TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 82

Chapter: 16 

(Non-conveyance of gifts)
(Relation of ownership)
(Sale without ownership)


Sentence: 1 
    dattasyāpradānam r̥ṇādānena vyākʰyātam //
   dattasya+ apradānam r̥ṇa-ādānena vyākʰyātam //

Sentence: 2 
    dattam avyavahāryam ekatrānuśaye varteta //
   dattam avyavahāryam ekatra+ anuśaye varteta //

Sentence: 3 
    sarvasvaṃ putradāram ātmānaṃ vā pradāyānuśayinaḥ prayaccʰet //
   sarva-svaṃ putra-dāram ātmānaṃ vā pradāya+ anuśayinaḥ prayaccʰet //

Sentence: 4 
    dʰarmadānam asādʰuṣu karmasu caupagʰātikeṣu vā, artʰadānam anupakāriṣv apakāriṣu vā, kāmadānam anarheṣu ca //
   dʰarma-dānam asādʰuṣu karmasu ca+ aupagʰātikeṣu vā, artʰa-dānam anupakāriṣv apakāriṣu vā, kāma-dānam anarheṣu ca //

Sentence: 5 
    yatʰā ca dātā pratigrahītā ca nopahatau syātāṃ tatʰānuśayaṃ kuśalāḥ kalpayeyuḥ //
   yatʰā ca dātā pratigrahītā ca na+ upahatau syātāṃ tatʰā+ anuśayaṃ kuśalāḥ kalpayeyuḥ //

Sentence: 6 
    daṇḍabʰayād ākrośabʰayād anartʰabʰayād vā bʰayadānaṃ pratigr̥hṇataḥ steyadaṇḍaḥ, prayaccʰataś ca //
   daṇḍa-bʰayād ākrośa-bʰayād anartʰa-bʰayād vā bʰaya-dānaṃ pratigr̥hṇataḥ steya-daṇḍaḥ, prayaccʰataś ca //

Sentence: 7 
    roṣadānaṃ parahiṃsāyāṃ, rājñām upari darpadānaṃ ca //
   roṣa-dānaṃ para-hiṃsāyāṃ, rājñām upari darpa-dānaṃ ca //

Sentence: 8 
    tatrottamo daṇḍaḥ //
   tatra+ uttamo daṇḍaḥ //

Sentence: 9 
    prātibʰāvyaṃ daṇḍaśulkaśeṣam ākṣikaṃ saurikaṃ ca nākāmaḥ putro dāyādo vā riktʰaharo dadyāt // iti dattasyānapākarma /
   prātibʰāvyaṃ daṇḍa-śulka-śeṣam ākṣikaṃ saurikaṃ ca na+ akāmaḥ putro dāyādo vā riktʰa-haro dadyāt // iti dattasya+ anapākarma /

Sentence: 10 
    asvāmivikrayas tu - naṣṭāpahr̥tam āsādya svāmī dʰarmastʰena grāhayet //
   asvāmi-vikrayas tu - naṣṭa-apahr̥tam āsādya svāmī dʰarmastʰena grāhayet //

Sentence: 11 
    deśakālātipattau vā svayaṃ gr̥hītvopaharet //
   deśa-kāla-atipattau vā svayaṃ gr̥hītvā+ upaharet //

Sentence: 12 
    dʰarmastʰaś ca svāminam anuyuñjīta "kutas te labdʰam" iti //
   dʰarmastʰaś ca svāminam anuyuñjīta "kutas te labdʰam" iti //

Sentence: 13 
    sa ced ācārakramaṃ darśayeta, na vikretāraṃ, tasya dravyasyātisargeṇa mucyeta //
   sa ced ācāra-kramaṃ darśayeta, na vikretāraṃ, tasya dravyasya+ atisargeṇa mucyeta //

Sentence: 14 
    vikretā ced dr̥śyeta, mūlyaṃ steyadaṇḍaṃ ca dadyāt //
   vikretā ced dr̥śyeta, mūlyaṃ steya-daṇḍaṃ ca dadyāt //

Sentence: 15 
    sa ced apasāram adʰigaccʰed apasared āpasārakṣayāt //
   sa ced apasāram adʰigaccʰed apasared ā-apasāra-kṣayāt //

