TITUS
Kautiliya Arthasastra
Part No. 21
Previous part

Book: 10 
(skandʰa-āvāra-niveśaḥ)


Chapter: 1 

Sentence: 1    vāstukapraśaste vāstuni nāyakavardʰaki mauhūrtikāḥ skandʰāvāram, vr̥ttaṃ dīrgʰaṃ caturaśraṃ vā bʰūmivaśena vā, caturdvāraṃ ṣaṭpatʰaṃ navasaṃstʰānaṃ māpayeyuḥ kʰātavaprasāladvārāṭṭālakasampannaṃ bʰaye stʰāne ca //
   vāstuka-praśaste vāstuni nāyaka-vardʰaki mauhūrtikāḥ skandʰa-āvāram, vr̥ttaṃ dīrgʰaṃ catur-aśraṃ vā bʰūmi-vaśena vā, catur-dvāraṃ ṣaṭ-patʰaṃ nava-saṃstʰānaṃ māpayeyuḥ kʰāta-vapra-sāla-dvāra-aṭṭālaka-sampannaṃ bʰaye stʰāne ca //

Sentence: 2    madʰyamasyottare navabʰāge rājavāstukaṃ dʰanuḥśatāyāmam ardʰavistāram, paścimārdʰe tasyāntaḥpuram //
   madʰyamasya+ uttare nava-bʰāge rāja-vāstukaṃ dʰanuḥ-śata-āyāmam ardʰa-vistāram, paścima-ardʰe tasya+ antaḥ-puram //

Sentence: 3    antarvaṃśikasainyaṃ cānte niviśeta //
   antar-vaṃśika-sainyaṃ ca+ ante niviśeta //

Sentence: 4    purastād upastʰānam, dakṣiṇataḥ kośaśāsanakāryakaraṇāni, vāmato rājaupavāhyānāṃ hastyaśvaratʰānāṃ stʰānam //
   purastād upastʰānam, dakṣiṇataḥ kośa-śāsana-kārya-karaṇāni, vāmato rāja-aupavāhyānāṃ hasty-aśva-ratʰānāṃ stʰānam //

Sentence: 5    ato dʰanuḥśatāntarāś catvāraḥ śakaṭametʰīpratatistambʰasālaparikṣepāḥ //
   ato dʰanuḥ-śata-antarāś catvāraḥ śakaṭa-metʰī-pratati-stambʰa-sāla-parikṣepāḥ //

Sentence: 6    pratʰame purastān mantripurohitau, daṇṣiṇataḥ koṣṭʰāgāraṃ mahānasaṃ ca, vāmataḥ kupyāyudʰāgāram //
   pratʰame purastān mantri-purohitau, daṇṣiṇataḥ koṣṭʰa-agāraṃ mahānasaṃ ca, vāmataḥ kupya-āyudʰa-agāram //

Sentence: 7    dvitīye maulabʰr̥tānāṃ stʰānam aśvaratʰānāṃ senāpateś ca //
   dvitīye maula-bʰr̥tānāṃ stʰānam aśva-ratʰānāṃ senā-pateś ca //

Sentence: 8    tr̥tīye hastinaḥ śreṇyaḥ praśāstā ca //
   tr̥tīye hastinaḥ śreṇyaḥ praśāstā ca //

Sentence: 9    caturtʰe viṣṭir nāyako mitrāmitrāṭavībalaṃ svapuruṣādʰiṣṭʰitam //
   caturtʰe viṣṭir nāyako mitra-amitra-aṭavī-balaṃ sva-puruṣa-adʰiṣṭʰitam //

Sentence: 10    vaṇijo rūpājīvāś cānumahāpatʰam //
   vaṇijo rūpa-ājīvāś ca+ anu-mahā-patʰam //

Sentence: 11    bāhyato lubdʰakaśvagaṇinaḥ satūryāgnayaḥ, gūḍʰāś cārakṣāḥ //
   bāhyato lubdʰaka-śva-gaṇinaḥ satūrya-agnayaḥ, gūḍʰāś ca+ ārakṣāḥ //

Sentence: 12    śatrūṇām āpāte kūpakūṭāvapātakaṇṭakinīś ca stʰāpayet //
   śatrūṇām āpāte kūpa-kūṭa-avapāta-kaṇṭakinīś ca stʰāpayet //

Sentence: 13    aṣṭādaśavargāṇām ārakṣaviparyāsaṃ kārayet //
   aṣṭādaśa-vargāṇām ārakṣa-viparyāsaṃ kārayet //

Sentence: 14    divāyāmaṃ ca kārayed apasarpajñānārtʰam //
   diva-āyāmaṃ ca kārayed apasarpa-jñāna-artʰam //

Sentence: 15    vivādasaurikasamājadyūtavāraṇaṃ ca kārayet, mudrārakṣaṇaṃ ca //
   vivāda-saurika-samāja-dyūta-vāraṇaṃ ca kārayet, mudrā-rakṣaṇaṃ ca //

Sentence: 16    senānivr̥ttam āyudʰīyam aśāsanaṃ śūnyapālo badʰnīyāt //
   senā-nivr̥ttam āyudʰīyam aśāsanaṃ śūnya-pālo badʰnīyāt //


Sentence: 17ab    purastād adʰvanaḥ samyakpraśāstā rakṣaṇāni ca /
   purastād adʰvanaḥ samyak-praśāstā rakṣaṇāni ca /

Sentence: 17cd    yāyād vardʰakiviṣṭibʰyām udakāni ca kārayet // E
   yāyād vardʰaki-viṣṭibʰyām udakāni ca kārayet // E




Chapter: 2 
(skandʰa-āvāra-prayāṇam - bala-vyasana-avaskanda-kāla-rakṣaṇam)


Sentence: 1    grāmāraṇyānām adʰvani niveśān yavasendʰanodakavaśena parisaṃkʰyāya stʰānāsanagamanakālaṃ ca yātrāṃ yāyāt //
   grāma-araṇyānām adʰvani niveśān yavasa-indʰana-udaka-vaśena parisaṃkʰyāya stʰāna-āsana-gamana-kālaṃ ca yātrāṃ yāyāt //

Sentence: 2    tatpratīkāradviguṇaṃ bʰaktopakaraṇaṃ vāhayet //
   tat-pratīkāra-dvi-guṇaṃ bʰakta-upakaraṇaṃ vāhayet //

Sentence: 3    aśakto vā sainyeṣv āyojayet, antareṣu vā nicinuyāt //
   aśakto vā sainyeṣv āyojayet, antareṣu vā nicinuyāt //

Sentence: 4    purastān nāyakaḥ, madʰye kalatraṃ svāmī ca, pārśvayor aśvā bāhūtsāraḥ, cakrānteṣu hastinaḥ prasāravr̥ddʰir vā, paścāt senāpatir yāyāt niviśeta //
   purastān nāyakaḥ, madʰye kalatraṃ svāmī ca, pārśvayor aśvā bāhu-utsāraḥ, cakra-anteṣu hastinaḥ prasāra-vr̥ddʰir vā, paścāt senā-patir yāyāt niviśeta //

Sentence: 5    sarvato vanājīvaḥ prasāraḥ //
   sarvato vana-ājīvaḥ prasāraḥ //

Sentence: 6    svadeśād anvāyatir vīvadʰaḥ //
   sva-deśād anvāyatir vīvadʰaḥ //

Sentence: 7    mitrabalam āsāraḥ //
   mitra-balam āsāraḥ //

Sentence: 8    kalatrastʰānam apasāraḥ //
   kalatra-stʰānam apasāraḥ //

Sentence: 9    purastād adʰyāgʰāte makareṇa yāyāt, paścāc cʰakaṭena, pārśvayor vajreṇa, samantataḥ sarvatobʰadreṇa, ekāyane sūcyā //
   purastād adʰyāgʰāte makareṇa yāyāt, paścāt+ śakaṭena, pārśvayor vajreṇa, samantataḥ sarvato-bʰadreṇa, eka-ayane sūcyā //

Sentence: 10    patʰidvaidʰībʰāve svabʰūmito yāyāt //
   patʰi-dvaidʰī-bʰāve svabʰūmito yāyāt //

Sentence: 11    abʰūmiṣṭʰānāṃ hi svabʰūmiṣṭʰā yuddʰe pratilomā bʰavanti //
   abʰūmiṣṭʰānāṃ hi sva-bʰūmiṣṭʰā yuddʰe pratilomā bʰavanti //

Sentence: 12    yojanam adʰamā, adʰyardʰaṃ madʰyamā, dviyojanam uttamā, sambʰāvyā vā gatiḥ //
   yojanam adʰamā, adʰyardʰaṃ madʰyamā, dvi-yojanam uttamā, sambʰāvyā vā gatiḥ //

