TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 104

Chapter: 3 

(Salaries of state servants)


Sentence: 1 
    durgajanapadaśaktyā bʰr̥tyakarma samudayapādena stʰāpayet, kāryasādʰanasahena vā bʰr̥tyalābʰena //
   durga-jana-pada-śaktyā bʰr̥tya-karma samudaya-pādena stʰāpayet, kārya-sādʰana-sahena vā bʰr̥tya-lābʰena //

Sentence: 2 
    śarīram avekṣeta, na dʰarmārtʰau pīḍayet //
   śarīram avekṣeta, na dʰarma-artʰau pīḍayet //

Sentence: 3 
    r̥tvigācāryamantripurohitasenāpatiyuvarājarājamātr̥rājamahiṣyo ʼṣṭacatvāriṃśatsāhasrāḥ //
   r̥tvig-ācārya-mantri-purohita-senā-pati-yuva-rāja-rāja-mātr̥-rāja-mahiṣyo+ aṣṭa-catvāriṃśat-sāhasrāḥ //

Sentence: 4 
    etāvatā bʰaraṇenānāspadyatvam akopakaṃ caiṣāṃ bʰavati //
   etāvatā bʰaraṇena+ anāspadyatvam akopakaṃ ca+ eṣāṃ bʰavati //

Sentence: 5 
    dauvārikāntarvaṃśikapraśāstr̥samāhartr̥saṃnidʰātāraś caturviṃśatisāhasrāḥ //
   dauvārika-antar-vaṃśika-praśāstr̥-samāhartr̥-saṃnidʰātāraś catur-viṃśati-sāhasrāḥ //

Sentence: 6 
    etāvatā karmaṇyā bʰavanti //
   etāvatā karmaṇyā bʰavanti //

Sentence: 7 
    kumārakumāramātr̥nāyakapauravyāvahārikakārmāntikamantripariṣadrāṣṭrāntapālāś ca dvādaśasāhasrāḥ //
   kumāra-kumāra-mātr̥-nāyaka-paura-vyāvahārika-kārmāntika-mantri-pariṣad-rāṣṭra-anta-pālāś ca dvādaśa-sāhasrāḥ //

Sentence: 8 
    svāmiparibandʰabalasahāyā hy etāvatā bʰavanti //
   svāmi-paribandʰa-bala-sahāyā hy etāvatā bʰavanti //

Sentence: 9 
    śreṇīmukʰyā hastyaśvaratʰamukʰyāḥ pradeṣṭāraś cāṣṭasāhasrāḥ //
   śreṇī-mukʰyā hasty-aśva-ratʰa-mukʰyāḥ pradeṣṭāraś ca+ aṣṭa-sāhasrāḥ //

Sentence: 10 
    svavargānukarṣiṇo hy etāvatā bʰavanti //
   sva-varga-anukarṣiṇo hy etāvatā bʰavanti //

Sentence: 11 
    pattyaśvaratʰahastyadʰyakṣā dravyahastivanapālāś ca catuḥsāhasrāḥ //
   patty-aśva-ratʰa-hasty-adʰyakṣā dravya-hasti-vana-pālāś ca catuḥ-sāhasrāḥ //

Sentence: 12 
    ratʰikānīkastʰacikitsakāśvadamakavardʰakayo yonipoṣakāś ca dvisāhasrāḥ //
   ratʰika-anīkastʰa-cikitsaka-aśva-damaka-vardʰakayo yoni-poṣakāś ca dvi-sāhasrāḥ //

Sentence: 13 
    kārtāntikanaimittikamauhūrtikapaurāṇikasūtamāgadʰāḥ purohitapuruṣāḥ sarvādʰyakṣāś ca sāhasrāḥ //
   kārtāntika-naimittika-mauhūrtika-paurāṇika-sūta-māgadʰāḥ purohita-puruṣāḥ sarva-adʰyakṣāś ca sāhasrāḥ //

Sentence: 14 
    śilpavantaḥ pādātāḥ saṃkʰyāyakalekʰakādivargaś ca pañcaśatāḥ //
   śilpavantaḥ pādātāḥ saṃkʰyāyaka-lekʰaka-ādi-vargaś ca pañca-śatāḥ //

Sentence: 15 
    kuśīlavās tv ardʰatr̥tīyaśatāḥ, dviguṇavetanāś caiṣāṃ tūryakarāḥ //
   kuśīlavās tv ardʰa-tr̥tīya-śatāḥ, dvi-guṇa-vetanāś ca+ eṣāṃ tūrya-karāḥ //

