TITUS
Kautiliya Arthasastra
Part No. 23
Previous part

Book: 12 
(dūta-karma)


Chapter: 1 

Sentence: 1    "balīyasābʰiyukto durbalaḥ sarvatrānupraṇato vetasadʰarmā tiṣṭʰet //
   "balīyasā+ abʰiyukto durbalaḥ sarvatra+ anupraṇato vetasa-dʰarmā tiṣṭʰet //

Sentence: 2    indrasya hi sa praṇamati yo balīyaso namati" iti bʰāradvājaḥ //
   indrasya hi sa praṇamati yo balīyaso namati" iti bʰāradvājaḥ //

Sentence: 3    "sarvasaṃdohena balānāṃ yudʰyeta //
   "sarva-saṃdohena balānāṃ yudʰyeta //

Sentence: 4    parākramo hi vyasanam apahanti //
   parākramo hi vyasanam apahanti //

Sentence: 5    svadʰarmaś caiṣa kṣatriyasya, yuddʰe jayaḥ parājayo vā" iti viśālākṣaḥ //
   sva-dʰarmaś ca+ eṣa kṣatriyasya, yuddʰe jayaḥ parājayo vā" iti viśāla-akṣaḥ //

Sentence: 6    neti kauṭilyaḥ //
   na+ iti kauṭilyaḥ //

Sentence: 7    sarvatrānupraṇataḥ kulaiḍaka iva nirāśo jīvite vasati //
   sarvatra+ anupraṇataḥ kulaiḍaka iva nirāśo jīvite vasati //

Sentence: 8    yudʰyamānaś cālpasainyaḥ samudram ivāplavo 'vagāhamānaḥ sīdati //
   yudʰyamānaś ca+ alpa-sainyaḥ samudram iva+ aplavo+ avagāhamānaḥ sīdati //

Sentence: 9    tadviśiṣṭaṃ tu rājānam āśrito durgam aviṣahyaṃ vā ceṣṭeta //
   tad-viśiṣṭaṃ tu rājānam āśrito durgam aviṣahyaṃ vā ceṣṭeta //

Sentence: 10    trayo 'bʰiyoktāro dʰarmalobʰāsuravijayina iti //
   trayo+ abʰiyoktāro dʰarma-lobʰa-asura-vijayina iti //

Sentence: 11    teṣām abʰyavapattyā dʰarmavijayī tuṣyati //
   teṣām abʰyavapattyā dʰarma-vijayī tuṣyati //

Sentence: 12    tam abʰyavapadyeta, pareṣām api bʰayāt //
   tam abʰyavapadyeta, pareṣām api bʰayāt //

Sentence: 13    bʰūmidravyaharaṇena lobʰavijayī tuṣyati //
   bʰūmi-dravya-haraṇena lobʰa-vijayī tuṣyati //

Sentence: 14    tam artʰenābʰyavapadyeta //
   tam artʰena+ abʰyavapadyeta //

Sentence: 15    bʰūmidravyaputradāraprāṇaharaṇenāsuravijayī //
   bʰūmi-dravya-putra-dāra-prāṇa-haraṇena+ asura-vijayī //

Sentence: 16    taṃ bʰūmidravyābʰyām upagr̥hyāgrāhyaḥ pratikurvīta //
   taṃ bʰūmi-dravyābʰyām upagr̥hya+ agrāhyaḥ pratikurvīta //

Sentence: 17    teṣām anyatamam uttiṣṭʰamānaṃ saṃdʰinā mantrayuddʰena kūṭayuddʰena vā prativyūheta //
   teṣām anyatamam uttiṣṭʰamānaṃ saṃdʰinā mantra-yuddʰena kūṭa-yuddʰena vā prativyūheta //

Sentence: 18    śatrupakṣam asya sāmadānābʰyām, svapakṣaṃ bʰedadaṇḍābʰyām //
   śatru-pakṣam asya sāma-dānābʰyām, sva-pakṣaṃ bʰeda-daṇḍābʰyām //

Sentence: 19    durgaṃ rāṣṭraṃ skandʰāvāraṃ vāsya gūḍʰāḥ śastrarasāgnibʰiḥ sādʰayeyuḥ //
   durgaṃ rāṣṭraṃ skandʰa-āvāraṃ vā+ asya gūḍʰāḥ śastra-rasa-agnibʰiḥ sādʰayeyuḥ //

Sentence: 20    sarvataḥ pārṣṇim asya grāhayet //
   sarvataḥ pārṣṇim asya grāhayet //

Sentence: 21    aṭavībʰir vā rājyaṃ gʰātayet, tatkulīnāparuddʰābʰyāṃ vā hārayet //
   aṭavībʰir vā rājyaṃ gʰātayet, tat-kulīna-aparuddʰābʰyāṃ vā hārayet //

Sentence: 22    apakārānteṣu cāsya dūṭaṃ preṣayet //
   apakāra-anteṣu ca+ asya dūṭaṃ preṣayet //

Sentence: 23    anapakr̥tya vā saṃdʰānam //
   anapakr̥tya vā saṃdʰānam //

Sentence: 24    tatʰāpy abʰiprayāntaṃ kośadaṇḍayoḥ pādottaram ahorātrottaraṃ vā saṃdʰiṃ yāceta //
   tatʰā+ apy abʰiprayāntaṃ kośa-daṇḍayoḥ pāda-uttaram aho-rātra-uttaraṃ vā saṃdʰiṃ yāceta //

Sentence: 25    sa ced daṇḍasaṃdʰiṃ yāceta, kuṇṭʰam asmai hastyaśvaṃ dadyād, utsāhitaṃ vā garayuktam //
   sa ced daṇḍa-saṃdʰiṃ yāceta, kuṇṭʰam asmai hasty-aśvaṃ dadyād, utsāhitaṃ vā gara-yuktam //

Sentence: 26    puruṣasaṃdʰiṃ yāceta, dūṣyāmitrāṭavībalam asmai dadyād yogapuruṣādʰiṣṭʰitam //
   puruṣa-saṃdʰiṃ yāceta, dūṣya-amitra-aṭavī-balam asmai dadyād yoga-puruṣa-adʰiṣṭʰitam //

Sentence: 27    tatʰā kuryād yatʰobʰayavināśaḥ syāt //
   tatʰā kuryād yatʰā+ ubʰaya-vināśaḥ syāt //

Sentence: 28    tīkṣṇabalaṃ vāsmai dadyād yad avamānitaṃ vikurvīta, maulam anuraktaṃ vā yad asya vyasane 'pakuryāt //
   tīkṣṇa-balaṃ vā+ asmai dadyād yad avamānitaṃ vikurvīta, maulam anuraktaṃ vā yad asya vyasane+ apakuryāt //

Sentence: 29    kośasaṃdʰiṃ yāceta, sāram asmai dadyād yasya kretāraṃ nādʰigaccʰet, kupyam ayuddʰayogyaṃ vā //
   kośa-saṃdʰiṃ yāceta, sāram asmai dadyād yasya kretāraṃ na+ adʰigaccʰet, kupyam ayuddʰa-yogyaṃ vā //

