TITUS
Kautiliya Arthasastra: Part No. 126

Chapter: 17 

(samdʰi-karma - samādʰi-mokṣaḥ)


Sentence: 1 
    śamaḥ saṃdʰiḥ samādʰir ity eko ʼrtʰaḥ //
   śamaḥ saṃdʰiḥ samādʰir ity eko+ artʰaḥ //

Sentence: 2 
    rājñāṃ viśvāsopagamaḥ śamaḥ saṃdʰiḥ samādʰir iti //
   rājñāṃ viśvāsa-upagamaḥ śamaḥ saṃdʰiḥ samādʰir iti //

Sentence: 3 
    "satyaṃ śapatʰo vā calaḥ saṃdʰiḥ, pratibʰūḥ pratigraho vā stʰāvaraḥ" ity ācāryāḥ //
   "satyaṃ śapatʰo vā calaḥ saṃdʰiḥ, pratibʰūḥ pratigraho vā stʰāvaraḥ" ity ācāryāḥ //

Sentence: 4 
    neti kauṭilyaḥ //
   na+ iti kauṭilyaḥ //

Sentence: 5 
    satyaṃ śapatʰo vā paratreha ca stʰāvaraḥ saṃdʰiḥ, ihārtʰa eva pratibʰūḥ pratigraho vā balāpekṣaḥ //
   satyaṃ śapatʰo vā paratra+ iha ca stʰāvaraḥ saṃdʰiḥ, iha-artʰa eva pratibʰūḥ pratigraho vā bala-apekṣaḥ //

Sentence: 6 
    "saṃhitāḥ smaḥ" iti satyasaṃdʰāḥ pūrve rājānaḥ satyena saṃdadʰire //
   "saṃhitāḥ smaḥ" iti satya-saṃdʰāḥ pūrve rājānaḥ satyena saṃdadʰire //

Sentence: 7 
    tasyātikrame śapatʰena agnyudakasītāprākāraloṣṭahastiskandʰāśvapr̥ṣṭaratʰopastʰaśastraratnabījagandʰarasasuvarṇahiraṇyāny ālebʰire "hanyur etāni tyajeyuś cainaṃ yaḥ śapatʰam atikrāmet" iti //
   tasya+ atikrame śapatʰena agny-udaka-sītā-prākāra-loṣṭa-hasti-skandʰa-aśva-pr̥ṣṭa-ratʰa-upastʰa-śastra-ratna-bīja-gandʰa-rasa-suvarṇa-hiraṇyāny ālebʰire "hanyur etāni tyajeyuś ca+ enaṃ yaḥ śapatʰam atikrāmet" iti //

Sentence: 8 
    śapatʰātikrame mahatāṃ tapasvināṃ mukʰyānāṃ vā prātibʰāvyabandʰaḥ pratibʰūḥ //
   śapatʰa-atikrame mahatāṃ tapasvināṃ mukʰyānāṃ vā prātibʰāvya-bandʰaḥ pratibʰūḥ //

Sentence: 9 
    tasmin yaḥ parāvagrahasamartʰān pratibʰuvo gr̥hṇāti, so ʼtisaṃdʰatte //
   tasmin yaḥ para-avagraha-samartʰān pratibʰuvo gr̥hṇāti, so+ atisaṃdʰatte //

Sentence: 10 
    viparīto ʼtisaṃdʰīyate //
   viparīto+ atisaṃdʰīyate //

Sentence: 11 
    bandʰumukʰyapragrahaḥ pratigrahaḥ //
   bandʰu-mukʰya-pragrahaḥ pratigrahaḥ //

Sentence: 12 
    tasmin yo dūṣyāmātyaṃ dūṣyāpatyaṃ vā dadāti, so ʼtisaṃdʰatte //
   tasmin yo dūṣya-amātyaṃ dūṣya-apatyaṃ vā dadāti, so+ atisaṃdʰatte //

Sentence: 13 
    viparīto ʼtisaṃdʰīyate
   viparīto+ atisaṃdʰīyate

Sentence: 14 
    pratigrahagrahaṇaviśvastasya hi paraś cʰidreṣu nirapekṣaḥ praharati //
   pratigraha-grahaṇa-viśvastasya hi paraś cʰidreṣu nirapekṣaḥ praharati //

Sentence: 15 
    apatyasamādʰau tu kanyāputradāne dadat tu kanyām atisaṃdʰatte //
   apatya-samādʰau tu kanyā-putra-dāne dadat tu kanyām atisaṃdʰatte //

