TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 95

Chapter: 9 


(Keeping a watch over officers of all departments)


Sentence: 1 
   samāhartr̥pradeṣṭāraḥ pūrvam adʰyakṣāṇām adʰyakṣapuruṣāṇāṃ ca niyamanaṃ kuryuḥ //
   
samāhartr̥-pradeṣṭāraḥ pūrvam adʰyakṣāṇām adʰyakṣa-puruṣāṇāṃ ca niyamanaṃ kuryuḥ //

Sentence: 2 
   kʰanisārakarmāntebʰyaḥ sāraṃ ratnaṃ vāpaharataḥ śuddʰavadʰaḥ //
   
kʰani-sāra-karma-antebʰyaḥ sāraṃ ratnaṃ vā+ apaharataḥ śuddʰa-vadʰaḥ //

Sentence: 3 
   pʰalgudravyakarmāntebʰyaḥ pʰalgu dravyam upaskaraṃ vā pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ //
   
pʰalgu-dravya-karma-antebʰyaḥ pʰalgu dravyam upaskaraṃ vā pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ //

Sentence: 4 
   paṇyabʰūmibʰyo vā rājapaṇyaṃ māṣamūlyād ūrdʰvam āpādamūlyād ity apaharato dvādaśapaṇo daṇḍaḥ, ādvipādamūlyād iti caturviṃśatipaṇaḥ, ātripādamūlyād iti ṣaṭtriṃśatpaṇaḥ, āpaṇamūlyād ity aṣṭacatvāriṃśatpaṇaḥ, ādvipaṇamūlyād iti pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, ācatuṣpaṇamūlyād iti madʰyamaḥ, āṣṭapaṇamūlyād ity uttamaḥ, ādaśapaṇamūlyād iti vadʰaḥ //
   
paṇya-bʰūmibʰyo vā rāja-paṇyaṃ māṣa-mūlyād ūrdʰvam āpāda-mūlyād ity apaharato dvādaśa-paṇo daṇḍaḥ, ā-dvi-pāda-mūlyād iti catur-viṃśati-paṇaḥ, ā-tri-pāda-mūlyād iti ṣaṭ-triṃśat-paṇaḥ, ā-paṇa-mūlyād ity aṣṭa-catvāriṃśat-paṇaḥ, ā-dvi-paṇa-mūlyād iti pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, ā-catuṣpaṇa-mūlyād iti madʰyamaḥ, ā-aṣṭa-paṇa-mūlyād ity uttamaḥ, ā-daśa-paṇa-mūlyād iti vadʰaḥ //

Sentence: 5 
   koṣṭʰapaṇyakupyāyudʰāgārebʰyaḥ kupyabʰāṇḍopaskarāpahāreṣv ardʰamūlyeṣu eta eva daṇḍāḥ //
   
koṣṭʰa-paṇya-kupya-āyudʰa-agārebʰyaḥ kupya-bʰāṇḍa-upaskara-apahāreṣv ardʰa-mūlyeṣu eta eva daṇḍāḥ //

Sentence: 6 
   kośabʰāṇḍāgārākṣaśālābʰyaś caturbʰāgamūlyeṣu eta eva dviguṇā daṇḍāḥ //
   