Sentence: 30    bʰūmisaṃdʰiṃ yāceta, pratyādeyāṃ nityāmitrām anapāśrayāṃ mahākṣayavyayaniveśāṃ vāsmai bʰūmiṃ dadyāt //
   bʰūmi-saṃdʰiṃ yāceta, pratyādeyāṃ nitya-amitrām anapāśrayāṃ mahā-kṣaya-vyaya-niveśāṃ vā+ asmai bʰūmiṃ dadyāt //

Sentence: 31    sarvasvena vā rājadʰānīvarjena saṃdʰiṃ yāceta balīyasaḥ //
   sarva-svena vā rāja-dʰānī-varjena saṃdʰiṃ yāceta balīyasaḥ //


Sentence: 32ab    yat prasahya hared anyas tat prayacced upāyataḥ /
   yat prasahya hared anyas tat prayacced upāyataḥ /

Sentence: 32cd    rakṣet svadehaṃ na dʰanaṃ kā hy anitye dʰane dayā // E
   rakṣet sva-dehaṃ na dʰanaṃ kā hy anitye dʰane dayā // E




Chapter: 2 
(mantra-yuddʰa)


Sentence: 1    sa cet saṃdʰau nāvatiṣṭʰeta, brūyād enaṃ - "ime śatruṣaḍvargavaśagā rājāno vinaṣṭāḥ, teṣām anātmavatāṃ nārhasi mārgam anugantum //
   sa cet saṃdʰau na+ avatiṣṭʰeta, brūyād enaṃ - "ime śatru-ṣaḍ-varga-vaśagā rājāno vinaṣṭāḥ, teṣām anātmavatāṃ na+ arhasi mārgam anugantum //

Sentence: 2    dʰarmam artʰaṃ cāvekṣasva //
   dʰarmam artʰaṃ ca+ avekṣasva //

Sentence: 3    mitramukʰā hy amitrās te ye tvā sāhasam adʰarmam artʰātikramaṃ ca grāhayanti //
   mitra-mukʰā hy amitrās te ye tvā sāhasam adʰarmam artʰa-atikramaṃ ca grāhayanti //

Sentence: 4    śūrais tyaktātmabʰiḥ saha yoddʰuṃ sāhasam, janakṣayam ubʰayataḥ kartum adʰarmaḥ, dr̥ṣṭam artʰaṃ mitram aduṣṭaṃ ca tyaktum artʰātikramaḥ //
   śūrais tyakta-ātmabʰiḥ saha yoddʰuṃ sāhasam, jana-kṣayam ubʰayataḥ kartum adʰarmaḥ, dr̥ṣṭam artʰaṃ mitram aduṣṭaṃ ca tyaktum artʰa-atikramaḥ //

Sentence: 5    mitravāṃś ca sa rājā, bʰūyaś caitenārtʰena mitrāṇy udyojayiṣyati yāni tvā sarvato 'bʰiyāsyanti //
   mitravāṃś ca sa rājā, bʰūyaś ca+ etena+ artʰena mitrāṇy udyojayiṣyati yāni tvā sarvato+ abʰiyāsyanti //

Sentence: 6    na ca madʰyamodāsīnayor maṇḍalasya vā parityaktaḥ, bʰavāṃs tu parityaktaḥ yattvā samudyuktam upaprekṣante "bʰūyaḥ kṣayavyayābʰyāṃ yujyatām, mitrāc ca bʰidyatām, atʰainaṃ parityaktamūlaṃ sukʰenoccʰetsyāmaḥ" iti //
   na ca madʰyama-udāsīnayor maṇḍalasya vā parityaktaḥ, bʰavāṃs tu parityaktaḥ yattvā samudyuktam upaprekṣante "bʰūyaḥ kṣaya-vyayābʰyāṃ yujyatām, mitrāc ca bʰidyatām, atʰa+ enaṃ parityakta-mūlaṃ sukʰena+ uccʰetsyāmaḥ" iti //

Sentence: 7    sa bʰavān nārhati mitramukʰānām amitrāṇāṃ śrotum, mitrāṇy udvejayitum amitrāṃś ca śreyasā yoktum, prāṇasaṃśayam anartʰaṃ copagantum" iti yaccʰet //
   sa bʰavān na+ arhati mitra-mukʰānām amitrāṇāṃ śrotum, mitrāṇy udvejayitum amitrāṃś ca śreyasā yoktum, prāṇa-saṃśayam anartʰaṃ ca+ upagantum" iti yaccʰet //

Sentence: 8    tatʰāpi pratiṣṭʰamānasya prakr̥tikopam asya kārayed yatʰā saṃgʰavr̥tte vyākʰyātaṃ yogavāmane ca //
   tatʰā+ api pratiṣṭʰamānasya prakr̥ti-kopam asya kārayed yatʰā saṃgʰa-vr̥tte vyākʰyātaṃ yoga-vāmane ca //

Sentence: 9    tīkṣṇarasadaprayogaṃ ca //
   tīkṣṇa-rasada-prayogaṃ ca //

Sentence: 10    yad uktam ātmarakṣitake rakṣyaṃ tatra tīkṣṇān rasadāṃś ca prayuñjīta //
   yad uktam ātma-rakṣitake rakṣyaṃ tatra tīkṣṇān rasadāṃś ca prayuñjīta //

Sentence: 11    bandʰakīpoṣakāḥ paramarūpayauvanābʰiḥ strībʰiḥ senāmukʰyān unmādayeyuḥ //
   bandʰakī-poṣakāḥ parama-rūpa-yauvanābʰiḥ strībʰiḥ senā-mukʰyān unmādayeyuḥ //

Sentence: 12    bahūnām ekasyāṃ dvayor vā mukʰyayoḥ kāme jāte tīkṣṇāḥ kalahān utpādayeyuḥ //
   bahūnām ekasyāṃ dvayor vā mukʰyayoḥ kāme jāte tīkṣṇāḥ kalahān utpādayeyuḥ //

Sentence: 13    kalahe parājitapakṣaṃ paratrāpagamane yātrāsāhāyyadāne vā bʰartur yojayeyuḥ //
   kalahe parājita-pakṣaṃ paratra-apagamane yātrā-sāhāyya-dāne vā bʰartur yojayeyuḥ //

Sentence: 14    kāmavaśān vā siddʰavyañjanāḥ sāṃvadanikībʰir oṣadʰībʰir atisaṃdʰānāya mukʰyeṣu rasaṃ dāpayeyuḥ //
   kāma-vaśān vā siddʰa-vyañjanāḥ sāṃvadanikībʰir oṣadʰībʰir atisaṃdʰānāya mukʰyeṣu rasaṃ dāpayeyuḥ //

Sentence: 15    vaidehakavyañjane vā rājamahiṣyāḥ subʰagāyāḥ preṣyām āsannāṃ kāmanimittam artʰenābʰivr̥ṣya parityajet //
   vaidehaka-vyañjane vā rāja-mahiṣyāḥ subʰagāyāḥ preṣyām āsannāṃ kāma-nimittam artʰena+ abʰivr̥ṣya parityajet //