Sentence: 16 
    kanyā hy adāyādā pareṣām evārtʰāyākleśyā(?) ca //
   kanyā hy adāyādā pareṣām eva+ artʰāya+ ākleśyā(?) ca //

Sentence: 17 
    viparītaḥ putraḥ //
   viparītaḥ putraḥ //

Sentence: 18 
    putrayor api yo jātyaṃ prājñaṃ śūraṃ kr̥tāstram ekaputraṃ vā dadāti so ʼtisaṃdʰīyate //
   putrayor api yo jātyaṃ prājñaṃ śūraṃ kr̥ta-astram eka-putraṃ vā dadāti so+ atisaṃdʰīyate //

Sentence: 19 
    viparīto ʼtisaṃdʰatte //
   viparīto+ atisaṃdʰatte //

Sentence: 20 
    jātyād ajātyo hi luptadāyādasaṃtānatvād ādʰātuṃ śreyān, prājñād aprājño mantraśaktilopāt, śūrād aśūra utsāhaśaktilopāt, kr̥tāstrād akr̥tāstraḥ prahartavyasampallopāt, ekaputrād anekaputro nirapekṣatvāt //
   jātyād ajātyo hi lupta-dāyāda-saṃtānatvād ādʰātuṃ śreyān, prājñād aprājño mantra-śakti-lopāt, śūrād aśūra utsāha-śakti-lopāt, kr̥ta-astrād akr̥ta-astraḥ prahartavya-sampal-lopāt, eka-putrād aneka-putro nirapekṣatvāt //

Sentence: 21 
    jātyaprājñayor jātyam aprājñam aiśvaryaprakr̥tir anuvartate, prājñam ajātyaṃ mantrādʰikāraḥ //
   jātya-prājñayor jātyam aprājñam aiśvarya-prakr̥tir anuvartate, prājñam ajātyaṃ mantra-adʰikāraḥ //

Sentence: 22 
    mantrādʰikāre ʼpi vr̥ddʰasamyogāj jātyaḥ prājñam atisaṃdʰatte //
   mantra-adʰikāre+ api vr̥ddʰa-samyogāj jātyaḥ prājñam atisaṃdʰatte //

Sentence: 23 
    prājñaśūrayoḥ prājñam aśūraṃ matikarmaṇāṃ yogo ʼnuvartate, śūram aprājñaṃ vikramādʰikāraḥ //
   prājña-śūrayoḥ prājñam aśūraṃ mati-karmaṇāṃ yogo+ anuvartate, śūram aprājñaṃ vikrama-adʰikāraḥ //

Sentence: 24 
    vikramādʰikāre ʼpi hastinam iva lubdʰakaḥ prājñaḥ śūram atisaṃdʰatteś //
   vikrama-adʰikāre+ api hastinam iva lubdʰakaḥ prājñaḥ śūram atisaṃdʰatteś //

Sentence: 25 
    śūrakr̥tāstrayoḥ śūram akr̥tāstraṃ vikramavyavasāyo ʼnuvartate, kr̥tāstram aśūraṃ lakṣyalambʰādʰikāraḥ //
   śūra-kr̥ta-astrayoḥ śūram akr̥ta-astraṃ vikrama-vyavasāyo+ anuvartate, kr̥ta-astram aśūraṃ lakṣya-lambʰa-adʰikāraḥ //

Sentence: 26 
    lakṣyalambʰādʰikāre ʼpi stʰairyapratipattyasammoṣaiḥ śūraḥ kr̥tāstram atisaṃdʰatte //
   lakṣya-lambʰa-adʰikāre+ api stʰairya-pratipatty-asammoṣaiḥ śūraḥ kr̥ta-astram atisaṃdʰatte //

Sentence: 27 
    bahvekaputrayor bahuputra ekaṃ dattvā śeṣapratiṣṭabdʰaḥ saṃdʰim atikrāmati, netaraḥ //
   bahv-eka-putrayor bahu-putra ekaṃ dattvā śeṣa-pratiṣṭabdʰaḥ saṃdʰim atikrāmati, na+ itaraḥ //

Sentence: 28 
    putrasarvasvadāne saṃdʰiś cet putrapʰalato viśeṣaḥ //
   putra-sarva-sva-dāne saṃdʰiś cet putra-pʰalato viśeṣaḥ //

Sentence: 29 
    samapʰalayoḥ śaktaprajananato viśeṣaḥ //
   sama-pʰalayoḥ śakta-prajananato viśeṣaḥ //