Sentence: 16 
    kṣaye mūlyaṃ steyadaṇḍaṃ ca dadyāt //
   kṣaye mūlyaṃ steya-daṇḍaṃ ca dadyāt //

Sentence: 17 
    nāṣṭikaś ca svakaraṇaṃ kr̥tvā naṣṭapratyāhr̥taṃ labʰeta //
   nāṣṭikaś ca sva-karaṇaṃ kr̥tvā naṣṭa-pratyāhr̥taṃ labʰeta //

Sentence: 18 
    svakaraṇābʰāve pañcabandʰo daṇḍaḥ //
   sva-karaṇa-abʰāve pañca-bandʰo daṇḍaḥ //

Sentence: 19 
    tac ca dravyaṃ rājadʰarmyaṃ syāt //
   tac ca dravyaṃ rāja-dʰarmyaṃ syāt //

Sentence: 20 
    naṣṭāpahr̥tam anivedyotkarṣataḥ svāminaḥ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ //
   naṣṭa-apahr̥tam anivedya+ utkarṣataḥ svāminaḥ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ //

Sentence: 21 
    śulkastʰāne naṣṭāpahr̥totpannaṃ tiṣṭʰet //
   śulka-stʰāne naṣṭa-apahr̥ta-utpannaṃ tiṣṭʰet //

Sentence: 22 
    tripakṣād ūrdʰvam anabʰisāraṃ rājā haret, svāmī vā svakaraṇena //
   tri-pakṣād ūrdʰvam anabʰisāraṃ rājā haret, svāmī vā sva-karaṇena //

Sentence: 23 
    pañcapaṇikaṃ dvipadarūpasya niṣkrayaṃ dadyāt, catuṣpaṇikam ekakʰurasya, dvipaṇikaṃ gomahiṣasya, pādikaṃ kṣudrapaśūnām //
   pañca-paṇikaṃ dvipada-rūpasya niṣkrayaṃ dadyāt, catuṣpaṇikam eka-kʰurasya, dvipaṇikaṃ gomahiṣasya, pādikaṃ kṣudra-paśūnām //

Sentence: 24 
    ratnasārapʰalgukupyānāṃ pañcakaṃ śataṃ dadyāt //
   ratna-sāra-pʰalgu-kupyānāṃ pañcakaṃ śataṃ dadyāt //

Sentence: 25 
    paracakrāṭavīhr̥taṃ tu pratyānīya rājā yatʰāsvaṃ prayaccʰet //
   para-cakra-aṭavī-hr̥taṃ tu pratyānīya rājā yatʰā-svaṃ prayaccʰet //

Sentence: 26 
    corahr̥tam avidyamānaṃ svadravyebʰyaḥ prayaccʰet, pratyānetum aśakto vā //
   cora-hr̥tam avidyamānaṃ sva-dravyebʰyaḥ prayaccʰet, pratyānetum aśakto vā //

Sentence: 27 
    svayaṃgrāheṇāhr̥taṃ pratyānīya tanniṣkrayaṃ vā prayaccʰet //
   svayaṃ-grāheṇa+ āhr̥taṃ pratyānīya tan-niṣkrayaṃ vā prayaccʰet //

Sentence: 28 
    paraviṣayād vā vikrameṇānītaṃ yatʰāpradiṣṭaṃ rājñā bʰuñjīta, anyatrāryaprāṇebʰyo devabrāhmaṇatapasvidravyebʰyaś ca // ity asvāmivikrayaḥ /
   para-viṣayād vā vikrameṇa+ ānītaṃ yatʰā-pradiṣṭaṃ rājñā bʰuñjīta, anyatra+ ārya-prāṇebʰyo deva-brāhmaṇa-tapasvi-dravyebʰyaś ca // ity asvāmi-vikrayaḥ /

Sentence: 29 
    svasvāmisambandʰas tu - bʰogānuvr̥ttir uccʰinnadeśānāṃ yatʰāsvaṃ dravyāṇām //
   sva-svāmi-sambandʰas tu - bʰoga-anuvr̥ttir uccʰinna-deśānāṃ yatʰā-svaṃ dravyāṇām //