kośa-bʰāṇḍa-agāra-akṣa-śālābʰyaś catur-bʰāga-mūlyeṣu eta eva dvi-guṇā daṇḍāḥ //

Sentence: 7 
   corāṇām abʰipradʰarṣaṇe citro gʰātaḥ //
   
corāṇām abʰipradʰarṣaṇe citro gʰātaḥ //

Sentence: 8 
   iti rājaparigraheṣu vyākʰyātam //
   
iti rāja-parigraheṣu vyākʰyātam //

Sentence: 9 
   bāhyeṣu tu - praccʰannam ahani kṣetrakʰalaveśmāpaṇebʰyaḥ kupyabʰāṇḍam upaskaraṃ vā māṣamūlyād ūrdʰvam āpādamūlyād ity apaharatas tripaṇo daṇḍaḥ, gomayapradehena vā pralipyāvagʰoṣaṇam ādvipādamūlyād iti ṣaṭpaṇaḥ, gomayabʰasmanā vā pralipyāvagʰoṣaṇam, ātripādamūlyād iti navapaṇaḥ, gomayabʰasmanā vā pralipyāvagʰoṣaṇam, śarāvamekʰalayā vāpaṇamūlyād iti dvādaśapaṇaḥ, muṇḍanaṃ pravrājanaṃ vādvipaṇamūlyād iti caturviṃśatipaṇaḥ, muṇḍasyeṣṭakāśakalena pravrājanaṃ vācatuṣpaṇamūlyād iti ṣaṭtriṃśatpaṇa āpañcapaṇamūlyād ity aṣṭacatvāriṃśatpaṇaḥ, ādaśapaṇamūlyād iti pūrvaḥ sāhasadaṇḍa āviṃśatipaṇamūlyād it dviśata ātriṃśatpaṇamūlyād iti pañcaśata ācatvāriṃśatpaṇamūlyād iti sāhasra āpañcāśatpaṇamūlyād iti vadʰaḥ //
   
bāhyeṣu tu - praccʰannam ahani kṣetra-kʰala-veśma-āpaṇebʰyaḥ kupya-bʰāṇḍam upaskaraṃ vā māṣa-mūlyād ūrdʰvam ā-pāda-mūlyād ity apaharatas tri-paṇo daṇḍaḥ, gomaya-pradehena vā pralipya+ avagʰoṣaṇam ā-dvi-pāda-mūlyād iti ṣaṭ-paṇaḥ, gomaya-bʰasmanā vā pralipya+ avagʰoṣaṇam, ā-tri-pāda-mūlyād iti nava-paṇaḥ, gomaya-bʰasmanā vā pralipya+ avagʰoṣaṇam, śarāva-mekʰalayā vā+ ā-paṇa-mūlyād iti dvādaśa-paṇaḥ, muṇḍanaṃ pravrājanaṃ vā+ ā-dvi-paṇa-mūlyād iti catur-viṃśati-paṇaḥ, muṇḍasya+ iṣṭakā-śakalena pravrājanaṃ vā+ ā-catuṣ-paṇa-mūlyād iti ṣaṭ-triṃśat-paṇaḥ ā-pañca-paṇa-mūlyād ity aṣṭa-catvāriṃśat-paṇaḥ, ā-daśa-paṇa-mūlyād iti pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ ā-viṃśati-paṇa-mūlyād it dviśataḥ ā-triṃśat-paṇa-mūlyād iti pañca-śataḥ ā-catvāriṃśat-paṇa-mūlyād iti sāhasraḥ ā-pañcāśat-paṇa-mūlyād iti vadʰaḥ //

Sentence: 10 
   prasahya divā rātrau vāntaryāmikam apaharato ʼrdʰamūlyeṣu eta eva daṇḍāḥ //
   
prasahya divā rātrau vā+ āntaryāmikam apaharato+ ardʰa-mūlyeṣu eta eva daṇḍāḥ //

Sentence: 11 
   prasahya divā rātrau vā sa-śastrasyāpaharataś caturbʰāgamūlyeṣu eta eva dviguṇā daṇḍāḥ //
   
prasahya divā rātrau vā sa-śastrasya+ apaharataś catur-bʰāga-mūlyeṣu eta eva dvi-guṇā daṇḍāḥ //

Sentence: 12 
   kuṭuṃbikādʰyakṣamukʰyasvāmināṃ kūṭaśāsanamudrākarmasu pūrvamadʰyottamavadʰā daṇḍāḥ, yatʰāparādʰaṃ vā //
   
kuṭuṃbika-adʰyakṣa-mukʰya-svāmināṃ kūṭa-śāsana-mudrā-karmasu pūrva-madʰya-uttama-vadʰā daṇḍāḥ, yatʰā-aparādʰaṃ vā //

