TITUS
Kautiliya Arthasastra
Part No. 22
Previous part

Book: 11 
(bʰeda-upādānāni - upāmśu-daṇḍāḥ)


Chapter: 1 
Sentence: 1    saṃgʰalābʰo daṇḍamitralābʰānām uttamaḥ //
   saṃgʰa-lābʰo daṇḍa-mitra-lābʰānām uttamaḥ //

Sentence: 2    saṃgʰā hi saṃhatatvād adʰr̥ṣyāḥ pareṣām //
   saṃgʰā hi saṃhatatvād adʰr̥ṣyāḥ pareṣām //

Sentence: 3    tān anuguṇān bʰuñjīta sāmadānābʰyām, viguṇān bʰedadaṇḍābʰyām //
   tān anuguṇān bʰuñjīta sāma-dānābʰyām, viguṇān bʰeda-daṇḍābʰyām //

Sentence: 4    kāmbojasurāṣṭrakṣatriyaśreṇyādayo vārttaśastropajīvinaḥ //
   kāmboja-surāṣṭra-kṣatriya-śreṇy-ādayo vārtta-śastra-upajīvinaḥ //

Sentence: 5    liccʰivikavr̥jikamallakamadrakakukurakurupāñcālādayo rājaśabdopajīvinaḥ //
   liccʰivika-vr̥jika-mallaka-madraka-kukura-kuru-pāñcāla-ādayo rāja-śabda-upajīvinaḥ //

Sentence: 6    sarveṣām āsannāḥ sattriṇaḥ saṃgʰānāṃ parasparanyaṅgadveṣavairakalahastʰānāny upalabʰya kramābʰinītaṃ bʰedam upacārayeyuḥ "asau tvā vijalpati" iti //
   sarveṣām āsannāḥ sattriṇaḥ saṃgʰānāṃ paraspara-nyaṅga-dveṣa-vaira-kalaha-stʰānāny upalabʰya krama-abʰinītaṃ bʰedam upacārayeyuḥ "asau tvā vijalpati" iti //

Sentence: 7    evam ubʰayatobaddʰaroṣāṇāṃ vidyāśilpadyūtavaihārikeṣv ācāryavyañjanā bālakalahān utpādayeyuḥ //
   evam ubʰayato-baddʰa-roṣāṇāṃ vidyā-śilpa-dyūta-vaihārikeṣv ācārya-vyañjanā bāla-kalahān utpādayeyuḥ //

Sentence: 8    veśaśauṇḍikeṣu vā pratilomapraśaṃsābʰiḥ saṃgʰamukʰyamanuṣyāṇāṃ tīkṣṇāḥ kalahān utpādayeyuḥ, kr̥tyapakṣopagraheṇa vā //
   veśa-śauṇḍikeṣu vā pratiloma-praśaṃsābʰiḥ saṃgʰa-mukʰya-manuṣyāṇāṃ tīkṣṇāḥ kalahān utpādayeyuḥ, kr̥tya-pakṣa-upagraheṇa vā //

Sentence: 9    kumārakān viśiṣṭaccʰindikayā hīnaccʰindikān utsāhayeyuḥ //
   kumārakān viśiṣṭac-cʰindikayā hīnac-cʰindikān utsāhayeyuḥ //

Sentence: 10    viśiṣṭānāṃ caikapātraṃ vivāhaṃ vā hīnebʰyo vārayeyuḥ //
   viśiṣṭānāṃ ca+ eka-pātraṃ vivāhaṃ vā hīnebʰyo vārayeyuḥ //

Sentence: 11    hīnān vā viśiṣṭair ekapātre vivāhe vā yojayeyuḥ //
   hīnān vā viśiṣṭair eka-pātre vivāhe vā yojayeyuḥ //