Sentence: 13    āśrayakārī sampannagʰātī pārṣṇir āsāro madʰyama udāsīno vā pratikartavyaḥ, saṃkaṭo mārgaḥ śodʰayitavyaḥ, kośo daṇḍo mitrāmitrāṭavībalaṃ viṣṭyr̥tur vā pratīkṣyāḥ, kr̥tadurgakarmanicayarakṣākṣayaḥ krītabalanirvedo mitrabalanirvedaś cāgamiṣyati, upajapitāro vā nātitvarayanti, śatrur abʰiprāyaṃ vā pūrayiṣyati, iti śanair yāyāt, viparyaye śīgʰram //
   āśraya-kārī sampanna-gʰātī pārṣṇir āsāro madʰyama udāsīno vā pratikartavyaḥ, saṃkaṭo mārgaḥ śodʰayitavyaḥ, kośo daṇḍo mitra-amitra-aṭavī-balaṃ viṣṭi-r̥tur vā pratīkṣyāḥ, kr̥ta-durga-karma-nicaya-rakṣā-kṣayaḥ krīta-bala-nirvedo mitra-bala-nirvedaś ca+ āgamiṣyati, upajapitāro vā na+ atitvarayanti, śatrur abʰiprāyaṃ vā pūrayiṣyati, iti śanair yāyāt, viparyaye śīgʰram //

Sentence: 14    hastistambʰasaṃkramasetubandʰanaukāṣṭʰaveṇusaṃgʰātair alābucarmakaraṇḍadr̥tiplavagaṇḍikāveṇikābʰiś codakāni tārayet //
   hasti-stambʰa-saṃkrama-setu-bandʰa-nau-kāṣṭʰa-veṇu-saṃgʰātair alābu-carma-karaṇḍa-dr̥ti-plava-gaṇḍikā-veṇikābʰiś ca+ udakāni tārayet //

Sentence: 15    tīrtʰābʰigrahe hastyaśvair anyato rātrāv uttārya sattraṃ gr̥hṇīyāt //
   tīrtʰa-abʰigrahe hasty-aśvair anyato rātrāv uttārya sattraṃ gr̥hṇīyāt //

Sentence: 16    anudake cakricatuṣpadaṃ cādʰvapramāṇena śaktyodakaṃ vāhayet //
   anudake cakri-catuṣpadaṃ ca+ adʰva-pramāṇena śaktyā+ udakaṃ vāhayet //

Sentence: 17    dīrgʰakāntāram anudakaṃ yavasendʰanodakahīnaṃ vā kr̥ccʰrādʰvānam abʰiyogapraskannaṃ kṣutpipāsādʰvaklāntaṃ paṅkatoyagambʰīrāṇāṃ vā nadīdarīśailānām udyānāpayāne vyāsaktam ekāyanamārge śailaviṣame saṃkaṭe vā bahulībʰūtaṃ niveśe prastʰite visamnāhaṃ bʰojanavyāsaktam āyatagatapariśrāntam avasuptaṃ vyādʰimarakadurbʰikṣapīḍitaṃ vyādʰitapattyaśvadvipam abʰūmiṣṭʰaṃ vā balavyasaneṣu vā svasainyaṃ rakṣet, parasainyaṃ cābʰihanyāt //
   dīrgʰa-kāntāram anudakaṃ yavasa-indʰana-udaka-hīnaṃ vā kr̥ccʰra-adʰvānam abʰiyoga-praskannaṃ kṣut-pipāsā-adʰva-klāntaṃ paṅka-toya-gambʰīrāṇāṃ vā nadī-darī-śailānām udyāna-apayāne vyāsaktam eka-ayana-mārge śaila-viṣame saṃkaṭe vā bahulī-bʰūtaṃ niveśe prastʰite visamnāhaṃ bʰojana-vyāsaktam āyata-gata-pariśrāntam avasuptaṃ vyādʰi-maraka-durbʰikṣa-pīḍitaṃ vyādʰita-patty-aśva-dvipam abʰūmiṣṭʰaṃ vā bala-vyasaneṣu vā sva-sainyaṃ rakṣet, para-sainyaṃ ca+ abʰihanyāt //

Sentence: 18    ekāyanamārgaprayātasya senāniścāragrāsāhāraśayyāprastārāgninidʰānadʰvajāyudʰasaṃkʰyānena parabalajñānam //
   eka-ayana-mārga-prayātasya senā-niścāra-grāsa-āhāra-śayyā-prastāra-agni-nidʰāna-dʰvaja-āyudʰa-saṃkʰyānena para-bala-jñānam //

Sentence: 19    tadātmāno gūhayet //
   tadā+ ātmāno gūhayet //


Sentence: 20ab    pārvataṃ vanadurgaṃ vā sāpasārapratigraham /
   pārvataṃ vana-durgaṃ vā sāpasāra-pratigraham /

Sentence: 20cd    svabʰumau pr̥ṣṭʰataḥ kr̥tvā yudʰyeta niviśeta ca // E
   sva-bʰumau pr̥ṣṭʰataḥ kr̥tvā yudʰyeta niviśeta ca // E




Chapter: 3 
(kūṭa-yuddʰa-vikalpāḥ - sva-sainya-utsāhanam - sva-balāny abala-vyāyogaḥ)


Sentence: 1    balaviśiṣṭaḥ kr̥topajāpaḥ prativihitartuḥ svabʰūmyāṃ prakāśayuddʰam upeyāt //
   bala-viśiṣṭaḥ kr̥ta-upajāpaḥ prativihita-r̥tuḥ sva-bʰūmyāṃ prakāśa-yuddʰam upeyāt //

Sentence: 2    viparyaye kūṭayuddʰam //
   viparyaye kūṭa-yuddʰam //

Sentence: 3    balavyasanāvaskandakāleṣu param abʰihanyāt, abʰūmiṣṭʰaṃ vā svabʰūmiṣṭʰaḥ, prakr̥tipragraho vā svabʰūmiṣṭʰam //
   bala-vyasana-avaskanda-kāleṣu param abʰihanyāt, abʰūmiṣṭʰaṃ vā sva-bʰūmiṣṭʰaḥ, prakr̥ti-pragraho vā sva-bʰūmiṣṭʰam //

Sentence: 4    dūṣyāmitrāṭavībalair vā bʰaṅgaṃ dattvā vibʰūmiprāptaṃ hanyāt //
   dūṣya-amitra-aṭavī-balair vā bʰaṅgaṃ dattvā vibʰūmi-prāptaṃ hanyāt //

Sentence: 5    saṃhatānīkaṃ hastibʰir bʰedayet //
   saṃhata-anīkaṃ hastibʰir bʰedayet //

Sentence: 6    pūrvaṃ bʰaṅgapradānenānupralīnaṃ bʰinnam abʰinnaḥ pratinivr̥tya hanyāt //
   pūrvaṃ bʰaṅga-pradānena+ anupralīnaṃ bʰinnam abʰinnaḥ pratinivr̥tya hanyāt //

Sentence: 7    purastād abʰihatya pracalaṃ vimukʰaṃ vā pr̥ṣṭʰato hastyaśvenābʰihanyāt //
   purastād abʰihatya pracalaṃ vimukʰaṃ vā pr̥ṣṭʰato hasty-aśvena+ abʰihanyāt //

Sentence: 8    pr̥ṣṭʰato 'bʰihatyā pracalaṃ vimukʰaṃ vā purastāt sārabalenābʰihanyāt //
   pr̥ṣṭʰato+ abʰihatyā pracalaṃ vimukʰaṃ vā purastāt sāra-balena+ abʰihanyāt //

Sentence: 9    tābʰyāṃ pārśvābʰigātau vyākʰyātau //
   tābʰyāṃ pārśva-abʰigātau vyākʰyātau //

Sentence: 10    yato vā dūṣyapʰalgubalaṃ tato 'bʰihanyāt //
   yato vā dūṣya-pʰalgu-balaṃ tato+ abʰihanyāt //

Sentence: 11    purastād viṣamāyāṃ pr̥ṣṭʰato 'bʰihanyāt //
   purastād viṣamāyāṃ pr̥ṣṭʰato+ abʰihanyāt //

Sentence: 12    pr̥ṣṭʰato viṣamāyāṃ purastād abʰihanyāt //
   pr̥ṣṭʰato viṣamāyāṃ purastād abʰihanyāt //

Sentence: 13    pārśvato viṣamāyām itarato 'bʰihanyāt //
   pārśvato viṣamāyām itarato+ abʰihanyāt //