Sentence: 16 
    kāruśilpino viṃśatiśatikāḥ //
   kāru-śilpino viṃśati-śatikāḥ //

Sentence: 17 
    catuṣpadadvipadaparicārakapārikarmikaupastʰāyikapālakaviṣṭibandʰakāḥ ṣaṣṭivetanāḥ, āryayuktārohakamāṇavakaśailakʰanakāḥ sarvopastʰāyinaś ca //
   catuṣpada-dvipada-paricāraka-pārikarmika-aupastʰāyika-pālaka-viṣṭi-bandʰakāḥ ṣaṣṭi-vetanāḥ, ārya-yukta-ārohaka-māṇavaka-śaila-kʰanakāḥ sarva-upastʰāyinaś ca //

Sentence: 18 
    ācāryā vidyāvantaś ca pūjāvetanāni yatʰārhaṃ labʰeran pañcaśatāvaraṃ sahasraparam //
   ācāryā vidyāvantaś ca pūjā-vetanāni yatʰā-arhaṃ labʰeran pañca-śata-avaraṃ sahasra-param //

Sentence: 19 
    daśapaṇiko yojane dūto madʰyamaḥ, daśottare dviguṇavetana āyojanaśatād iti //
   daśa-paṇiko yojane dūto madʰyamaḥ, daśa-uttare dvi-guṇa-vetana ā-yojana-śatād iti //

Sentence: 20 
    samānavidyebʰyas triguṇavetano rājā rājasūyādiṣu kratuṣu //
   samāna-vidyebʰyas tri-guṇa-vetano rājā rāja-sūya-ādiṣu kratuṣu //

Sentence: 21 
    rājñaḥ sāratʰiḥ sāhasraḥ //
   rājñaḥ sāratʰiḥ sāhasraḥ //

Sentence: 22 
    kāpaṭikodāstʰitagr̥hapatikavaidehakatāpasavyañjanāḥ sāhasrāḥ //
   kāpaṭika-udāstʰita-gr̥ha-patika-vaidehaka-tāpasa-vyañjanāḥ sāhasrāḥ //

Sentence: 23 
    grāmabʰr̥takasattritīkṣṇarasadabʰikṣukyaḥ pañcaśatāḥ //
   grāma-bʰr̥taka-sattri-tīkṣṇa-rasada-bʰikṣukyaḥ pañca-śatāḥ //

Sentence: 24 
    cārasaṃcāriṇo ʼrdʰatr̥tīyaśatāḥ, prayāsavr̥ddʰavetanā vā //
   cāra-saṃcāriṇo+ ardʰa-tr̥tīya-śatāḥ, prayāsa-vr̥ddʰa-vetanā vā //

Sentence: 25 
    śatavargasahasravargāṇām adʰyakṣā bʰaktavetanalābʰam ādeśaṃ vikṣepaṃ ca kuryuḥ //
   śata-varga-sahasra-vargāṇām adʰyakṣā bʰakta-vetana-lābʰam ādeśaṃ vikṣepaṃ ca kuryuḥ //

Sentence: 26 
    avikṣepo rājaparigrahadurgarāṣṭrarakṣāvekṣaṇeṣu ca //
   avikṣepo rāja-parigraha-durga-rāṣṭra-rakṣa-avekṣaṇeṣu ca //

Sentence: 27 
    nityamukʰyāḥ syur anekamukʰyāś ca //
   nitya-mukʰyāḥ syur aneka-mukʰyāś ca //

Sentence: 28 
    karmasu mr̥tānāṃ putradārā bʰaktavetanaṃ labʰeran //
   karmasu mr̥tānāṃ putra-dārā bʰakta-vetanaṃ labʰeran //

Sentence: 29 
    bālavr̥ddʰavyādʰitāś caiṣām anugrāhyāḥ //
   bāla-vr̥ddʰa-vyādʰitāś ca+ eṣām anugrāhyāḥ //

Sentence: 30 
    pretavyādʰitasūtikākr̥tyeṣu caiṣām artʰamānakarma kuryāt //
   preta-vyādʰita-sūtikā-kr̥tyeṣu ca+ eṣām artʰa-māna-karma kuryāt //

Sentence: 31 
    alpakośaḥ kupyapaśukṣetrāṇi dadyāt, alpaṃ ca hiraṇyam //
   alpa-kośaḥ kupya-paśu-kṣetrāṇi dadyāt, alpaṃ ca hiraṇyam //