Sentence: 12    avahīnān vā tulyabʰāvopagamane kulataḥ pauruṣataḥ stʰānaviparyāsato vā //
   avahīnān vā tulya-bʰāva-upagamane kulataḥ pauruṣataḥ stʰāna-viparyāsato vā //

Sentence: 13    vyavahāram avastʰitaṃ vā pratilomastʰāpanena niśāmayeyuḥ //
   vyavahāram avastʰitaṃ vā pratiloma-stʰāpanena niśāmayeyuḥ //

Sentence: 14    vivādapadeṣu vā dravyapaśumanuṣyābʰigʰātena rātrau tīkṣṇāḥ kalahān utpādayeyuḥ //
   vivāda-padeṣu vā dravya-paśu-manuṣya-abʰigʰātena rātrau tīkṣṇāḥ kalahān utpādayeyuḥ //

Sentence: 15    sarveṣu ca kalahastʰāneṣu hīnapakṣaṃ rājā kośadaṇḍābʰyām upagr̥hya pratipakṣavadʰe yojayet //
   sarveṣu ca kalaha-stʰāneṣu hīna-pakṣaṃ rājā kośa-daṇḍābʰyām upagr̥hya pratipakṣa-vadʰe yojayet //

Sentence: 16    bʰinnān apavāhayed vā //
   bʰinnān apavāhayed vā //

Sentence: 17    bʰūmau caiṣāṃ pañcakulīṃ daśakulīṃ vā kr̥ṣyāyāṃ niveśayet //
   bʰūmau ca+ eṣāṃ pañca-kulīṃ daśa-kulīṃ vā kr̥ṣyāyāṃ niveśayet //

Sentence: 18    ekastʰā hi śastragrahaṇasamartʰāḥ syuḥ //
   ekastʰā hi śastra-grahaṇa-samartʰāḥ syuḥ //

Sentence: 19    samavāye caiṣām atyayaṃ stʰāpayet //
   samavāye ca+ eṣām atyayaṃ stʰāpayet //

Sentence: 20    rājaśabdibʰir avaruddʰam avakṣiptaṃ vā kulyam abʰijātaṃ rājaputratve stʰāpayet //
   rāja-śabdibʰir avaruddʰam avakṣiptaṃ vā kulyam abʰijātaṃ rāja-putratve stʰāpayet //

Sentence: 21    kārtāntikādiś cāsya vargo rājalakṣaṇyatāṃ saṃgʰeṣu prakāśayet //
   kārtāntika-ādiś ca+ asya vargo rāja-lakṣaṇyatāṃ saṃgʰeṣu prakāśayet //

Sentence: 22    saṃgʰamukʰyāṃś ca dʰarmiṣṭʰān upajapet "svadʰarmam amuṣya rājñaḥ putre bʰrātari vā pratipadyadʰvam" iti //
   saṃgʰa-mukʰyāṃś ca dʰarmiṣṭʰān upajapet "sva-dʰarmam amuṣya rājñaḥ putre bʰrātari vā pratipadyadʰvam" iti //

Sentence: 23    pratipanneṣu kr̥tyapakṣopagrahārtʰam artʰaṃ daṇḍaṃ ca preṣayet //
   pratipanneṣu kr̥tya-pakṣa-upagraha-artʰam artʰaṃ daṇḍaṃ ca preṣayet //

Sentence: 24    vikramakāle śauṇḍikavyañjanāḥ putradārapretāpadeśena "naiṣecanikam" iti madanarasayuktān madyakumbʰāñ cʰataśaḥ prayaccʰeyuḥ //
   vikrama-kāle śauṇḍika-vyañjanāḥ putra-dāra-preta-apadeśena "naiṣecanikam" iti madana-rasa-yuktān madya-kumbʰān+ śataśaḥ prayaccʰeyuḥ //

