetano labʰeta //

Sentence: 29 
   sambʰāṣitavetanas tu yatʰāsambʰāṣitam //
   
sambʰāṣita-vetanas tu yatʰā-sambʰāṣitam //

Sentence: 30 
   kāruśilpikuśīlavacikitsakavāgjīvanaparicārakādir āśākārikavargas tu yatʰānyas tadvidʰaḥ kuryād yatʰā vā kuśalāḥ kalpayeyus tatʰā vetanaṃ labʰeta //
   
kāru-śilpi-kuśīlava-cikitsaka-vāg-jīvana-paricāraka-ādir āśā-kārika-vargas tu yatʰā+ anyas tad-vidʰaḥ kuryād yatʰā vā kuśalāḥ kalpayeyus tatʰā vetanaṃ labʰeta //

Sentence: 31 
   sākṣipratyayam eva syāt //
   
sākṣi-pratyayam eva syāt //

Sentence: 32 
   sākṣiṇām abʰāve yataḥ karma tato ʼnuyuñjīta //
   
sākṣiṇām abʰāve yataḥ karma tato+ anuyuñjīta //

Sentence: 33 
   vetanādāne daśabandʰo daṇḍaḥ, ṣaṭpaṇo vā //
   
vetana-ādāne daśa-bandʰo daṇḍaḥ, ṣaṭ-paṇo vā //

Sentence: 34 
   apavyayamāne dvādaśapaṇo daṇḍaḥ, pañcabandʰo vā //
   
apavyayamāne dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ, pañca-bandʰo vā //

Sentence: 35 
   nadīvegajvālāstenavyāloparuddʰaḥ sarvasvaputradārātmadānenārtas trātāram āhūya niṣtīrṇaḥ kuśalapradiṣṭaṃ vetanaṃ dadyāt //
   
nadī-vega-jvālā-stena-vyāla-uparuddʰaḥ sarva-sva-putra-dāra-ātma-dānena+ ārtas trātāram āhūya niṣtīrṇaḥ kuśala-pradiṣṭaṃ vetanaṃ dadyāt //

Sentence: 36 
   tena sarvatrārtadānānuśayā vyākʰyātāḥ //
   
tena sarvatra+ ārta-dāna-anuśayā vyākʰyātāḥ //


Sentence: 37ab 
   labʰeta puṃścalī bʰogaṃ saṃgamasyopaliṅganāt /
   
labʰeta puṃścalī bʰogaṃ saṃgamasya+ upaliṅganāt /

Sentence: 37cd 
   atiyācnā tu jīyeta daurmatyāvinayena vā //E
   
atiyācnā tu jīyeta daurmatya-avinayena vā //E







Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.