Sentence: 16    tasyaiva paricārakavyañjanopadiṣṭaḥ siddʰavyañjanaḥ sāṃvadanikīm oṣadʰīṃ dadyāt "vaidehakaśarīre 'vagʰātavyā" iti //
   tasya+ eva paricāraka-vyañjana-upadiṣṭaḥ siddʰa-vyañjanaḥ sāṃvadanikīm oṣadʰīṃ dadyāt "vaidehaka-śarīre+ avagʰātavyā" iti //

Sentence: 17    siddʰe subʰagāyā apy enaṃ yogam upadiśet "rājaśarīre 'vadʰātavyā" iti //
   siddʰe subʰagāyā apy enaṃ yogam upadiśet "rāja-śarīre+ avadʰātavyā" iti //

Sentence: 18    tato rasenātisaṃdadʰyāt //
   tato rasena+ atisaṃdadʰyāt //

Sentence: 19    kārtāntikavyañjano vā mahāmātraṃ "rājalakṣaṇasampannam" kramābʰinītaṃ brūyāt //
   kārtāntika-vyañjano vā mahā-mātraṃ "rāja-lakṣaṇa-sampannam" krama-abʰinītaṃ brūyāt //

Sentence: 20    bʰāryām asya bʰikṣukī "rājapatnī rājaprasavinī vā bʰaviṣyasi" iti //
   bʰāryām asya bʰikṣukī "rāja-patnī rāja-prasavinī vā bʰaviṣyasi" iti //

Sentence: 21    bʰāryāvyañjanā vā mahāmātraṃ brūyāt "rājā kila mām avarodʰayiṣyati, tavāntikāya pattralekʰyam ābʰaraṇaṃ cedaṃ parivrājikayāhr̥tam" iti //
   bʰāryā-vyañjanā vā mahā-mātraṃ brūyāt "rājā kila mām avarodʰayiṣyati, tava+ antikāya pattra-lekʰyam ābʰaraṇaṃ ca+ idaṃ parivrājikayā+ āhr̥tam" iti //

Sentence: 22    sūdārālikavyañjano vā rasaprayogārtʰaṃ rājavacanam artʰaṃ cāsya lobʰanīyam abʰinayet //
   sūda-ārālika-vyañjano vā rasa-prayoga-artʰaṃ rāja-vacanam artʰaṃ ca+ asya lobʰanīyam abʰinayet //

Sentence: 23    tad asya vaidehakavyañjanaḥ pratisaṃdadʰyāt, kāryasiddʰiṃ ca brūyāt //
   tad asya vaidehaka-vyañjanaḥ pratisaṃdadʰyāt, kārya-siddʰiṃ ca brūyāt //

Sentence: 24    evam ekena dvābʰyāṃ tribʰir ity upāyair ekaikam asya mahāmātraṃ vikramāyāpagamanāya vā yojayet - iti //
   evam ekena dvābʰyāṃ tribʰir ity upāyair eka-ekam asya mahā-mātraṃ vikramāya+ apagamanāya vā yojayet - iti //

Sentence: 25    durgeṣu cāsya śūnyapālāsannāḥ sattriṇaḥ paurajānapadeṣu maitrīnimittam āvedayeyuḥ - "śūnyapālenoktā yodʰāś cādʰikaraṇastʰāś ca "kr̥ccʰragato rājā jīvann āgamiṣyati, na vā, prasahya vittam ārjayadʰvam, amitrāṃś ca hata" iti //
   durgeṣu ca+ asya śūnya-pāla-āsannāḥ sattriṇaḥ paura-jānapadeṣu maitrī-nimittam āvedayeyuḥ - "śūnya-pālena+ uktā yodʰāś ca+ adʰikaraṇastʰāś ca "kr̥ccʰra-gato rājā jīvann āgamiṣyati, na vā, prasahya vittam ārjayadʰvam, amitrāṃś ca hata" iti //

Sentence: 26    bahulībʰūte tīkṣṇāḥ paurān niśāsv āhārayeyuḥ, mukʰyāṃś cābʰihanyuḥ "evaṃ kriyante ye śūnyapālasya na śuśrūṣante" iti //
   bahulī-bʰūte tīkṣṇāḥ paurān niśāsv āhārayeyuḥ, mukʰyāṃś ca+ abʰihanyuḥ "evaṃ kriyante ye śūnya-pālasya na śuśrūṣante" iti //

Sentence: 27    śūnyapālastʰāneṣu ca saśoṇitāni śastravittabandʰanāny utsr̥jeyuḥ //
   śūnya-pāla-stʰāneṣu ca saśoṇitāni śastra-vitta-bandʰanāny utsr̥jeyuḥ //

Sentence: 28    tataḥ sattriṇaḥ "śūnyapālo gʰātayati vilopayati ca" ity āvedayeyuḥ //
   tataḥ sattriṇaḥ "śūnya-pālo gʰātayati vilopayati ca" ity āvedayeyuḥ //

Sentence: 29    evaṃ jānapadān samāhartur bʰedayeyuḥ //
   evaṃ jānapadān samāhartur bʰedayeyuḥ //

Sentence: 30    samāhartr̥puruṣāṃs tu grāmamadʰyeṣu rātrau tīkṣṇā hatvā brūyuḥ "evaṃ kriyante ye janapadam adʰarmeṇa bādʰante" iti //
   samāhartr̥-puruṣāṃs tu grāma-madʰyeṣu rātrau tīkṣṇā hatvā brūyuḥ "evaṃ kriyante ye jana-padam adʰarmeṇa bādʰante" iti //

Sentence: 31    samutpanne doṣe śūnyapālaṃ samāhartāraṃ vā prakr̥tikopena gʰātayeyuḥ //
   samutpanne doṣe śūnya-pālaṃ samāhartāraṃ vā prakr̥ti-kopena gʰātayeyuḥ //

Sentence: 32    tatkulīnam aparuddʰaṃ vā pratipādayeyuḥ //
   tat-kulīnam aparuddʰaṃ vā pratipādayeyuḥ //


Sentence: 33ab    antaḥpurapuradvāraṃ dravyadʰānyaparigrahān /
   antaḥ-pura-pura-dvāraṃ dravya-dʰānya-parigrahān /

Sentence: 33cd    daheyus tāṃś ca hanyur vā brūyur asyārtavādinaḥ // E
   daheyus tāṃś ca hanyur vā brūyur asya+ ārta-vādinaḥ // E




Chapter: 3 
(senā-mukʰya-vadʰaḥ <dvitīyo bʰāgaḥ> - maṇḍala-protsāhanam)


Sentence: 1    rājño rājavallabʰānāṃ cāsannāḥ sattriṇaḥ pattyaśvaratʰadvipamukʰyānāṃ "rājā kruddʰaḥ" iti suhr̥dviśvāsena mitrastʰānīyeṣu katʰayeyuḥ //
   rājño rāja-vallabʰānāṃ ca+ āsannāḥ sattriṇaḥ patty-aśva-ratʰa-dvipa-mukʰyānāṃ "rājā kruddʰaḥ" iti suhr̥d-viśvāsena mitra-stʰānīyeṣu katʰayeyuḥ //