Sentence: 32 
    śūnyaṃ vā niveśayitum abʰyuttʰito hiraṇyam eva dadyāt, na grāmaṃ grāmasaṃjātavyavahārastʰāpanārtʰam //
   śūnyaṃ vā niveśayitum abʰyuttʰito hiraṇyam eva dadyāt, na grāmaṃ grāma-saṃjāta-vyavahāra-stʰāpana-artʰam //

Sentence: 33 
    etena bʰr̥tānām abʰr̥tānāṃ ca vidyākarmabʰyāṃ bʰaktavetanaviśeṣaṃ ca kuryāt //
   etena bʰr̥tānām abʰr̥tānāṃ ca vidyā-karmabʰyāṃ bʰakta-vetana-viśeṣaṃ ca kuryāt //

Sentence: 34 
    ṣaṣṭivetanasyāḍʰakaṃ kr̥tvā hiraṇyānurūpaṃ bʰaktaṃ kuryāt //
   ṣaṣṭi-vetanasya+ āḍʰakaṃ kr̥tvā hiraṇya-anurūpaṃ bʰaktaṃ kuryāt //

Sentence: 35 
    pattyaśvaratʰadvipāḥ sūryodaye bahiḥ saṃdʰidivasavarjaṃ śilpayogyāḥ kuryuḥ //
   patty-aśva-ratʰa-dvipāḥ sūrya-udaye bahiḥ saṃdʰi-divasa-varjaṃ śilpa-yogyāḥ kuryuḥ //

Sentence: 36 
    teṣu rājā nityayuktaḥ syāt, abʰīkṣṇaṃ caiṣāṃ śilpadarśanaṃ kuryāt //
   teṣu rājā nitya-yuktaḥ syāt, abʰīkṣṇaṃ ca+ eṣāṃ śilpa-darśanaṃ kuryāt //

Sentence: 37 
    kr̥tanarendrāṅkaṃ śastrāvaraṇam āyudʰāgāraṃ praveśayet //
   kr̥ta-nara-indra-aṅkaṃ śastra-āvaraṇam āyudʰa-agāraṃ praveśayet //

Sentence: 38 
    aśastrāś careyuḥ, anyatra mudrānujñātāt //
   aśastrāś careyuḥ, anyatra mudrā-anujñātāt //

Sentence: 39 
    naṣṭaṃvinaṣṭaṃ vā dviguṇaṃ dadyāt //
   naṣṭaṃ-vinaṣṭaṃ vā dvi-guṇaṃ dadyāt //

Sentence: 40 
    vidʰvastagaṇanāṃ ca kuryāt //
   vidʰvasta-gaṇanāṃ ca kuryāt //

Sentence: 41 
    sārtʰikānāṃ śastrāvaraṇam antapālā gr̥hṇīyuḥ, samudram avacārayeyur vā //
   sārtʰikānāṃ śastra-āvaraṇam anta-pālā gr̥hṇīyuḥ, samudram avacārayeyur vā //

Sentence: 42 
    yātrām abʰyuttʰito vā senām udyojayet //
   yātrām abʰyuttʰito vā senām udyojayet //

Sentence: 43 
    tato vaidehakavyañjanāḥ sarvapaṇyāny āyudʰīyebʰyo yātrākāle dviguṇapratyādeyāni dadyuḥ //
   tato vaidehaka-vyañjanāḥ sarva-paṇyāny āyudʰīyebʰyo yātrā-kāle dvi-guṇa-pratyādeyāni dadyuḥ //

Sentence: 44 
    evaṃ rājapaṇyayogavikrayo vetanapratyādānaṃ ca bʰavati //
   evaṃ rāja-paṇya-yoga-vikrayo vetana-pratyādānaṃ ca bʰavati //

Sentence: 45 
    evam avekṣitāyavyayaḥ kośadaṇḍavyasanaṃ nāvāpnoti //
   evam avekṣita-āya-vyayaḥ kośa-daṇḍa-vyasanaṃ na+ avāpnoti //

Sentence: 46 
    iti bʰaktavetanavikalpaḥ //
   iti bʰakta-vetana-vikalpaḥ //


Sentence: 47ab 
    sattriṇaś cāyudʰīyānāṃ veśyāḥ kārukuśīlavāḥ /
   sattriṇaś ca+ āyudʰīyānāṃ veśyāḥ kāru-kuśīlavāḥ /

Sentence: 47cd 
    daṇḍavr̥ddʰāś ca jānīyuḥ śaucāśaucam atandritāḥ //E
   daṇḍa-vr̥ddʰāś ca jānīyuḥ śauca-aśaucam atandritāḥ //E






Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.