Sentence: 13 
   dʰarmastʰaś ced vivadamānaṃ puruṣaṃ tarjayati bʰartsayaty apasārayaty abʰigrasate vā pūrvam asmai sāhasadaṇḍaṃ kuryāt, vākpāruṣye dviguṇam //
   
dʰarmastʰaś ced vivadamānaṃ puruṣaṃ tarjayati bʰartsayaty apasārayaty abʰigrasate vā pūrvam asmai sāhasa-daṇḍaṃ kuryāt, vāk-pāruṣye dvi-guṇam //

Sentence: 14 
   pr̥ccʰyaṃ na pr̥ccʰati, apr̥ccʰyaṃ pr̥ccʰati, pr̥ṣṭvā vā visr̥jati, śikṣayati, smārayati, pūrvaṃ dadāti vā, iti madʰyamam asmai sāhasadaṇḍaṃ kuryāt //
   
pr̥ccʰyaṃ na pr̥ccʰati, apr̥ccʰyaṃ pr̥ccʰati, pr̥ṣṭvā vā visr̥jati, śikṣayati, smārayati, pūrvaṃ dadāti vā, iti madʰyamam asmai sāhasa-daṇḍaṃ kuryāt //

Sentence: 15 
   deyaṃ deśaṃ na pr̥ccʰati, adeyaṃ deśaṃ pr̥ccʰati, kāryam adeśenātivāhayati, cʰalenātiharati, kālaharaṇena śrāntam apavāhayati, mārgāpannaṃ vākyam utkramayati, matisāhāyyaṃ sākṣibʰyo dadāti, tāritānuśiṣṭaṃ kāryaṃ punar api gr̥hṇāti, uttamam asmai sāhasadaṇḍaṃ kuryāt //
   
deyaṃ deśaṃ na pr̥ccʰati, adeyaṃ deśaṃ pr̥ccʰati, kāryam adeśena+ ativāhayati, cʰalena+ atiharati, kāla-haraṇena śrāntam apavāhayati, mārga-āpannaṃ vākyam utkramayati, mati-sāhāyyaṃ sākṣibʰyo dadāti, tārita-anuśiṣṭaṃ kāryaṃ punar api gr̥hṇāti, uttamam asmai sāhasa-daṇḍaṃ kuryāt //

Sentence: 16 
   punaraparādʰe dviguṇaṃ stʰānād vyavaropaṇaṃ ca //
   
punar-aparādʰe dvi-guṇaṃ stʰānād vyavaropaṇaṃ ca //

Sentence: 17 
   lekʰakaś ced uktaṃ na likʰati, anuktaṃ likʰati, duruktam upalikʰati, sūktam ullikʰati, artʰotpattiṃ vā vikalpayati, iti pūrvam asmai sāhasadaṇḍaṃ kuryād, yatʰāparādʰaṃ vā //
   
lekʰakaś ced uktaṃ na likʰati, anuktaṃ likʰati, duruktam upalikʰati, sūktam ullikʰati, artʰa-utpattiṃ vā vikalpayati, iti pūrvam asmai sāhasa-daṇḍaṃ kuryād, yatʰā-aparādʰaṃ vā //

Sentence: 18 
   dʰarmastʰaḥ pradeṣṭā vā hairaṇyadaṇḍam adaṇḍye kṣipati kṣepadviguṇam asmai daṇḍaṃ kuryāt, hīnātiriktāṣṭaguṇaṃ vā //
   
dʰarmastʰaḥ pradeṣṭā vā hairaṇya-daṇḍam adaṇḍye kṣipati kṣepa-dvi-guṇam asmai daṇḍaṃ kuryāt, hīna-atirikta-aṣṭa-guṇaṃ vā //

Sentence: 19 
   śarīradaṇḍaṃ kṣipati śārīram eva daṇḍaṃ bʰajeta, niṣkrayadviguṇaṃ vā //
   
śarīra-daṇḍaṃ kṣipati śārīram eva daṇḍaṃ bʰajeta, niṣkraya-dvi-guṇaṃ vā //

Sentence: 20 
   yaṃ vā bʰūtam artʰaṃ nāśayati abʰūtam artʰaṃ karoti tadaṣṭaguṇaṃ daṇḍaṃ dadyāt //
   
yaṃ vā bʰūtam artʰaṃ nāśayati abʰūtam artʰaṃ karoti tad-aṣṭa-guṇaṃ daṇḍaṃ dadyāt //