Sentence: 2    bahulībʰūte tīkṣṇāḥ kr̥tarātricārapratīkārā gr̥heṣu "svāmivacanenāgamyatām" iti brūyuḥ //
   bahulī-bʰūte tīkṣṇāḥ kr̥ta-rātri-cāra-pratīkārā gr̥heṣu "svāmi-vacanena+ āgamyatām" iti brūyuḥ //

Sentence: 3    tānnirgaccʰata evābʰihanyuḥ, "svāmisaṃdeśaḥ" iti cāsannān brūyuḥ //
   tānnirgaccʰata eva+ abʰihanyuḥ, "svāmi-saṃdeśaḥ" iti ca+ āsannān brūyuḥ //

Sentence: 4    ye cāpravāsitās tān sattriṇo brūyuḥ "etat tad yad asmābʰiḥ katʰitam, jīvitukāmenāpakrāntavyam" iti //
   ye ca+ apravāsitās tān sattriṇo brūyuḥ "etat tad yad asmābʰiḥ katʰitam, jīvitu-kāmena+ apakrāntavyam" iti //

Sentence: 5    yebʰyaś ca rājā yācito na dadāti tān sattriṇo brūyuḥ - "uktaḥ śūnyapālo rājñā "ayācyam artʰam asau cāsau ca mā yācate, mayā pratyākʰyātāḥ śatrusaṃhitāḥ, teṣām uddʰaraṇe prayatasva" iti //
   yebʰyaś ca rājā yācito na dadāti tān sattriṇo brūyuḥ - "uktaḥ śūnya-pālo rājñā "ayācyam artʰam asau ca+ asau ca mā yācate, mayā pratyākʰyātāḥ śatru-saṃhitāḥ, teṣām uddʰaraṇe prayatasva" iti //

Sentence: 6    tataḥ pūrvavad ācaret //
   tataḥ pūrvavad ācaret //

Sentence: 7    yebʰyaś ca rājā yācito dadāti tān sattriṇo brūyuḥ - "uktaḥ śūnyapālo rājñā "ayācyam artʰam asau cāsau ca mā yācate, tebʰyo mayā so 'rtʰo viśvāsārtʰaṃ dattaḥ, śatrusaṃhitāḥ, teṣām uddʰaraṇe prayatasva" iti //
   yebʰyaś ca rājā yācito dadāti tān sattriṇo brūyuḥ - "uktaḥ śūnya-pālo rājñā "ayācyam artʰam asau ca+ asau ca mā yācate, tebʰyo mayā so+ artʰo viśvāsa-artʰaṃ dattaḥ, śatru-saṃhitāḥ, teṣām uddʰaraṇe prayatasva" iti //

Sentence: 8    tataḥ pūrvavad ācaret //
   tataḥ pūrvavad ācaret //

Sentence: 9    ye cainaṃ yācyam artʰaṃ na yācante tān sattriṇo brūyuḥ - "uktaḥ śūnyapālo rājñā "yācyam artʰam asau cāsau ca mā na yācate, kim anyat svadoṣaśaṅkitatvāt, teṣām uddʰaraṇe prayatasva" iti //
   ye ca+ enaṃ yācyam artʰaṃ na yācante tān sattriṇo brūyuḥ - "uktaḥ śūnya-pālo rājñā "yācyam artʰam asau ca+ asau ca mā na yācate, kim anyat sva-doṣa-śaṅkitatvāt, teṣām uddʰaraṇe prayatasva" iti //

Sentence: 10    tataḥ pūrvavad ācaret //
   tataḥ pūrvavad ācaret //

Sentence: 11    etena sarvaḥ kr̥tyapakṣo vyākʰyātaḥ //
   etena sarvaḥ kr̥tya-pakṣo vyākʰyātaḥ //

Sentence: 12    pratyāsanno vā rājānaṃ sattrī grāhayet "asau cāsau ca te mahāmātraḥ śatrupuruṣaiḥ sambʰāṣate" iti //
   pratyāsanno vā rājānaṃ sattrī grāhayet "asau ca+ asau ca te mahā-mātraḥ śatru-puruṣaiḥ sambʰāṣate" iti //

Sentence: 13    pratipanne dūṣyān asya śāsanaharān darśayet "etat tat" iti //
   pratipanne dūṣyān asya śāsana-harān darśayet "etat tat" iti //

Sentence: 14    senāmukʰyaprakr̥tipuruṣān vā bʰūmyā hiraṇyena vā lobʰayitvā sveṣu vikramayed apavāhayed vā //
   senā-mukʰya-prakr̥ti-puruṣān vā bʰūmyā hiraṇyena vā lobʰayitvā sveṣu vikramayed apavāhayed vā //

Sentence: 15    yo 'sya putraḥ samīpe durge vā prativasati taṃ sattriṇopajāpayet "ātmasampannataras tvaṃ putraḥ, tatʰāpy antarhitaḥ, tatkim upekṣase vikramya gr̥hāṇa, purā tvā yuvarājo vināśayati" iti //
   yo+ asya putraḥ samīpe durge vā prativasati taṃ sattriṇā+ upajāpayet "ātma-sampannataras tvaṃ putraḥ, tatʰā+ apy antar-hitaḥ, tat-kim upekṣase vikramya gr̥hāṇa, purā tvā yuva-rājo vināśayati" iti //

Sentence: 16    tatkulīnam aparuddʰaṃ vā hiraṇyena pratilobʰya brūyāt "antarbalaṃ pratyantaskandʰam antaṃ vāsya pramr̥dnīhi" iti //
   tat-kulīnam aparuddʰaṃ vā hiraṇyena pratilobʰya brūyāt "antar-balaṃ pratyanta-skandʰam antaṃ vā+ asya pramr̥dnīhi" iti //

Sentence: 17    āṭavikān artʰamānābʰyām upagr̥hya rājyam asya gʰātayet //
   āṭavikān artʰa-mānābʰyām upagr̥hya rājyam asya gʰātayet //

Sentence: 18    pārṣṇigrāhaṃ vāsya brūyāt "eṣa kʰalu rājā mām uccʰidya tvām uccʰetsyati, pārṣṇim asya gr̥hāṇa, tvayi nivr̥ttasyāhaṃ pārṣṇiṃ grahīṣyāmi" iti //
   pārṣṇi-grāhaṃ vā+ asya brūyāt "eṣa kʰalu rājā mām uccʰidya tvām uccʰetsyati, pārṣṇim asya gr̥hāṇa, tvayi nivr̥ttasya+ ahaṃ pārṣṇiṃ grahīṣyāmi" iti //

Sentence: 19    mitrāṇi vāsya brūyāt "ahaṃ vaḥ setuḥ, mayi vibʰinne sarvān eṣa vo rājā plāvayiṣyati, sambʰūya vāsya yātrāṃ vihanāma" iti //
   mitrāṇi vā+ asya brūyāt "ahaṃ vaḥ setuḥ, mayi vibʰinne sarvān eṣa vo rājā plāvayiṣyati, sambʰūya vā+ asya yātrāṃ vihanāma" iti //