Sentence: 25    caityadaivatadvārarakṣāstʰāneṣu ca sattriṇaḥ samayakarmanikṣepaṃ sahiraṇyābʰijñānamudrāṇi hiraṇyabʰājanāni ca prarūpayeyuḥ //
   caitya-daivata-dvāra-rakṣā-stʰāneṣu ca sattriṇaḥ samaya-karma-nikṣepaṃ sahiraṇya-abʰijñāna-mudrāṇi hiraṇya-bʰājanāni ca prarūpayeyuḥ //

Sentence: 26    dr̥śyamāneṣu ca saṃgʰeṣu "rājakīyāḥ" ity āvedayeyuḥ //
   dr̥śyamāneṣu ca saṃgʰeṣu "rājakīyāḥ" ity āvedayeyuḥ //

Sentence: 27    atʰāvaskandaṃ dadyāt //
   atʰa+ avaskandaṃ dadyāt //

Sentence: 28    saṃgʰānāṃ vā vāhanahiraṇye kālike gr̥hītvā saṃgʰamukʰyāya prakʰyātaṃ dravyaṃ prayaccʰet //
   saṃgʰānāṃ vā vāhana-hiraṇye kālike gr̥hītvā saṃgʰa-mukʰyāya prakʰyātaṃ dravyaṃ prayaccʰet //

Sentence: 29    tad eṣāṃ yācite "dattam amuṣmai mukʰyāya" iti brūyāt //
   tad eṣāṃ yācite "dattam amuṣmai mukʰyāya" iti brūyāt //

Sentence: 30    etena skandʰāvārāṭavībʰedo vyākʰyātaḥ //
   etena skandʰa-āvāra-aṭavī-bʰedo vyākʰyātaḥ //

Sentence: 31    saṃgʰamukʰyaputram ātmasambʰāvitaṃ vā sattrī grāhayet "amuṣya rājñaḥ putras tvam, śatrubʰayād iha nyasto 'si" iti //
   saṃgʰa-mukʰya-putram ātma-sambʰāvitaṃ vā sattrī grāhayet "amuṣya rājñaḥ putras tvam, śatru-bʰayād iha nyasto+ asi" iti //

Sentence: 32    pratipannaṃ rājā kośadaṇḍābʰyām upagr̥hya saṃgʰeṣu vikramayet //
   pratipannaṃ rājā kośa-daṇḍābʰyām upagr̥hya saṃgʰeṣu vikramayet //

Sentence: 33    avāptārtʰas tam api pravāsayet //
   avāpta-artʰas tam api pravāsayet //

Sentence: 34    bandʰakīpoṣakāḥ plavakanaṭanartakasaubʰikā vā praṇihitāḥ strībʰiḥ paramarūpayauvanābʰiḥ saṃgʰamukʰyān unmādayeyuḥ //
   bandʰakī-poṣakāḥ plavaka-naṭa-nartaka-saubʰikā vā praṇihitāḥ strībʰiḥ parama-rūpa-yauvanābʰiḥ saṃgʰa-mukʰyān unmādayeyuḥ //

Sentence: 35    jātakāmānām anyatamasya pratyayaṃ kr̥tvānyatra gamanena prasabʰaharaṇena vā kalahān utpādayeyuḥ //
   jāta-kāmānām anyatamasya pratyayaṃ kr̥tvā+ anyatra gamanena prasabʰa-haraṇena vā kalahān utpādayeyuḥ //

Sentence: 36    kalahe tīkṣṇāḥ karma kuryuḥ "hato 'yam ittʰaṃ kāmukaḥ" iti //
   kalahe tīkṣṇāḥ karma kuryuḥ "hato+ ayam ittʰaṃ kāmukaḥ" iti //

Sentence: 37    visaṃvāditaṃ vā marṣayamāṇam abʰisr̥tya strī brūyāt "asau māṃ mukʰyas tvayi jātakāmāṃ bādʰate, tasmiñ jīvati neha stʰāsyāmi" iti gʰātam asya prayojayet //
   visaṃvāditaṃ vā marṣayamāṇam abʰisr̥tya strī brūyāt "asau māṃ mukʰyas tvayi jāta-kāmāṃ bādʰate, tasmin+ jīvati na+ iha stʰāsyāmi" iti gʰātam asya prayojayet //