Sentence: 30 
    śaktaprajananayor apy upastʰitaprajananato viśeṣaḥ //
   śakta-prajananayor apy upastʰita-prajananato viśeṣaḥ //

Sentence: 31 
    śaktimaty ekaputre tu luptaputrotpattir ātmānam ādadʰyāt, na caikaputram iti //
   śaktimaty eka-putre tu lupta-putra-utpattir ātmānam ādadʰyāt, na ca+ eka-putram iti //

Sentence: 32 
    abʰyuccīyamānaḥ samādʰimokṣaṃ kārayet //
   abʰyuccīyamānaḥ samādʰi-mokṣaṃ kārayet //

Sentence: 33 
    kumārāsannāḥ sattriṇaḥ kāruśilpivyañjanāḥ karmāṇi kurvāṇāḥ suruṅgayā rātrāv upakʰānayitvā kumāram apahareyuḥ //
   kumāra-āsannāḥ sattriṇaḥ kāru-śilpi-vyañjanāḥ karmāṇi kurvāṇāḥ suruṅgayā rātrāv upakʰānayitvā kumāram apahareyuḥ //

Sentence: 34 
    naṭanartakagāyanavādakavāgjīvanakuśīlavaplavakasaubʰikā vā pūrvapraṇihitāḥ param upatiṣṭʰeran //
   naṭanartaka-gāyana-vādaka-vāg-jīvana-kuśīlava-plavaka-saubʰikā vā pūrva-praṇihitāḥ param upatiṣṭʰeran //

Sentence: 35 
    te kumāraṃ paraṃparayopatiṣṭʰeran //
   te kumāraṃ paraṃ-parayā+ upatiṣṭʰeran //

Sentence: 36 
    teṣām aniyatakālapraveśastʰānanirgamanāni stʰāpayet //
   teṣām aniyata-kāla-praveśa-stʰāna-nirgamanāni stʰāpayet //

Sentence: 37 
    tatas tadvyañjano vā rātrau pratiṣṭʰeta //
   tatas tad-vyañjano vā rātrau pratiṣṭʰeta //

Sentence: 38 
    tena rūpājīvā bʰāryāvyañjanāś ca vyākʰyātāḥ //
   tena rūpa-ājīvā bʰāryā-vyañjanāś ca vyākʰyātāḥ //

Sentence: 39 
    teṣāṃ vā tūryabʰāṇḍapʰelāṃ gr̥hītvā nirgaccʰet //
   teṣāṃ vā tūrya-bʰāṇḍa-pʰelāṃ gr̥hītvā nirgaccʰet //

Sentence: 40 
    sūdārālikasnāpakasaṃvāhakāstarakakalpakaprasādʰakodakaparicārakair vā dravyavastrabʰāṇḍapʰelāśayanāsanasambʰogair nirhriyeta //
   sūda-ārālika-snāpaka-saṃvāhaka-āstaraka-kalpaka-prasādʰaka-udaka-paricārakair vā dravya-vastra-bʰāṇḍa-pʰelā-śayana-āsana-sambʰogair nirhriyeta //

Sentence: 41 
    paricārakaccʰadmanā vā kiṃcid arūpavelāyām ādāya nirgaccʰet, suruṅgāmukʰena vā niśopahāreṇa //
   paricārakac-cʰadmanā vā kiṃcid arūpa-velāyām ādāya nirgaccʰet, suruṅgā-mukʰena vā niśā-upahāreṇa //

Sentence: 42 
    toyāśaye vā vāruṇaṃ yogam ātiṣṭʰet //
   toya-āśaye vā vāruṇaṃ yogam ātiṣṭʰet //

Sentence: 43 
    vaidehakavyañjanā vā pakvānnapʰalavyavahāreṇārakṣiṣu rasam upacārayeyuḥ //
   vaidehaka-vyañjanā vā pakva-anna-pʰala-vyavahāreṇa+ ārakṣiṣu rasam upacārayeyuḥ //

Sentence: 44 
    daivatopahāraśrāddʰaprahavaṇanimittam ārakṣiṣu madanayogayuktam annapānaṃ rasaṃ vā prayujyāpagaccʰet, ārakṣakaprotsāhanena vā //
   daivata-upahāra-śrāddʰa-prahavaṇa-nimittam ārakṣiṣu madana-yoga-yuktam anna-pānaṃ rasaṃ vā prayujya+ apagaccʰet, ārakṣaka-protsāhanena vā //