Sentence: 14    dūṣyāmitrāṭavībalair vā pūrvaṃ yodʰayitvā śrāntam aśrāntaḥ param abʰihanyāt //
   dūṣya-amitra-aṭavī-balair vā pūrvaṃ yodʰayitvā śrāntam aśrāntaḥ param abʰihanyāt //

Sentence: 15    dūṣyabalena vā svayaṃ bʰaṅgaṃ dattvā "jitam" iti viśvastam aviśvastaḥ sattrāpāśrayo 'bʰihanyāt //
   dūṣya-balena vā svayaṃ bʰaṅgaṃ dattvā "jitam" iti viśvastam aviśvastaḥ sattra-apāśrayo+ abʰihanyāt //

Sentence: 16    sārtʰavrajaskandʰāvārasaṃvāhavilopapramattam apramatto 'bʰihanyāt //
   sārtʰa-vraja-skandʰa-āvāra-saṃvāha-vilopa-pramattam apramatto+ abʰihanyāt //

Sentence: 17    pʰalgubalāvaccʰannasārabalo vā paravīrān anupraviśya hanyāt //
   pʰalgu-bala-avaccʰanna-sāra-balo vā para-vīrān anupraviśya hanyāt //

Sentence: 18    gograhaṇena śvāpadavadʰena vā paravīrān ākr̥ṣya sattraccʰanno 'bʰihanyāt //
   go-grahaṇena śvā-pada-vadʰena vā para-vīrān ākr̥ṣya sattrac-cʰanno+ abʰihanyāt //

Sentence: 19    rātrāv avaskandena jāgarayitvā nidrāklāntān avasuptān vā divā hanyāt //
   rātrāv avaskandena jāgarayitvā nidrā-klāntān avasuptān vā divā hanyāt //

Sentence: 20    sapādacarmakośair vā hastibʰiḥ sauptikaṃ dadyāt //
   sapāda-carma-kośair vā hastibʰiḥ sauptikaṃ dadyāt //

Sentence: 21    ahaḥsamnāhapariśrāntān aparāhne 'bʰihanyāt //
   ahaḥ-samnāha-pariśrāntān apara-ahne+ abʰihanyāt //

Sentence: 22    śuṣkacarmavr̥ttaśarkarākośakair gomahiṣoṣṭrayūtʰair vā trasnubʰir akr̥tahastyaśvaṃ bʰinnam abʰinnaḥ pratinivr̥ttaṃ hanyāt //
   śuṣka-carma-vr̥tta-śarkara-ākośakair go-mahiṣa-uṣṭra-yūtʰair vā trasnubʰir akr̥ta-hasty-aśvaṃ bʰinnam abʰinnaḥ pratinivr̥ttaṃ hanyāt //

Sentence: 23    pratisūryavātaṃ vā sarvam abʰihanyāt //
   pratisūrya-vātaṃ vā sarvam abʰihanyāt //

Sentence: 24    dʰānvanavanasaṃkaṭapaṅkaśailanimnaviṣamanāvo gāvaḥ śakaṭavyūho nīhāro rātrir iti sattrāṇi //
   dʰānvana-vana-saṃkaṭa-paṅka-śaila-nimna-viṣama-nāvo gāvaḥ śakaṭavyūho nīhāro rātrir iti sattrāṇi //

Sentence: 25    pūrve ca praharaṇakālāḥ kūṭayuddʰahetavaḥ //
   pūrve ca praharaṇa-kālāḥ kūṭa-yuddʰa-hetavaḥ //

Sentence: 26    saṃgrāmas tu nirdiṣṭadeśakālo dʰarmiṣṭʰaḥ //
   saṃgrāmas tu nirdiṣṭa-deśa-kālo dʰarmiṣṭʰaḥ //

Sentence: 27    saṃhatya daṇḍaṃ brūyāt "tulyavetano 'smi, bʰavadbʰiḥ saha bʰogyam idaṃ rājyam, mayābʰihitaiḥ paro 'bʰihantavyaḥ" iti //
   saṃhatya daṇḍaṃ brūyāt "tulya-vetano+ asmi, bʰavadbʰiḥ saha bʰogyam idaṃ rājyam, mayā+ abʰihitaiḥ paro+ abʰihantavyaḥ" iti //

Sentence: 28    vedeṣv apy anuśrūyate samāptadakṣiṇānāṃ yajñānām avabʰr̥tʰeṣu "sā te gatir yā śūrāṇām" iti //
   vedeṣv apy anuśrūyate samāpta-dakṣiṇānāṃ yajñānām avabʰr̥tʰeṣu "sā te gatir yā śūrāṇām" iti //

Sentence: 29    apīha ślokau bʰavataḥ //
   api+ iha ślokau bʰavataḥ //


Sentence: 30ab    "yān yajñasaṃgʰais tapasā ca viprāḥ svargaiṣiṇaḥ pātracayaiś ca yānti /
   "yān yajña-saṃgʰais tapasā ca viprāḥ svarga-eṣiṇaḥ pātra-cayaiś ca yānti /

Sentence: 30cd    kṣaṇena tān apy atiyānti śūrāḥ prāṇān suyuddʰeṣu parityajantaḥ //
   kṣaṇena tān apy atiyānti śūrāḥ prāṇān suyuddʰeṣu parityajantaḥ //

Sentence: 31ab    "navaṃ śarāvaṃ salilasya pūrṇaṃ susaṃskr̥taṃ darbʰakr̥tottarīyam /
   "navaṃ śarāvaṃ salilasya pūrṇaṃ susaṃskr̥taṃ darbʰa-kr̥ta-uttarīyam /

Sentence: 31cd    tat tasya mā bʰūn narakaṃ ca gaccʰed yo bʰartr̥piṇḍasya kr̥te na yudʰyet - iti //
   tat tasya mā bʰūn narakaṃ ca gaccʰed yo bʰartr̥-piṇḍasya kr̥te na yudʰyet - iti //


Sentence: 32    mantripurohitābʰyām utsāhayed yodʰān vyūhasampadā //
   mantri-purohitābʰyām utsāhayed yodʰān vyūha-sampadā //

Sentence: 33    kārtāntikādiś cāsya vargaḥ sarvajñadaivatasamyogakʰyāpanābʰyāṃ svapakṣam uddʰarṣayet, parapakṣaṃ codvejayet //
   kārtāntika-ādiś ca+ asya vargaḥ sarvajña-daivata-samyoga-kʰyāpanābʰyāṃ sva-pakṣam uddʰarṣayet, para-pakṣaṃ ca+ udvejayet //

Sentence: 34    "śvo yuddʰam" iti kr̥topavāsaḥ śastravāhanaṃ cānuśayīta //
   "śvo yuddʰam" iti kr̥ta-upavāsaḥ śastra-vāhanaṃ ca+ anuśayīta //

Sentence: 35    atʰarvabʰiś ca juhuyāt //
   atʰarvabʰiś ca juhuyāt //

Sentence: 36    vijayayuktāḥ svargīyāś cāśiṣo vācayet //
   vijaya-yuktāḥ svargīyāś ca+ āśiṣo vācayet //

Sentence: 37    brāhmaṇebʰyaś cātmānam atisr̥jet //
   brāhmaṇebʰyaś ca+ ātmānam atisr̥jet //

Sentence: 38    śauryaśilpābʰijanānurāgayuktam artʰamānābʰyām avisaṃvāditam anīkagarbʰaṃ kurvīta //
   śaurya-śilpa-abʰijana-anurāga-yuktam artʰa-mānābʰyām avisaṃvāditam anīka-garbʰaṃ kurvīta //

Sentence: 39    pitr̥putrabʰrātr̥kāṇām āyudʰīyānām adʰvajaṃ muṇḍānīkaṃ rājastʰānam //
   pitr̥-putra-bʰrātr̥kāṇām āyudʰīyānām adʰvajaṃ muṇḍa-anīkaṃ rāja-stʰānam //

Sentence: 40    hastī ratʰo vā rājavāhanam aśvānubandʰaḥ //
   hastī ratʰo vā rāja-vāhanam aśva-anubandʰaḥ //

Sentence: 41    yat prāyasainyo yatra vā vinītaḥ syāt t(ad) adʰirohayet //
   yat prāya-sainyo yatra vā vinītaḥ syāt t(ad) adʰirohayet //

Sentence: 42    rājavyañjano vyūhādʰiṣṭʰānam āyojyaḥ //
   rāja-vyañjano vyūha-adʰiṣṭʰānam āyojyaḥ //