Sentence: 38    prasahyāpahr̥tā vā vanānte kriḍāgr̥he vāpahartāraṃ rātrau tīkṣṇena gʰātayet, svayaṃ vā rasena //
   prasahya-apahr̥tā vā vana-ante kriḍā-gr̥he vā+ apahartāraṃ rātrau tīkṣṇena gʰātayet, svayaṃ vā rasena //

Sentence: 39    tataḥ prakāśayet "amunā me priyo hataḥ" iti //
   tataḥ prakāśayet "amunā me priyo hataḥ" iti //

Sentence: 40    jātakāmaṃ vā siddʰavyañjanaḥ sāṃvadanikībʰir auṣadʰībʰiḥ saṃvāsya rasenātisaṃdʰāyāpagaccʰet //
   jāta-kāmaṃ vā siddʰa-vyañjanaḥ sāṃvadanikībʰir auṣadʰībʰiḥ saṃvāsya rasena+ atisaṃdʰāya+ apagaccʰet //

Sentence: 41    tasminn apakrānte sattriṇaḥ paraprayogam abʰiśaṃseyuḥ //
   tasminn apakrānte sattriṇaḥ para-prayogam abʰiśaṃseyuḥ //

Sentence: 42    āḍʰyavidʰavā gūḍʰājīvā yogastriyo vā dāyanikṣepārtʰaṃ vivadamānāḥ saṃgʰamukʰyān unmādayeyuḥ, aditikauśikastriyo nartakīgāyanā vā //
   āḍʰya-vidʰavā gūḍʰa-ājīvā yoga-striyo vā dāya-nikṣepa-artʰaṃ vivadamānāḥ saṃgʰa-mukʰyān unmādayeyuḥ, aditi-kauśika-striyo nartakī-gāyanā vā //

Sentence: 43    pratipannān gūḍʰaveśmasu rātrisamāgamapraviṣṭāṃs tīkṣṇā hanyur baddʰvā hareyur vā //
   pratipannān gūḍʰa-veśmasu rātri-samāgama-praviṣṭāṃs tīkṣṇā hanyur baddʰvā hareyur vā //

Sentence: 44    sattrī vā strīlolupaṃ saṃgʰamukʰyaṃ prarūpayet "amuṣmin grāme daridrakullam apasr̥tam, tasya strī rājārhā, gr̥hāṇainām" iti //
   sattrī vā strī-lolupaṃ saṃgʰa-mukʰyaṃ prarūpayet "amuṣmin grāme daridra-kullam apasr̥tam, tasya strī rāja-arhā, gr̥hāṇa+ enām" iti //

Sentence: 45    gr̥hītāyām ardʰamāsānantaraṃ siddʰavyañjano dūṣyasaṃgʰamukʰyamadʰye prakrośet "asau me mukʰyo bʰāryāṃ snuṣāṃ bʰaginīṃ duhitaraṃ vādʰicarati" iti //
   gr̥hītāyām ardʰa-māsa-anantaraṃ siddʰa-vyañjano dūṣya-saṃgʰa-mukʰya-madʰye prakrośet "asau me mukʰyo bʰāryāṃ snuṣāṃ bʰaginīṃ duhitaraṃ vā+ adʰicarati" iti //

Sentence: 46    taṃ cet saṃgʰo nigr̥hṇīyāt, rājainam upagr̥hya viguṇeṣu vikramayet //
   taṃ cet saṃgʰo nigr̥hṇīyāt, rājā+ enam upagr̥hya viguṇeṣu vikramayet //

Sentence: 47    anigr̥hīte siddʰavyañjanaṃ rātrau tīkṣṇāḥ pravāsayeyuḥ //
   anigr̥hīte siddʰa-vyañjanaṃ rātrau tīkṣṇāḥ pravāsayeyuḥ //