Sentence: 20    tatsaṃhatānām asaṃhatānāṃ ca preṣayet "eṣa kʰalu rājā mām utpāṭya bʰavatsu karma kariṣyati, budʰyadʰvam, ahaṃ vaḥ śreyān abʰyupapattum" iti //
   tat-saṃhatānām asaṃhatānāṃ ca preṣayet "eṣa kʰalu rājā mām utpāṭya bʰavatsu karma kariṣyati, budʰyadʰvam, ahaṃ vaḥ śreyān abʰyupapattum" iti //


Sentence: 21ab    madʰyamasya prahiṇuyād udāsīnasya vā punaḥ /
   madʰyamasya prahiṇuyād udāsīnasya vā punaḥ /

Sentence: 21cd    yatʰāsannasya mokṣārtʰaṃ sarvasvena tadarpaṇam // E
   yatʰā+ āsannasya mokṣa-artʰaṃ sarva-svena tad-arpaṇam // E




Chapter: 4 
(śastra-agni-rasa-praṇidʰayah - vīvadʰā-sāra-prasāra-vadʰaḥ)


Sentence: 1    ye cāsya durgeṣu vaidehakavyañjanāḥ, grāmesu gr̥hapatikavyañjanāḥ, janapadasaṃdʰiṣu gorakṣakatāpasavyañjanāḥ, te sāmantāṭavikatatkulīnāparuddʰānāṃ paṇyāgārapūrvaṃ preṣayeyuḥ "ayaṃ deśo hāryaḥ" iti //
   ye ca+ asya durgeṣu vaidehakavyañjanāḥ, grāmesu gr̥hapatika-vyañjanāḥ, jana-pada-saṃdʰiṣu go-rakṣaka-tāpasa-vyañjanāḥ, te sāmanta-āṭavika-tat-kulīna-aparuddʰānāṃ paṇya-āgāra-pūrvaṃ preṣayeyuḥ "ayaṃ deśo hāryaḥ" iti //

Sentence: 2    āgatāṃś caiṣāṃ durge gūḍʰapuruṣān artʰamānābʰyām abʰisatkr̥tya prakr̥ticcʰidrāṇi pradarśayeyuḥ //
   āgatāṃś ca+ eṣāṃ durge gūḍʰa-puruṣān artʰa-mānābʰyām abʰisatkr̥tya prakr̥tic-cʰidrāṇi pradarśayeyuḥ //

Sentence: 3    teṣu taiḥ saha prahareyuḥ //
   teṣu taiḥ saha prahareyuḥ //

Sentence: 4    skandʰāvāre vāsya śauṇḍikavyañjanaḥ putram abʰityaktaṃ stʰāpayitvāvaskandakāle rasena pravāsayitvā "naiṣecanikam" iti madanarasayuktān madyakumbʰāñ cʰataśaḥ prayaccʰet //
   skandʰa-āvāre vā+ asya śauṇḍika-vyañjanaḥ putram abʰityaktaṃ stʰāpayitvā+ avaskanda-kāle rasena pravāsayitvā "naiṣecanikam" iti madana-rasa-yuktān madyakumbʰān+ śataśaḥ prayaccʰet //

Sentence: 5    śuddʰaṃ vā madyaṃ pādyaṃ vā madyaṃ dadyād ekam ahaḥ, uttaraṃ rassiddʰaṃ prayaccʰet //
   śuddʰaṃ vā madyaṃ pādyaṃ vā madyaṃ dadyād ekam ahaḥ, uttaraṃ ras-siddʰaṃ prayaccʰet //

Sentence: 6    śuddʰaṃ vā madyaṃ daṇḍamukʰyebʰyaḥ pradāya madakāle rasasiddʰaṃ prayaccʰet //
   śuddʰaṃ vā madyaṃ daṇḍa-mukʰyebʰyaḥ pradāya mada-kāle rasa-siddʰaṃ prayaccʰet //

Sentence: 7    daṇḍamukʰyavyañjano vā putram abʰityaktam iti samānam //
   daṇḍa-mukʰya-vyañjano vā putram abʰityaktam iti samānam //

Sentence: 8    pākvamāṃsikaudanikauṇḍikāpūpikavyañjanā vā paṇyaviśeṣam avagʰoṣayitvā parasparasaṃgʰarṣeṇa kālikaṃ samargʰataram iti vā parān āhūya rasena svapaṇyāny apacārayeyuḥ //
   pākva-māṃsika-audanika-auṇḍika-āpūpika-vyañjanā vā paṇya-viśeṣam avagʰoṣayitvā paraspara-saṃgʰarṣeṇa kālikaṃ samargʰataram iti vā parān āhūya rasena sva-paṇyāny apacārayeyuḥ //

Sentence: 9    surākṣīradadʰisarpistailāni vā tadvyavahartr̥hasteṣu gr̥hītā striyo bālāś ca rasayukteṣu svabʰājaneṣu parikireyuḥ //
   surā-kṣīra-dadʰi-sarpis-tailāni vā tad-vyavahartr̥-hasteṣu gr̥hītā striyo bālāś ca rasa-yukteṣu sva-bʰājaneṣu parikireyuḥ //

Sentence: 10    "anenārgʰeṇa, viśiṣṭaṃ vā bʰūyo dīyatām" iti tatraivāvākireyuḥ //
   "anena+ argʰeṇa, viśiṣṭaṃ vā bʰūyo dīyatām" iti tatra+ eva+ avākireyuḥ //

Sentence: 11    etāny eva vaidehakavyañjanāḥ, paṇyavireyeṇāhartāro vā //
   etāny eva vaidehaka-vyañjanāḥ, paṇya-vireyeṇa+ āhartāro vā //

Sentence: 12    hastyaśvānāṃ vidʰāyavaseṣu rasam āsannā dadyuḥ //
   hasty-aśvānāṃ vidʰā-yavaseṣu rasam āsannā dadyuḥ //

Sentence: 13    karmakaravyañjanā vā rasāktaṃ yavasam udakaṃ vā vikrīṇīran //
   karma-kara-vyañjanā vā rasa-aktaṃ yavasam udakaṃ vā vikrīṇīran //

Sentence: 14    cirasaṃsr̥ṣṭā vā govāṇijakā gavām ajāvīnāṃ vā yūtʰāny avaskandakāleṣu pareṣāṃ mohastʰāneṣu pramuñceyuḥ, aśvakʰaroṣṭramahiṣādīnāṃ duṣṭāṃś ca //
   cira-saṃsr̥ṣṭā vā go-vāṇijakā gavām aja-avīnāṃ vā yūtʰāny avaskanda-kāleṣu pareṣāṃ moha-stʰāneṣu pramuñceyuḥ, aśva-kʰara-uṣṭramahiṣa-ādīnāṃ duṣṭāṃś ca //

Sentence: 15    tadvyañjanā vā cuccʰundarīśoṇitāktākṣān //
   tad-vyañjanā vā cuccʰundarī-śoṇita-akta-akṣān //