Sentence: 43    sūtamāgadʰāḥ śūrāṇāṃ svargam asvargaṃ bʰīrūṇāṃ jātisaṃgʰakulakarmavr̥ttastavaṃ ca yodʰānāṃ varṇayeyuḥ //
   sūta-māgadʰāḥ śūrāṇāṃ svargam asvargaṃ bʰīrūṇāṃ jāti-saṃgʰa-kula-karma-vr̥tta-stavaṃ ca yodʰānāṃ varṇayeyuḥ //

Sentence: 44    purohitapuruṣāḥ kr̥tyābʰicāraṃ brūyuḥ, yantrikavardʰakimauhūrtikāḥ svakarmasiddʰim asiddʰiṃ pareṣām //
   purohita-puruṣāḥ kr̥tya-abʰicāraṃ brūyuḥ, yantrika-vardʰaki-mauhūrtikāḥ sva-karma-siddʰim asiddʰiṃ pareṣām //

Sentence: 45    senāpatir artʰamānābʰyām abʰisaṃskr̥tam anīkam ābʰāṣeta - "śatasāhasro rājavadʰaḥ, pañcāśatsāhasraḥ senāpatikumāravadʰaḥ, daśasāhasraḥ pravīramukʰyavadʰaḥ, pañcasāhasro hastiratʰavadʰaḥ, sāhasro 'śvavadʰaḥ, śatyaḥ pattimukʰyavadʰaḥ, śiro viṃśatikaṃ bʰogadvaiguṇyaṃ svayaṃgrāhaś ca" iti //
   senā-patir artʰa-mānābʰyām abʰisaṃskr̥tam anīkam ābʰāṣeta - "śata-sāhasro rāja-vadʰaḥ, pañcāśat-sāhasraḥ senā-pati-kumāra-vadʰaḥ, daśa-sāhasraḥ pravīra-mukʰya-vadʰaḥ, pañca-sāhasro hasti-ratʰa-vadʰaḥ, sāhasro+ aśva-vadʰaḥ, śatyaḥ patti-mukʰya-vadʰaḥ, śiro viṃśatikaṃ bʰoga-dvaiguṇyaṃ svayaṃ-grāhaś ca" iti //

Sentence: 46    tad eṣāṃ daśavargādʰipatayo vidyuḥ //
   tad eṣāṃ daśa-varga-adʰipatayo vidyuḥ //

Sentence: 47    cikitsakāḥ śastrayantrāgadasnehavastrahastāḥ striyaś cānnapānarakṣiṇyaḥ puruṣāṇām uddʰarṣaṇīyāḥ pr̥ṣṭʰatas tiṣṭʰeyuḥ //
   cikitsakāḥ śastra-yantra-agada-sneha-vastra-hastāḥ striyaś ca+ anna-pāna-rakṣiṇyaḥ puruṣāṇām uddʰarṣaṇīyāḥ pr̥ṣṭʰatas tiṣṭʰeyuḥ //

Sentence: 48    adakṣiṇāmukʰaṃ pr̥ṣṭʰataḥsūryam anulomavātam anīkaṃ svabʰūmau vyūheta //
   adakṣiṇā-mukʰaṃ pr̥ṣṭʰataḥ-sūryam anuloma-vātam anīkaṃ sva-bʰūmau vyūheta //

Sentence: 49    parabʰūmivyūhe cāśvāṃś cārayeyuḥ //
   para-bʰūmi-vyūhe ca+ aśvāṃś cārayeyuḥ //

Sentence: 50    yatra stʰānaṃ prajavaś cābʰūmir vyūhasya tatra stʰitaḥ prajavitaś cobʰayatʰā jīyeta //
   yatra stʰānaṃ prajavaś ca+ abʰūmir vyūhasya tatra stʰitaḥ prajavitaś ca+ ubʰayatʰā jīyeta //

Sentence: 51    viparyaye jayati, ubʰayatʰā stʰāne prajave ca //
   viparyaye jayati, ubʰayatʰā stʰāne prajave ca //

Sentence: 52    samā viṣamā vyāmiśrā vā bʰūmir iti purastāt pārśvābʰyāṃ paścāc ca jñeyā //
   samā viṣamā vyāmiśrā vā bʰūmir iti purastāt pārśvābʰyāṃ paścāc ca jñeyā //

Sentence: 53    samāyāṃ daṇḍamaṇḍalavyūhāḥ, viṣamāyāṃ bʰogāsaṃhatavyūhāḥ, vyāmiśrāyāṃ viṣamavyūhāḥ //
   samāyāṃ daṇḍa-maṇḍala-vyūhāḥ, viṣamāyāṃ bʰoga-asaṃhata-vyūhāḥ, vyāmiśrāyāṃ viṣama-vyūhāḥ //

Sentence: 54    viśiṣṭabalaṃ bʰaṅktvā saṃdʰiṃ yāceta //
   viśiṣṭa-balaṃ bʰaṅktvā saṃdʰiṃ yāceta //

Sentence: 55    samabalena yācitaḥ saṃdadʰīta //
   sama-balena yācitaḥ saṃdadʰīta //

Sentence: 56    hīnam anuhanyāt, na tv eva svabʰūmiprāptaṃ tyaktātmānaṃ vā //
   hīnam anuhanyāt, na tv eva sva-bʰūmi-prāptaṃ tyakta-ātmānaṃ vā //


Sentence: 57ab    punarāvartamānasya nirāśasya ca jīvite /
   punar-āvartamānasya nirāśasya ca jīvite /

Sentence: 57cd    adʰāryo jāyate vegas tasmād bʰagnaṃ na pīḍayet // E
   adʰāryo jāyate vegas tasmād bʰagnaṃ na pīḍayet // E




Chapter: 4 
(yuddʰa-bʰūmayaḥ - patty-aśva-ratʰa-hasti-karmāṇi)


Sentence: 1    svabʰūmiḥ pattyaśvaratʰadvipānām iṣṭā yuddʰe niveśe ca //
   sva-bʰūmiḥ patty-aśva-ratʰa-dvipānām iṣṭā yuddʰe niveśe ca //

Sentence: 2    dʰānvanavananimnastʰalayodʰināṃ kʰanakākāśadivārātriyodʰināṃ ca puruṣāṇāṃ nādeyapārvatānūpasārasānāṃ ca hastinām aśvānāṃ ca yatʰāsvam iṣṭā yuddʰabʰūmayaḥ kālāś ca //
   dʰānvana-vana-nimna-stʰala-yodʰināṃ kʰanaka-ākāśa-divā-rātri-yodʰināṃ ca puruṣāṇāṃ nādeya-pārvata-ānūpa-sārasānāṃ ca hastinām aśvānāṃ ca yatʰā-svam iṣṭā yuddʰa-bʰūmayaḥ kālāś ca //

Sentence: 3    samā stʰirābʰikāśā nirutkʰātinyacakrakʰurānakṣagrāhiṇyavr̥kṣagulmavratatīstambʰakedāraśvabʰravalmīkasikatāpaṅkabʰaṅgurā daraṇahīnā ca ratʰabʰūmiḥ, hastyaśvayor manuṣyāṇāṃ ca same viṣame hitā yuddʰe niveśe ca //
   samā stʰirā+ abʰikāśā nirutkʰātinya-cakra-kʰurā+ anakṣa-grāhiṇya-vr̥kṣa-gulma-vratatī-stambʰa-kedāra-śvabʰra-valmīka-sikatā-paṅka-bʰaṅgurā daraṇa-hīnā ca ratʰa-bʰūmiḥ, hasty-aśvayor manuṣyāṇāṃ ca same viṣame hitā yuddʰe niveśe ca //

Sentence: 4    aṇvaśmavr̥kṣā hrasvalaṅgʰanīyaśvabʰrā mandadaraṇadoṣā cāśvabʰūmiḥ //
   aṇv-aśma-vr̥kṣā hrasva-laṅgʰanīya-śvabʰrā manda-daraṇa-doṣā ca+ aśva-bʰūmiḥ //

Sentence: 5    stʰūlastʰāṇv aśmavr̥kṣavratatīvalmīkagulmā padātibʰūmiḥ //
   stʰūla-stʰāṇv aśma-vr̥kṣa-vratatī-valmīka-gulmā padāti-bʰūmiḥ //

Sentence: 6    gamyaśailanimnaviṣamā mardanīyavr̥kṣā cʰedanīyavratatī paṅkabʰaṅgurā daraṇahīnā ca hastibʰūmiḥ //
   gamya-śaila-nimna-viṣamā mardanīya-vr̥kṣā cʰedanīya-vratatī paṅka-bʰaṅgurā daraṇa-hīnā ca hasti-bʰūmiḥ //