Sentence: 48    tatas tadvyañjanāḥ prakrośeyuḥ "asau brahmahā brāhmaṇījāraś ca" iti //
   tatas tad-vyañjanāḥ prakrośeyuḥ "asau brahmahā brāhmaṇī-jāraś ca" iti //

Sentence: 49    kārtāntikavyañjano vā kanyām anyena vr̥tām anyasya prarūpayet "amuṣya kanyā rājapatnī rājaprasavinī ca bʰaviṣyati, sarvasvena prasahya vaināṃ labʰasva" iti //
   kārtāntika-vyañjano vā kanyām anyena vr̥tām anyasya prarūpayet "amuṣya kanyā rāja-patnī rāja-prasavinī ca bʰaviṣyati, sarva-svena prasahya vā+ enāṃ labʰasva" iti //

Sentence: 50    alabʰyamānāyāṃ parapakṣam uddʰarṣayet //
   alabʰyamānāyāṃ para-pakṣam uddʰarṣayet //

Sentence: 51    labdʰāyāṃ siddʰaḥ kalahaḥ //
   labdʰāyāṃ siddʰaḥ kalahaḥ //

Sentence: 52    bʰikṣukī vā priyabʰāryaṃ mukʰyaṃ brūyāt "asau te mukʰyo yauvanotsikto bʰāryāyāṃ māṃ prāhiṇot, tasyāhaṃ bʰayāl lekʰyam ābʰaraṇaṃ gr̥hītvāgatāsmi, nirdoṣā te bʰāryā, gūḍʰam asmin pratikartavyam, aham api tāvat pratipatsyāmi" iti //
   bʰikṣukī vā priya-bʰāryaṃ mukʰyaṃ brūyāt "asau te mukʰyo yauvana-utsikto bʰāryāyāṃ māṃ prāhiṇot, tasya+ ahaṃ bʰayāl lekʰyam ābʰaraṇaṃ gr̥hītvā+ āgatā+ asmi, nirdoṣā te bʰāryā, gūḍʰam asmin pratikartavyam, aham api tāvat pratipatsyāmi" iti //

Sentence: 53    evaṃādiṣu kalahastʰāneṣu svayam utpanne vā kalahe tīkṣṇair utpādite vā hīnapakṣaṃ rājā kośadaṇḍābʰyām upagr̥hya viguṇeṣu vikramayed apavāhayed vā //
   evaṃ-ādiṣu kalaha-stʰāneṣu svayam utpanne vā kalahe tīkṣṇair utpādite vā hīna-pakṣaṃ rājā kośa-daṇḍābʰyām upagr̥hya viguṇeṣu vikramayed apavāhayed vā //

Sentence: 54    saṃgʰeṣv evam ekarājo varteta //
   saṃgʰeṣv evam eka-rājo varteta //

Sentence: 55    saṃgʰāś cāpy evam ekarājād etebʰyo 'tisaṃgʰān ebʰyo rakṣayeyuḥ //
   saṃgʰāś ca+ apy evam eka-rājād etebʰyo+ atisaṃgʰān ebʰyo rakṣayeyuḥ //


Sentence: 56ab    saṃgʰamukʰyaś ca saṃgʰeṣu nyāyavr̥ttir hitaḥ priyaḥ /
   saṃgʰa-mukʰyaś ca saṃgʰeṣu nyāya-vr̥ttir hitaḥ priyaḥ /

Sentence: 56cd    dānto yuktajanas tiṣṭʰet sarvacittānuvartakaḥ // E
   dānto yukta-janas tiṣṭʰet sarva-citta-anuvartakaḥ // E




Next part


This text is part of the TITUS edition of Kautiliya Arthasastra.

Copyright TITUS Project, Frankfurt a/M, 22.4.2012. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.