Sentence: 16    lubdʰakavyañjanā vā vyālamr̥gān pañjarebʰyaḥ pramuñceyuḥ, sarpagrāhā vā sarpān ugraviṣān, hastijīvino vā hastinaḥ //
   lubdʰaka-vyañjanā vā vyāla-mr̥gān pañjarebʰyaḥ pramuñceyuḥ, sarpa-grāhā vā sarpān ugra-viṣān, hasti-jīvino vā hastinaḥ //

Sentence: 17    agnijīvino vāgnim avasr̥jeyuḥ //
   agni-jīvino vā+ agnim avasr̥jeyuḥ //

Sentence: 18    gūḍʰapuruṣā vā vimukʰān pattyaśvaratʰadvipamukʰyān abʰihanyuḥ, ādīpayeyur vā mukʰyāvāsān //
   gūḍʰa-puruṣā vā vimukʰān patty-aśva-ratʰa-dvipa-mukʰyān abʰihanyuḥ, ādīpayeyur vā mukʰya-āvāsān //

Sentence: 19    dūṣyāmitrāṭavikavyañjanāḥ praṇihitāḥ pr̥ṣṭʰābʰigʰātam avaskandapratigrahaṃ vā kuryuḥ //
   dūṣya-amitra-āṭavika-vyañjanāḥ praṇihitāḥ pr̥ṣṭʰa-abʰigʰātam avaskanda-pratigrahaṃ vā kuryuḥ //

Sentence: 20    vanagūḍʰā vā pratyantaskandʰam upaniṣkr̥ṣyābʰihanyuḥ, ekāyane vīvadʰāsāraprasārān vā //
   vana-gūḍʰā vā pratyanta-skandʰam upaniṣkr̥ṣya+ abʰihanyuḥ, eka-ayane vīvadʰa-āsāra-prasārān vā //

Sentence: 21    sasaṃketaṃ vā rātriyuddʰe bʰūritūryam āhatya brūyuḥ "anupraviṣṭāḥ smo, labdʰaṃ rājyam" iti //
   sasaṃketaṃ vā rātri-yuddʰe bʰūri-tūryam āhatya brūyuḥ "anupraviṣṭāḥ smo, labdʰaṃ rājyam" iti //

Sentence: 22    rājāvāsam anupraviṣṭā vā saṃkuleṣu rājānaṃ hanyuḥ //
   rāja-āvāsam anupraviṣṭā vā saṃkuleṣu rājānaṃ hanyuḥ //

Sentence: 23    sarvato vā prayātam ena(?eva?) mleccʰāṭavikadaṇṭacāriṇaḥ sattrāpāśrayāḥ stambʰavāṭāpāśrayā vā hanyuḥ //
   sarvato vā prayātam ena(?eva?) mleccʰa-āṭavika-daṇṭa-cāriṇaḥ sattra-apāśrayāḥ stambʰa-vāṭa-apāśrayā vā hanyuḥ //

Sentence: 24    lubdʰakavyañjanā vāvaskandasaṃkuleṣu gūḍʰayuddʰahetubʰir abʰihanyuḥ //
   lubdʰaka-vyañjanā vā+ avaskanda-saṃkuleṣu gūḍʰa-yuddʰa-hetubʰir abʰihanyuḥ //

Sentence: 25    ekāyane vā śailastambʰavāṭakʰañjanāntarudake vā svabʰūmibalenābʰihanyuḥ //
   eka-ayane vā śaila-stambʰa-vāṭa-kʰañjana-antar-udake vā sva-bʰūmi-balena+ abʰihanyuḥ //

Sentence: 26    nadīsarastaṭākasetubandʰabʰedavegena vā plāvayeyuḥ //
   nadī-saras-taṭāka-setu-bandʰa-bʰeda-vegena vā plāvayeyuḥ //

Sentence: 27    dʰānvanavanadurganimnadurgastʰaṃ vā yogāgnidʰūmābʰyāṃ nāśayeyuḥ //
   dʰānvana-vana-durga-nimna-durgastʰaṃ vā yoga-agni-dʰūmābʰyāṃ nāśayeyuḥ //

Sentence: 28    saṃkaṭagatam agninā, dʰānvanagataṃ dʰūmena, nidʰānagataṃ rasena, toyāvagāḍʰaṃ duṣṭagrāhair udakacaraṇair vā tīkṣṇāḥ sādʰayeyuḥ, ādīptāvāsān niṣpatantaṃ vā //
   saṃkaṭa-gatam agninā, dʰānvana-gataṃ dʰūmena, nidʰāna-gataṃ rasena, toya-avagāḍʰaṃ duṣṭa-grāhair udaka-caraṇair vā tīkṣṇāḥ sādʰayeyuḥ, ādīpta-āvāsān niṣpatantaṃ vā //


Sentence: 29ab    yogavāmanayogābʰyāṃ yogenānyatamena vā /
   yoga-vāmana-yogābʰyāṃ yogena+ anyatamena vā /

Sentence: 29cd    amitram atisaṃdadʰyāt saktam uktāsu bʰūmiṣu // E
   amitram atisaṃdadʰyāt saktam uktāsu bʰūmiṣu // E




Chapter: 5 
(yoga-atisaṃdʰānam - daṇḍa-atisaṃdʰānam - eka-vijayaḥ)


Sentence: 1    daivatejyāyām(devatejyāyām?) yātrāyām amitrasya bahūni pūjāgamastʰānāni bʰaktitaḥ //
   daiva-tejyāyām(devatā-ijyāyām?) yātrāyām amitrasya bahūni pūjā-āgama-stʰānāni bʰaktitaḥ //

Sentence: 2    tatrāsya yogam ubjayet //
   tatra+ asya yogam ubjayet //

Sentence: 3    devatāgr̥hapraviṣṭasyopari yantramokṣaṇena gūḍʰabʰittiṃ śilāṃ vā pātayet //
   devatā-gr̥ha-praviṣṭasya+ upari yantra-mokṣaṇena gūḍʰa-bʰittiṃ śilāṃ vā pātayet //

Sentence: 4    śilāśastravarṣam uttamāgārāt, kapāṭam avapātitaṃ vā, bʰittipraṇihitam ekadeśabaddʰaṃ vā parigʰaṃ mokṣayet //
   śilā-śastra-varṣam uttama-āgārāt, kapāṭam avapātitaṃ vā, bʰitti-praṇihitam eka-deśa-baddʰaṃ vā parigʰaṃ mokṣayet //

Sentence: 5    devatādehadʰvajapraharaṇāni vāsyopariṣṭāt pātayet //
   devatā-deha-dʰvaja-praharaṇāni vā+ asya+ upariṣṭāt pātayet //

Sentence: 6    stʰānāsanagamanabʰūmiṣu vāsya gomayapradehena gandʰodakaprasekena vā rasam aticārayet, puṣpacūrṇopahāreṇa vā //
   stʰāna-āsana-gamana-bʰūmiṣu vā+ asya go-maya-pradehena gandʰa-udaka-prasekena vā rasam aticārayet, puṣpa-cūrṇa-upahāreṇa vā //