Sentence: 7    akaṇṭakiny abahuviṣamā pratyāsāravatīti padātīnām atiśayaḥ //
   akaṇṭakiny abahu-viṣamā pratyāsāravatī+ iti padātīnām atiśayaḥ //

Sentence: 8    dviguṇapratyāsārā kardamodakakʰañjanahīnā nihśarkareti vājinām atiśayaḥ //
   dvi-guṇa-pratyāsārā kardama-udaka-kʰañjana-hīnā nihśarkarā+ iti vājinām atiśayaḥ //

Sentence: 9    pāṃsukardamodakanalaśarādʰānavatī śvadaṇṣṭrahīnā mahāvr̥kṣaśākʰāgʰātaviyukteti hastinām atiśayaḥ //
   pāṃsu-kardama-udaka-nala-śara-ādʰānavatī śva-daṇṣṭra-hīnā mahā-vr̥kṣa-śākʰā-gʰāta-viyuktā+ iti hastinām atiśayaḥ //

Sentence: 10    toyāśayāpāśrayavatī nirutkʰātinī kedārahīnā vyāvartanasamartʰeti ratʰānām atiśayaḥ //
   toya-āśaya-apāśrayavatī nirutkʰātinī kedāra-hīnā vyāvartana-samartʰā+ iti ratʰānām atiśayaḥ //

Sentence: 11    uktā sarveṣāṃ bʰūmiḥ //
   uktā sarveṣāṃ bʰūmiḥ //

Sentence: 12    etayā sarvabalaniveśā yuddʰāni ca vyākʰyātāni bʰavanti //
   etayā sarva-bala-niveśā yuddʰāni ca vyākʰyātāni bʰavanti //

Sentence: 13    bʰūmivāsavanavicayo 'viṣamatoyatīrtʰavātaraśmigrahaṇaṃ vīvadʰāsārayor gʰāto rakṣā vā viśuddʰiḥ stʰāpanā ca balasya prasāravr̥ddʰir bāhūtsāraḥ pūrvaprahāro vyāveśanaṃ vyāvedʰanam āśvāso grahaṇaṃ mokṣaṇaṃ mārgānusāravinimayaḥ kośakumārābʰiharaṇaṃ jagʰanakoṭyabʰigʰāto hīnānusāraṇam anuyānaṃ samājakarmety aśvakarmāṇi //
   bʰūmi-vāsa-vana-vicayo+ aviṣama-toya-tīrtʰa-vāta-raśmi-grahaṇaṃ vīvadʰa-āsārayor gʰāto rakṣā vā viśuddʰiḥ stʰāpanā ca balasya prasāra-vr̥ddʰir bāhu-utsāraḥ pūrva-prahāro vyāveśanaṃ vyāvedʰanam āśvāso grahaṇaṃ mokṣaṇaṃ mārga-anusāra-vinimayaḥ kośa-kumāra-abʰiharaṇaṃ jagʰana-koṭy-abʰigʰāto hīna-anusāraṇam anuyānaṃ samāja-karma+ ity aśva-karmāṇi //

Sentence: 14    puroyānam akr̥tamārgavāsatīrtʰakarma bāhūtsāras toyataraṇāvataraṇe stʰānagamanāvataraṇaṃ viṣamasambādʰapraveśo 'gnidānaśamanam ekāṅgavijayo bʰinnasaṃdʰānam abʰinnabʰedanaṃ vyasane trāṇam abʰigʰāto vibʰīṣikā trāsanaṃaudāryaṃ grahaṇaṃ mokṣaṇaṃ sāladvārāṭṭālakabʰañjanaṃ kośavāhanāpavāhanam iti hastikarmāṇi //
   puro-yānam akr̥ta-mārga-vāsa-tīrtʰa-karma bāhu-utsāras toya-taraṇa-avataraṇe stʰāna-gamana-avataraṇaṃ viṣama-sambādʰa-praveśo+ agni-dāna-śamanam eka-aṅga-vijayo bʰinna-saṃdʰānam abʰinna-bʰedanaṃ vyasane trāṇam abʰigʰāto vibʰīṣikā trāsanaṃ-audāryaṃ grahaṇaṃ mokṣaṇaṃ sāla-dvāra-aṭṭālaka-bʰañjanaṃ kośa-vāhana-apavāhanam iti hasti-karmāṇi //

Sentence: 15    svabalarakṣā caturaṅgabalapratiṣedʰaḥ saṃgrāme grahaṇaṃ mokṣaṇaṃ bʰinnasaṃdʰānam abʰinnabʰedanaṃ trāsanam audāryaṃ bʰīmagʰoṣaś ceti ratʰakarmāṇi //
   sva-bala-rakṣā catur-aṅga-bala-pratiṣedʰaḥ saṃgrāme grahaṇaṃ mokṣaṇaṃ bʰinna-saṃdʰānam abʰinna-bʰedanaṃ trāsanam audāryaṃ bʰīma-gʰoṣaś ca+ iti ratʰa-karmāṇi //

Sentence: 16    sarvadeśakālaśastravahanaṃ vyāyāmaś ceti padātikarmāṇi //
   sarva-deśa-kāla-śastra-vahanaṃ vyāyāmaś ca+ iti padāti-karmāṇi //

Sentence: 17    śibiramārgasetukūpatīrtʰaśodʰanakarma yantrāyudʰāvaraṇopakaraṇagrāsavahanam āyodʰanāc ca praharaṇāvaraṇapratividdʰāpanayanam iti viṣṭikarmāṇi //
   śibira-mārga-setu-kūpa-tīrtʰa-śodʰana-karma yantra-āyudʰa-āvaraṇa-upakaraṇa-grāsa-vahanam āyodʰanāc ca praharaṇa-āvaraṇa-pratividdʰa-apanayanam iti viṣṭi-karmāṇi //


Sentence: 18ab    kuryād gavāśvavyāyogaṃ ratʰeṣv alpahayo nr̥paḥ /
   kuryād gava-aśva-vyāyogaṃ ratʰeṣv alpa-hayo nr̥paḥ /

Sentence: 18cd    kʰaroṣṭraśakaṭānāṃ vā garbʰam alpagajas tatʰā // E
   kʰara-uṣṭra-śakaṭānāṃ vā garbʰam alpa-gajas tatʰā // E




Chapter: 5 
(pakṣa-kakṣa-urasyānām bala-agrato vyūha-vibʰāgaḥ - sāra-pʰalgu-bala-vibʰāgaḥ - patty-aśva-ratʰa-hasti-yuddʰāni)


Sentence: 1    pañcadʰanuḥśatāpakr̥ṣṭaṃ durgam avastʰāpya yuddʰam upeyāt, bʰūmivaśena vā //
   pañca-dʰanuḥ-śata-apakr̥ṣṭaṃ durgam avastʰāpya yuddʰam upeyāt, bʰūmi-vaśena vā //

Sentence: 2    vibʰaktamukʰyām acakṣurviṣaye mokṣayitvā senāṃ senāpatināyakau vyūheyātām //
   vibʰakta-mukʰyām acakṣur-viṣaye mokṣayitvā senāṃ senā-pati-nāyakau vyūheyātām //

Sentence: 3    śamāntaraṃ pattiṃ stʰāpayet, triśamāntaram aśvam, pañcaśamāntaraṃ ratʰaṃ hastinaṃ vā //
   śama-antaraṃ pattiṃ stʰāpayet, tri-śama-antaram aśvam, pañca-śama-antaraṃ ratʰaṃ hastinaṃ vā //

Sentence: 4    dviguṇāntaraṃ triguṇāntaraṃ vā vyūheta //
   dvi-guṇa-antaraṃ tri-guṇa-antaraṃ vā vyūheta //

Sentence: 5    evaṃ yatʰāsukʰam asambādʰaṃ yudʰyeta //
   evaṃ yatʰā-sukʰam asambādʰaṃ yudʰyeta //

Sentence: 6    pañcāratni dʰanuḥ //
   pañca-aratni dʰanuḥ //

Sentence: 7    tasmin dʰanvinaṃ stʰāpayet, tridʰanuṣy aśvam, pañcadʰanuṣi ratʰaṃ hastinaṃ vā //
   tasmin dʰanvinaṃ stʰāpayet, tri-dʰanuṣy aśvam, pañca-dʰanuṣi ratʰaṃ hastinaṃ vā //

Sentence: 8    pañcadʰanur anīkasaṃdʰiḥ pakṣakakṣorasyānām //
   pañca-dʰanur anīka-saṃdʰiḥ pakṣa-kakṣa-urasyānām //

Sentence: 9    aśvasya trayaḥ puruṣāḥ pratiyoddʰāraḥ //
   aśvasya trayaḥ puruṣāḥ pratiyoddʰāraḥ //