Sentence: 21 
   dʰarmastʰīye cārake bandʰanāgāre vā śayyāsanabʰojanoccārasaṃcārarodʰabandʰaneṣu tripaṇottarā daṇḍāḥ kartuḥ kārayituś ca //
   
dʰarmastʰīye cārake bandʰana-agāre vā śayyā-āsana-bʰojana-uccāra-saṃcāra-rodʰa-bandʰaneṣu tri-paṇa-uttarā daṇḍāḥ kartuḥ kārayituś ca //

Sentence: 22 
   cārakād abʰiyuktaṃ muñcato niṣpātayato vā madʰyamaḥ sāhasadaṇḍaḥ, abʰiyogadānaṃ ca, bandʰanāgārāt sarvasvaṃ vadʰaś ca //
   
cārakād abʰiyuktaṃ muñcato niṣpātayato vā madʰyamaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, abʰiyoga-dānaṃ ca, bandʰana-agārāt sarva-svaṃ vadʰaś ca //

Sentence: 23 
   bandʰanāgārādʰyakṣasya saṃruddʰakam anākʰyāya cārayataś caturviṃśatipaṇo daṇḍaḥ, karma kārayato dviguṇaḥ, stʰānānyatvaṃ gamayato ʼnnapānaṃ vā rundʰataḥ ṣaṇṇavatir daṇḍaḥ, parikleśayata utkoṭayato vā madʰyamaḥ sāhasadaṇḍaḥ, gʰnataḥ sāhasraḥ //
   
bandʰana-agāra-adʰyakṣasya saṃruddʰakam anākʰyāya cārayataś catur-viṃśati-paṇo daṇḍaḥ, karma kārayato dvi-guṇaḥ, stʰāna-anyatvaṃ gamayato+ anna-pānaṃ vā rundʰataḥ ṣaṇ-ṇavatir daṇḍaḥ, parikleśayata utkoṭayato vā madʰyamaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, gʰnataḥ sāhasraḥ //

Sentence: 24 
   parigr̥hītāṃ dāsīm āhitikāṃ vā saṃruddʰikām adʰicarataḥ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ, coraḍāmarikabʰāryāṃ madʰyamaḥ, saṃruddʰikām āryām uttamaḥ //
   
parigr̥hītāṃ dāsīm āhitikāṃ vā saṃruddʰikām adʰicarataḥ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ, cora-ḍāmarika-bʰāryāṃ madʰyamaḥ, saṃruddʰikām āryām uttamaḥ //

Sentence: 25 
   saṃruddʰasya vā tatraiva gʰātaḥ //
   
saṃruddʰasya vā tatra+ eva gʰātaḥ //

Sentence: 26 
   tad evākṣaṇagr̥hītāyām āryāyāṃ vidyāt, dāsyāṃ pūrvaḥ sāhasadaṇḍaḥ //
   
tad eva+ akṣaṇa-gr̥hītāyām āryāyāṃ vidyāt, dāsyāṃ pūrvaḥ sāhasa-daṇḍaḥ //

Sentence: 27 
   cārakam abʰittvā niṣpātayato madʰyamaḥ, bʰittvā vadʰaḥ, bandʰanāgārāt sarvasvaṃ vadʰaś ca //
   
cārakam abʰittvā niṣpātayato madʰyamaḥ, bʰittvā vadʰaḥ, bandʰana-agārāt sarva-svaṃ vadʰaś ca //


Sentence: 28ab 
   evam artʰacarān pūrvaṃ rājā daṇḍena śodʰayet /
   
evam artʰa-carān pūrvaṃ rājā daṇḍena śodʰayet /

Sentence: 28cd 
   śodʰayeyuś ca śuddʰās te paurajānapadān damaiḥ //E
   
śodʰayeyuś ca śuddʰās te paura-jānapadān damaiḥ //E







Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.