Sentence: 7    gandʰapraticcʰannaṃ vāsya tīkṣṇaṃ dʰūmam atinayet //
   gandʰa-praticcʰannaṃ vā+ asya tīkṣṇaṃ dʰūmam atinayet //

Sentence: 8    śūlakūpam avapātanaṃ vā śayanāsanasyādʰastād yantrabaddʰatalam enaṃ kīlamokṣaṇena praveśayet //
   śūlakūpam avapātanaṃ vā śayana-āsanasya+ adʰastād yantra-baddʰa-talam enaṃ kīla-mokṣaṇena praveśayet //

Sentence: 9    pratyāsanne vāmitre janapadāj janam avarodʰakṣamam atinayet //
   pratyāsanne vā+ amitre jana-padāj janam avarodʰa-kṣamam atinayet //

Sentence: 10    durgāc cānavarodʰakṣamam apanayet, pratyādeyam ariviṣayaṃ vā preṣayet //
   durgāc ca+ anavarodʰa-kṣamam apanayet, pratyādeyam ari-viṣayaṃ vā preṣayet //

Sentence: 11    janapadaṃ caikastʰaṃ śailavananadīdurgeṣv aṭavīvyavahiteṣu vā putrabʰrātr̥parigr̥hītaṃ stʰāpayet //
   jana-padaṃ ca+ ekastʰaṃ śaila-vana-nadī-durgeṣv aṭavī-vyavahiteṣu vā putra-bʰrātr̥-parigr̥hītaṃ stʰāpayet //

Sentence: 12    uparodʰahetavo daṇḍopanatavr̥tte vyākʰyātāḥ //
   uparodʰa-hetavo daṇḍa-upanata-vr̥tte vyākʰyātāḥ //

Sentence: 13    tr̥ṇakāṣṭʰam āyojanād dāhayet //
   tr̥ṇa-kāṣṭʰam ā-yojanād dāhayet //

Sentence: 14    udakāni ca dūṣayet, avasrāvayec ca //
   udakāni ca dūṣayet, avasrāvayec ca //

Sentence: 15    kūpakūṭāvapātakaṇṭakinīś ca bahir ubjayet //
   kūpa-kūṭa-avapāta-kaṇṭakinīś ca bahir ubjayet //

Sentence: 16    suruṅgām amitrastʰāne bahumukʰīṃ kr̥tvā nicayamukʰyān abʰihārayet, amitraṃ vā //
   suruṅgām amitra-stʰāne bahu-mukʰīṃ kr̥tvā nicaya-mukʰyān abʰihārayet, amitraṃ vā //

Sentence: 17    paraprayuktāyāṃ vā suruṅgāyāṃ parikʰām udakāntikīṃ kʰānayet, kūpaśālām anusālaṃ vā //
   para-prayuktāyāṃ vā suruṅgāyāṃ parikʰām udaka-antikīṃ kʰānayet, kūpa-śālām anusālaṃ vā //

Sentence: 18    toyakumbʰān kāṃsyabʰāṇḍāni vā śaṅkāstʰāneṣu stʰāpayet kʰātābʰijñānārtʰam //
   toya-kumbʰān kāṃsya-bʰāṇḍāni vā śaṅkā-stʰāneṣu stʰāpayet kʰāta-abʰijñāna-artʰam //

Sentence: 19    jñāte suruṅgāpatʰe pratisuruṅgāṃ kārayet //
   jñāte suruṅgā-patʰe pratisuruṅgāṃ kārayet //

Sentence: 20    madʰye bʰittvā dʰūmam udakaṃ vā prayaccʰet //
   madʰye bʰittvā dʰūmam udakaṃ vā prayaccʰet //

Sentence: 21    prativihitadurgo vā mūle dāyād<am> kr̥tvā pratilomām asya diśaṃ gaccʰet, yato vā mitrair bandʰubʰir āṭavikair vā saṃsr̥jyeta parasyāmitrair dūṣyair vā mahadbʰiḥ, yato vā gato 'sya mitrair viyogaṃ kuryāt pārṣṇiṃ vā gr̥hṇīyāt rājyaṃ vāsya hārayet vīvadʰāsāraprasārān vā vārayet, yato vā śaknuyād ākṣikavad apakṣepeṇāsya prahartum, yato vā svaṃ rājyaṃ trāyeta mūlasyopacayaṃ vā kuryāt //
   prativihita-durgo vā mūle dāyād<am> kr̥tvā pratilomām asya diśaṃ gaccʰet, yato vā mitrair bandʰubʰir āṭavikair vā saṃsr̥jyeta parasya+ amitrair dūṣyair vā mahadbʰiḥ, yato vā gato+ asya mitrair viyogaṃ kuryāt pārṣṇiṃ vā gr̥hṇīyāt rājyaṃ vā+ asya hārayet vīvadʰa-āsāra-prasārān vā vārayet, yato vā śaknuyād ākṣikavad apakṣepeṇa+ asya prahartum, yato vā svaṃ rājyaṃ trāyeta mūlasya+ upacayaṃ vā kuryāt //

Sentence: 22    yataḥ saṃdʰim abʰipretaṃ labʰeta tato vā gaccʰet //
   yataḥ saṃdʰim abʰipretaṃ labʰeta tato vā gaccʰet //

Sentence: 23    sahaprastʰāyino vāsya preṣayeyuḥ "ayaṃ te śatrur asmākaṃ hastagataḥ, paṇyaṃ viprakāraṃ vāpadiśya hiraṇyam antaḥsārabalaṃ ca preṣaya yasyainam arpayema baddʰaṃ pravāsitaṃ vā" iti //
   saha-prastʰāyino vā+ asya preṣayeyuḥ "ayaṃ te śatrur asmākaṃ hasta-gataḥ, paṇyaṃ viprakāraṃ vā+ apadiśya hiraṇyam antaḥ-sāra-balaṃ ca preṣaya yasya+ enam arpayema baddʰaṃ pravāsitaṃ vā" iti //

Sentence: 24    pratipanne hiraṇyaṃ sārabalaṃ cādadīta //
   pratipanne hiraṇyaṃ sāra-balaṃ ca+ ādadīta //

Sentence: 25    antapālo vā durgasampradāne balaikadeśam atinīya viśvastaṃ gʰātayet //
   anta-pālo vā durga-sampradāne bala-eka-deśam atinīya viśvastaṃ gʰātayet //

Sentence: 26    janapadam ekastʰaṃ vā gʰātayitum amitrānīkam āvāhayet //
   jana-padam ekastʰaṃ vā gʰātayitum amitra-anīkam āvāhayet //

Sentence: 27    tad avaruddʰadeśam atinīya viśvastaṃ gʰātayet //
   tad avaruddʰa-deśam atinīya viśvastaṃ gʰātayet //