Sentence: 10    pañcadaśa ratʰasya hastino vā, pañca cāśvāḥ //
   pañca-daśa ratʰasya hastino vā, pañca ca+ aśvāḥ //

Sentence: 11    tāvantaḥ pādagopā vājiratʰadvipānāṃ vidʰeyāḥ //
   tāvantaḥ pāda-gopā vāji-ratʰa-dvipānāṃ vidʰeyāḥ //

Sentence: 12    trīṇi trikāṇy anīkaṃ ratʰānām urasyaṃ stʰāpayet, tāvat kakṣaṃ pakṣaṃ cobʰayataḥ //
   trīṇi trikāṇy anīkaṃ ratʰānām urasyaṃ stʰāpayet, tāvat kakṣaṃ pakṣaṃ ca+ ubʰayataḥ //

Sentence: 13    pañcacatvāriṃśad evaṃ ratʰā ratʰavyūhe bʰavanti, dve śate pañcaviṃśatiś cāśvāḥ, ṣaṭśatāni pañcasaptatiś ca puruṣāḥ pratiyodʰāraḥ, tāvantaḥ pādagopāḥ //
   pañca-catvāriṃśad evaṃ ratʰā ratʰa-vyūhe bʰavanti, dve śate pañca-viṃśatiś ca+ aśvāḥ, ṣaṭ-śatāni pañca-saptatiś ca puruṣāḥ pratiyodʰāraḥ, tāvantaḥ pāda-gopāḥ //

Sentence: 14    eṣa samavyūhaḥ //
   eṣa sama-vyūhaḥ //

Sentence: 15    tasya dviratʰottarā vr̥ddʰir aikaviṃśatiratʰād iti //
   tasya dvi-ratʰa-uttarā vr̥ddʰir ā-eka-viṃśati-ratʰād iti //

Sentence: 16    evam ojā daśa samavyūhaprakr̥tayo bʰavanti //
   evam ojā daśa sama-vyūha-prakr̥tayo bʰavanti //

Sentence: 17    pakṣakakṣorasyānāṃ mitʰo viṣamasaṃkʰyāne viṣamavyūhaḥ //
   pakṣa-kakṣa-urasyānāṃ mitʰo viṣama-saṃkʰyāne viṣama-vyūhaḥ //

Sentence: 18    tasyāpi dviratʰottarā vr̥ddʰir aikaviṃśatiratʰād iti //
   tasya+ api dvi-ratʰa+ uttarā vr̥ddʰir ā-eka-viṃśati-ratʰād iti //

Sentence: 19    evam ojā daśa viṣamavyūhaprakr̥tayo bʰavanti //
   evam ojā daśa viṣama-vyūha-prakr̥tayo bʰavanti //

Sentence: 20    ataḥ sainyānāṃ vyūhaśeṣam āvāpaḥ kāryaḥ //
   ataḥ sainyānāṃ vyūha-śeṣam āvāpaḥ kāryaḥ //

Sentence: 21    ratʰānāṃ dvau tribʰāgāv aṅgeṣv āvāpayet, śeṣam urasyaṃ stʰāpayet //
   ratʰānāṃ dvau tri-bʰāgāv aṅgeṣv āvāpayet, śeṣam urasyaṃ stʰāpayet //

Sentence: 22    evaṃ tribʰāgono ratʰānām āvāpaḥ kāryaḥ //
   evaṃ tri-bʰāga-ūno ratʰānām āvāpaḥ kāryaḥ //

Sentence: 23    tena hastinām aśvānām āvāpo vyākʰyātaḥ //
   tena hastinām aśvānām āvāpo vyākʰyātaḥ //

Sentence: 24    yāvadaśvaratʰadvipānāṃ yuddʰasambādʰanm na kuryāt tāvad āvāpaḥ kāryaḥ //
   yāvad-aśva-ratʰa-dvipānāṃ yuddʰa-sambādʰanm na kuryāt tāvad āvāpaḥ kāryaḥ //

Sentence: 25    daṇḍabāhulyam āvāpaḥ //
   daṇḍa-bāhulyam āvāpaḥ //

Sentence: 26    pattibāhulyaṃ pratyāpāvaḥ //
   patti-bāhulyaṃ pratyāpāvaḥ //

Sentence: 27    ekāṅgabāhulyam anvāvāpaḥ //
   eka-aṅga-bāhulyam anvāvāpaḥ //

Sentence: 28    dūṣyabāhulyam atyāvāpaḥ //
   dūṣya-bāhulyam atyāvāpaḥ //

Sentence: 29    parāvāpāt pratyāvāpāc ca caturguṇād āṣṭaguṇād iti vā vibʰavataḥ sainyānām āvāpaḥ //
   para-āvāpāt pratyāvāpāc ca catur-guṇād ā-aṣṭa-guṇād iti vā vibʰavataḥ sainyānām āvāpaḥ //

Sentence: 30    ratʰavyūhena hastivyūho vyākʰyātaḥ //
   ratʰa-vyūhena hasti-vyūho vyākʰyātaḥ //

Sentence: 31    vyāmiśro vā hastiratʰāśvānāṃ - cakrānteṣu hastinaḥ pārśvayor aśvā ratʰā urasye //
   vyāmiśro vā hasti-ratʰa-aśvānāṃ - cakra-anteṣu hastinaḥ pārśvayor aśvā ratʰā urasye //

Sentence: 32    hastinām urasyaṃ ratʰānāṃ kakṣāv aśvānāṃ pakṣāv iti madʰyabʰedī //
   hastinām urasyaṃ ratʰānāṃ kakṣāv aśvānāṃ pakṣāv iti madʰya-bʰedī //

Sentence: 33    viparīto 'ntabʰedī //
   viparīto+ anta-bʰedī //

Sentence: 34    hastinām eva tu śuddʰaḥ - sāmnāhyānām urasyam aupavāhyānāṃ jagʰanaṃ vyālānāṃ koṭyāv iti //
   hastinām eva tu śuddʰaḥ - sāmnāhyānām urasyam aupavāhyānāṃ jagʰanaṃ vyālānāṃ koṭyāv iti //

Sentence: 35    aśvavyūho - varmiṇām urasyaṃ śuddʰānāṃ kakṣapakṣāv iti //
   aśva-vyūho - varmiṇām urasyaṃ śuddʰānāṃ kakṣa-pakṣāv iti //

Sentence: 36    pattivyūhaḥ - purastād āvaraṇinaḥ pr̥ṣṭʰato dʰanvinaḥ //
   patti-vyūhaḥ - purastād āvaraṇinaḥ pr̥ṣṭʰato dʰanvinaḥ //

Sentence: 37    iti śuddʰāḥ //
   iti śuddʰāḥ //

Sentence: 38    pattayaḥ pakṣayor aśvāḥ pārśvayoḥ hastinaḥ pr̥ṣṭʰato ratʰāḥ purastāt, paravyūhavaśena vā viparyāsaḥ //
   pattayaḥ pakṣayor aśvāḥ pārśvayoḥ hastinaḥ pr̥ṣṭʰato ratʰāḥ purastāt, para-vyūha-vaśena vā viparyāsaḥ //

Sentence: 39    iti dvyaṅgabalavibʰāgaḥ //
   iti dvy-aṅga-bala-vibʰāgaḥ //

Sentence: 40    tena traṅgabalavibʰāgo vyākʰyātaḥ //
   tena tr-aṅga-bala-vibʰāgo vyākʰyātaḥ //

Sentence: 41    daṇḍasampat sārabalaṃ puṃsāṃ
   daṇḍa-sampat sāra-balaṃ puṃsāṃ

Sentence: 42    hastyaśvayor viśeṣaḥ kulaṃ jātiḥ sattvaṃ vayaḥstʰatā prāṇo varṣma javas tejaḥ śilpaṃ stairyam udagratā vidʰeyatvaṃ suvyañjanācārateti //
   hasty-aśvayor viśeṣaḥ kulaṃ jātiḥ sattvaṃ vayaḥ-stʰatā prāṇo varṣma javas tejaḥ śilpaṃ stairyam udagratā vidʰeyatvaṃ suvyañjana-ācāratā+ iti //

Sentence: 43    pattyaśvaratʰadvipānāṃ sāratribʰāgam urasyaṃ stʰāpayet, dvau tribʰāgau kakṣaṃ pakṣaṃ cobʰayataḥ, anulomam anusāram, pratilomaṃ tr̥tīyasāram, pʰalgu pratilomam //
   patty-aśva-ratʰa-dvipānāṃ sāra-tri-bʰāgam urasyaṃ stʰāpayet, dvau tri-bʰāgau kakṣaṃ pakṣaṃ ca+ ubʰayataḥ, anulomam anusāram, pratilomaṃ tr̥tīya-sāram, pʰalgu pratilomam //