Sentence: 45 
    nāgarakakuśīlavacikitsakāpūpikavyañjanā vā rātrau samr̥ddʰagr̥hāṇy ādīpayeyuḥ ārakṣiṇāṃ vā //
   nāgaraka-kuśīlava-cikitsaka-āpūpika-vyañjanā vā rātrau samr̥ddʰa-gr̥hāṇy ādīpayeyuḥ ārakṣiṇāṃ vā //

Sentence: 46 
    vaidehakavyañjanā vā paṇyasaṃstʰām ādīpayeyuḥ //
   vaidehaka-vyañjanā vā paṇya-saṃstʰām ādīpayeyuḥ //

Sentence: 47 
    anyad vā śarīraṃ nikṣipya svagr̥ham ādīpayed anupātabʰayāt //
   anyad vā śarīraṃ nikṣipya sva-gr̥ham ādīpayed anupāta-bʰayāt //

Sentence: 48 
    tataḥ saṃdʰiccʰedakʰātasuruṅgābʰir apagaccʰet //
   tataḥ saṃdʰic-cʰeda-kʰāta-suruṅgābʰir apagaccʰet //

Sentence: 49 
    kācakumbʰabʰāṇḍabʰāravyañjano vā rātrau pratiṣṭʰeta //
   kāca-kumbʰa-bʰāṇḍa-bʰāra-vyañjano vā rātrau pratiṣṭʰeta //

Sentence: 50 
    muṇḍajaṭilānāṃ pravāsanāny anupraviṣṭo vā rātrau tadvyañjanaḥ pratiṣṭʰeta, virūpavyādʰikaraṇāraṇyacaraccʰadmanām anyatamena vā //
   muṇḍa-jaṭilānāṃ pravāsanāny anupraviṣṭo vā rātrau tad-vyañjanaḥ pratiṣṭʰeta, virūpa-vyādʰi-karaṇa-araṇya-carac-cʰadmanām anyatamena vā //

Sentence: 51 
    pretavyañjano vā gūḍʰair nirhriyeta //
   preta-vyañjano vā gūḍʰair nirhriyeta //

Sentence: 52 
    pretaṃ vā strīveṣeṇānugaccʰet //
   pretaṃ vā strī-veṣeṇa+ anugaccʰet //

Sentence: 53 
    vanacaravyañjanāś cainam anyato yāntam anyato ʼpadiśeyuḥ //
   vana-cara-vyañjanāś ca+ enam anyato yāntam anyato+ apadiśeyuḥ //

Sentence: 54 
    tato ʼnyato gaccʰet //
   tato+ anyato gaccʰet //

Sentence: 55 
    cakracarāṇāṃ vā śakaṭavāṭair apagaccʰet //
   cakra-carāṇāṃ vā śakaṭa-vāṭair apagaccʰet //

Sentence: 56 
    āsanne cānupāte sattraṃ vā gr̥hṇīyāt //
   āsanne ca+ anupāte sattraṃ vā gr̥hṇīyāt //

Sentence: 57 
    sattrābʰāve hiraṇyaṃ rasaviddʰaṃ vā bʰakṣyajātam ubʰayataḥpantʰānam utsr̥jet //
   sattra-abʰāve hiraṇyaṃ rasa-viddʰaṃ vā bʰakṣya-jātam ubʰayataḥ-pantʰānam utsr̥jet //

Sentence: 58 
    tato ʼnyato ʼpagaccʰet //
   tato+ anyato+ apagaccʰet //

Sentence: 59 
    gr̥hīto vā sāmādibʰir anupātam atisaṃdadʰyāt, rasaviddʰena vā patʰyadanena //
   gr̥hīto vā sāma-ādibʰir anupātam atisaṃdadʰyāt, rasa-viddʰena vā patʰy-adanena //

Sentence: 60 
    vāruṇayogāgnidāheṣu vā śarīram anyad ādʰāya śatrum abʰiyuñjīta "putro me tvayā hataḥ" iti //
   vāruṇa-yoga-agni-dāheṣu vā śarīram anyad ādʰāya śatrum abʰiyuñjīta "putro me tvayā hataḥ" iti //

Sentence: 61a 
    upāttaccʰannaśastro vā rātrau vikramya rakṣiṣu //
   upāttac-cʰanna-śastro vā rātrau vikramya rakṣiṣu //

Sentence: 61b 
    śīgʰrapātair apasared gūḍʰapraṇihitaiḥ saha //E
   śīgʰra-pātair apasared gūḍʰa-praṇihitaiḥ saha //E






Copyright TITUS Project Frankfurt a/M 1999-2000. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.