Sentence: 28    mitravyañjano vā bāhyasya preṣayet "kṣīṇam asmin durge dʰānyaṃ snehāḥ kṣāro lavaṇaṃ vā, tad amuṣmin deśe kāle ca pravekṣyati, tad upagr̥hāṇa" iti //
   mitra-vyañjano vā bāhyasya preṣayet "kṣīṇam asmin durge dʰānyaṃ snehāḥ kṣāro lavaṇaṃ vā, tad amuṣmin deśe kāle ca pravekṣyati, tad upagr̥hāṇa" iti //

Sentence: 29    tato rasaviddʰaṃ dʰānyaṃ snehaṃ kṣāraṃ lavaṇaṃ vā dūṣyāmitrāṭavikāḥ praveśayeyuḥ, anye vābʰityaktāḥ //
   tato rasa-viddʰaṃ dʰānyaṃ snehaṃ kṣāraṃ lavaṇaṃ vā dūṣya-amitra-āṭavikāḥ praveśayeyuḥ, anye vā+ abʰityaktāḥ //

Sentence: 30    tena sarvabʰāṇḍavīvadʰagrahaṇaṃ vyākʰyātam //
   tena sarva-bʰāṇḍa-vīvadʰa-grahaṇaṃ vyākʰyātam //

Sentence: 31    saṃdʰiṃ vā kr̥tvā hiraṇyaikadeśam asmai dadyāt, vilambamānaḥ śeṣam //
   saṃdʰiṃ vā kr̥tvā hiraṇya-eka-deśam asmai dadyāt, vilambamānaḥ śeṣam //

Sentence: 32    tato rakṣāvidʰānāny avasrāvayet //
   tato rakṣā-vidʰānāny avasrāvayet //

Sentence: 33    agnirasaśastrair vā praharet //
   agni-rasa-śastrair vā praharet //

Sentence: 34    hiraṇyapratigrāhiṇo vāsya vallabʰān anugr̥hṇīyāt //
   hiraṇya-pratigrāhiṇo vā+ asya vallabʰān anugr̥hṇīyāt //

Sentence: 35    parikṣīṇo vāsmai durgaṃ dattvā nirgaccʰet //
   parikṣīṇo vā+ asmai durgaṃ dattvā nirgaccʰet //

Sentence: 36    suruṅgayā kukṣipradareṇa vā prākārabʰedena nirgaccʰet //
   suruṅgayā kukṣi-pradareṇa vā prākāra-bʰedena nirgaccʰet //

Sentence: 37    rātrāv avaskandaṃ dattvā siddʰas tiṣṭʰet, asiddʰaḥ pārśvenāpagaccʰet //
   rātrāv avaskandaṃ dattvā siddʰas tiṣṭʰet, asiddʰaḥ pārśvena+ apagaccʰet //

Sentence: 38    pāṣaṇḍaccʰadmanā mandaparivāro nirgaccʰet //
   pāṣaṇḍac-cʰadmanā manda-parivāro nirgaccʰet //

Sentence: 39    pretavyañjano vā gūḍʰair nihriyeta //
   preta-vyañjano vā gūḍʰair nihriyeta //

Sentence: 40    strīveṣadʰārī vā pretam anugaccʰet //
   strī-veṣa-dʰārī vā pretam anugaccʰet //

Sentence: 41    daivatopahāraśrāddʰaprahavaṇeṣu vā rasaviddʰam annapānam avasr̥jya //
   daivata-upahāra-śrāddʰa-prahavaṇeṣu vā rasa-viddʰam anna-pānam avasr̥jya //

Sentence: 42    kr̥topajāpo dūṣyavyañjanair niṣpatya gūḍʰasainyo 'bʰihanyāt //
   kr̥ta-upajāpo dūṣya-vyañjanair niṣpatya gūḍʰa-sainyo+ abʰihanyāt //

Sentence: 43    evaṃ gr̥hītadurgo vā prāśyaprāśaṃ caityam upastʰāpya daivatapratimāccʰidraṃ praviśyāsīta, gūḍʰabʰittiṃ vā, daivatapratimāyuktaṃ vā bʰūmigr̥ham //
   evaṃ gr̥hīta-durgo vā prāśya-prāśaṃ caityam upastʰāpya daivata-pratimāc-cʰidraṃ praviśya+ āsīta, gūḍʰa-bʰittiṃ vā, daivata-pratimā-yuktaṃ vā bʰūmi-gr̥ham //

Sentence: 44    vismr̥te suruṅgayā rātrau rājāvāsam anupraviśya suptam amitraṃ hanyāt //
   vismr̥te suruṅgayā rātrau rāja-āvāsam anupraviśya suptam amitraṃ hanyāt //

Sentence: 45    yantraviśleṣaṇaṃ vā viśleṣyādʰastād avapātayet //
   yantra-viśleṣaṇaṃ vā viśleṣya+ adʰastād avapātayet //

Sentence: 46    rasāgniyogenāvaliptaṃ gr̥haṃ jatugr̥haṃ vādʰiśayānam amitram ādīpayet //
   rasa-agni-yogena+ avaliptaṃ gr̥haṃ jatu-gr̥haṃ vā+ adʰiśayānam amitram ādīpayet //

Sentence: 47    pramadavanavihārāṇām anyatame vā vihārastʰāne pramattaṃ bʰūmigr̥hasuruṅgāgūḍʰabʰittipraviṣṭās tīkṣṇā hanyuḥ, gūḍʰapraṇihitā vā rasena //
   pramada-vana-vihārāṇām anyatame vā vihāra-stʰāne pramattaṃ bʰūmi-gr̥ha-suruṅgā-gūḍʰa-bʰitti-praviṣṭās tīkṣṇā hanyuḥ, gūḍʰa-praṇihitā vā rasena //

Sentence: 48    svapato vā niruddʰe deśe gūḍʰāḥ striyaḥ sarparasāgnidʰūmān upari muñceyuḥ //
   svapato vā niruddʰe deśe gūḍʰāḥ striyaḥ sarpa-rasa-agni-dʰūmān upari muñceyuḥ //

Sentence: 49    pratyutpanne vā kāraṇe yad yad upapadyeta tat tad amitre 'ntaḥpuragate gūḍʰasaṃcāraḥ prayuñjīta //
   pratyutpanne vā kāraṇe yad yad upapadyeta tat tad amitre+ antaḥ-pura-gate gūḍʰa-saṃcāraḥ prayuñjīta //

Sentence: 50    tato gūḍʰam evāpagaccʰet, svajanasaṃjñāṃ ca prarūpayet //
   tato gūḍʰam eva+ apagaccʰet, svajana-saṃjñāṃ ca prarūpayet //


Sentence: 51ab    dvāhstʰān varṣadʰarāṃś cānyān nigūḍʰopahitān pare /
   dvāhstʰān varṣadʰarāṃś ca+ anyān nigūḍʰa-upahitān pare /

Sentence: 51cd    tūryasaṃjñābʰir āhūya dviṣac cʰeṣāṇi gʰātayet // E
   tūrya-saṃjñābʰir āhūya dviṣat-śeṣāṇi gʰātayet // E




Next part


This text is part of the TITUS edition of Kautiliya Arthasastra.

Copyright TITUS Project, Frankfurt a/M, 22.4.2012. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.