Sentence: 44    evaṃ sarvam upayogaṃ gamayet //
   evaṃ sarvam upayogaṃ gamayet //

Sentence: 45    pʰalgubalam anteṣv avadʰāya vegābʰihūliko bʰavati //
   pʰalgu-balam anteṣv avadʰāya vega-abʰihūliko bʰavati //

Sentence: 46    sārabalam agrataḥ kr̥tvā koṭīṣv anusāraṃ kuryāt, jagʰane tr̥tiyiyasāram, madʰye pʰalgubalam //
   sāra-balam agrataḥ kr̥tvā koṭīṣv anusāraṃ kuryāt, jagʰane tr̥tiyiya-sāram, madʰye pʰalgu-balam //

Sentence: 47    evam etat sahiṣṇu bʰavati //
   evam etat sahiṣṇu bʰavati //

Sentence: 48    vyūhaṃ tu stʰāpayitvā pakṣakakṣorasyānām ekena dvābʰyāṃ vā praharet, śeṣaiḥ pratigr̥hṇīyāt //
   vyūhaṃ tu stʰāpayitvā pakṣa-kakṣa-urasyānām ekena dvābʰyāṃ vā praharet, śeṣaiḥ pratigr̥hṇīyāt //

Sentence: 49    yat parasya durbalaṃ vītahastyaśvaṃ dūṣyāmātyaṃ kr̥topajāpaṃ vā tatprabʰūtasāreṇābʰihanyāt //
   yat parasya durbalaṃ vīta-hasty-aśvaṃ dūṣya-amātyaṃ kr̥ta-upajāpaṃ vā tat-prabʰūta-sāreṇa+ abʰihanyāt //

Sentence: 50    yad vā parasya sāriṣṭʰaṃ taddviguṇasāreṇābʰihanyāt //
   yad vā parasya sāriṣṭʰaṃ tad-dvi-guṇa-sāreṇa+ abʰihanyāt //

Sentence: 51    yad aṅgam alpasāram ātmanas tad bahunopacinuyāt //
   yad aṅgam alpa-sāram ātmanas tad bahunā+ upacinuyāt //

Sentence: 52    yataḥ parasyāpacayas tato 'bʰyāśe vyūheta, yatot vā bʰayaṃ syāt //
   yataḥ parasya+ apacayas tato+ abʰyāśe vyūheta, yatot vā bʰayaṃ syāt //

Sentence: 53    abʰisr̥taṃ parisr̥tam atisr̥tam apasr̥tam unmatʰyāvadʰānaṃ valayo gomūtrikā maṇḍalaṃ prakīrṇikā vyāvr̥ttapr̥ṣṭʰam anuvaṃśam agrataḥ pārśvābʰyāṃ pr̥ṣṭʰato bʰagnarakṣā bʰagnānupāta ity aśvayuddʰāni //
   abʰisr̥taṃ parisr̥tam atisr̥tam apasr̥tam unmatʰya-avadʰānaṃ valayo go-mūtrikā maṇḍalaṃ prakīrṇikā vyāvr̥tta-pr̥ṣṭʰam anuvaṃśam agrataḥ pārśvābʰyāṃ pr̥ṣṭʰato bʰagna-rakṣā bʰagna-anupāta ity aśva-yuddʰāni //

Sentence: 54    prakīrṇikāvarjāny etāny eva caturṇām aṅgānāṃ vyastasamastānāṃ vā gʰātaḥ, pakṣakakṣorasyānāṃ ca prabʰañjanam avaskandaḥ sauptikaṃ ceti hasityuddʰāni //
   prakīrṇika-āvarjāny etāny eva caturṇām aṅgānāṃ vyasta-samastānāṃ vā gʰātaḥ, pakṣa-kakṣa-urasyānāṃ ca prabʰañjanam avaskandaḥ sauptikaṃ ca+ iti hasit-yuddʰāni //

Sentence: 55    unmatʰyāvadʰānavarjāny etāny eva svabʰūmāv abʰiyānāpayānastʰitayuddʰānīti ratʰayuddʰāni //
   unmatʰya-avadʰāna-varjāny etāny eva sva-bʰūmāv abʰiyāna-apayāna-stʰita-yuddʰāni+ iti ratʰa-yuddʰāni //

Sentence: 56    sarvadeśakālapraharaṇam upāṃśudaṇḍaś ceti pattiyuddʰāni //
   sarva-deśa-kāla-praharaṇam upāṃśu-daṇḍaś ca+ iti patti-yuddʰāni //


Sentence: 57ab    etena vidʰinā vyūhān ojān yugmāṃś ca kārayet /
   etena vidʰinā vyūhān ojān yugmāṃś ca kārayet /

Sentence: 57cd    vibʰavo yāvad aṅgānāṃ caturṇāṃ sadr̥śo bʰavet //
   vibʰavo yāvad aṅgānāṃ caturṇāṃ sadr̥śo bʰavet //

Sentence: 58ab    dve śate dʰanuṣāṃ gatvā rājā tiṣṭʰet pratigrahe /
   dve śate dʰanuṣāṃ gatvā rājā tiṣṭʰet pratigrahe /

Sentence: 58cd    bʰinnasaṃgʰātanaṃ tasmān na yudʰyetāpratigrahaḥ // E
   bʰinna-saṃgʰātanaṃ tasmān na yudʰyeta+ apratigrahaḥ // E




Chapter: 6 
(daṇḍa-bʰoga-maṇḍala-asamhata-vyūha-vyūhanam - tasya prativyūha-stʰānam)


Sentence: 1    pakṣāv urasyaṃ pratigraha ity auśanaso vyūhavibʰāgaḥ //
   pakṣāv urasyaṃ pratigraha ity auśanaso vyūha-vibʰāgaḥ //

Sentence: 2    pakṣau kakṣāv urasym pratigraha iti bārhasptyaḥ //
   pakṣau kakṣāv urasym pratigraha iti bārhasptyaḥ //

Sentence: 3    prapakṣakakṣorasyā ubʰayoḥ daṇḍabʰogamaṇḍalāsaṃhatāḥ prakr̥tivyūhāḥ //
   prapakṣa-kakṣa-urasyā ubʰayoḥ daṇḍa-bʰoga-maṇḍala-asaṃhatāḥ prakr̥ti-vyūhāḥ //

Sentence: 4    tatra tiryagvr̥ttir daṇḍaḥ //
   tatra tiryag-vr̥ttir daṇḍaḥ //

Sentence: 5    samastānām anvāvr̥ttir bʰogaḥ //
   samastānām anvāvr̥ttir bʰogaḥ //

Sentence: 6    saratāṃ sarvatovr̥ttir maṇḍalaḥ //
   saratāṃ sarvato-vr̥ttir maṇḍalaḥ //

Sentence: 7    stʰitānāṃ pr̥tʰaganīkavr̥ttir asaṃhataḥ //
   stʰitānāṃ pr̥tʰag-anīka-vr̥ttir asaṃhataḥ //

Sentence: 8    pakṣakakṣorasyaiḥ samaṃ vartamāno daṇḍaḥ //
   pakṣa-kakṣa-urasyaiḥ samaṃ vartamāno daṇḍaḥ //

Sentence: 9    sa kakṣātikrāntaḥ pradaraḥ //
   sa kakṣa-atikrāntaḥ pradaraḥ //

Sentence: 10    sa eva pakṣakakṣābʰyāṃ pratikrānto dr̥ḍʰakaḥ //
   sa eva pakṣa-kakṣābʰyāṃ pratikrānto dr̥ḍʰakaḥ //

Sentence: 11    sa evātikrāntaḥ pakṣābʰyām asahyaḥ //
   sa eva+ atikrāntaḥ pakṣābʰyām asahyaḥ //

Sentence: 12    pakṣāv avastʰāpyorasyātikrāntaḥ śyenaḥ //
   pakṣāv avastʰāpya+ urasya-atikrāntaḥ śyenaḥ //

Sentence: 13    viparyaye cāpaṃ cāpakukuṣiḥ pratiṣṭʰaḥ supratiṣṭʰaś ca //
   viparyaye cāpaṃ cāpa-kukuṣiḥ pratiṣṭʰaḥ supratiṣṭʰaś ca //

Sentence: 14    cāpapakṣaḥ saṃjayaḥ //
   cāpa-pakṣaḥ saṃjayaḥ //

Sentence: 15    sa evorasyātikrānto vijayaḥ //
   sa eva+ urasya-atikrānto vijayaḥ //