Sentence: 30 
    yat svaṃ dravyam anyair bʰujyamānaṃ daśa varṣāṇy upekṣeta, hīyetāsya, anyatra bālavr̥ddʰavyādʰitavyasaniproṣitadeśatyāgarājyavibʰramebʰyaḥ //
   yat svaṃ dravyam anyair bʰujyamānaṃ daśa varṣāṇy upekṣeta, hīyeta+ asya, anyatra bāla-vr̥ddʰa-vyādʰita-vyasani-proṣita-deśa-tyāga-rājya-vibʰramebʰyaḥ //

Sentence: 31 
    viṃśativarṣopekṣitam anavasitaṃ vāstu nānuyuñjīta //
   viṃśati-varṣa-upekṣitam anavasitaṃ vāstu na+ anuyuñjīta //

Sentence: 32 
    jñātayaḥ śrotriyāḥ pāṣaṇḍā vā rājñām asaṃnidʰau paravāstuṣu vivasanto na bʰogena hareyuḥ, upanidʰim ādʰiṃ nidʰiṃ nikṣepaṃ striyaṃ sīmānaṃ rājaśrotriyadravyāṇi ca //
   jñātayaḥ śrotriyāḥ pāṣaṇḍā vā rājñām asaṃnidʰau para-vāstuṣu vivasanto na bʰogena hareyuḥ, upanidʰim ādʰiṃ nidʰiṃ nikṣepaṃ striyaṃ sīmānaṃ rāja-śrotriya-dravyāṇi ca //

Sentence: 33 
    āśramiṇaḥ pāṣaṇḍā vā mahaty avakāśe parasparam abādʰamānā vaseyuḥ //
   āśramiṇaḥ pāṣaṇḍā vā mahaty avakāśe parasparam abādʰamānā vaseyuḥ //

Sentence: 34 
    alpāṃ bādʰāṃ saheran //
   alpāṃ bādʰāṃ saheran //

Sentence: 35 
    pūrvāgato vā vāsaparyāyaṃ dadyāt //
   pūrva-āgato vā vāsa-paryāyaṃ dadyāt //

Sentence: 36 
    apradātā nirasyeta //
   apradātā nirasyeta //

Sentence: 37 
    vānaprastʰayatibrahmacāriṇām ācāryaśiṣyadʰarmabʰrātr̥samānatīrtʰyā riktʰabʰājaḥ krameṇa //
   vānaprastʰa-yati-brahma-cāriṇām ācārya-śiṣya-dʰarma-bʰrātr̥-samāna-tīrtʰyā riktʰa-bʰājaḥ krameṇa //

Sentence: 38 
    vivādapadeṣu caiṣāṃ yāvantaḥ paṇā daṇḍās tāvatī rātrīḥ kṣapaṇābʰiṣekāgnikāryamahākaccʰavardʰanāni rājñaś careyuḥ //
   vivāda-padeṣu ca+ eṣāṃ yāvantaḥ paṇā daṇḍās tāvatī rātrīḥ kṣapaṇa-abʰiṣeka-agni-kārya-mahā-kaccʰa-vardʰanāni rājñaś careyuḥ //

Sentence: 39 
    ahiraṇyasuvarṇāḥ pāṣaḍʰāḥ sādʰavaḥ //
   ahiraṇya-suvarṇāḥ pāṣaḍʰāḥ sādʰavaḥ //

Sentence: 40 
    te yatʰāsvam upavāsavratair ārādʰayeyuḥ, anyatra pāruṣyasteyasāhasasaṃgrahaṇebʰyaḥ //
   te yatʰā-svam upavāsa-vratair ārādʰayeyuḥ, anyatra pāruṣya-steya-sāhasa-saṃgrahaṇebʰyaḥ //

Sentence: 41 
    teṣu yatʰoktā daṇḍāḥ kāryāḥ //
   teṣu yatʰā-uktā daṇḍāḥ kāryāḥ //


Sentence: 42ab 
    pravrajyāsu vr̥tʰācārān rājā daṇḍena vārayet /
   pravrajyāsu vr̥tʰā-ācārān rājā daṇḍena vārayet /

Sentence: 42cd 
    dʰarmo hy adʰarmopahataḥ śāstāraṃ hanty upekṣitaḥ //E
   dʰarmo hy adʰarma-upahataḥ śāstāraṃ hanty upekṣitaḥ //E






Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.