Sentence: 16    stʰūlakarṇapakṣaḥ stʰūṇākarṇaḥ //
   stʰūla-karṇa-pakṣaḥ stʰūṇa-akarṇaḥ //

Sentence: 17    dviguṇapakṣastʰūṇo viśālavijayaḥ //
   dvi-guṇa-pakṣa-stʰūṇo viśāla-vijayaḥ //

Sentence: 18    tryabʰikrāntapakṣaś camūmukʰaḥ //
   try-abʰikrānta-pakṣaś camū-mukʰaḥ //

Sentence: 19    viparyaye jʰaṣāsyaḥ //
   viparyaye jʰaṣa-āsyaḥ //

Sentence: 20    ūrdʰvarājir daṇḍaḥ sūcī //
   ūrdʰva-rājir daṇḍaḥ sūcī //

Sentence: 21    dvau daṇḍau valayaḥ //
   dvau daṇḍau valayaḥ //

Sentence: 22    catvāro durjayaḥ //
   catvāro durjayaḥ //

Sentence: 23    iti daṇḍavyūhāḥ //
   iti daṇḍa-vyūhāḥ //

Sentence: 24    pakṣakakṣorasyair viṣamaṃ vartamāno bʰogaḥ //
   pakṣa-kakṣa-urasyair viṣamaṃ vartamāno bʰogaḥ //

Sentence: 25    sa sarpasārī gomūtrikā vā //
   sa sarpa-sārī go-mūtrikā vā //

Sentence: 26    sa yugmorasyo daṇḍapakṣaḥ śakaṭaḥ //
   sa yugma-urasyo daṇḍa-pakṣaḥ śakaṭaḥ //

Sentence: 27    viparyaye makaraḥ //
   viparyaye makaraḥ //

Sentence: 28    hastyaśvaratʰair vyatikīrṇaḥ śakaṭaḥ pāripatantakaḥ //
   hasty-aśva-ratʰair vyatikīrṇaḥ śakaṭaḥ pāripatantakaḥ //

Sentence: 29    iti bʰogavyūhāḥ //
   iti bʰoga-vyūhāḥ //

Sentence: 30    pakṣakakṣorasyānām ekībʰāve maṇḍalaḥ //
   pakṣa-kakṣa-urasyānām ekī-bʰāve maṇḍalaḥ //

Sentence: 31    sa sarvatomukʰaḥ sarvatobʰadraḥ //
   sa sarvato-mukʰaḥ sarvato-bʰadraḥ //

Sentence: 32    aṣṭānīko durjayaḥ //
   aṣṭa-anīko durjayaḥ //

Sentence: 33    iti maṇḍalavyūhāḥ //
   iti maṇḍala-vyūhāḥ //

Sentence: 34    pakṣakakṣorasyānām asaṃhatād asaṃhataḥ //
   pakṣa-kakṣa-urasyānām asaṃhatād asaṃhataḥ //

Sentence: 35    sa pañcānīkānām ākr̥tistʰāpanād vajro godʰā vā //
   sa pañca-anīkānām ākr̥ti-stʰāpanād vajro godʰā vā //

Sentence: 36    caturṇām uddʰānakaḥ kākapadī vā //
   caturṇām uddʰānakaḥ kākapadī vā //

Sentence: 37    trayāṇām ardʰacandrakaḥ karkaṭakaśr̥ṅgī vā //
   trayāṇām ardʰa-candrakaḥ karkaṭaka-śr̥ṅgī vā //

Sentence: 38    ity asaṃhatavyūhāḥ //
   ity asaṃhata-vyūhāḥ //

Sentence: 39    ratʰorasyo hastikakṣo 'śvapr̥ṣṭʰo 'riṣṭaḥ //
   ratʰa-urasyo hasti-kakṣo+ aśva-pr̥ṣṭʰo+ ariṣṭaḥ //

Sentence: 40    pattayo 'śvā ratʰā hastinaś cānupr̥ṣṭʰam acalaḥ //
   pattayo+ aśvā ratʰā hastinaś ca+ anupr̥ṣṭʰam acalaḥ //

Sentence: 41    hastino 'śvā ratʰāḥ pattayaś cānupr̥ṣṭʰam apratihataḥ //
   hastino+ aśvā ratʰāḥ pattayaś ca+ anupr̥ṣṭʰam apratihataḥ //

Sentence: 42    teṣāṃ pradaraṃ dr̥ḍʰakena gʰātayet, dr̥ḍʰakam asahyena, śyenaṃ cāpena, pratiṣṭʰaṃ supratiṣṭʰena, saṃjayaṃ vijayena, stʰūṇākarṇaṃ viśālavijayena, pāripatantakaṃ sarvatobʰadreṇa //
   teṣāṃ pradaraṃ dr̥ḍʰakena gʰātayet, dr̥ḍʰakam asahyena, śyenaṃ cāpena, pratiṣṭʰaṃ supratiṣṭʰena, saṃjayaṃ vijayena, stʰūṇa-ākarṇaṃ viśāla-vijayena, pāripatantakaṃ sarvato-bʰadreṇa //

Sentence: 43    durjayena sarvān prativyūheta //
   durjayena sarvān prativyūheta //

Sentence: 44    pattyaśvaratʰadvipānāṃ pūrvaṃ pūrvam uttareṇa gʰātayet, hīnāṅgam adʰikāṅgena ceti //
   patty-aśva-ratʰa-dvipānāṃ pūrvaṃ pūrvam uttareṇa gʰātayet, hīna-aṅgam adʰika-aṅgena ca+ iti //

Sentence: 45    aṅgadaśakasyaikaḥ patiḥ patikaḥ, patikadaśakasyaikaḥ senāpatiḥ, taddaśakasyaiko nāyaka iti //
   aṅga-daśakasya+ ekaḥ patiḥ patikaḥ, patika-daśakasya+ ekaḥ senā-patiḥ, tad-daśakasya+ eko nāyaka iti //

Sentence: 46    sa tūryagʰoṣadʰvajapatākābʰir vyūhāṅgānāṃ saṃjñāḥ stʰāpayed aṅgavibʰāge saṃgʰāte stʰāne gamane vyāvartane praharaṇe ca //
   sa tūrya-gʰoṣa-dʰvaja-patākābʰir vyūha-aṅgānāṃ saṃjñāḥ stʰāpayed aṅga-vibʰāge saṃgʰāte stʰāne gamane vyāvartane praharaṇe ca //

Sentence: 47    same vyūhe deśakālasārayogāt siddʰiḥ //
   same vyūhe deśa-kāla-sāra-yogāt siddʰiḥ //


Sentence: 48ab    yantrair upaniṣadyogais tīkṣṇair vyāsaktagʰātibʰiḥ /
   yantrair upaniṣad-yogais tīkṣṇair vyāsakta-gʰātibʰiḥ /

Sentence: 48cd    māyābʰir devasamyogaiḥ śakaṭair hastibʰīṣaṇaiḥ //
   māyābʰir deva-samyogaiḥ śakaṭair hasti-bʰīṣaṇaiḥ //

Sentence: 49ab    dūṣyaprakopair goyūtʰaiḥ skandʰāvārapradīpanaiḥ /
   dūṣya-prakopair go-yūtʰaiḥ skandʰa-āvāra-pradīpanaiḥ /

Sentence: 49cd    koṭījagʰanagʰātair vā dūtavyañjanabʰedanaiḥ //
   koṭī-jagʰana-gʰātair vā dūta-vyañjana-bʰedanaiḥ //

Sentence: 50ab    "durgaṃ dagdʰaṃ hr̥taṃ vā te kopaḥ kulyaḥ samuttʰitaḥ /
   "durgaṃ dagdʰaṃ hr̥taṃ vā te kopaḥ kulyaḥ samuttʰitaḥ /

Sentence: 50cd    śatrur āṭaviko vā" iti parasyodvegam ācaret //
   śatrur āṭaviko vā" iti parasya+ udvegam ācaret //

Sentence: 51ab    ekaṃ hanyān na vā hanyād iṣuḥ kṣipto dʰanuṣmatā /
   ekaṃ hanyān na vā hanyād iṣuḥ kṣipto dʰanuṣmatā /

Sentence: 51cd    prajñānena tu matiḥ kṣiptā hanyād garbʰagatān api // E
   prajñānena tu matiḥ kṣiptā hanyād garbʰa-gatān api // E




Next part


This text is part of the TITUS edition of Kautiliya Arthasastra.

Copyright TITUS Project, Frankfurt a/M, 22.4.2012. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.